한국   대만   중국   일본 
Hokejs ? Vikip?dija P?riet uz saturu

Hokejs

Labs raksts
Vikip?dijas lapa
(P?radres?ts no Hokejists )
?is raksts ir par komandu sporta veidu uz ledus. Par hokejam l?dz?giem sporta veidiem skat?t rakstu hokeja sports .
Hokejs
Hokejs
Hokejs
Pamatinform?cija
Augst?kais p?rvaldes org?ns IIHF
Pirms?kumi 1875. gada 3. marts Viktorijas slidotava , Monre?la (pirm? organiz?t? iek?telpu sp?le)
Re?istr?tie sp?l?t?ji 1 443 498 [1]
?pa??bas
Kontakts starp
sportistiem
Sadursme
Komandas Pieci laukuma sp?l?t?ji un viens v?rtsargs
Ilgums Tr?s 20 min??u tre?da?as ar p?rtraukumiem, iesp?jams papildlaiks
Ekip?jums Aizsargi, slidas, n?ja
Olimpisk?s sp?les 1920?pa?laik

Hokejs ir komandu sporta veids, kuru sp?l? uz ledus . Tas ir ?tr?kais komandu sporta veids pasaul? ? sp?l?t?ji uz slid?m ir sp?j?gi sasniegt ?oti lielus ?trumus, bet ripas lidojuma ?trums var p?rsniegt pat 170 km / h . Saska?? ar Starptautisk?s Hokeja feder?cijas reitingu, pa?laik sp?c?g?k?s valstis ?aj? sporta veid? ir Kan?da , Zviedrija , Somija , Krievija un ?ehija . Hokejs v?sturiski k?uvis ?pa?i popul?rs valst?s, kur?s ir v?ss klimats .

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Sp?les starp komand?m, kur?s ar n?j?m tiek sists pa rip?m l?dz?giem objektiem, ir tiku?as sp?l?tas jau kop? ?oti seniem laikiem. 4000 gadus veci z?m?jumi apbed?jumos ??ipt? att?lo sporta veidu, kas l?dzin?s lauka hokejam . [2] Pirmo reizi v?rds hokejs ticis izmantots 16. gadsimt?, bet t? izcelsme ir neskaidra. Tas var?tu b?t c?lies no seno fran?u v?rda hoquet , kur? noz?m? ? gana n?ja, bet var?tu ar? b?t c?lies no n?derlandie?u v?rda hokkie . Parasti liel?k? da?a no ??m sp?l?m tika sp?l?tas uz parasta laukuma, bet 16. gadsimta holandie?u gleznot?ja Hendrika Averkampa glezn? tas tika sp?l?ts ar? uz ledus.

1875. gada 3. mart? pirmoreiz tika organiz?ta hokeja sp?le, un ?? diena tiek uzskat?ta par modern? hokeja dzim?anas dienu. 1877. gad?, lai sp?li padar?tu skat?m?ku, da?i Makgila Universit?tes studenti ieviesa hokej? pirmos septi?us noteikumus, un taj? pa?? gad? nodibin?ja ar? pirmo komandu - Makgila Universit?tes hokeja klubu. [3] K?uvusi organiz?t?ka, sp?le tapa popul?ra un 1883. gad? tika iek?auta Monre?las ikgad?j? Ziemas karnev?l?. 1893. gad? Kan?d? darboj?s jau ap 100 hokeja komand?m. 1888. gad? Ziemas karnev?lu apmekl?ja Prestonas Lords Stenlijs . Lordu ?oti saj?smin?ja hokejs un vi?? nosprieda, ka lab?kajai komandai vajadz?tu tikt apbalvotai. Stenlija kauss pirmoreiz tika pasniegts amatieru komandai Kan?d? un tiek pasniegts v?l aizvien, tikai tagad ?? balva tiek pasniegta katras sezonas sp?c?g?kajai NHL komandai. Tas tiek uzskat?ts par v?rt?g?ko hokeja apbalvojumu. NHL, p?c vair?k?m cit?m islaic?gi past?v?ju??m Zieme?amerikas hokeja l?g?m, tika dibin?ta 1917. gada novembr?.

