Ven?cija
pils?ta
Venezia
Karogs ?erbonis
Ven?cija R?d?t kart? "It?lija" Ven?cija R?d?t kart? "Veneto"
Koordin?tas: 45°26′15″N 12°20′9″E  /  45.43750°N 12.33583°E  / 45.43750; 12.33583 Koordin?tas : 45°26′15″N 12°20′9″E  /  45.43750°N 12.33583°E  / 45.43750; 12.33583
Valsts	It?lija
Re?ions	Veneto
Province	Ven?cijas province
Plat?ba
? Kop?j?	414,57 km 2
Augstums	1 m
Iedz?vot?ji (2023) [1]
? kop?	250 369
?  bl?vums	639/km²
Laika josla	CET ( UTC+1 )
? Vasaras laiks ( DST )	CEST ( UTC+2 )
Pasta indeksi	30100
T?lru?u kods	041
M?jaslapa	www .comune .venezia .it
UNESCO Pasaules mantojuma objekts
Ofici?lais nosaukums: Ven?cija un t?s lag?na
Tips	Kult?ra
Krit?rijs	i, ii, iii, iv, v, vi
Iek?auts	1987. gads
Aizsardz?bas nr.	91
Valsts	It?lija
Plat?ba	70176,4 ha
Ven?cija Vikikr?tuv?

Ven?cija

Ven?cija ( it??u : Venezia ) ir pils?ta It?lij? , Veneto re?iona un Ven?cijas provinces galvaspils?ta. Ven?cijas ra?an?s v?sturiski saist?s ar dramatiskiem notikumiem Romas imp?rij? 4. gadsimt?, kad tai nov?jinoties, Apen?nu pussalu arvien bie??k p?rpludin?ja iekarot?ju karap??i. Ven?ciju un lag?nu, kur? t? izvietojusies, UNESCO 1987. gad? iek??va Pasaules kult?ras mantojuma sarakst? . ^[2]

Ven?cija ar 415 km² lielo plat?bu un vair?k nek? 260 t?ksto?iem past?v?go iedz?vot?ju ir viens no popul?r?kajiem t?risma centriem Eirop?. Pils?ta ir izvietojusies uz 117 neliel?m sal?m, kuras savieno 378 tilti , liel?k? da?a no tiem ir veidoti no akmens. Ven?cijas daudz?s salas, no kur?m da?a ir m?ksl?gas, sadala liel?ku un maz?ku kan?lu t?kls. Relat?vi liel?kie ir tr?s kan?li ? Lielais Kan?ls , kas "S" burta veid? ???rso visu pils?tas teritoriju, D?udekas kan?ls un Sv. Marka kan?ls. Tikai 20. gadsimta s?kum?, Benito Musol?ni vald??anas laik?, tika uzb?v?ts tilts, kas savieno Ven?ciju ar cietzemi.

Pils?tas dz?vi un t?s t?l?ko past?v??anu apdraud virkne probl?mu. Viena no nopietn?kaj?m ir t?s appl??anas draudi, kuru nopietn?bu apliecin?ja katastrofiski pl?di 1966. gad?. Galvenais draudu faktors ir sekl? Veneto lag?na, kuras ?dens l?menis sp?c?ga v?ja iespaid? var b?tiski paaugstin?ties. L?dz ar to ?dens pa daudzajiem Ven?cijas kan?liem var viegli non?kt jebkur? pils?tas viet?.

Ven?cijas v?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Skat?t ar?: Ven?cijas republika

Ven?cijas pirms?kums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Prec?zu zi?u par Ven?cijas dibin??anu nav, bet da?i v?sturnieki uzskata, ka pils?tas veido?an?s s?kusies ap 568. gadu, kad It?lij? iebruka langobardu ciltis. B?got no iekarot?jiem, viet?jie re?iona iedz?vot?ji pagl?b?s Veneto lag?nas sal?s.

