Ruandas genoc?ds

Ruandas genoc?ds
	Cilv?ku galvaskausi genoc?da memori?l?
Vieta	Ruanda
Datums	1994. gada 7. apr?lis ? 15. j?lijs ;
Uzbrukuma veids	Genoc?ds , masu slepkav?ba
Boj? g?ju?ie	500 000?1 000 000
Izrais?t?js (-i)	Hutu vad?ta vald?ba (vad?t?js Teonests Bagosora ), Interahamwe (vad?t?js Roberts Kad?uga ) un Impuzamugambi milicija (vad?t?ji ?ans Bosko Barajagviza un Hasans Ngeze ), finansi?li atbalst?ja Felisiens Kabuga

Ruandas genoc?ds bija masu slepkav?ba Ruand? , kas notika apm?ram 100 dienu laik? no 1994. gada apr??a l?dz j?lijam. ?aj? laika posm? liel?k?s valsts iedz?vot?ju da?u veidojo??s hutu cilts p?rst?vji nogalin?ja 500 t?ksto?us l?dz 1 miljonu tutsu minorit?tes iedz?vot?jus un ikvienu, kas bija pret genoc?da ideju.

Kopum? tika nogalin?ti 20% valsts iedz?vot?ju un 70% tutsu, kas dz?voja Ruand?. Genoc?du izpl?noja akazu politisk?s elites p?rst?vji, no kuriem vair?ki ie??ma augstus amatus vald?b?. Tiek uzskat?ts, ka genoc?d? piedal?j?s ap 200 t?ksto?iem hutu. Starp vain?gajiem bija Ruandas armijas, valsts policijas (?andarm?rija), hutu civiliedz?vot?ju, vald?bas atbalst?to miliciju p?rst?vji. Genoc?da laik? un p?c t? valsti pameta apm?ram 2 miljoni ruandie?u. ^[2]

Apm?ram 85% no Ruandas iedz?vot?jiem bija huti, tom?r tutsu minorit?te ilgi domin?ja valst?. 1959. gad? huti g?za tutsu monarhiju, vair?ki desmiti t?ksto?u tutsu aizb?ga uz kaimi?valst?m, tai skait? Ugandu . Trimd? biju?ie tutsi izveidoja nemiernieku grupu, kas iebruka Ruand? 1990. gad?, c??as notika l?dz 1993. gadam, kad tika pie?emts miera l?gums. 1994. gada 6. apr??a nakt? tika notriekta lidma??na, kur? atrad?s valsts prezidents ar Burundi kol??i (abi bija huti), g?ja boj? visi lidma??n? biju?ie cilv?ki. Hutu ekstr?misti vainoja tutsu nemiernieku grupu un nekav?joties s?ka izn?cin??anas kampa?u. Nemiernieku grupa apgalvoja, ka lidma??nu notrieku?i huti, lai b?tu iemesls genoc?dam. ^[2]

Milicijai tika doti vald?bas pretinieku saraksti. Tika nogalin?ti gan pretinieki, gan vi?u ?imenes. Nogalin?mo saraksti un iero?i tika doti ar? viet?j?m grup?m, kuru locek?i zin?ja, kur mekl?jams nogalin?mais. Da?i v?ri pat nogalin?ja savas tutsu sievas, sakot, ka vi?us pa?us nogalin?s, ja vi?i to nepaveiks. Taj? laik? ID kart?s bija inform?cija par cilv?ka etnisko grupu, t?p?c milicija veidoja ce?a blokus, kur tika nogalin?ti tutsi. Parasti tika nogalin?ti ar ma?et?m , ko m?j?s glab?ja liel?k? da?a ruandie?u. T?ksto?iem tutsi sievie?u tika aizvestas un tur?tas par seksa verdzen?m . Hutu ekstr?misti izveidoja radio stacijas un av?zes, kur?s pauda naida propagandu, taj?s ar? tika cilv?ki aicin?ti nogalin?t tutsus. Nogalin?mo v?rdi tika nolas?ti radio. Par cilv?ku nogalin??anu tika noties?ti pat priesteri un m??enes, kas nogalin?ja tos, kas patv?rumu mekl?ja bazn?c?s. ^[2]

Genoc?du p?rtrauca labi organiz?t? tutsu nemiernieku grupa (Ruandas patriotisk? fronte), kas ar Ugandas armijas pal?dz?bu sagr?ba arvien liel?ku teritoriju, l?dz 4. j?lij? tika sasniegta galvaspils?ta Kigali . P?c tam valsti pameta ap 2 miljoniem hutu, gan civiliedz?vot?ju, gan to, kas piedal?j?s genoc?d?. Vi?i p?rb?ga uz Kongo Demokr?tisko Republiku (tobr?d ? Zaira), baidoties no atrieb?bas. ^[2]

Skat?t ar? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Burundi pilso?u kar?

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

↑ See, e.g., Rwanda: How the genocide happened , BBC , April 1, 2004, which gives an estimate of 800,000, and OAU sets inquiry into Rwanda genocide , Africa Recovery, Vol. 12 1#1 (August 1998), p. 4, which estimates the number at between 500,000 and 1,000,000. Seven out of every 10 Tutsis were killed.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 ≪Rwanda genocide: 100 days of slaughter≫ . BBC . 2014. gada 7. apr?l? . Skat?ts: 2015. gada 6. apr?l? .