Lorda Stenlija pieci d?li cent?s populariz?t hokeju Eirop? . 1903. gad? tika dibin?ta l?ga, kur? sp?l?ja piecas komandas. 1910. gad? notika pirmais Eiropas ?empion?ts, kur? uzvar?ja Lielbrit?nijas hokeja izlase .

Sp?le [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Tipisks ledus laukums

Hokejs tiek sp?l?ts uz ledus laukuma . Laik?, kad sp?le rit vien?dos sast?vos, uz laukuma atrodas se?i sp?l?t?ji no katras komandas. Katr? komand? ir pieci laukuma sp?l?t?ji un v?rtsargs . Sp?les m?r?is ir g?t p?c iesp?jas vair?k v?rtu, ar speci?l?m n?j?m sitot pa ?pa?u gumijas disku ? ripu. V?rtus var g?t, raidot ripu pretinieku v?rtos, kas novietoti pret?j? laukuma gal?. To priek?? st?v pretinieku komandas v?rtsargs, kuram ir ties?bas ripu tvert aizsargcimd?, piespiest pie ledus. V?rti ir 122 cm augsti un 183 cm plati. Sp?l?t?ji nedr?kst ripu v?rtos iemest ar roku vai citu ?erme?a da?u. Ripai j?b?t 2,54 cm biezai, t?s diametram j?b?t 7,62 cm un t?s svaram j?b?t no 156 l?dz 170 gramiem .

Starp p?r?jiem pieciem laukuma sp?l?t?jiem parasti ir divi aizsargi un tr?s uzbruc?ji . Uzbruc?ju l?nij? ir viens centra uzbruc?js un divi mal?jie uzbruc?ji - lab?s un kreis?s malas. Sp?lei dr?kst pieteikt da??du skaitu sp?l?t?ju. Liel?kaj? da?? pasaules l?gu komandas sp?lei dr?kst pieteikt 23 sp?l?t?jus (t.sk. ar? Latvijas hokeja l?g? ) no kuriem divi ir v?rtsargi. Zieme?amerikas profesion?laj?s l?g?s sp?lei dr?kst pieteikt ne vair?k k? 18 sp?l?t?jus. Uz laukuma eso?ie sp?l?t?ji bie?i main?s, jo, pateicoties lielajiem ?trumiem, sp?l?t?ji ?tri nogurst. V?rtsargus komandas maina reti - p?rsvar?, kad tie uz laukuma darbojas nep?rliecino?i un ir ielaidu?i jau vair?kus v?rtus. Laukuma apmales (sauktas par bortiem ) pal?dz ripu notur?t sp?les laukum?. Tiesa, gad?s, ka sp?l?t?ji ripu p?rmet p?ri ar? tiem. Parasti tas notiek nejau?i, bet, ja tas notiek apzin?ti, tad sp?l?t?jam tiek piespriests divu min??u sods par sp?les laika vilcin??anu. P?c tam, kad ripa ir atst?jusi laukumu, sp?le tiek aptur?ta. T? tiek ats?kta ar jaunu iemetienu.

Sp?l? ir tr?s periodi, katrs - 20 min?tes gar?. Kad sp?le tiek apst?din?ta, tiek apst?din?ts ar? sp?les laiks. Vairum? turn?ru sp?les uzvar?t?js tiek noskaidrots ar? tad, ja pamatlaiks nosl?dzas neiz??irt. T?d? gad?jum? tiek sp?l?ts pagarin?jums, kur? parasti ir piecas min?tes gar?. Pagarin?jum? (un attiec?gi vis? sp?l?) uzvar komanda, kas pirm? g?st v?rtus. Ja v?rti taj? netiek g?ti, tad notiek soda metienu s?rija. Tie tiek izpild?ti, sp?l?t?jiem izejot vienam pret vienu uz v?rtiem un cen?oties p?rsp?t v?rtsargu. Pasaules ?empion?tos pagarin?jumi grupu un kvalifik?cijas k?rtu sp?l?m ir 5 min?tes gari, ceturtda?fin?liem un pusfin?liem - 10 min?tes gari, bet fin?lam tie ir 20 min?tes gari.

