Merkurs (plan?ta)

Labot saites
Vikip?dijas lapa
?is raksts ir par Saules sist?mas plan?tu. Par cit?m j?dziena Merkurs noz?m?m skat?t noz?mju atdal??anas lapu .
Merkurs   ☿
Merkurs
Merkura att?ls ne?st?s kr?s?s
(MESSENGER att?ls; 2008. gada janv?ris)
Orbit?lie parametri [2]
Epoha J2000
Af?lijs 69 816 900 km
0,466697 AU
Perih?lijs 46 001 200 km
0,307499 AU
Liel? pusass (r?diuss) 57 909 100 km
0,387098 AU
Ekscentricit?te 0,205630 [1]
Apri??ojuma periods 87,9691 dienas
(0,240846 gadi)
Sinodiskais periods 115,88 dienas [1]
Vid?jais apri??o?anas ?trums 47,87 km/s [1]
Vid?j? anom?lija 174,796°
Sl?pums 7,005°
3,38° attiec?b? pret Saules ekvatoru
Uzleco?? mezgla garums 48,331°
Pericentra arguments 29,124°
Zin?mie pavado?i nav pavado?u
Fiziskie parametri
Vid?jais r?diuss 2439,7 ± 1,0 km [3] [4]
0,3829 no Zemes r?diusa
Saspiedums < 0,0006 [4]
Virsmas laukums 7,48×10 7 km²
0,108 no Zemes virsmas [3]
Tilpums 6,083×10 10 km³
0,054 no Zemes tilpuma [3]
Masa 3,3022×10 23 kg
0,055 no Zemes masas [3]
Vid?jais bl?vums 5,427 g/cm³ [3]
Ekvatori?lais br?v?s kri?anas pa?trin?jums 3,7 m/s²
0,38 g [3]
2. kosmiskais ?trums 4,25 km/s [3]
Sideriskais periods 58,646 dienas
1407,5 stundas [3]
Line?rais ?trums uz ekvatora 3,026 m/s
Ass sl?pums 2,11′ ± 0.1′ [5]
Zieme?u pola rektascensija 18 h 44 min 2 s
281,01° [1]
Zieme?u pola deklin?cija 61,45° [1]
Albedo

0,119 (saites)

0,106 ( ?eom. ) [1]
Virsmas temperat?ra min vid maks
0°N, 0°W 100 K 340 K 700 K
85°N, 0°W 80 K 200 K 380 K
Redzamais spo?ums l?dz ?1,9 [1]
Le??iskais diametrs 4,5" ? 13" [1]
Papildu parametri Mercurian, Mercurial [6]
Atmosf?ra
Atmosf?ras spiediens atmosf?ras p?das
Sast?vs 42% molekul?rais sk?beklis
29,0% n?trijs
22,0% ?de?radis
6,0% h?lijs
0,5% k?lijs
Atrastas argona , sl?pek?a , oglek?a dioks?da , ?dens tvaika , ksenona , kriptona un neona p?das [1]

Merkurs ir Saulei tuv?k? un maz?k? Saules sist?mas plan?ta . Merkurs apri??o Sauli 88 dien?s, t? ar? ir plan?ta ar liel?ko orb?tas ekscentrit?ti. Merkuram nav pavado?u. Merkurs ir ar? maz?ks par Saules sist?mas plan?tu liel?kajiem pavado?iem ? Jupitera pavadoni Ganim?du un Saturna pavadoni Tit?nu . Merkurs pie debes?m ir sam?r? spo?s, ta?u, t? k? tas atrodas net?lu no Saules, to ir gr?ti nov?rot Saules spo?uma d?? ? vislab?k Merkurs saskat?ms agros r?tos vai v?los vakaros, pirms saull?kta vai p?c saulrieta. Sal?dzinot ar cit?m Saules sist?mas plan?t?m, par Merkuru ir zin?ms diezgan maz ? to p?t?ju?i tikai da?i zin?tniskie apar?ti, un ar teleskopiem no Zemes iesp?jams nov?rot tikai apgaismoto Merkura da?u. Merkurs bijis zin?ms ar? senaj?m kult?r?m ? sen?k?s dokument?t?s zi?as par Merkura nov?rojumiem dat?tas ar pirmo gadu t?kstoti pirms m?su ?ras.

