Mercosur (no sp??u : Mercado Comun del Sur ) jeb Dienvidu kop?jais tirgus ir vado?ais tirdzniec?bas bloks Dienvidamerik? , kur piecas dal?bvalstis apvieno aptuveni 275,5 miljonus iedz?vot?ju. ^[1] Mercosur tirgus m?r?is ir br?va pre?u pl?sma, kapit?la, pakalpojumu, k? ar? br?va cilv?ku pl?sma ?aj?s dal?bvalst?s. Mercosur ir tre?ais liel?kais tirdzniec?bas bloks pasaul? (p?c Eiropas Savien?bas un NAFTA ).

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1960. tika dibin?ta Lat??amerikas br?v? tirdzniec?bas asoci?cija, bet kop? 1980. gada Lat??amerikas Integr?cijas asoci?cija ( ALADI ), kas devi?desmitajos gados transform?j?s par Mercosur . 1991. gada 26. mart? Argent?na , Braz?lija , Urugvaja un Paragvaja nosl?dza l?gumu un nodibin?ja Mercosur , tom?r l?gums st?j?s sp?k? tikai 1994. gad?.

2004. gada decembr? tika nolemts dibin?t Mercosur Parlamentu un to p?rst?v?tu 18 p?rst?vji no katras dal?bvalstis, neatkar?gi no valsts popul?cijas.

Dal?bvalstis [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Gadu gait? main?j?s Mercosur dal?bvalstu sast?vs. ?obr?d pilnties?gas dal?bvalstis ir Braz?lija, Argent?na, Urugvaja, Paragvaja un Venecu?la . Venecu?la k?uva par pilnties?gu dal?bvalsti 2012. gada 31.j?lij?. ^[2] P?c 2012. gada j?nij? valsts iek?ien? veikt? apv?rsuma uz laiku tika aptur?ta Paragvajas dal?ba organiz?cij?. 2013. gad? Mercosur valstis (Argent?na, Urugvaja, Braz?lija, Venecu?la) pazi?oja, ka t?s atcels aizliegumu p?c Paragvajas prezidenta Orasio Kartesa inaugur?cijas 2013. gada 15. august?. Neskatoties uz to, Paragvaja pazi?oja, ka t? neatgriez?sies Mercosur valstu vid?, kam?r prezid?jo??s valsts pilnvaras pild?s Venecu?la ? l?dz 2014. gada j?lijam. Paragvaja iebilda pret Venecu?las iek?au?anu tirdzniec?bas blok?, jo uzskat?ja, ka tas bijis nelikum?gi, ?emot v?r? Mercosur stat?tus, kas nosaka, ka vis?m dal?bvalst?m par k?das valsts iek?au?anu blok? j?balso vienbals?gi un balsojums nedr?kst?ja notikt, kam?r Paragvajai bija uz laiku aptur?ta darb?ba Mercosur .

??le , Bol?vija , Ekvadora , Peru un Kolumbija ir Mercosur asoci?tie biedri un pretend? k??t par pilnties?g?m Mercosur dal?bvalst?m, tom?r past?v virkne domstarp?bu ar? biedru vid?. Bol?vijas prezidents Evo Morales ir visai skeptisks par Mercosur organiz?cijas funkcij?m un ir izteicies, ka Andu valstu savien?ba un Mercosur ir tikai r?ki, lai biznesme?i un p?rtiku?i cilv?ki var?tu lob?t savas intereses, ??s organiz?cijas nav r?ks, lai pal?dz?tu tr?c?gajiem cilv?kiem. ^[3]

Eiropas Savien?bas un Mercosur attiec?bas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

ES un Mercosur attiec?bas veidoj?s uzreiz p?c Mercosur dibin??anas. 1995.gad? tika nosl?gts starpre?ionu sadarb?bas l?gums, kas st?j?s sp?k? 1999. gad?. 1999. gad? s?k?s sarunas par asoci?cijas nol?guma nosl?g?anu starp ES un ?etr?m Mercosur valst?m, ??s sarunas tika p?rtrauktas 2004. gad?. K? galvenais iemesls sarunu p?rtrauk?anai bija Eiropas nev?l??an?s pak?aut savus lauksaimniekus konkurencei (sevi??i t?d? produktu grup? k? liellopu ga?a, cukurs, piens un graudaugi), k? ar? Dienvidamerikas nev?l??an?s un bailes k??t par sekund?ru partneri un Eiropas eksporta vietu. ^[4] Abas puses ats?ka sarunas 2010. gad?. Galvenais ?o sarunu m?r?is ir visaptvero?s tirdzniec?bas l?gums, kas sev? ietver ne tikai industri?lo un lauksaimniec?bas nozari, bet ar? da??dus servisa pakalpojumi, vieno?anos par iepirkuma proced?r?m, intelektu?lo ?pa?umu, muitas un tirdzniec?bas veicin??anu un to barjeru atcel?anu. ^[1] Savstarp?j? l?guma nosl?g?ana dotu, ka tiktu izveidots pasaules otrs liel?kais tirdzniec?bas bloks ar IKP apm?ram 9 triljonu euro apm?r? un 700 miljoniem iedz?vot?ju.