Savuk?rt citos avotos ir min?ts 584. gads, kad Veneto re?ions tika p?r?emts Ravennas arhib?skapijas kontrol?, t?d?j?di pak?aujoties Bizantijas ietekmei. Ta?u ar? Bizantijas p?rvald?bas loma pak?peniski mazin?j?s un ven?cie?i s?ka nostiprin?t pa?i savu pa?p?rvaldi. 811. gad? tika iev?l?ts pirmais Ven?cijas dod?s ( lat??u : dux  ? ‘l?deris’) ? And?elo Partesipacio ( Angelo Partecipazio ), kas veikli izmantoja form?lo Bizantijas pak?aut?bu, lai pretotos pieaugo?ajam franku spiedienam.

Pirm?s Ven?cijas apmetnes, s?ka veidoties pie Liel? Kan?la ( Grand Canal ) ietekas lag?n?, viet?, kuru sauca par Rivo Alto, jeb Rialto. Dr?z vien ?? vieta k?uva par n?kam?s Ven?cijas hercogistes administrat?vo centru.

Bizantijas sast?v? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

B?tisks pav?rsiens Ven?cijas v?stur? notika 12. gadsimta vid?, kad dod?i zaud?ja lielu da?u savu monarhu privil??iju, kuras l?dz ar varu p?r??ma Liel? Padome ( Maggior Consiglio ) ? asambleja , kuru veidoja 45 locek?i, kuri tika iev?l?ti no pilso?u vidus. T?d?j?di Ven?cija no hercogistes p?rv?rt?s par republiku .

Ta?u kritiskos br??os ar? dod?i turpin?ja sp?l?t noz?m?gu lomu republikas dz?v?. Piem?ram, divu izcilu dod?u ? Domeniko Selvo ( Domenico Selvo ; 1071?1084) un Vit?les Falj?ra ( Vitale Falier ; 1084?1096) laik? Ven?cijai n?c?s izc?n?t smagas kaujas ar vikingiem ( norma?iem ), no kur?m t? izn?ca k? uzvar?t?ja. Tas ??va republikai saglab?t cie?as tirdzniec?bas saites ar It?lijas pussalas dienvidu re?ioniem, no kuriem t? sa??ma daudzus p?rtikas produktu veidus, it ?pa?i graudus. Savuk?rt no vikingu sagr?ves ?aj? Vidusj?ras re?ion? ieguv?ja izr?d?j?s ar? Bizantija . Atz?stot Ven?cijas nopelnus, Bizantijas imperators Alesio I ( Alessio I ) pie???ra tai iev?rojamas tirdzniec?bas privil??ijas.

Ta?u n?kamais Bizantijas imperators Manuels I ( Manuele I ), redz?dams Ven?cijas ekonomisko un politisko nostiprin??anos, un uztverot to k? Konstantinopoles varas apdraud?jumu, ne tikai at??ma tai sava priek?g?j?ja agr?k pie??irt?s privil??ijas, bet vienoj?s ar Ven?cijas konkurentiem ? D?enovu un Pizu  ? par Ven?cijas izsl?g?anu no imp?rijas sast?va. Ta?u Ven?cija nepadev?s, un t?s ietekme Vidusj?ras re?ion? turpin?ja pieaugt. To redz?dama, Bizantija pieteica Ven?cijai karu, konfisc?jot visus republikas ?pa?umus, bet Ven?cijas pilso?us pazi?ojot par arest?tiem.Lai gan Ven?cijai tas bija smags trieciens, t? ne vien izdz?voja, bet ar? p?c tr?sdesmit gadiem deva Bizantijai atbildes triecienu.

Ceturt? Krusta kara laik?, Ven?cija, kura kalpoja Rietumeiropas krustne?u armij?m par placdarmu, kar? pret musulma?iem , k? ar? liel? m?r? finans?ja krustne?u eksped?cijas un apg?d?ja t?s ar iero?iem. Ven?cija ar krusta karot?ju pal?dz?bu iebruka Konstantinopol? un to 1204. gad? nopost?ja, tas ar? bija Bizantijas imp?rijas norieta s?kums, kas l?dz ar to pav?ra ce?u t?l?kai isl?ma ekspansijai Vid?jos Austrumos.

