Krimas okup?cija

Krimas Autonom?s Republikas un Sevastopoles okup?cijas karte:    Kop? 2014. gada okup?t? teritorija
Datums	2014. gada 20. febru?ris ? pa?laik
Norises vieta	Krima

Krimas okup?cija 2014. gada s?kum? bija da?a no Krievijas?Ukrainas kara un izpaud?s k? mask?ts Krievijas Bru?oto sp?ku iebrukums Ukrainai piedero?aj? Krimas pussal? un t?s pievieno?ana Krievijai p?c Ukrainas prezidenta Viktora Janukovi?a atst?din??anas Eiromaidana sacel?an?s rezult?t?. ^[1]

16. mart? Krievijas karasp?ka kl?tb?tn? Krim? notika referendums, kur? p?c balsu skait??anas komisijas zi??m par ?atkalapvieno?anos ar Krieviju” nobalsoja vair?k nek? 90% referenduma dal?bnieku un 18. mart? Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakst?ja vieno?anos par Krimas pievieno?anu Krievijai.

2014. gada 27. mart? ANO ?ener?l?s asamblejas atkl?t? balsojum? tika pie?emta rezol?cija , kas atk?rtoti uzsv?ra atbalstu Ukrainas teritori?lajai nedal?m?bai t?s starptautiski atz?taj?s robe??s un pasludin?ja par sp?k? neeso?u Krimas referendumu .

Krievijas Feder?cijas karasp?ks okup?ja suver?nas Eiropas valsts teritorijas da?u, t?d?j?di destabiliz?jot Eiropas un glob?lo dro??bas sist?mu. Pasaules vado?ie politi?i, anal?ti?i un juristi uzskat?ja, ka Maskava ir nopietni p?rk?pusi starptautisk?s ties?bas. ^[2]

Kaut ar? s?kotn?ji Vladimirs Putins pazi?oja, ka Krim? darbojas ?viet?jie pa?aizsardz?bas sp?ki”, 17. apr?l? vi?? atzina, ka Krievijas karav?ri atradu?ies Krim? pirms referenduma un t? laik?. ^[3]

Priek?v?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

P?c PSRS sabrukuma un neatkar?g?s Ukrainas Republikas pasludin??anas 1992. gada 26. febru?r? Krimas APSR Augst?k? Padome p?rd?v?ja Krimas APSR par Krimas Republiku. 1992. gada 5. maij? Krimas parlaments pasludin?ja Krimas Republikas suverenit?ti un pie??ma konstit?ciju, kur? 6. maij? iek??va punktu par atra?anos Ukrainas sast?v?. 1995. gada mart? Krimas Republikas nosaukumu p?rmain?ja uz Krimas Autonom?s Republikas nosaukumu. 1997. gad? Ukraina un Krievija parakst?ja Draudz?bas, Sadarb?bas un Partner?bas l?gumu, kura vienoj?s par biju?as PSRS Meln?s j?ras flotes sadal??anu un Sevastopoles kara b?zes un Sevastopoles rajona nodo?anu Krievijas Feder?cijas p?rvald?b?. P?c prezidenta Viktora Janukovi?a n?k?anas pie varas 2010. gada apr?l? Ukrainas parlaments pagarin?ja Sevastopoles kara b?zes teritorijas iznom??anu Krievijai l?dz 2042. gadam.

P?c Ukrainas prezidenta atcel?anas 2014. gada 26. febru?r? bru?oti cilv?ki ie??ma Krimas parlamenta ?ku Simferopol? un virs t?s uzvilka Krievijas karogu, bet 27. febru?r? Krimas Augst?k? Padome ?rk?rtas s?d? atc?la premjerministru Anatoliju Mogi?ovu un iev?l?ja ?aj? amat? partijas ?Krievu vienot?ba” ( Русское единство ) l?deri Sergeju Aksjonovu, kur? t?l?t v?rs?s pie Krievijas vald?bas ar l?gumu nodro?in?t Krim? mieru un k?rt?bu.

