Otrais Zieme?u kar? jeb Otrais po?u?zviedru kar? (1655?1661)
Da?a no Zieme?u kariem , krievu?zviedru kariem un krievu-po?u kariem
Otr? Zieme?u kara laik? zviedru un krievu ie?emt?s Polijas?Lietuvas da?as. Par?d?tas noz?m?g?ko kauju vietas.
Datums 1648. gada 25. janv?ris ? 1666. gads (pla?? noz?m?) 1655. gada 23. apr?lis (O.S.), 1660. gada 3. maijs (N.S.) (Zviedrijas pl?di) Vieta Polijas?Lietuvas kopvalsts Izn?kums Olivas miera l?gums Kazaku hetman?ta par?d??an?s Krievijas cara aizsardz?b? Jans II Kazimirs atsak?s no vis?m sav?m pretenzij?m uz Zviedrijas kroni Polijas?Lietuvas kopvalsts sabrukums Teritori?l?s izmai?as Zviedru p?rvald?t? Livonija form?li tiek pievienota Zviedrijai
Karot?ji
Polijas?Lietuvas kopvalsts Krievijas cariste (1656?1658) Krimas haniste Habsburgu monarhija [1] (1657?1667) Brandenburga-Pr?sija (1657?1667) D?nija-Norv??ija Holandes republika	Zviedrijas karaliste Krievijas cariste (1654?1656) (1658?1667) Brandenburga-Pr?sija (1656?1657) Kazaku hetman?ts Transilv?nija (1656?1667) Mold?vija [2] Valahijas k?aziste [2] Lietuvie?u atbalst?t?ji
Komandieri un l?deri
Jans II Kazimirs Stefans Car?ickis Sta?islavs Potockis Vincentijs Gosievskis Mehmeds IV Girejs	K?rlis X Gustavs Fr?drihs Vilhelms Bohdans Hme?nickis Jur?is II Rakoci Aleksejs I Romanovs Konstant?ns ?erbans D?ord?e ?tefans
Sp?ks
69 000	191 000 [3]

?is raksts ir par Otro Zieme?u karu. Par cit?m j?dziena Zieme?u kari noz?m?m skat?t noz?mju atdal??anas lapu .

Otrais Zieme?u kar? jeb Otrais po?u?zviedru kar? (1655?1661), da??dos avotos bie?i saukts ar? par Pirmo Zieme?u karu , bija atk?rtots Polijas?Lietuvas kopvalsts , Zviedrijas un Krievijas kar? par Livonijas mantojumu. Krievu karasp?ks okup?ja da?u no Inflantijas vaivadijas , Zviedru Vidzemes un vair?kus m?ne?us aplenca R?gas cietoksni. Kara beig?s zviedru karasp?ks izpost?ja l?dz tam plauksto?o Kurzemes un Zemgales hercogistes saimniec?bu un trimd? tika aizvests hercogs J?kabs . 1660. gad? parakst?t? Olivas miera l?guma rezult?t? tika starptautiski atz?ta Zviedrijas virsvara p?r Vidzemi , bet Kurzeme , Zemgale , S?lija un Latgale palika vasa?atkar?b? no Polijas?Lietuvas kopvalsts.

Citi nosaukumi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Polijas?Lietuvas v?stur? ?o karu d?v? par Zviedru gr?ku pl?diem ( po?u : Potop Szwedzki , lietuvie?u : ?ved? tvanas ) jeb vienk?r?i Pl?diem , jo karadarb?bas laik? gandr?z visu Polijas karalistes da?u ie??ma zviedri, bet Lietuvas lielk?azistes da?u un Ukrainas da?u krievi, t?d?? to pieskaita ar? krievu-po?u kariem . P?c ?? kara Polija-Lietuva zaud?ja savu lielvalsts statusu. Toties nostiprin?j?s Pr?sijas hercogistes neatkar?ba, kas turpin?ja Brandenburgas-Pr?sijas nostiprin??anos. Skandin?vijas valstu v?stur? ?o karu sadala vair?k?s kampa??s, ko sauc par "Kara?a K?r?a Gustava kariem" ( Karl Gustav-krigene ). Kara rezult?t? Zviedrija at??ma D?nijai Skones da?u.