Uzb?ve [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Merkurs ir maz?k? Zemes grupas plan?ta . Merkura ekvatori?lais diametrs ir aptuveni 4 879,4 km, tas ir 0,38 Zemes diametri. 70% Merkura sast?va ir met?liski materi?li, un atliku?ie 30% ? silik?tie?i. Merkurs ir otra bl?v?k? plan?ta Saules sist?m? ? 5,43 g/cm³ (mazliet maz?k par vid?jo Zemes bl?vumu). Merkura lielais bl?vums sniedz zi?as par t? iek??jo uzb?vi, un bl?vums tiek izskaidrots ar sam?r? mas?vu kodolu, kas var?tu veidot l?dz pat 42% no visa plan?tas tilpuma (Zemes kodols sast?da tikai 17% no visas plan?tas tilpuma). 30 gadus tika uzskat?ts, ka Merkura kodols ir ciet? form?, jo tik mazai plan?tai tas nevar?tu b?t ??idrs. 2007 . gada maij? izn?ku?aj? ?urn?l? Science public?ts raksts, kur? zi?ots, ka NASA zin?tnieki, izmantojot prec?zus radarus, noteiku?i, ka plan?tai ir ??idrs kodols. [7] ??idr? kodola eksistenci pier?d?ju?i ar? Kornela Universit?tes p?tnieki. [8] Kodola izm?ri sasniedz gandr?z 2000 kilometrus r?dius?, to sedz apm?ram 600 kilometrus biezs mantijas sl?nis. Past?v visp?ratz?ts uzskats, ka Merkura pirms?kumos tas bijis vismaz 2 reizes mas?v?ks, ta?u tad saskr?jies ar mas?vu objektu, kura masa bijusi vismaz 1/6 Merkura masas, un trieciena rezult?t? zaud?jis lielu da?u sava materi?la [9] (tas var?tu izskaidrot nesam?r?gi lielo kodola izm?ru ? k?dreiz plan?ta bijusi liel?ka). Mantiju sedz apm?ram 200 kilometrus bieza garozas k?rta, kas ir diezgan rievota, ar daudziem kritumiem un ?eolo?iskiem form?jumiem. Tas tiek izskaidrots ar to, ka p?c tam, kad garoza jau bija saciet?jusi, Merkura mantija un kodols turpin?ja atdzist un to izm?ri samazin?j?s, l?dz ar to "saraustot" garozu. [10] Merkurs satur daudz dzelzs [11] (relat?vi pat vair?k par vis?m cit?m Saules sist?mas plan?t?m), tas tiek izskaidrots ar iepriek? piemin?to sadursmes iesp?ju, kad akme?ain? virsk?rta tika triecien? zaud?ta.

Merkura uzb?ve

1. 100?200 km bieza garoza
2. 600 km bieza mantija
3. Kodols (r?diuss 1,800 km)

Past?v ar? otra teorija, kas lielo dzelzs daudzumu izskaidro ar to, ka Saule savos pirms?kumos izstaroja daudz liel?ku ener?iju un karstums iztvaic?ja nosac?ti viegl?ko akmens garozu, iesp?jams, veidojot g?zu atmosf?ru, kas v?l?k izgaroja Saules v?ja ietekm?, atst?jot tikai smag?ko met?lu kodolu. [12] V?l past?v ar? tre?? teorija, ka Saules sist?mas pirms?kumos Saule no apk?rt eso?? akr?cijas diska sev? absorb?jusi viegl?kos materi?lus un no atliku?ajiem smagajiem elementiem izveidojies Merkurs. [13] Lai noteiktu, kura teorija ir prec?z?ka, nepiecie?ami r?p?gi Merkura virsmas p?t?jumi, kas b?s iesp?jami gan ar MESSENGER, gan ar pl?noto BepiColombo kosmisko apar?tu.