Milit?r? iejauk?an?s [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

28. febru?r? specvien?bu karav?ri bez paz??an?s z?m?m ie??ma vald?bas ?kas un lidostas vis? Krimas republik?. Starptautisko situ?ciju saasin?ja Krievijas prezidenta Vladimira Putina v?r?an?s pie Krievijas Valsts domes 1. mart? ar l?gumu at?aut izmantot Krievijas karasp?ku Krimas teritorij?. ^[4]

P?c ?? l?muma pie?em?anas Krim? ierad?s 15 t?ksto?i krievu karav?ru. Ukrainas premjerministrs Ars?nijs Jace?uks pazi?oja, ka Ukrainas Bru?otajos sp?kos izsludin?ta piln?ga kaujas gatav?ba un br?din?ja, ja Krievija uzbruks, tad b?s kar?. ?Aptuveni t?kstotis bru?otu v?ru aplenku?i Ukrainas robe?sardzes b?zi Krimas pussalas dienvidos”, pazi?oja Ukrainas Aizsardz?bas ministrija. Savuk?rt Krimas vald?bas vad?t?ja vietnieks Rustams Temirgalijevs apgalvoja, ka ?visi Krimas teritorij? eso?ie Ukrainas Bru?otie sp?ki, visas armijas da?as ir blo??tas. Da?a no vi?iem ir atbru?oti un liela da?a ?odien p?rg?ja Krimas iedz?vot?ju pus?.” ^[5]

4. mart? Kreml? notiku?aj? preses konferenc? Krievijas prezidents Vladimirs Putins pazi?oja, ka nav nepiecie?ams uz Ukrainu nos?t?t Krievijas karasp?ku, bet Maskava tom?r patur ties?bas izmantot ?visus l?dzek?us” pilso?u aizsardz?bai Ukrainas austrumos . T?pat vi?? noliedza, ka Ukrainas armijas b?zes ir ielenku?i Krievijas karav?ri, jo t?s it k? esot prokrieviskas ?pa?aizsardz?bas vien?bas” un civiliedz?vot?ji. ^[6]

6. mart? interventi ne??va iek??t Krim? 40 EDSO milit?rajiem nov?rot?jiem, kuru uzdevums ir noskaidrot faktus par milit?riem jaut?jumiem konflikta zon?. Krievija jau bija inform?jusi EDSO, ka nedom? ielaist milit?ros nov?rot?jus sav?s karasp?ka da??s Krim?. ^[7] 7. mart? interventu sp?ki uzbruka Ukrainas gaisa sp?ku taktisk?s grupas ?t?bam pie Sevastopoles. ^[8]

Aneksijas le?itimiz?cija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

4. marta preses konferenc? Krievijas prezidents Vladimirs Putins nor?d?ja, ka Krievija neapsver iesp?ju par Krimas pievieno?anu. Uz jaut?jumu, vai Krievija nep?rk?pj 1994. gada Budape?tas vieno?anos, kur? t? ap??m?s garant?t Ukrainas dro??bu un nedal?m?bu, Putins nor?d?ja, ka p?c revol?cijas Ukrain? ir jauna vara, ar kuru Krievija neko nav parakst?jusi. ^[6] 6. mart? Krimas Augst?k? Rada pie??ma l?mumu par Krimas Autonom?s Republikas pievieno?anu Krievijai un referenduma organiz??anu 16. mart?. ^[9] 6. mart? ar? Sevastopoles pils?tas padome ?rk?rtas sesij? pie??ma l?mu par pievieno?anos Krievijai atsevi??a feder?l? subjekta status?. ^[10] Krimas Augst?k? Rada nol?ma referenduma balso?anas bi?etenos iek?aut iesp?ju atbild?t uz vienu no diviem krievu, ukrai?u un Krimas tat?ru valod?s iespiestiem jaut?jumiem:

1. J?s esat par Krimas atkalapvieno?anos ar Krieviju ar Krievijas Feder?cijas subjekta ties?b?m?
2. J?s esat par Krimas Republikas 1992. gada konstit?cijas atjauno?anu un par Krimas k? Ukrainas sast?vda?as statusu?

Krimas tat?ru tautas padomes jeb Med?lisa priek?s?d?t?js Refats ?ubarovs telekan?l? ART aicin?ja visus Krimas iedz?vot?jus neatkar?gi no taut?bas piln?b? boikot?t 16. mart? iepl?noto referendumu par Krimas pievieno?anos Krievijai un piepras?ja pussal? ievest ANO miera uztur?t?jus. ^[11]