Kara priek?v?sture un tie?ais iemesls [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pla??k? noz?m? ?is kar? bija vidusposms Zieme?u kariem , kas Latvijas teritorij? s?k?s k? Livonijas kar? un turpin?j?s k? Po?u?zviedru kar? . 1629. gada Altmarkas pamiers noteica to, ka Zviedrija no Polijas-Lietuvas ieguva Vidzemi, bet Zviedrija v?l?j?s ieg?t visas protestantu zemes Baltijas j?ras piekrast? ? ar? Kurzemes-Zemgales un Pr?sijas hercogistes. Savuk?rt Krievija v?l?j?s iekarot pla?as Ukrainas , Baltkrievijas un Lietuvas da?as, k? ar? revan??ties par zaud?jumu Livonijas kar? un at?emt zviedriem Vidzemi un Igauniju. P?c Kurzemes hercoga J?kaba ierosmes 1651. gad? L?bek? notika diplom?tiskas sarunas starp pretiniekiem, kas beidz?s bez pan?kumiem. ^[4]

Kara tie?ais iemesls bija Zviedrijas karalienes Krist?nes I p?rie?ana kato?tic?b? un atteik?an?s no tro?a 1654. gada 16. j?nij?, ko izmantoja Polijas karalis Jans II Kazimirs un pieteica pretenzijas uz Zviedrijas troni. Vienlaic?gi 1654. gad? Ukrainas kazaku atamans Bohdans Hme?nickis un Krievijas cars Aleksejs I Romanovs nosl?dza pret Poliju-Lietuvu v?rstu savien?bu un 1654. gada apr?l? uzs?ka Po?u?krievu karu (1654?1667) , kura rezult?t? tika ie?emta visa Polijas-Lietuvas kopvalsts austrumu da?a, ieskaitot liel?ko da?u no Livonijas vaivadijas , kuras vaivads Nikolajs Korfs l?dza zviedriem milit?ru pal?dz?bu.

Jauniev?l?tais Zviedrijas karalis K?rlis X Gustavs pied?v?ja Janam I Kazimiram nosl?gt pret Krieviju v?rstu milit?ru savien?bu, pret? prasot uz visiem laikiem atteikties no Polijas V?zu dinastijas pretenzij?m uz Zviedrijas troni un vis?m protestantu zem?m Polijas kronim pak?autaj? teritorij?.

Kara pirmais posms (1655. gada kampa?a) [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Kad Polijas karalis noraid?ja zviedru pras?bu, 1655. gada j?lij? Zviedrijas karasp?ks no Zviedru Vidzemes iebruka Po?u Livonijas teritorij?. Kurzemes hercogs J?kabs pasludin?ja neitralit?ti. 11. j?lij? zviedru karasp?ks ie??ma Daugavpils cietoksni , p?c tam izg?ja cauri S?lijai un ie??ma Bir?u pili , v?l?k visu ?emaitijas rietumu da?u. Savuk?rt Lietuvas lielk?azist? taj? laik? no austrumiem iebruka liela Krievijas caristes armija, kurai pretoj?s Lietuvas karasp?ks Jonu?a Radvila vad?b?, tom?r krievi 3. j?lij? ie??ma Minsku, 31. j?lij? Vi??u, 6. august? Kau?u, 28. august? Grod?u. Lietuvas lielhetmanis Jonu?s Radvils ( Jonu?as Radvila , Janusz Radziwiłł ) ??dai?os 18. august? parakst?ja Zviedrijas-Lietuvas l?gumu, kas anul?ja l?dz tam past?vo?o Polijas un Lietuvas savien?bu.

