Mi?els de Monte?s

Mi?els de Monte?s ; Michel de Montaigne
Person?g? inform?cija
Dzimis	1533 . gada 28. febru?r? ; Monte?u pils ( Chateau de Montaigne ), Francijas karaliste ; ( Senmi??lademont??a , Dordo?a , Francija )
Miris	1592 . gada 13. septembr? (59 gadi) ; Monte?u pils ( Chateau de Montaigne ), Francijas karaliste ; ( Senmi??lademont??a , Dordo?a , Francija )
Taut?ba	Franc?zis
Visp?r?g? inform?cija
Skola, trad?cija	hum?nisms , skepticisms
Ietekm?jies no	Hor?cijs , H?rakleits , Seksts Emp?ri?is , Seneka Jaun?kais , Pl?tarhs , Katons
Ietekm?jis	Viljams ?eksp?rs , Ren? Dekarts , Fr?drihs N??e , ?ans Fransu? Liot?rs , Ralfs Voldo Emersons , Bl?zs Pask?ls , Gors Vidals , ?ans ?aks Ruso , Viljams Hezlits , Mi?els Onfr? , ?uze Saramagu
Noz?m?gi darbi	Essais , 1580
Valoda	fran?u valoda

Mi?els Eik?ms de Monte?s ( fran?u : Michel Eyquem de Montaigne ; dzimis 1533 . gada 28. febru?r? , miris 1592 . gada 13. septembr? ) bija fran?u filozofs, rakstnieks, valstsv?rs.

Monte?s tiek uzskat?ts par vienu no ietekm?g?kajiem fran?u renesanses laika rakstniekiem, populariz?jis eseju k? literat?ras ?anru . Vi?? k?uva slavens ar sp?ju bez piep?les vienuviet apvienot nopietnu intelektu?lu darbu ar ikdienas anekdot?m un autobiogr?fij?m . Vi?a darbu izlas? Essais atrodas da?as no ietekm?g?kaj?m esej?m. Monte?s ietekm?ja t?dus rakstniekus k? Ren? Dekartu , Bl?zu Pask?lu , ?anu ?aku Ruso , Viljamu Hezlitu , Ralfu Voldo Emersonu , Fr?drihu N??i , Stefanu Cveigu , ?riku Hoferu , Aizeku Azimovu un, iesp?jams, Viljamu ?eksp?ru vi?a p?d?jos darbos. Bijis ar? Bordo pils?tas m?rs.

Filozofija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Monte?s dz?voja Jaunajos laikos , kad norisa strauja dabaszin?t?u att?st?ba, kas ietekm?ja ar? filozofiju , mainot cilv?ku dz?ves un Visuma uztveri. Monte?s nepiedz?voja heliocentrisma atz??anas laikus, tom?r jau vi?a dz?ves gados daudziem zin?tniekiem bija skaidrs, ka past?vo?ie astronomijas pamati ir aplami (tolaik past?v ?eocentrisms , t?tad viss Visuma skaidrojums balst?s uz aplamas atzi?as, ka Zeme atrodas visa centr? nekust?g? st?vokl?). Jau tad vi?? rakst?ja sav?s esej?s , ka cilv?ki nav pr?t?g?ki par zosl?niem , ja uzskata, ka viss ir rad?ts cilv?ku labad. ^[1] "Viss ir rad?ts manis d??," pilnties?gi var?tu dom?t jebkur? kustonis. Tolaik ??di uzskati ir pretrun? ar Bazn?cas sludin?to par cilv?ka noz?mi, par pretstatu starp Zemi un Debes?m .