Virsma un atmosf?ra [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Merkura virsmu kl?j daudzi kr?teri , un Merkura virsmas att?lus var viegli notur?t par M?ness virsmas att?liem ? tie ir ?oti l?dz?gi. Daudzie kr?teri liecina, ka plan?ta jau miljardiem gadu ir ?eolo?iski neakt?va. Merkura virsm? ietrieku?ies neskait?mi astero?di un kom?tas, zem?kajos apvidos lava, kas izpl?dusi virspus?, aizpilda kr?terus, veidojot nosac?tus l?dzenumus ? "j?ras". Starp Zemes tipa plan?t?m par Merkura ?eolo?iju zin?ms vismaz?k, jo p?t?jumi balst?ti uz Mariner 10 p?rlidojuma rezult?tiem, k? ar? nov?rojumiem no Zemes. Virsmu kl?j da??du izm?ru kr?teri ? s?kot ar sekliem un maziem kr?teriem, l?dz pat vair?kus simtus kilometrus liel?m triecienu veidot?m sist?m?m. Liel?kie kr?teri uz Merkura virsmas ir 1550 kilometrus lielais Caloris Basin [14] un 1600 kilometrus lielais Skinakas Basin , kura ?r?jais trieciena rad?tais gredzens sasniedz pat 2300 kilometrus. [15] Trieciens, kas rad?jis Caloris Basin, ir bijis tik sp?c?gs, ka triecienvilnis apskr?jis visu plan?tu un t?s pret?j? pus? rad?jis diezgan joc?gus pac?lumus, kas tie?i t? ar? nosaukti par "Joc?go virsmu". Merkura virsmas apgabalus var iedal?t div?s vecuma grup?s ? vec?k?s da?as ir kl?tas ar daudziem kr?teriem, bet jaun?k?s ir l?dzen?kas, ar lavu p?rpl?du?as virsmas, kur?s kr?teru ir iev?rojami maz?k. Merkura virsmu ietekm? ar? Saules rad?tie paisuma sp?ki ? uz Merkura tie ir par 17% sp?c?g?ki par M?ness paisumiem uz Zemes. Merkura virsmas vid?j? temperat?ra ir 440 kelvini , un t? main?s 610 gr?du robe??s, jo uz Merkura nav atmosf?ras, l?dz ar to nakt?s temperat?ra nokr?t l?dz 90 gr?diem p?c Kelvina (-183°C). Dien? virsma sakarst l?dz pat 700 gr?diem p?c Kelvina (+427°C).

Lai gan Merkurs atrodas tuvu Saulei, past?v diezgan nopietni pier?d?jumi tam, ka Merkura polos, kr?teru dzi?um?, eksist? ledus. T? k? Merkura rot?cijas ass nob?de ir tikai 0,01 gr?ds ( Zemes rot?cijas nob?de sasniedz gandr?z 24 gr?dus), tad polos eso?o kr?teru dzi?um? nekad neiesp?d Saule.

Merkura zieme?pola radaratt?ls, kur?, iesp?jams, redzams kr?teros eso?ais ledus

Ledus uz plan?tas var?tu b?t radies p?c kom?tu triecieniem. Merkuram praktiski nav atmosf?ras , lai gan ir re?istr?ti ?de?ra?a , h?lija un sk?bek?a atomi, kas var?tu b?t atnesti ar Saules v?ju. H?lijs var?tu ar? b?t radies, sabr?kot Merkura garoz? eso?ajiem radioakt?vajiem materi?liem.