Otra zviedru karasp?ka da?a no Zviedru Pomer?nijas iebruka Lielpolij?, Polijas armija 25. j?lij? kapitul?ja zviedriem pie Uj??es ( Lielpolijas vojevodiste ). 8. septembr? zviedri kara?a K?r?a X vad?b? ie??ma Var?avu, 16. septembr? uzvar?ja kauj? pie ?arnovas, 3. oktobr? kauj? pie Vojni?as, 19. oktobr? padev?s Krakovas cietoksnis, bet Polijas karalis aizb?ga uz Sv?t?s Romas imp?rijas sast?v? eso?o Sil?ziju . Polijas kontrol? palika vien?gi ?vivas apk?rtne. 20. oktobr? ??dai?u pil? tika parakst?ts Zviedrijas-Lietuvas kopvalsts izveides l?gums ar K?rli X Gustavu k? Lietuvas lielhercogu. 12. novembr? Polijas pak?aut?b? eso??s Pr?sijas hercogistes zem?s ieg?ja Brandenburgas-Pr?sijas valdnieka, Brandenburgas k?rfirsta karasp?ks. Tas izsauca zviedru pretdarb?bu un milit?ru sadursmi, kas beidz?s ar K?nigsbergas l?gumu 1656. gada 17. janv?r?, p?c kura Brandenburgas k?rfirsts sa??ma Pr?sijas hercogisti l?n? no Zviedrijas kara?a. Hercogs J?kabs Ketlers 1656. gad? izpirka Piltenes apgabala nomas ties?bas no Maideliem , ko 1660. gad? apstiprin?ja Polijas?Lietuvas Sejms. Hercogs ar? izmaks?ja 50 000 d?lderu kompens?ciju zviedriem.

Kara otrais posms (1656. gada kampa?a) [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Zviedru karav?ru veikt?s kato?u bazn?cu un klosteru izlaup??anas izrais?ja pak?penisku partiz?nu kust?bas pieaugumu okup?taj? Polij?. Jasna Gora klosteris pretoj?s zviedru aplenkumam l?dz 1656. gada janv?rim. 1655. gada 29. decembr? pret zviedriem tika izsludin?ta Ti?ovces konfeder?cija, 31. decembr? tika nogalin?ts Lietuvas atdal??an?s kust?bas vadonis Jonu?s Radvils, bet 1. janv?r? ?viv? p?rrad?s karalis Jans II Kazimirs , liel?k? da?a po?u virsnieku p?rg?ja konfeder?cijas pus?. Zviedri m??in?ja doties uz ?vivu, bet tika sakauti 5.?6. apr??a kauj? pie Zamo??as un 7. apr??a kauj? pie Varkas. Polijas karalis pasludin?ja Jaunavu Mariju par Polijas karalieni un apsol?ja atvieglot zemnieku st?vokli. 1656. gada 25. j?nij? Zviedrija Marienburg? (tagad Malborka ) nosl?dza milit?ru savien?bu ar Brandenburgu-Pr?siju, kas paredz?ja tai atdot Lielpolijas teritoriju. Jau 29.?30. j?lij? ap 30 000 liels po?u un to sabiedroto Krimas tat?ru karasp?ks cieta sak?vi kauj? pie Var?avas pret apm?ram 20 000 zviedru un v?cu karasp?ku.

Krievu karag?jiens uz R?gu [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Krievijas cars Aleksejs Romanovs nosl?dza pamieru ar Poliju-Lietuvu un 1656. gada j?lij? no Vitebskas lejup gar Daugavu uzs?ka karag?jienu uz R?gu. Pats cars vad?ja milz?gu karasp?ku, kur? p?c da??d?m zi??m bija 35 000?100 000 karav?ru. Krievu karasp?ka apg?de notika pa Daugavu ar str?g?m, laiv?m un plostiem, t?d?? pie Krustpils , S?lpils un Kokneses Vidzemes aizst?vji nogremd?ja ar akme?iem pild?tas liellaivas. P?c vair?ku dienu aplenkuma krievi 31. j?lij? ie??ma Daugavpils cietoksni, kuru aizst?v?ja zviedru garnizons. Granizona komandieris Viligmans izdar?ja pa?n?v?bu, bet p?r?jie pils aizst?vji tika nogalin?ti. ^[5] 11.?13. august? cars Aleksejs vad?ja Kokneses cietok??a aplenk?anu ar apm?ram 2500 karav?riem, kuru j?sm?gi aprakst?ja v?stul?: "Cietoksnis ir bezgala stiprs, gr?vis ir dzi??, jaun?kais br?lis m?su (Maskavas) krem?a gr?vim, bet pats cietoksnis ir k? Smo?enskas cietok??a d?ls, nudien, ?oti stiprs."