7. mart? Krievijas p?rst?vis ANO Vit?lijs ?urkins pazi?oja, ka ?Maskava neatz?st pa?reiz?j?s Ukrainas varas le?itimit?ti, t?p?c p?rtrauc politisk?s attiec?bas ar Ukrainu.” ^[12] 11. mart? Krimas Augst?k? Rada pie??ma ?Deklar?ciju par Krimas Autonom?s Republikas un Sevastopoles pils?tas neatkar?bu”. Deklar?cij? min?ts, ka ?Krimas republika k? neatkar?ga un suver?na valsts l?gs Krievijas Feder?ciju to pievienot”, ja referendum? tiks izlemts par pievieno?anos Krievijai. T?pat deklar?cij? ietverta atsauce uz Kosovas atdal??anos no Serbijas , piebilstot, ka ?valsts da?as vienpus?ja neatkar?bas deklar?cija nep?rk?pj starptautisk?s ties?bas”. ^[13]

16. mart? Krievijas karasp?ka kl?tb?tn? Krimas Autonomaj? Republik? un Sevastopoles pils?t? notika referendums, kur? p?c balsu skait??anas komisijas zi??m par ?atkalapvieno?anos ar Krieviju” nobalsoja 96,47% referenduma dal?bnieku Krimas Autonomaj? Republik? un 96,59% Sevastopol?. V?l??an?s nepiedal?j?s 16,9% Krimas Autonom?s Republikas un 10,5% Sevastopoles balssties?go v?l?t?ju. ^[14] EDSO atteic?s s?t?t savus nov?rot?jus, jo nebija sa??musi uzaicin?jumu no Ukrainas vald?bas. Toties br?vpr?t?gi Krim? re?istr?j?s 135 nov?rot?ji no 23 valst?m, no Latvijas k? nov?rot?ji piedal?j?s Eiropas Parlamenta deput?te Tatjana ?danoka un Miroslavs Mitrofanovs . ^[15] Da?i kl?teso?ie nov?rot?ji, piem?ram ?ehijas Republikas deput?ts Stanislavs Berkovecs, aprakst?ja referenduma gaitu k? br?vu un demokr?tisku. Balstoties uz sarun?m ar Krimas tat?riem , vi?? sac?ja, ka pat vi?i balsoju?i par iest??anos Krievijas Feder?cij?. Cits ?ehu nov?rot?js Milans ?arapatka zi?oja, ka referenduma noris? nebijis nek?du p?rk?pumu un, ka vi?am nav nek?du liec?bu, ka referenduma laik? bija jebk?da veida spiediens un draudi uz v?l?t?jiem un nov?rot?jiem. V?l viens ?ehu nov?rot?js Miloslavs ?ou?eks, apgalvoja, ka referendums esot noticis p?c starptautiskiem standartiem un, ka referenduma norises laik? vi?? neesot redz?jis nevienu karav?ru. ^[16]

5. maij? ASV ?urn?ls Forbes pazi?oja, ka Krievijas Cilv?kties?bu padome nejau?i sav? m?jas lap? public?jusi patieso zi?ojumu par v?l??anu rezult?tiem un v?l?t?ju aktivit?ti Krim?. Kopum? referendum? piedal?ju?ies 30% Krimas iedz?vot?ji, no kuriem 50% balsoju?i ?par” pievieno?anos Krievijai. T?d?j?di kopum? tikai 15% (50% no 30%) Krimas iedz?vot?ji balsoju?i ?par” atdal??anos no Ukrainas. ^[17]

17. mart? Krimas parlaments pasludin?ja neatkar?bu no Ukrainas un v?rs?s pie Krievijas ar l?gumu to uz?emt to Krievijas Feder?cijas sast?v?. Krievijas Feder?cijas prezidents Vladimirs Putins parakst?ja dekr?tu, kur? atzina Krimas Republiku par suver?nu un neatkar?gu valsti. ^[18] Ukrainas vald?ba referendumu pasludin?ja par nele?it?mu. Eiropas Savien?ba un ASV izsludin?ja sankcijas pret Krievijas un Krimas amatperson?m, kuras tiek vainotas kr?zes izrais??an?. Ukrainas ?rlietu ministrija pazi?oja, ka Ukraina atsaukusi savu v?stnieku no Maskavas. Savuk?rt Krievijas ?rlietu ministrija pazi?oja Krievijas pras?bas starptautiskas ?Ukrainas atbalsta grupas” izveidei, nor?dot, ka jaunajai Ukrainas konstit?cijai j?paredz varas decentraliz?cija un tie?as re?ionu vad?t?ju v?l??anas, krievu valodu Ukrain? j?pasludina par valsts valodu, j?atz?st Krimas iedz?vot?ju ties?bas pa?iem izlemt savu n?kotni saska?? ar ?tautas br?vu gribu, kas pausta 2014. gada 16. marta referendum?”. ^[19]