Magn?tiskais lauks [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Merkuram ir relat?vi sp?c?gs, glob?ls magn?tiskais lauks, ko rada plan?tas dzelzs kodols. ?emot v?r? atkl?jumus, ka Merkura kodols ir ??idrs, uzskata, ka magn?tiskais lauks rodas, darbojoties dinamo principam. [16] [17] Iev?rojam?s orb?tas ekscentrit?tes d?? Saules rad?to paisuma sp?ku iedarb?bas izmai?as uz Merkuru var?tu dot ener?iju Merkura kodolam un uztur?t to ??idru. [18] Magn?tiskais lauks ir nosac?ti v?j? (p?c Mariner 10 datiem ? tikai 1,1% sal?dzin?jum? ar Zemes magn?tisko lauku). Vissp?c?g?kais tas ir Merkura ekvatori?lajos re?ionos. [19] Merkura magn?tiskais lauks ir bipol?rs, un gan Mariner 10, gan MESENGER ieg?tie dati apliecina, ka tas ir stabils. [20] Merkura magn?tiskais lauks ir pietieko?i sp?c?gs, lai novirz?tu Saules v?ju apk?rt plan?tai, t? veidojot magnetosf?ru . Da?a Saules v?ja da?i?u tiek notvertas magnetosf?r? un izraisa magn?tisk? lauka sv?rst?bas, kuras re?istr?ja Mariner 10 . 2008 . gada 6. oktobr? MESSENGER apar?tam otro reizi p?rlidojot Merkuru, magn?tiskaj? lauk? tika nov?roti virpu?i, apm?ram 800 kilometrus plati magn?tisk? lauka veidojumi, kas veidojas, savienojoties Saules v?ja deform?cij?m ar Merkura magn?tisko lauku, t? veidojot nosac?tos lauka krop?ojumus. Merkura magn?tiskaj? lauk? veidojoties virpu?iem, tas tiek deform?ts, un Saules starojums var tie?i sasniegt Merkura virsmu. [21]

Orb?ta un rot?cija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Merkura orb?ta ir ?oti ekscentriska (liel?k? ekscentrit?te Saules sist?mas plan?tai) ? Merkura att?lums l?dz Saulei main?s robe??s no 46 l?dz pat 70 miljoniem kilometru. Merkurs Sauli apri??o 88 dien?s. Merkura orb?ta attiec?b? pret Zemes orb?tu ir nob?d?ta par 7 gr?diem, un ?? iemesla d?? no Zemes ir iesp?jams nov?rot Merkura p?rie?anu p?ri Saules diskam, kad Merkurs ir redzams k? mazs melns punkts uz Saules diska. Parasti tas notiek reizi septi?os gados. Diezgan ilgu laiku past?v?ja uzskats, ka Merkurs ir saist?ts ar Saules paisuma sp?kiem un pret Sauli vienm?r ir pagriezis vienu puslodi (l?dz?gi k? M?ness pret Zemi), ta?u 1965. gad? veiktie radarnov?rojumi atkl?ja, ka Merkurs, divreiz apri??ojot Sauli, tr?s reizes apgrie?as ap savu asi ? sav? zi?? Merkura diena (rot?cija ap savu asi) ir gar?ka par Merkura gadu (rot?cija ap Sauli).

P?c viena apri??ojuma ap Sauli Merkurs ap savu asi ir apgriezies 1,5 reizes, t?d?? ik p?c 2 piln?m orb?t?m Saule apsp?d vienu un to pa?u puslodi

Merkura rot?cijas ass sl?pums ir tikai 0,01 gr?ds ? maz?kais rot?cijas ass sl?pums Saules sist?m?. Tas noz?m?, ka nov?rot?jam uz Merkura ekvatora Saule pusdienas laik? vienm?r b?tu tie?i virs galvas, bet, nov?rot?jam atrodoties Merkura polos, Saule nekad nepaceltos virs horizonta augst?k par 0,01 gr?du. ??dos apst?k?os ir iesp?jama ledus veido?an?s kr?teru dzi?um?.