R?gas apleknums ilga no 22. augusta l?dz 5. oktobrim. R?gas cietoksnis bija neie?emams un Krievijas cars Aleksejs bija spiests atteikties no sap?a par Daugavas ?densce?a pak?au?anu. Toties krieviem izdev?s ie?emt Al?ksnes , Vastsel?nas un Kirumpejas pilis. 12. oktobr? p?c aplenkuma krieviem padev?s T?rbatas cietoksnis. Maz?ka kauja starp krievu un zviedru karasp?kiem notika ar? pie R?zeknes 1656. gad?, kuras laik? tika gal?gi sagrauta R?zeknes pils un zviedru karasp?kam izdev?s sakaut daudz liel?kus krievu sp?kus. Kauj?s piedal?j?s ar? Vidzemes kirasieru pulks ar latvie?u zemessargiem, kas bija paz?stami k? labi str?lnieki. Krievu okup?taj? Vidzemes da?? ?slaic?gi past?v?ja Dmitrijevas (Kokneses) vaivadija, bet Latgales da?? Borisog?ebskas (Daugavpils) vaivadija, kuru iedz?vot?jus deport?ja vai spieda p?riet pareiztic?b?, viet? ievedot krievu zemniekus. ^[6] 1657.?1661. gad? karadarb?bas skartaj?s teritorij?s plos?j?s bads un m?ris.

Kara tre?ais posms (1657. gada kampa?a) [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Zviedrijas karalim K?rlim X Gustavam izdev?s papla?in?t pretpo?u koal?ciju p?c tam, kad vi?? 1656. gada 20. novembr? atdeva Pr?sijas hercogisti Brandenburgas k?rfirstam Fr?driham Vilhelmam un 6. decembr? apsol?ja Transilv?nijas valdniekam Jur?im II Rakoci ( Rakoczi Gyorgy ) Polijas kara?a un Lietuvas lielk?aza troni. 1657. gada janv?r? zviedru koal?cijas sp?ki apvienoj?s un p?r??ma iniciat?vu ? 2. j?lij? tie ie??ma Brest?itovsku un 16. j?lij? Var?avu. Zviedru karasp?ks p?rg?ja uzbrukum? ar? Kar?lij? un Livonij?. ?ener?lgubernators Magnuss Delagardijs ( Magnus Gabriel de la Gardie ) ie??ma Pe?oru klosteri, bet cieta sak?vi pie Gdovas. Krievi dev?s pretuzbrukum?, bet kauj? pie Valkas 1657. gada 9. j?nij? zviedru karasp?ks uzvar?ja 8000 v?ru stipro krievu armiju un sa??ma g?st? t?s karavadoni Matveju ?eremetjevu. Polijas karalis Jans Kazimirs pied?v?ja Krievijas caram sl?gt pamieru un kop?gi c?n?ties pret zviedriem. Tom?r po?iem izdev?s atgriezt kara veiksmi un 20. j?nij? sakaut Transilv?nijas karasp?ku Podolij? un 23. j?nij? Rakoci piekrita lauzt milit?ro aliansi ar zviedriem un atst?ja Poliju. J?nij? D?nijas karalis Frederiks III nol?ma iest?ties kar? pret Zviedriju, t?d?? zviedru karalis s?t?ja pret d??iem 6000 v?ru, kas divus m?ne?us aplenca Fredriksodes cietoksni Jitland?, l?dz to ie??ma 1657. gada 24. oktobr?.

Po?u un lietuvie?u iebrukums Zviedru Vidzem? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

P?c Vi??as pamiera nosl?g?anas ar Krieviju 1657. gada 24. oktobr? Lietuvas lielk?azistes karasp?ks hetma?a Vincenta Go?evska ( lietuvie?u : Vincentas Aleksandras Korvinas Gosievskis ) vad?b? lejpus Koknesei ???rsoja Daugavu un iebruka Zviedru Vidzemes teritorij?. L?dz 27. oktobrim tika ie?emtas Raunas , C?su un Valmieras pilis, tika iecelta jauna pa?p?rvalde, kuras sast?v? bija ar? v?l?k nikn?k? zviedru pretinieka J. R. Patkula t?vs. Tom?r Lietuvas karasp?ks cieta sak?vi pie P?rnavas un nesp?ja ie?emt Kobronskansti pie R?gas P?rdaugavas pus?.