C??as par varu [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Ven?cijas ekspansija Vidusj?ras re?ion? turpin?j?s, tai pat laik? ar? ne maz?k ambicioz?s D?enovas vara un ietekme turpin?ja papla?in?ties, l?dz k?uva skaidrs, ka divi saimnieki mier?gi sadz?vot nevar?s. Pirm? liel? milit?r? sadursme starp ab?m republik?m notika 1257. gad?, kur? D?enovas karasp?ks tika sakauts. Piecdesmit n?kamos gadus vald?ja miers, ta?u 14. gadsimta s?kum? c??as ar main?g?m sekm?m ats?k?s, l?dz Kjogijas karam, kura izn?kum? virsroku tom?r guva Ven?cija. L?dz ar to s?k?s D?enovas varen?bas noriets, bet Ven?cija k?uva par nedal?tu Vidusj?ras valdnieci.

Ta?u ar? t? nebija ilgsto?a. Nopostot kop?gi ar krustne?iem Konstantinopoli un t?d?j?di veicinot Bizantijas boj?eju, Ven?cija k? ar? visa Eiropa kopum?, ieguva daudz draud?g?ku ienaidnieku ? Osma?u imp?riju . L?dz?gi tai, ar? Ven?cija cent?s saglab?t varas l?dzsvaru ar teritori?l?s ekspansijas pal?dz?bu. T?, 15. gadsimta pirm? tre?da?a Ven?cijas v?sture ir laiks, kad tika pak?auta Verona , Vi?enca , Paduja , Ud?ne , Breskija , Bergamo un citas It?lijas pils?tas un teritorijas.

Aizr?vu?ies ar tuv?jo teritoriju sagr?b?anu, ven?cie?i nepaman?ja, ka vi?u varas pieaugums rada arvien liel?kas ba?as k?dreiz?j?m sabiedrotaj?m, Rietumeiropas karalist?m. Ven?cijas ekspansijas aptur??anai tika izveidota Kambrejas l?ga , kur? apvienoj?s H?bsburgu imp?rija , Francija , Sp?nija , Fer?ras un Mantujas hercogistes, k? ar? da?as citas Centr?l?s un Rietumeiropas zemes. Rezult?t? Ven?cijai turku viet? n?c?s vispirms st?ties pret? ?ai l?gai. Kauj? pie Agnadello , Lombardij? 1509. gad?, ven?cie?u karasp?ks tika smagi sakauts. Pati Ven?cija izvair?j?s no izpost??anas tikai pateicoties nesaska??m l?gas dal?bnieku starp?. Viens no nesaska?u iemesliem bija tie pa?i pieaugo?ie draudi no turku puses un da?i l?gas dal?bnieki uzst?ja, ka Ven?cijas piln?ga izn?cin??ana sagrautu ar? t?s k? buferzonas statusu attiec?b? pret Osma?u imp?riju.

Ba?as par turku draudiem izr?d?j?s pamatotas. Turki 16. gadsimta vid? bija izveidoju?i iespaid?gu floti, kas arvien nopietn?k trauc?ja tirdzniec?bu vis? Vidusj?r?. Sadursme starp Eiropas valst?m un Osma?u imp?riju k?uva neizb?gama un 1571. gad? abu pu?u karaflotes pie Grie?ijas piekrastes pils?tas Lepanto iesaist?j?s iz??iro?? j?ras kauj?. ?aj? kauj? osma?u karaflote tika gandr?z piln?b? izn?cin?ta. Lai gan t? v?l?k tika sam?r? ?tri atjaunota, turki savu virskundz?bu Vidusj?r? vairs nesp?ja nodro?in?t. Lepanto j?ras kauja bija ar? pirm? v?stur?, kur Eiropas karasp?ks guva iev?rojamu uzvaru p?r turku sp?kiem.

Ven?cijas noriets un apvieno?an?s ar It?liju [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Ven?cija vair?kk?rt v?stur? pat p?c smagas sak?ves atsevi???s kauj?s sp?ja ne tikai izdz?vot, bet ar? aizdzied?t br?ces un atkal uzplaukt. T? tas notika ar? p?c Agnadello kaujas. Ven?cie?i atguv?s un guva vair?kas sp?do?as uzvaras gan pret Eiropas, gan turku armij?m. Ta?u 18. gadsimta laik? arvien redzam?ka k?uva Ven?cijas nov?jin??an?s, tam bija vair?ki iemesli. Pirmk?rt, Osm??u imp?rija, nostiprinoties Tuv?jos un Vid?jos Austrumos, bija paraliz?jusi tirdzniec?bu vis? Vidusj?ras austrumu da??, kura bija galven? Ven?cijas ietekmes zona vair?ku gadsimtu garum?.