Nov?rojumi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Merkura nov?rojumus veikt ir diezgan sare???ti, jo tas atrodas tuvu Saulei. No Zemes Merkurs redzams tikai ?si pirms saull?kta un ?si p?c saulrieta zemu pie horizonta (t?d?? pils?t?s nov?rot Merkuru ir praktiski neiesp?jami). Dro??bas iemeslu d?? Merkura nov?rojumos netiek izmantots Habla kosmiskais teleskops  ? Saules sp?c?g? gaisma var saboj?t zin?tnisko aparat?ru. T?pat k? M?nesim , ar? Merkuram ir nov?rojamas f??u mai?as. Orb?tas ?patn?bu d?? Merkuru viegl?k nov?rot Zemes dienvidu puslod? , nek? zieme?u puslod? . Piem?ram, Jaunz?land? Merkurs ir redzams pat vair?kas stundas pirms saull?kta (un attiec?gi ar? vair?kas stundas p?c saulrieta), Merkuru iesp?jams redz?t ar? gad?jumos, kad notiek pilni Saules aptumsumi .

Nov?rojumi senatn? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pirm?s zi?as par Merkura nov?rojumiem dat?tas ap 14. gadsimtu pirms m?su ?ras, kad to nov?roja as?rie?i , kas to d?v?ja par Ubu-idim-gud-ud ("l?k?jo?? plan?ta"). [22] Babilonie?i Merkuru d?v?ja mitolo?isk? v?stne?a Nabu v?rd?. [23] Senie grie?u astronomi uzskat?ja, ka paties?b? eksist? divas plan?tas ? viena, kas redzama no r?ta un otra, kas redzama vakar?, t?d?? Merkurs tika saukts divos v?rdos ? Stilbon ( grie?u : Στ?λβων ) ? "zaigojo?ais" un Hermaon ( grie?u : ?ρμ?ων ). [24] Romie?i plan?tu sauca dieva Merkura (grie?u mitolo?ij? ? Hermejs) v?rd?. [25] Senaj? ??n? Merkuru d?v?ja par Ch'en-Hsing (Stundas zvaigzne) Ebreji Merkuru sauca par kokhav hamah ( ivrit? : ???? ??? ) ? "zvaigzne pie karst? (Saules)". Maiji apz?m?ja Merkuru ar div?m p?c?m (da?k?rt ar? ar ?etr?m) un t?s uzskat?ja par pazemes (p?cn?ves) v?stne?iem. Merkura astronomiskais simbols ir . Tas att?lo stiliz?tu dieva Merkura galvu ar sp?rnotu cepuri.

Nov?rojumi no Zemes [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pirmos Merkura nov?rojumus, izmantojot teleskopu, 17. gadsimt? veica Galileo Galilejs . 1631 . gad? Pj?rs Gasendi , balstoties uz Johanesa Keplera apr??iniem, nov?roja Merkura p?rie?anu p?ri Saules diskam. 1639 . gad? D?ovanni Zupi atkl?ja, ka Merkuram, t?pat k? Venerai , ir nov?rojamas f?zes, kas main?s atkar?b? no Merkura atra?an?s orb?t? ap Sauli. ?is atkl?jums nor?d?ja uz to, ka Merkurs ri??o ap Sauli. 1737 . gada 28. maij? D?ons Beviss Grini?as observatorij? nov?roja ?oti reto par?d?bu, kad Venera aizsedz Merkuru (??ds notikums atk?rtojas reizi vair?kos gadsimtos ? n?kamreiz tas notiks 2133 . gad?). 19. gadsimta astronomi s?ka nov?rot da?as virsmas deta?as, un 1880 . gad? D?ovanni Skaparelli noteica Merkura apri??o?anas periodu ? apm?ram 88 dienas. L?dz pat 1962 . gad? s?ktajiem Merkura radarnov?rojumiem past?v?ja uzskats, ka Merkurs pret Sauli visu laiku pagriezis vienu puslodi. 1962. gad? PSRS Zin?t?u akad?mijas Radioin?enierijas un elektronikas instit?ta darbinieki Vladimira Kote??ikova vad?b? pirmo reizi noraid?ja uz Merkuru radiosign?lu un p?c tam uztv?ra atstaroto sign?lu ? t? s?k?s Merkura nov?rojumi ar radioteleskopiem. Tr?s gadus v?l?k ASV zin?tnieki Gordons Petengils un R. Daiss, izmantojot Aresibo radioteleskopu, noteica ka Merkurs apri??o ap savu asi 59 dien?s.