Kara ceturtais posms (1658. gada kampa?a) [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1658. gada 30. janv?r? zviedru armija 9000 j?tnieku un 3000 k?jnieku sast?v? dev?s p?ri aizsalu?ajam Mazajam Beltam uz F?nes salu, tad 5. febru?r? p?ri Lielajam Beltam uz Lolandi un t?l?k uz Z?landes salu , kur piespieda karam piln?gi nesagatavoto d??u karali padoties un nosl?gt Roskildes miera l?gumu, p?c kura zviedri ieguva Skones provinci Skandin?vijas pussalas dienvidos un da?as citas teritorijas tagad?j? Dienvidrietumzviedrij?. Zviedri 1658. gada 20. oktobr? pan?ca Valis?res ( Vallisaare pie Narvas ) pamiera l?gumu ar krieviem, bet ar 1661. gada Kardisas (tagad ? Karde zieme?os no Tartu ) miera l?gumu krievi atdeva visas kara laik? zviedriem at?emt?s zemes, ieskaitot Al?ksnes novadu Latvij?.

Zviedru iebrukums Kurzemes un Zemgales hercogist? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1658. gada august? Igaunijas un Vidzemes kara gubernators Roberts Duglass ( Robert Douglas ) piepras?ja hercogam J?kabam ?aut zviedru karasp?kam no R?gas ???rsot Zemgales teritoriju, lai var?tu uzbrukt Lietuvas karasp?ka nometnei Radvili??os . Zviedru sp?ki tom?r apst?j?s pie Lietuvas robe?as Me?mui?? (tagad?j? Augstkaln?) un piepras?ja no hercoga atpirk?an?s maksu un Bauskas cietoksni. 28. septembr? tika parakst?ta vieno?an?s par 20 000 d?lderu samaksu un liel?m p?rtikas pieg?d?m. Zviedri piepras?ja at?aut pie Emburgas pils p?rvest uz Lielupes labo krastu it k? slimos karav?rus ar p?rsiet?m galv?m. Tom?r zviedri ar 40 laiv?m 30. septembr? izs?d?s Jelgavas Pilssal? un sa??ma g?st? hercogu un vi?a ?imeni, kurus 9. oktobr? p?rveda uz R?gu, bet 1659. gada 9. august? deport?ja uz Ivangorodas cietoksni Ingrijas rietumos. ^[4] ?aj? laik? N?derlande , kas bija pieteikusi karu Zviedrijai, ie??ma Kurzemes hercogistei piedero?o Tobago koloniju, bet zviedru uzpirktie pir?ti ie??ma J?kaba fortu Gambij?. Duglasa armija okup?ja Zemgali un da?u Kurzemes l?dz 1659. gada beig?m, kad tos piespieda atk?pties lietuvie?u karasp?ks kop? ar latvie?u zemessargiem. Zviedru Jelgavas pils garnizons kapitul?ja 1660. gada janv?r?. ^[7]

Kara nosl?gums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1658. gada 30. decembr? Krievija un Zviedrija nosl?dza separ?tu Valies?ras pamieru , Krievija uz tr?s gadiem (l?dz 1661. gadam) anekt?ja kara laik? ie?emt?s Vidzemes un Igaunijas austrumu da?as pilis un ats?ka savstarp?jo tirdzniec?bu.

1659. gada karadarb?ba norit?ja Zviedru Pomer?nij? un D?nij?, kur 30 000 liels austrie?u un brandenburgie?u karasp?ks l?dz novembrim nesekm?gi m??in?ja ie?emt zviedriem pak?auto ?tet?ni un Greifsvaldi . Ats?koties po?u-krievu karam, liel?k? da?a po?u sp?ku p?rvietoj?s uz m?sdienu Ukrainas teritoriju. 1659. gada ruden? Toru?as pils?t? s?k?s miera sarunas, kas v?l?k tika p?rceltas uz Dancigu . 1660. gada s?kum? zviedru karalis saslima un mira 23. febru?r?. Jau 23. apr?l? tika parakst?ts (m?sdienu Gda?skas tuvum?) Olivas miera l?gums starp Zviedriju no vienas puses un Poliju-Lietuvu, Sv?t?s Romas imp?riju un Brandenburgu-Pr?siju no otras puses. L?gum? tika apstiprin?tas Zviedrijas ties?bas uz Vidzemi un Brandenburgas ties?bas uz Pr?siju, bet Polijas karalis atteic?s no sav?m pretenzij?m uz Zviedrijas troni.

1660. gada 27. maija Kopenh?genas miera l?gums p?rtrauca karu starp Zviedriju un D?niju, bet 1661. gada 21. j?nija Kardisas miera l?gums p?rtrauca karu starp Zviedriju un Krieviju.

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]