Otrk?rt, lielie viduslaiku ?eogr?fiskie atkl?jumi, Sp?nijas, Portug?les , Lielbrit?nijas un citu valstu t?lj?ru eksped?cijas s?ka nest savus aug?us, jo att?st?j?s tirdzniec?bas sakari starp Atlantijas oke?na abiem krastiem. Ven?cija l?dz ar to arvien vair?k izr?d?j?s, ka atrodas nomal? no jaunajiem Eiropas tirdzniec?bas ce?iem un saimnieciskajiem centriem. T?dej?di t?s k?dreiz?jais spo?ums s?ka arvien strauj?k nob?l?t, l?dz Napoleona imp?rija, 1797. gad? to p?r??ma sav? var? un l?dz ar visu Veneto re?ionu iemain?ja Austrijas Imp?rijai pret Mil?nu un Reinas upes kreiso krastu.

N?kamo vair?k nek? piecdesmit gadu laik? Ven?cija un Veneto re?ions tika iek?auts te vienas, te citas imp?rijas sat?v?, l?dz 1866. gadam t? Austrijas Pr?sijas kara laik?, k? ar? It?lijas apvieno?anas proces? tika iek?auta It?lijas sast?v?.

T?risms [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Ven?cija ir viena no svar?g?kajiem t?risma galam?r?iem pasaul?. T? ir pla??k paz?stama ar arhitekt?ru un m?kslu. Ven?ciju p?c 2007. gada datiem katru dienu vid?ji apmekl? 50 000 t?ristu. 2006. gad? t? tika ierindota 28. viet? p?c t?ristu apmekl?juma skaita, taj? gad? sast?dot vair?k k? 2,9 miljonus t?ristu. ^[3] Ven?cija tiek uzskat?ta par vienu no skaist?kaj?m pils?t?m pasaul?.

No m?sdienu kult?rv?sturisk? viedok?a, liel?k? noz?me ir Ven?cijas Sv?t? Marka laukumam un ansamblim ar Sv?t? Marka baziliku un Dod?u pili , kur apbr?nojami integr?t? veid? sapl?st it??u renesanse un Bizantijas arhitekt?ru. ^[4]

Sv. Marka laukuma savdab?gs turpin?jums ir Piazzetta  ? maz?ks laukums, kas robe?ojas ar Dod?u pili un izbeidzas krastmal?. T? vid? pace?as divas gran?ta kolonas, starp kur?m smagus noziegumus izdar?ju?ajiem ven?cie?iem senatn? izpild?ja n?ves sodus. Starplaikos starp tiem Pieazzetta kalpoja k? p?rtikas tirgus laukums.

Ne maz?ka Ven?cijas v?rt?ba ir Rialto tilts , kur? m?sdienu izskat? tika uzb?v?ts 1591. gad?, lai gan koka variant?, tas past?v?ja ilgi pirms tam. Jau Ven?cijas pirms?kum? ?? bija dz?v?k? pils?tas da?a, t?da t? ir ar? m?sdien?s ar neskait?miem tirdzi?iem, veikali?iem, kafejn?c?m un gondolu piest?tn?m.

Viens no sen?kajiem un interesant?kajiem, t?ristus piesaisto?ajiem pas?kumiem Ven?cij? ir regate , kas notiek Lielaj? kan?l? katru gadu septembra pirmaj? sv?tdien?. ?ai trad?cijai ir ap 700 gadu sena v?sture un t? aizs?kusies k? slaveno Ven?cijas gondolj?ru sacens?ba. Ven?cie?i apgalvo, ka vienm?r ?o sacens?bu laik? ir sp?d?jusi saule un nav bijis nevienas reizes, kad b?tu uzlijis lietus.

Pie Liel? kan?la ietekas lag?n? atrodas v?l viena Ven?cijas p?rle ? balta marmora bazn?ca Madonna della Salute , kura ir uzb?v?ta 16. gadsimt?. Bazn?c? apskat?mi daudzi slavenu it??u m?kslinieku gleznojumi, ikonas un skulpt?ras , tai skait? ar? Tici?na darbi.