Nov?rojumi ar kosmiskajiem apar?tiem [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Merkura tuv? atra?an?s Saulei sare???ja ar? nov?rojumus ar kosmiskajiem apar?tiem, jo ce?? l?dz Merkuram un ieie?ana orb?t? ap plan?tu prasa vair?k ener?ijas, nek? b?tu j?pat?r?, lai pamestu Saules sist?mu. L?dz ?im Merkuru p?t?jis tikai viens kosmiskais apar?ts ? Mariner 10 .

Mariner 10 ? pirm? zonde, kas p?t?ja Saulei tuv?ko plan?tu

Zonde tr?s reizes p?rlidoja Merkuru, ta?u orb?tas ?patn?bu d?? katr? p?rlidojum? t? nov?roja vienu un to pa?u puslodi. Apar?ts kartograf?ja apm?ram 45% Merkura virsmas.

2004 . gada 3. august? start?ja NASA zonde MESSENGER , kam Merkuru sasniegt bija paredz?ts 2011. gad? un, at??ir?b? no Mariner 10 , bija paredz?ts, ka t? ieies orb?t? ap plan?tu un str?d?s apm?ram gadu, nov?rojot ar? l?dz ?im nep?t?tos plan?tas rajonus. MESSENGER izmanto?anas pl?nos ietilpa plan?tas magnetosf?ras un atmosf?ras izp?te, k? ar? detaliz?t?ku Merkura virsmas att?lu ieg??ana.

Eiropas Kosmosa a?ent?ra sadarb?b? ar Jap?nu pl?noja 2013. gad? palaist divas zondes BepiColombo , kuras Merkuru sasniegtu 2019. gad? un p?t?tu plan?tas magnetosf?ru un atmosf?ru.

Izp?te [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Merkura izp?te ar kosmiskajiem apar?tiem ir sare?g?ta. [ nepiecie?ama atsauce ] Izp?ti sare??? Merkura tuvums Saulei , k? d?? ir nepiecie?ams liels ener?ijas daudzums, lai sasniegtu un ieietu orb?t? ap Merkuru. L?dz ?im Merkuru p?t?ju?i tikai divi apar?ti, no kuriem viens izp?ti v?l turpina.

Kosmiskie apar?ti [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Tabula ar starpplan?tu zondu startiem (ar? neveiksm?giem) uz Merkuru:

Ofici?lais nosaukums Izgatavot?ja nosaukums Starta datums Beigu datums M?r?is Rezult?ts
Mariner 10 02.11 . 1973 . 24.03 . 1975 . Merkura p?rlidojums Tr?s veiksm?gi Merkura p?rlidojumi ? 29.03 . 1974 ., 21.08 . 1974 . un 16.03 . 1975 .
MESSENGER 03.08 . 2004 . 30.05 . 2015 . Orb?ta Veiksm?gs
BepiColombo 20.10 . 2018 . Ce?? Orb?ta Pl?nots ieiet orb?t? 2025. gad?