18. mart? Vladimirs Putins uzst?j?s ar uzrunu, kur? aicin?ja uz?emt Krimu un Sevastopoli Krievijas Feder?cijas sast?v?. Uzreiz p?c tam Kreml? svin?gi parakst?ja l?gumu par Krimas iek?au?anu Krievijas sast?v?, ko parakst?ja Putins, Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs un Krimas parlamenta sp?kers Vladimirs Konstantinovs. ^[20]

Starptautisk? reakcija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

ASV prezidents Baraks Obama pauda viedokli, ka Putina sniegtie attaisnojumi iebrukumam Ukrain? ?nevienu neapm?n?s” un aicin?ja Krieviju atsaukt savus karav?rus atpaka? b?z?s un piekrist starptautisko nov?rot?ju misijas izveido?anai Ukrain?. ^[21]

15. mart? Apvienoto N?ciju Organiz?cijas (ANO) Dro??bas padom? notika balsojums par rezol?cijas pie?em?anu pret 16. mart? Krim? pl?noto referendumu par pievieno?anos Krievijas Feder?cijai. Dokument? bija paredz?ts atz?t par sp?k? neeso?u gaid?mo referendumu un aicin?ja vis?m dal?bvalst?m neatz?t referenduma rezult?tus. Krievija izmantoja savas veto ties?bas un blo??ja l?muma pie?em?anu. ??nas Tautas Republika no balso?anas attur?j?s. ^[22]

Savuk?rt ANO ?ener?l? asambleja 27. mart? ar p?rliecino?u balsu p?rsvaru pie??ma rezol?ciju pret Krimas aneksiju. Rezol?cija atsaucas uz ANO Hartu un virkni starptautisku dokumentu, kas garant? Ukrainas suverenit?ti un dro??bu eso?aj?s, starptautiski atz?taj?s robe??s. Rezol?cij? ?pa?i uzsv?rts, ka ?? gada 16. mart? Krimas Autonomaj? Republik? un Sevastopol? notiku?ais referendums ticis ?stenots bez Ukrainas pilnvarojuma, nav atz?ts un nevar tikt uzskat?ts par pamatu jebk?d?m Krimas Autonom?s republikas vai Sevastopoles pils?tas statusa izmai??m. T?d?? visas valstis, starptautisk?s organiz?cijas un specializ?t?s a?ent?ras aicin?tas neatz?t Krimas autonom?s republikas un Sevastopoles pils?tas statusa izmai?as uz min?t? referenduma pamata, k? ar? attur?ties no jebk?das r?c?bas, kuru var?tu interpret?t k? ??du statusa izmai?u atz??anu. T?pat visas puses aicin?tas nekav?joties ?stenot tie?u politisku dialogu, lai situ?ciju atrisin?tu mier?g? ce??. Rezol?cij? apliecin?ts atbalsts starptautisko organiz?ciju centieniem pal?dz?t Ukrainai aizsarg?t visu t?s iedz?vot?ju, tostarp ar? minorit?t?m piedero?o, ties?bas.

Par rezol?cijas pie?em?anu balsoja 100 asamblejas locek?i, pret 11, bet 58 no balso?anas attur?j?s. Pret balsoja Krievijas Feder?cija, Zimbabve , Zieme?koreja , S?rija , Sud?na , Kuba , Nikaragva , Bol?vija , Venecu?la , Baltkrievija un Arm?nija . ^[23]

Starptautisk? krimin?ltiesa 2016. gada 14. novembr? ofici?li atzina, ka kop? vismaz no 2014. gada 26. febru?ra notikusi tie?a Krievijas milit?ra agresija pret Ukrainu, bet kop? 18. marta Krimas pussala ir okup?ta. ^[24]

Skat?t ar? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• ANO ?ener?l?s asamblejas Rezol?cija 68/262
• Donbasa kar?

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Literat?ra [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Pynnoniemi, Katri, Racz, Andras (redaktori). Fog of Falsehood: Russian Strategy of Deception and the Conflict in Ukraine . Fiia Report . FIIA Report, 45 (Helsinki : Finnish Institute of International Affairs), 2016. ISBN   978-951-769-485-8 . ISSN   2323-5454 . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2017. gada 9. novembris . Skat?ts: 2016. gada 1. j?nijs .