Noz?m?gu Ven?cijas apmekl?jumu nodro?ina ar? Ven?cijas bienn?le , kas iek?auj m?kslas, m?zikas, te?tra, arhitekt?ras un dejas pas?kumus.

Cilv?ki [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Ven?cij? ir dzimu?i:

Skat?t ar? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Gondola
• Ven?cijas kinofestiv?ls

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: Ven?cija .

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopadie raksts (v?ciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)

s d l UNESCO Pasaules mantojuma vietas It?lij? Kult?ra Adri?na villa Tivoli Agrid?ento arheolo?isk? vieta Aizv?sturiskie p??u m?jok?i Alpos Akvilejas arheolo?isk? vieta un Akvilejas patriarh?l? bazilika Alberobello trulli Amalfi piekraste As?ze , As?zes Sv?t? Franciska bazilika un citas francisk??u vietas Barum?ni nuragi D?enova : Jaun?s ielas un Rolli pi?u sist?ma Ivreja :20. gadsimta r?pniec?bas pils?ta Eiropas liel?s k?rortpils?tas ( Montekat?ni Terme ) Etrusku nekropoles ?erveteri un Tarkv?nij? d'Estes villa, Tivoli Ferr?ra, renesanses pils?ta un t?s Po upes gr?va Florences v?sturiskais centrs ( Florences katedr?le , Piti pils , Ufici ) Kamonikas ielejas petroglifi Kasteldelmontes pils Kazales romie?u villa Kazertas 18. gadsimta karalisk? pils ar parku , Vanvitelli akvedukts un Sanleu?io komplekss Konelj?no un Valdobjadenes Proseko pauguri Krespi d'Ada Langobardi It?lij? : ietekmes vietas (568. - 774. gads) Mantuja un Sabjoneta Mat?ras Sasi un alu bazn?cas Medi?i villas un parki Tosk?n? Modenas katedr?le , Girlandina un Modenas Lielais laukums Neapoles v?sturiskais centrs d'Or?as ieleja Padujas bot?niskais d?rzs Ar?bu - norm??u Palermo un ?efalu un Monre?les katedr?les Pizas Katedr?les laukums ( Pizas tornis ) Pjemontas un Lombardijas Sv?tie kalni Pjemontas v?nad?rzu ainava : Lange - Roero un Monferrato Pjencas v?sturiskais centrs Pompeju , Herkul?nas un Torres Anunciatas arheolo?isk?s vietas Portovenere , ?inkve Terre un salas ( Palm?rija , Tino , Tineto ) Ravennas agr?s kristiet?bas pieminek?i R?tijas dzelzce?? Albul? / Bern?nas ainavas Romas v?sturiskais centrs , Sv?t? Kr?sla ?pa?umi ?aj? pils?t? ar ekstrateritori?laj?m ties?b?m un Sv?t? P?vila bazilika ?rpus m?riem ( Kolizejs , Romas forums , Traj?na kolonna , Trevi str?klaka ) Sand?iminj?no v?sturiskais centrs Savojas karalisk?s dzimtas rezidences Sirak?zas un Pantalikas nekropole Sj?nas v?sturiskais centrs Sv?t?s ??last?bas Marijas bazn?ca un dominik??u klosteris ar Leonardo da Vin?i " Sv?to Vakar?dienu " Urb?no v?sturiskais centrs Valdinoto re?iona v?l? baroka pils?tas Ven?cie?u 16. un 17. gadsimta aizsardz?bas b?ves : ''Stato da Terra'' ? rietumu ''Stato da Mar'' ( Bergamo nocietin?t? pils?ta ) Ven?cija un t?s lag?na ( Dod?u pils ) Verona Vi?enca un Palladio villas Veneto Daba ?ilento, Vallo di Diano un Alburni nacion?lais parks , Pestuma , Velija un Padulas klosteris Dolom?ti Etna Karpatu un citu Eiropas re?ionu pirmatn?jie di?sk?bar?u me?i Lip?ru salas Sand?ord?o kalns