Rihtera skala
ir skait?u
skala
, kuru 1935. gad? izveidoja
??rlzs Rihters
, lai izteiktu
zemestr?ces
stiprumu jeb
magnit?du
. Rihtera skala ir
logaritmiska skala
, kur magnit?das maksim?l? v?rt?ba ir 10. P?c novecoju?as defin?cijas, magnit?da ir nosac?ta m?rvien?ba, kas nor?da zemestr?c? vai eksplozij? izdal?t?s
ener?ijas
daudzumu uz plat?bas vien?bu,
[1]
tom?r m?sdien?s tiek ieteikts terminu 'magnit?da' lietot k? sinon?mu zemestr?ces stiprumam.
[2]
Agr?k lietoja ar? j?dzienu "balles p?c Rihtera skalas", bet m?sdien?s tas aizst?ts ar magnit?das v?rt?b?m, un bie??k lietot? seismisk?s magnit?das skala ir momenta magnit?das skala. Magnit?das skalu v?rt?bas nedr?kst jaukt ar intensit?tes skalu v?rt?b?m (sk.
Merkalli skala
).
Rihtera skalas v?rt?bu saist?ba ar tipiskiem nov?rojumiem net?lu no epicentra
[
labot ?o sada?u
|
labot pirmkodu
]
| Magnit?da
|
Apraksts
|
Zemestr?ces efekti
|
Bie?ums
|
| Maz?ka nek? 2,0
|
Nej?tama
|
Sv?rst?bu
intensit?te
ir maz?ka nek? jut?guma robe?a. Tikai ar
seismogr?fiem
var re?istr?t to, ka t? bijusi.
|
Aptuveni 8000 reizes dien?
|
| 2,0?2,9
|
V?ja
|
Sv?rst?bas
j?t tikai atsevi??i
cilv?ki
, kuri atrodas
?k?s
, ?pa?i aug??jos st?vos.
|
Aptuveni 1000 reizes dien?
|
| 3,0?3,9
|
V?ja
|
Da?i cilv?ki ar? ?rpus ?k?m izj?t zemestr?ci. Sv?rst?bas ir l?dz?gas satricin?jumiem, ko rada
smag?s ma??nas
brauk?ana. Da?i cilv?ki pamana priek?metu pastiprin?tu ??po?anos, ?pa?i ?ku aug??jos st?vos.
|
Aptuveni 49000 reizes gad?
|
| 4,0?4,9
|
Viegla
|
Maz cilv?ku nej?t ?o zemestr?ci, galvenok?rt, tie kas atrodas ?rpus ?k?m. Man?ma
durvju
virin??an?s,
trauku
??indo?a, mazliet dreb
m?beles
. Priek?meti, kuri kar?jas, piem?ram,
lustras
, iesv?rst?s.
|
Aptuveni 6200 reizes gad?
|
| 5,0?5,9
|
Viduv?ja
|
Ir nov?rojami boj?jumi ?ku
sien?s
, bet tikai mazos
apvidos
. ?dens traukos sp?c?gi vi??ojas. Da?i priek?meti var nokrist no sien?m, plauktiem. Sp?c?gi sv?rst?s priek?meti, kuri kar?jas.
|
Aptuveni 800 reizes gad?
|
| 6,0?6,9
|
Stipra
|
Zemestr?ce ir j?tama 100 kilometru
r?dius?
. ?kas gr??ojas, sp?c?gi ??pojas priek?meti, kuri kar?jas. No plauktiem un sien?m kr?t nost trauki un
gleznas
. Var p?rb?d?ties m?beles. Par?d?s
plaisas
sien?s.
|
Aptuveni 120 reizes gad?
|
| 7,0?7,9
|
Sp?c?ga
|
Ir nov?rojumi nopietni post?jumi pla?? teritorij?. Gr?ti nost?v?t k?j?s. Var apg?zties m?beles. ?ku sien?s par?d?s lielas plaisas, kuru rezult?t? ?kas var ar? sabrukt.
|
Aptuveni 18 reizes gad?
|
| 8,0?8,9
|
Apjom?ga
|
Ir nov?rojami nopietni post?jumi vair?ku simtu kilometru r?dius? no
epicentra
. Cilv?ki nesp?j st?v?t k?j?s. Uz Zemes virsmas par?d?s plaisas. Tiek sp?c?gi boj?tas visas ?kas, daudzas ?kas sabr?k.
|
Aptuveni 1 reizi gad?
|
| 9,0?9,9
|
Apjom?ga
|
Ir nov?rojami nopietni post?jumi vair?ku t?ksto?u kilometru r?dius? no epicentra. Zem? par?d?s lielas plaisas, br?k ?kas, tilti. Daudz cilv?ku upuru.
|
Aptuveni 1 reizi 20 gados
|
| 10,0+
|
Apjom?ga
|
Nav re?istr?ta. ??du zemestr?ci var?tu izrais?t milz?ga
meteor?ta
nokri?ana.
|
Nav re?istr?ta
|