Sodi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Galvenais tiesnesis

Parasti hokeja sp?l? ir divi l?dz ?etri tiesne?i , kuri seko, lai uz laukuma eso?ie sp?l?t?ji nep?rk?ptu sp?les noteikumus. Parasti ir divi l?nijtiesne?i, kuri atbild?gi par komandu pareizu ieie?anu uzbrukuma zon? un p?rmetieniem. Abi p?r?jie tiesne?i r?p?jas par v?rtiem un visiem p?r?jiem noteikumiem. Tiesne?u pie??irtie noraid?jumi var b?t no div?m min?t?m l?dz pat sp?les beig?m.

Periodi un pagarin?jumi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Sp?l? ir tr?s periodi, katrs 20 min?tes gar?. Laiks tiek skait?ts vien?gi tad, kad ripa ir uz ledus. Starp periodiem komandas main?s ar laukuma pus?m. Veter?nu un jaunie?u l?g?s nereti tiek sp?l?tas ?s?kas sp?les - parasti ar trim periodiem, kuri ir ?s?ki par 20 min?t?m. Ir ar? jaunie?u un jo ?pa?i b?rnu l?gas, kur?s sp?les tiek sp?l?ta uz maz?ka laukuma.

Past?v vair?ki veidi, k? tiek turpin?ta sp?le, ja t? beidzas neiz??irti. Sp?le beidzas neiz?kirti, ja ab?m komand?m ir vien?ds g?to v?rtu skaits. Daudzos turn?ros, k? ar? NHL Stenlija kausa izc??as sp?l?s komandas turpina sp?l?t v?l vair?kus 20 min??u periodus, l?dz k?da no komand?m g?st v?rtus, t? ar? k??st par sp?les uzvar?t?ju. Daudz?s hokeja l?g?s tiek izsp?l?ts tikai viens pagarin?juma periods. Ja taj? v?rti netiek g?ti, tiek mesti soda metieni, kurus izpilda tr?s vai pieci sp?l?t?ji no katras komandas. P?c ?iem soda metieniem t? komanda, kuras sp?l?t?ji guvu?i vair?k v?rtu, ir uzvar?t?ja. Ja ar? soda metienu s?rij? abu komandu sp?l?t?ji g?st vien?du v?rtu skaitu, soda metienus turpina mest, l?dz viena no komand?m g?st p?rsvaru. Neatkar?gi no g?to v?rtu skaita soda metienos sp?les protokol? uzvar?t?jkomandai tiek pieskait?ts tikai viens punkts. Soda metienos g?tie v?rti netiek pievienoti sp?l?t?ju statistikai. S?kot ar 2007. gadu, pasaules ?empion?tos tiek izsp?l?ts piecu min??u pagarin?jums un, ja taj? v?rti netiek g?ti, notiek soda metienu s?rija. L?dz 2006. gadam pasaules ?empion?tos neiz??irta gad?jum? ab?m komand?m tika pie??irts viens punkts un sp?le bija beigusies.