?obr?d ES un Mercosur attiec?bas raksturo vair?ki faktori:

• ES un Mercosur tirdzniec?bas apjoms ir gandr?z tikpat liels k? ES un p?r?jo Lat??amerikas valstu kop?jais tirdzniec?bas apjoms;
• ES ir Mercosur liel?kais tirdzniec?bas partneris un investors;
• Mercosur ir astotais liel?kais ES tirdzniec?bas partneris;
• ES un Mercosur ir savstarp?ji papildino?a ekonomika (ES ir Mercosur lauksaimniec?bas eksporta galvenais noieta tirgus, savuk?rt ES uz Mercosur_' valst?m galvenok?rt eksport? r?pniec?bas preces un pakalpojumus). ^[1]

Mercosur izaicin?jumi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Organiz?cija p?d?j? laik? sask?rusies ar virkni iek??jo un ?r?jo probl?mu. Mercosur sav? darb?b? ir nedaudz paraliz?ta, jo t?s dal?bvalst?s ir sa??eltas da??d?s nometn?s. Re?ion? ir izveidota ar? alternat?va organiz?cija - 2008. gad? dibin?t? UNSASUR . Mercosur tiek kritiz?ta ar? par v?jo iesaisti tirdzniec?bas sai?u dibin??an?, piem?ram, p?d?jos 13 gados vair?k k? 350 tirdzniec?bas vieno?an?s tiku?as re?istr?tas Pasaules tirdzniec?bas organiz?cij?, tom?r Mercosur t?das ir tikai ?etras - ar Peru, ??ipti, Izra?lu un Palest?nas pa?p?rvaldi. 

V?l viena probl?ma ir sasp?l?t?s kaimi?valstu attiec?bas. Argent?nas prezidente Krist?na Fernandeza ( Cristina Fernandez ) izteikusies ?oti skeptiski pat pret Mercosur ?stenoto politiku un arvien vair?k uzst?j uz Argent?nas protekcionisma v?rstu politikas kursu, t?pat past?v virkne domstarp?bu ar Braz?liju, kuras eksport? p?rtika, ap??rbs un tekstilpreces nereti tiek aiztur?tas uz Argent?nas robe?as. 2012. gad? Braz?lijas eksports uz Argent?nu sazin?j?s par 21%. ^[5]

Urugvajas prezidents Jose Mujica uzskata, ka Mercosur nav darbsp?j?ga organiz?cija un sava izaugsm? ir apst?jusies, galvenok?rt d?? valstu protekcionisma. Vi?? ar? min ekonomiskos r?d?t?jus, kas nek??st lab?ki, piem?ram, tirdzniec?ba ar Argent?nu nokritusies par 15,6%, ar Braz?liju par 0,5% ar Paragvaju par 15,9%, vien?gi ar Venecu?lu ir izdevies k?pums ? 31,5%. P?c vi?a uzskatiem Argent?na jau gadus tr?s piekopj sp?c?gu r?pniecisko protekcionismu, kas ietekm? ar? Urugvajas eksportu, sevi??i tekstilapstr?des, auto da?u, lauksaimniec?bas u.c. sektoros.

"Doing Business” p?t?jum? min?ts, ka Mercosur nav lab?k? vieta uz??m?jdarb?bas veicin??anai un pateic?g?ka vieta ir Klus? Oke?na aliansei (Kolumbija, Peru, Meksika un ??le) nek? Mercosur , kuras ?aj? rang? ierindojas no 82 l?dz 182. ( Urugvaja ? 82.vieta, Paragvaja ? 92, Braz?lija ? 120, Argent?na ? 124 un Venecu?la -182). ^[6]

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]