Koloniz?cija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Zin?tnieki uzskata, ka Merkuru, t?pat k? Marsu , Ven?ru , M?nesi un astero?du joslas objektus n?kotn? var?tu koloniz?t. Past?v?gas kolonijas b?tu iesp?jams izveidot pol?rajos re?ionos, jo tur ir daudz zem?kas temperat?ras nek? citos plan?tas re?ionos, ta?u b?tu iesp?jams veikt ar? t?l?kas eksped?cijas, sekojot Merkura naktij, kad plan?tas virsma atdziest. Merkura l?dz?ba ar M?nesi padar?tu plan?tas koloniz?ciju nosac?ti viegl?ku, jo kolonizatoriem neb?tu j?piel?gojas ?pa?i at??ir?giem apst?k?iem. Pol?rajos kr?teros atrodamais ledus ?autu to izmantot koloniju vajadz?b?m un ietaup?t kravu s?t??anu uz Saules sist?mas iek?ieni. Plan?tas tuvums Saulei atvieglotu ar? ener?ijas ieguvi ar Saules baterij?m . Kolonizatori var?tu izmantot pol?ro re?ionu kalnu virsotnes k? "m???g?s Saules" apsp?d?tus rajonus un tur izvietot bateriju pane?us. Past?v uzskats, ka Merkura ie?i ir bag?ti ar h?liju-3 , ko var?tu izmantot k? kodoldegvielu. Lielais Merkura bl?vums var?tu ar? liecin?t ar? par citiem v?rt?giem izrakte?iem, kas b?tu atrodami Merkura grunt?, t?d? veid? padarot Merkura koloniz?ciju par ekonomiski izdev?gu pas?kumu. [ nepiecie?ama atsauce ]