Termini [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

NHL kluba Detroitas "Red Wings" sp?l?t?ji, p?c izc?n?ta Stenlija kausu , pie?em?an? pie ASV prezidenta D?ord?a Bu?a , 2002. gads

Statistika [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Person?ls [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Laukums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Sp?l?t?ju ekip?jums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Visi sp?l?t?ji atrodas uz slid?m un katram no vi?iem ir ar? speci?la n?ja . T? k? hokejs ir ?oti ?tra un nereti ar? rupja sp?le, tad, lai izvair?tos no nopietn?m traum?m, hokejistiem ir j?valk? speci?li aizsargt?rpi. Sp?l?t?ji parasti valk? ?iveres , kr??u aizsargus, elko?u aizsargus, mutes sargus, speci?lus cimdus , speci?lus ?ortus un v?l vair?kus citus aizsargus. V?rtsargiem ekip?jums ir cit?ds, jo ar? vi?u uzdevums uz laukuma ir piln?gi cit?ds - tiem nav j?g?st v?rti, bet gan tie?i otr?di - j?r?p?jas par to, lai v?rtus neg?tu pretinieki, t?d?? tiem ir tv?r?jcimds, atsit?jcimds, plat?ka n?ja, cit?da ?ivere, k?jsargi.

Apmekl?juma rekords [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

2010. gada Pasaules ?empion?ta atkl??anas sp?le ASV - V?cija Veltins-Arena Gelzenkirhen? .

Hokeja sp?les apmekl?juma rekords tika uzst?d?ts 2014 . gada 1. janv?r? , kad Nacion?l?s hokeja l?gas Ziemas klasikas sp?li starp Toronto "Maple Leafs" un Detroitas "Red Wings" Mi?iganas stadion? kl?tien? v?roja 105 491 skat?t?js. [4]

Iepriek??jais rekords tika uzst?d?ts 74. Pasaules ?empion?ta hokej? atkl??anas sp?l?, kas notika Veltins-Arena Gelzenkirhen? 7. maij? starp ASV un V?cijas valstsvien?b?m. Veltins-Arena ar?nas ietilp?ba ir 76 152 cilv?ki. [5] Pamatojoties uz Starptautisk?s Hokeja feder?cijas un Ginesa rekordu sniegtaj?m zi??m, ?o sp?li apmekl?ja 77 803 cilv?ki. [6] V?l iepriek? pasaules rekords hokeja sp?les apmekl?t?bas zi?? bija 74 554 cilv?ki, kuri 2001. gada 6. oktobr? ierad?s uz sp?li starp Mi?iganas ?tata universit?ti un Mi?iganas Universit?ti. [7]

Sievie?u hokejs [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Sievie?u hokeja komanda Kan?d? 1921. gad?

T?pat k? v?rie?u hokej?, ar? sievie?u hokej? starp sp?c?g?kaj?m valst?m ir Kan?da , ASV , Zviedrija un Somija . Sievie?u hokej? ir aizliegti sp?ka pa??mieni. Tas tika nolemts 1990. gad?, kad p?c pirm? pasaules ?empion?ta sieviet?m tika secin?ts, ka Zieme?amerikas sp?l?t?jas ir krietni mas?v?kas par liel?ko da?u p?r?jo valstu hokejist?m. V?l viena at??ir?ba ir t?, ka vis?m hokejist?m ir j?valk? piln? sejas maska (t?pat k? jaunie?iem l?dz 18 gadu vecumam). [8]

Sievie?u hokeja v?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Prestonas Lorda Stenlija meita L?dija Izobella Stenlija ir viena no sievie?u hokeja aizs?c?j?m, un ir viena no pirmaj?m sieviet?m, kas fotogr?fij? redzama ar n?ju un ripu. Tas notika ap 1890. gadu, Otav? , Kan?d? . 20. gadsimta s?kum? sievietes hokeju sp?l?ja jau vis? Kan?das teritorij?.

