Eiropa p?c kara beig?m
Polijas mantojuma kar?
s?k?s k? Eiropas lielvalstu konflikts par
Polijas-Lietuvas
valdnieka iev?l??anu un izv?rt?s par pla??ku Eiropas konfliktu, kur? main?ja
Sp?nijas mantojuma kara
rezult?tus. 1733.-1735. gada kar? demonstr?ja po?u-lietuvie?u valsts atkar?bu no kaimi?valst?m un noveda pie v?l?kaj?m
Polijas dal??an?m
. Pirmo miera l?gumu 1735. gad? nosl?dza
V?n?
, gal?go miera l?gumu nosl?dza 1738. gad?, t?p?c kara beigas da?reiz dat? ar 1738. gadu.
[1]
Kara rezult?t? nostiprin?j?s
Krievijas
ietekme
Kurzemes hercogist?
.
1733. gada 1. febru?r? mirsa Polijas-Lietuvas un
Saksijas k?rfirstistes
valdnieks
Augusts II
. Uz monarha troni izvirz?j?s divi galvenie kandid?ti. Miru?ais Augusts II bija v?l?jies troni atst?t d?lam
Augustam III
, ko nepie??ma po?u augstma?i, kas iebilda pret mantotas monarhijas izveido?anos. K? otrs kandid?ts izvirz?j?s jau iepriek? ?su laiku vald?ju?ais
Sta?islavs I
, kuru atbalst?ja Francijas karalis
Luijs XV
, kas bija prec?ts ar Sta?islava meitu
Mariju
.
12 000 augstma?u Sejms, kas izv?l?j?s valdnieku, sa???l?s, liel?kajai da?ai balsojot par Sta?slavu I, bet maz?kumam atbalstot Augustu III. 1733. gada 12. septembr? po?u un lietuvie?u augstma?i Sta?islavu I iev?l?ja par jauno valdnieku. Tas neapmierin?ja
Krievijas Imp?rijas
valdnieci
Annu I
un
Sv?t?s Romas imperatoru
K?rli VI
, kas 1732. gad? slepus bija vienoju?ies ar
Pr?sijas Karalisti
, ka pretosies abu tro?a pretendentu iev?l??anai.
[1]
L?dz ar Sta?islava I iev?l??anu, Krievija un Austrija pazi?oja par atbalstu Augustam III, kur? apsol?ja nodot
Kurzemes un Zemgales hercogisti
Krievijai un atteikties no pretenzij?m uz Austrijas
H?bsburgu
troni, kuru K?rlis VI v?l?j?s atst?t meitai
Marijai Ter?zijai
. Kad 30 000 kareivju liela Krievijas armija tuvoj?s Var?avai, 3000 augstma?u lielais Sejms 1733. gada 5. oktobr? iev?l?ja Augustu III par jauno valdnieku. Sta?islavs b?ga uz
Dancigu
, bet p?c t?s kri?anas 1734. gada vasar? uz Pr?siju. Karadarb?ba Polij? l?dz ar to beidz?s.
Akt?v? karadarb?ba turpin?j?s
Reinas
pierobe?? un It?lijas zem?s, kur pret imperatoru K?rli VI karoja Francija ar sabiedroto Sp?niju un
Sard?nijas Karalisti
. Sp?nija v?l?j?s atg?t
Sp?nijas mantojuma kar?
zaud?to
Neapoles karalisti
un
Sic?lijas karalisti
, kam?r Sard?nija v?l?j?s ieg?t
Lombardiju
.
Francija 1733. gada 10. oktobr? pieteica karu, un 1734. gad? iekaroja
Lotringas hercogisti
, kur? vald?ja K?r?a VI meitas v?rs
Francis I
. Fran?i ie??ma ar?
Austrijas N?derlandes
zemes, ta?u t?l?ks uzbrukums tika atsists. 40 000 karav?ru liela sp??u armija 1734. gad? iebruka It?lij?, iekaroja
Neapoli
un
Sic?liju
, par karali kron?jot
Karlosu III
. Fran?u un sard?nie?u armija ie??ma
Mil?nu
.
Baidoties no Lielbrit?nijas un
Holandes republikas
iest??an?s kar?, Francija 1735. gada 3. oktobr? nosl?dza
V?nes miera l?gumu
. Sta?islavu I iec?la par Lotringas hercogu. Vi?? atteic?s no pretenzij?m uz Polijas troni, ta?u saglab?ja kara?a titulu. P?c Sta?islava I n?ves hercogisti iek??va Francijas sast?v?. Tikm?r padz?tajam Francim I k? kompens?ciju pie???ra
Tosk?nas lielhercogisti
, kuras tronis atbr?voj?s 1737. gad? p?c p?d?j?
Medi?i
dinastijas lielhercoga n?ves. Karloss III saglab?ja iekarot?s it??u zemes. K?rlis VI ieguva
Parmas
un Pja?encas hercogistes, saglab?jot kontroli Lombardij? un atg?stot Austrie?u N?derlandi. Sard?nija ieguva
Nov?ras
un
Tortonas
pils?tas.
[2]
1736. gada 26. janv?r? Sta?islavs I atteic?s no tro?a un vi?a atbalst?t?ji 1736. gada j?lij? atzina Augustu III par karali.
1738. gada 18. novembr? Francija un imperators K?rlis VI parakst?ja jaunu miera l?gumu, kas apstiprin?ja 1735. gada miera notikumus. Francija ar? ap??m?s respekt?t Marijas Ter?zijas ties?bas uz H?bsburgu troni.
[2]
Krievija 1735. gad? s?ka ar?
karu ar Osma?u imp?riju
, kur? 1737. gad? iesaist?j?s ar? austrie?i, kas 1739. gad? nosl?dza
Belgradas miera l?gumu
. 1740. gad? s?k?s
kar? par Austrijas mantojumu
, kas atkal izv?rt?s pla?? Eiropas kar?.