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 ≪Mercury Fact Sheet≫ . NASA Goddard Space Flight Center. 2007 . gada 30. novembr? . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2015. gada 6. novembr? . Skat?ts: 2008 . gada 28. maij? . (angliski)
  2. ↑ Donald K. Yeomans. ≪HORIZONS System≫ . NASA JPL, 2008 . gada 7. apr?l? . Skat?ts: 2008 . gada 7. apr?l? . (angliski)
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 3,7 Kirk Munsell; Smith, Harman; Harvey, Samantha. ≪Mercury: Facts & Figures≫ . Solar System Exploration . NASA, 2008 . gada 25. febru?r? . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2014. gada 8. apr?l? . Skat?ts: 2008 . gada 7. apr?l? . (angliski)
  4. ↑ 4,0 4,1 Seidelmann, P. Kenneth; Archinal, B. A.; A’hearn, M. F.; et.al. ( 2007 ). "Report of the IAU/IAGWorking Group on cartographic coordinates and rotational elements: 2006" . Celestial Mechanics and Dynamical Astronomy 90: 155?180. doi : 10.1007/s10569-007-9072-y . Atjaunin?ts: 2007 . gada 28. august? . (angliski)
  5. ↑ Margot, L.J.; Peale, S. J.; Jurgens, R. F.; Slade, M. A.; Holin, I. V. ( 2007 ). "Large Longitude Libration of Mercury Reveals a Molten Core" . Science 316: 710?714. doi : 10.1126/science.1140514 . PMID   17478713 . (angliski)
  6. ↑ ≪mercurial≫ . Merriam-Webster Online . Skat?ts: 2008 . gada 12. j?nij? . (angliski)
  7. ↑ Deep Space Radar Cuts Mercury to Core As Messenger Lines Up For Venus Flyby (angliski)
  8. ↑ Lauren Gold. ≪Mercury has molten core, Cornell researcher shows≫ . Chronicle Online (Cornell University), May 3 , 2007 . Skat?ts: 2008 . gada 12. maij? . (angliski)
  9. ↑ Benz, W.; Slattery, W. L.; Cameron, A. G. W. (1988). "Collisional stripping of Mercury’s mantle". Icarus 74 (3): 516?528. doi : 10.1016/0019-1035(88)90118-2 . (angliski)
  10. ↑ Schenk, P.; Melosh, H. J.;. "Lobate Thrust Scarps and the Thickness of Mercury’s Lithosphere". Abstracts of the 25th Lunar and Planetary Science Conference 1994: 1994LPI....25.1203S. (angliski)
  11. ↑ Lyttleton, R. A. (1969). "On the Internal Structures of Mercury and Venus". Astrophysics and Space Science 5 (1): 18. doi : 10.1007/BF00653933 . (angliski)
  12. ↑ Cameron, A. G. W. (1985). "The partial volatilization of Mercury". Icarus 64 (2): 285?294. doi : 10.1016/0019-1035(85)90091-0 . (angliski)
  13. ↑ Weidenschilling, S. J. (1987). "Iron/silicate fractionation and the origin of Mercury". Icarus 35 (1): 99?111. doi : 10.1016/0019-1035(78)90064-7 . (angliski)
  14. ↑ David Shiga. ≪Bizarre spider scar found on Mercury's surface≫ . NewScientist.com news service, 2008 . gada 30. janv?r? . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2012. gada 22. maij? . Skat?ts: 2009. gada 31. mart? . (angliski)
  15. ↑ L. V. Ksanfomality (2006). "Earth-based optical imaging of Mercury". Advances in Space Research 38: 594. (angliski)
  16. ↑ Lauren Gold. ≪Mercury has molten core, Cornell researcher shows≫ . Cornell University, 2007 . gada 3. maij? . Skat?ts: 2008 . gada 7. apr?l? . (angliski)
  17. ↑ Christensen, Ulrich R. ( 2006 ). "A deep dynamo generating Mercury's magnetic field". Nature 444: 1056?1058. doi : 10.1038/nature05342 . (angliski)
  18. ↑ Spohn, T.; Sohl, F.; Wieczerkowski, K.; Conzelmann, V. (2001). "The interior structure of Mercury: what we know, what we expect from BepiColombo". Planetary and Space Science 49 (14?15): 1561?1570. doi : 10.1016/S0032-0633(01)00093-9 . (angliski)
  19. ↑ Michael A. Seeds. Astronomy: The Solar System and Beyond (4th izd.). Brooks Cole, 2004. ISBN   0534421113 . (angliski)
  20. ↑ Staff. ≪Mercury’s Internal Magnetic Field≫ . NASA, 2008 . gada 30. janv?r? . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2013. gada 31. mart? . Skat?ts: 2008 . gada 7. apr?l? . (angliski)
  21. ↑ Bils Steigervalds. ≪Magnetic Tornadoes Could Liberate Mercury's Tenuous Atmosphere≫ . NASA Goddard Space Flight Center, 2009 . gada 2. j?nijs . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2012. gada 18. maij? . Skat?ts: 2009 . gada 1. augusts . (angliski)
  22. ↑ Hunger, Hermann; Pingree, David ( 1989 ). "MUL.APIN: An Astronomical Compendium in Cuneiform". Archiv fur Orientforschung (Austria: Verlag Ferdinand Berger & Sohne Gesellschaft MBH) 24: 146. (angliski)
  23. ↑ Staff. ≪MESSENGER: Mercury and Ancient Cultures≫ . NASA JPL, 2008 . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2012. gada 23. j?lij? . Skat?ts: 2008 . gada 7. apr?l? . (angliski)
  24. ↑ H.G. Liddell and R. Scott; rev. H.S. Jones and R. McKenzie. Greek?English Lexicon, with a Revised Supplement (9th edition izd.). Oxford : Clarendon Press, 1996 . 690 and 1646. lpp. ISBN   0-19-864226-1 .
  25. ↑ Eugene Michel Antoniadi; Translated from French by Moore, Patrick. The Planet Mercury . Shaldon, Devon : Keith Reid Ltd, 1974. 9?11. lpp. (angliski)
SauleMerkursVeneraMēnessZemeFoboss un DeimossMarssCereraAsteroīdu joslaJupitersJupitera pavadoņiSaturnsSaturna pavadoņiUrānsUrāna pavadoņiNeptūna pavadoņiNeptūnsPlutona pavadoņiPlutonsHaumejas pavadoņiHaumejaMakemakeKoipera joslaDisnomija (astronomija)Erīda (pundurplanēta)Izkliedētais disksOrta mākonis
Autoritat?v? vad?ba
Saturs ieg?ts no " https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Merkurs_(plan?ta)&oldid=4045301 "