Sievie?u hokejs m?sdien?s [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Hokejs ir viens no vistrauj?k augo?ajiem sievie?u komandu sporta veidiem pasaul?. Sievie?u hokej? iesaist?to sp?l?t?ju skaits p?d?jos 10 gados pieaudzis par 400%. [9] 1990. gad? notika ar? pirmais Pasaules ?empion?ts sieviet?m, bet s?kot ar 1998. gada olimpiskaj?m sp?l?m Nagano , Jap?n? , tas ir ar? olimpisko sp??u program?. [10]

Vair?kas sievietes ir "ielauzu??s" ar? starp v?rie?iem. Menjona Raum? ir bijusi NHL komandas Tampabejas "Lightning" v?rtsardze divos pirmssezonas ma?os. 2003. gad? Heilija Vikenhaizere sp?l?ja Kirkonum? "Salamat" komandas rind?s. "Salamat" sp?l? Suomi-sarja , kas ir tre?? sp?c?g?k? Somijas hokeja l?ga.

Starptautisk?s sacens?bas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pasaules ?empion?ts hokej? v?rie?iem ir ?oti popul?rs starp eiropie?iem, bet tas ir maz?k noz?m?gs Zieme?amerik? , jo sakr?t ar NHL izsl?g?anas k?rtas ( play-off ) c???m. Kan?dai un ASV, k? ar? cit?m valst?m ar sp?l?t?jiem no NHL, nekad neizdodas ?empion?tam nokomplekt?t lab?ko sast?vu, jo parasti tie sp?l? Stenlija kausa izc???. Daudzas starptautisk?s sacens?bas, ieskaitot Pasaules ?empion?tu, r?ko Starptautisk? Hokeja feder?cija jeb IIHF.

Jau kop? 1920. gada vasaras olimpiskaj?m sp?l?m hokejs tiek sp?l?ts ar? olimpiskaj?s sp?l?s , no 1924. gada hokeja turn?rs tiek izsp?l?ts ziemas olimpisko sp??u ietvaros. Pirm? olimpiskaj?s sp?l?s uzvar?ja Kan?das hokeja izlase . Ar? Latvijas hokeja izlase vair?kas reizes ir piedal?jusies olimpiskaj?s sp?l?s, tas notika 1936., 2002., 2006., 2010. un 2014. gad?.

S?kot ar 1990. gadu, tiek izsp?l?ts ar? Pasaules ?empion?ts hokej? sieviet?m. olimpiskaj?s sp?l?s hokejs sieviet?m tiek sp?l?ts no 1998. gada. 2006. gad? pasaul? domin? ASV un Kan?das hokejistes.

Re?istr?to sp?l?t?ju skaits [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Valsts Sp?l?t?ji % no iedz?vot?ju skaita
Flag of Kanāda  Kan?da 545363 0,69%
Flag of Amerikas Savienotās Valstis  ASV 435737 0,15%
Flag of Krievija  Krievija 77202 0,05%
Flag of Čehija  ?ehija 74589 0,63%
Flag of Zviedrija  Zviedrija 67747 0,75%
Flag of Somija  Somija 42886 0,82%
Flag of Vācija  V?cija 22344 0,04%
Flag of Japāna  Jap?na 20540 0,02%
Flag of Šveice  ?veice 19106 0,29%
Flag of Francija  Francija 11621 0,02%
Flag of Slovākija  Slov?kija 9402 0,10%
Flag of Austrija  Austrija 9007 0,10%
Flag of Apvienotā Karaliste  Lielbrit?nija 8000 0,01%
Flag of Itālija  It?lija 6258 0,01%
Flag of Latvija  Latvija 4836 0,21%
Flag of Norvēģija  Norv??ija 4356 0,80%
Flag of Dānija  D?nija 4250 0,08%
Flag of Austrālija  Austr?lija 3259 0,02%
Flag of Kazahstāna  Kazahst?na 2931 0,02%
Flag of Baltkrievija  Baltkrievija 2930 0,03%
Flag of Ukraina  Ukraina 2122 0,01%
Flag of Igaunija  Igaunija 1510 0,12%
Flag of Lietuva  Lietuva 547 0,02%
Flag of Dienvidkoreja  Dienvidkoreja 1189 0,01%
Flag of Slovēnija  Slov?nija 980 0,05%

Izcil?kie hokejisti [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Veins Greckis 1997 . gad?

P?c 1998 . gad? veikt?s The Hockey News aptaujas par visu laiku 100 izcil?kajiem NHL sp?l?t?jiem atz?ti:

P?c 2006 . gad? veikt?s Sporta Av?zes aptaujas par Latvijas "Dream Team" laikposmam s?kot ar 1992 . gadu:

Hokejs Latvij? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: Hokejs Latvij?

Pirm? hokeja sp?le Latvij? tika aizvad?ta 1909 . gada 15. febru?r? . Toreiz R?gas "Unions" ar 4:3 p?rsp?ja Str?lnieku d?rza ( Schutzengarten ) komandu. Ar? turpm?kajos gados Latvij? tika aizvad?tas atsevi??as hokeja sp?les, ta?u popularit?tes zi?? iev?rojam?ks bija bendijs . 1929.-1930. gada ziem? notika pirm? neofici?l? Latvijas ?empion?ta izsp?le. N?kamaj? ziem? norisin?j?s jau pirmais ofici?lais ?empion?ts, uzvaru taj? izc?not R?gas "Unions" vien?bai.

1930. gados Latvija piedal?j?s vair?kos pasaules ?empion?tos un ar? 1936. gada olimpiskaj?s sp?l?s , tikm?r Latvijas l?g? domin?ja ASK R?gas un US R?gas klubi. Pirmaj? Latvijas hokeja izlases sp?l?, kas notika 1932. gada 27. febru?r? R?g? , Latvijas izlase ar 3-0 p?rsp?ja Lietuvas izlasi . Pirmo v?rtu autors bija Indri?is Reinbahs .

Ar? p?c Latvijas okup?cijas hokeja sp?les trad?cijas saglab?j?s un R?gas Dinamo bija viena no 11 komand?m, kas sp?l?ja pirmaj? PSRS hokeja ?empion?t? 1946./1947. gada ziem?. Harijs Mellups bija PSRS izlases v?rtsargs t?s pirmaj? starptautiskaj? sp?l? 1951. gada 22. apr?l?, kad PSRS ar 23:2 p?rsp?ja Austrumv?cijas izlasi . 1960. gados hokejs Latvij? piedz?voja kritumu, R?gas Dinamo nosl?d?ja l?dz sp?l??anai PSRS 3. l?g?. Latvij? hokejs popularit?ti atguva 1970. gados, kad par R?gas Dinamo treneri k?uva Viktors Tihonovs (v?l?k tren?ja ar? Maskavas CSKA un PSRS izlasi). 1973./74. gada sezon? R?gas Dinamo atgriez?s PSRS sp?c?g?kaj? l?g? un turpin?ja tur sp?l?t l?dz pat PSRS sabrukumam 1991. gad?. 1975. gad? Viktors Hatu?evs k?uva par pirmo Latvijas un ar? par pirmo PSRS hokejistu, kuru draft?ja NHL , tom?r PSRS ne??va sp?l?t?jiem sp?l?t ?rzemju klubos. Helmuts Balderis bija spilgt?kais latvie?u hokejists 1970. un 1980. gados . 1977. gad? vi?? k?uva par PSRS hokeja l?gas v?rt?g?ko sp?l?t?ju un ar? Pasaules ?empion?ta v?rt?g?ko sp?l?t?ju. PSRS izlas? 1980. gadu beig?s sp?l?ja ar? divi Latvijas v?rtsargi - Vit?lijs Samoilovs un Art?rs Irbe . Irbe tika atz?ts par 1990. gada Pasaules ?empion?ta lab?ko v?rtsargu, bet Vit?lijs Samoilovs bija PSRS 2. v?rtsargs 1988. gada olimpiskaj?s sp?l?s, kur?s PSRS izlase izc?n?ja zelta meda?as. R?gas Dinamo lab?k? sezona bija 1987./1988. gada sezon?, kad PSRS l?g? pirmo reizi notika ar? izsl?g?anas k?rta. Regul?raj? sezon? R?gas Dinamo fini??ja 3. viet?, bet izsl?g?anas k?rt? fin?l? zaud?ja Maskavas "CSKA", ierindojoties 2. viet?.

P?c Latvijas neatkar?bas atjauno?anas 1991. gad? Latviju atkal uz??ma IIHF (Starptautisk? Hokeja feder?cija) un pievienoja Pasaules ?empion?ta C div?zijai. 1994. gad? Latvijas izlase s?ka sp?l?t sp?l?t B div?zij?, bet kop? 1997. gada c?n?s sp?c?g?kaj? - A div?zij?. 1997. gad? Latvijas izlase izc?n?ja 7. vietu, ?o sasniegumu atk?rtojot ar? 2004. gad? un 2009. gad?, savuk?rt 2023. gad? tika izc?n?ts l?dz ?im Pasaules ?empion?tos visaugst?kais sasniegums ? 3. vietu. P?c neatkar?bas atjauno?anas Latvija ir piedal?jusies ar? piec?s olimpiskaj?s sp?l?s (2002, 2006, 2010, 2014, 2022). R?g? notika 2006. gada Pasaules ?empion?ts hokej? un 2021. gada Pasaules ?empion?ts hokej? , kam?r 2023. gada Pasaules ?empion?ts hokej? notika gan Latvij?, gan Somij?.

NHL ?empiona titulu ? Stenlija kausu l?dz ?im ir izc?n?ju?i divi Latvijas hokejisti ? Sandis Ozoli?? , kuram tas izdev?s 1995.?96. sezon?, sp?l?jot Kolor?do "Avalanche" , k? ar? Teodors B?ugers 2022.?23. gada sezon? Vegasas "Golden Knights" sast?v?. Tiesa, B?ugers fin?ls?r?j? t? ar? laukum? nedev?s, izsl?g?anas sp?l?s kopum? aizvadot 6 sp?les. Septi?desmitajos un asto?desmitajos gados NHL sp?l?jis ar? ASV dzimu?ais latvietis Harolds ?nepsts .

L?dz ?im NHL ir sp?l?ju?i 27 latvie?i:

  • Izcelti tie, kas NHL sp?l? ar? pa?laik.

Skat?t ar? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  1. ≪Members≫ . IIHF . Skat?ts: 2009-12-17 . (angliski)
  2. ASV lauka hokejs. ≪Field Hockey History & Tradition≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2008. gada 24. febru?r? . Skat?ts: 2008. gada 17. febru?r? .
  3. Erls Zukermens. ≪McGill’s contribution to the origins of ice hockey≫ , 2005. gada 17. marts. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2008. gada 16. Marts . Skat?ts: 2013. gada 31. Augustsss .
  4. Frigid temps, snow, deliver Classic screen NHL.com
  5. ≪More fans at opening game≫ . IIHF. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2011. gada 29. J?nijs . Skat?ts: 2010. gada 5. mart? .
  6. ≪NEWS SINGLEVIEW world championship≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2011. gada 29. j?nij? . Skat?ts: 2010. gada 7. maij? .
  7. Michigan State commits to Michigan in outdoor hockey game at Big House; Red Wings don't expect to join spectacle Ann Arbor News
  8. ≪Section 6 - Specific Rules≫ (PDF). International Ice Hockey Federation Official Rule Book . IIHF . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2006. gada 21. oktobr? . Skat?ts: 2006. gada 28. decembr? .
  9. ≪Industry Canada≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2004. gada 27. septembr? . Skat?ts: 2010. gada 30. august? .
  10. Andrija Hantere. ≪1998 Winter Olympics≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2007. gada 16. janv?r? . Skat?ts: 2008. gada 17. febru?r? .

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]