FIFA Pasaules kauss

2022. gada FIFA Pasaules kauss
FIFA Pasaules kausa trofeja, ko pasaules ?empioniem pasniedz kop? 1974. gada
Sports	futbols
Dibin?ta	1930 . gad?
Komandu skaits	32 (fin?lturn?r?) 206 (2022. gada kvalifik?cijas turn?r?)
Valsts/re?ions	Pasaule
Pa?reiz?jais ?empions	Argent?na ( 2022 ; 3. tituls)
Visvair?k ?empiona titulu	Braz?lija (5 tituli)
M?jaslapa	www .fifa .com /worldcup /

FIFA Pasaules kauss , bie?i vienk?r?i Pasaules kauss , ir starptautisks futbola turn?rs, ko organiz? FIFA un taj? piedal?s nacion?l?s futbola izlases . Turn?rs tiek r?kots ik p?c ?etriem gadiem kop? 1930. gada, iz?emot Otr? pasaules kara d?? nenotiku?os 1942. un 1946. gada ?empion?tus. Pa?reiz?jie pasaules ?empioni ir Argent?na , kas 2022. gad? izc?n?ja savu tre?o titulu.

Lai gan fin?lturn?ri notiek ik p?c ?etriem gadiem, ta?u pats ?empion?ts (ieskaitot kvalifik?cijas sp?les) notiek gandr?z tr?s gadus. Par ties?b?m sp?l?t 2022. gada fin?lturn?r? kvalifik?ciju uzs?ka 206 izlases, kas vispirms piedal?s re?ion?lajos turn?ros, ko r?ko kontinent?l?s futbola feder?cijas. Fin?lturn?r? iek??st 32 komandas, kas ?etras ned??as ilg? turn?r? noskaidro pasaules kausa ieguv?ju.

Tikai asto??m valst?m ir izdevies uzvar?t k?d? no divdesmit notiku?ajiem pasaules futbola ?empion?tiem. Visvair?k titulu ? piecus ? ir ieguvusi Braz?lija , kam seko It?lija un V?cija ar ?etriem tituliem. Tr?s reizes ir uzvar?jusi Argent?na , divreiz titulu ir ieguvu?as Urugvajas un Francijas izlase, bet pa reizei Anglija un Sp?nija . Tikai vien? fin?lturn?r?, kas noticis Eirop? ir uzvar?jusi komanda no cita kontinenta ( 1958. gad? uzvar?ja Braz?lija). 2010. gad? Dienvid?frik? Sp?nija k?uva par pirmo Eiropas izlasi, kas uzvar?jusi ?rpus Eiropas. Pirms tam visos fin?lturn?ros, kas notiku?i ?rpus Eiropas, bija uzvar?ju?as Dienvidamerikas komandas.

FIFA Pasaules kauss ir pasaul? visliel?kais sporta pas?kums, skat?t?ju zi?? (gan kl?tien?, gan TV) p?rsp?jot pat olimpisk?s sp?les . ^{[ nepiecie?ama atsauce ]} 2014. gada fin?lu telev?zij? vismaz min?ti v?roja apm?ram 1,013 miljardi cilv?ku, bet kop?jais turn?ra skat?t?ju skaits sasniedza 3,2 miljardus. ^[1]

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pirms kausa [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pirm? starptautisk? futbola sp?le tika sar?kota 1872. gad? Gl?zgov? starp Angliju un Skotiju . Pirmais turn?rs starp izlas?m norisin?j?s 1884. gad?, tas bija Lielbrit?nijas ?empion?ts nacion?laj?m izlas?m . Taj? piedal?jas Anglijas , Skotijas , Velsas un ?rijas izlase. Futbolam k??stot popul?r?kam, tas tika iek?auts 1900 . un 1904. gada olimpiskaj?s sp?l?s k? paraugdemonstr?jumu discipl?na (uzvar?t?jiem netika pasniegtas meda?as). Futbols par ofici?lu olimpisko sporta veidu k?uva s?kot ar 1908. gada olimpiskaj?m sp?l?m . ?o olimpisko futbola turn?ru organiz?ja Anglijas Futbola asoci?cija un taj? dr?kst?ja piedal?ties tikai amatieri. Gan 1908., gan 1912. gada olimpiskaj?s sp?l?s uzvar?ja Apvienot? Karaliste , zem kuras karoga sp?l?ja Anglijas amatieru futbola izlase.

1904. gad? tika izveidota Starptautisk? Futbola feder?ciju asoci?cija (FIFA). T?s pirmais m??in?jums organiz?t savu starptautisko futbola turn?ru notika 1906. gad? ?veic? , ta?u tas cieta neveiksmi, galvenok?rt t?d??, ka starptautiskais futbols v?l nebija pietiekami att?st?ts. 1909. gad? sers Tomass Liptons noorganiz?ja Sera Tomasa Liptona trofejas izc??u Tur?n? . ?ai turn?r? nepiedal?j?s izlases, bet gan klubi, katru valsti p?rst?vot pa vienam klubam, un tas netiek uzskat?ts par ofici?lu pasaules ?empion?tu, kaut gan tas bija pirmais starptautiskais futbola turn?rs, kur dal?bu ??ma lab?kie profesion?lie sp?l?t?ji no It?lijas, V?cijas un ?veices. Trofeju ieguva amatieru komanda West Auckland , kura tika uzaicin?ta piedal?ties turn?r? p?c tam, kad Anglijas futbola asoci?cija atteic?s uz ?o turn?ru nos?t?t profesion?lu komandu.

1914. gad? FIFA piekrita atz?t olimpisko sp??u ietvaros notieko?o futbola turn?ru, pie??irot tam "Pasaules amatieru futbola ?empion?ta" nosaukumu, un uz??m?s t? organiz??anu. 1920. gada olimpiskaj? turn?r? uzvar?ja Be??ija , bet 1924 . un 1928 . gad? ? Urugvaja . 1932. gada olimpiskaj?s sp?l?s Losand?elos? netika pl?nots iek?aut futbolu zem?s futbola popularit?tes d?? Amerikas Savienotaj?s Valst?s . FIFA un SOK ar? rad?s domstarp?bas par amatieru statusu, k? rezult?t? futbols tika iz?emts no olimpiskaj?m sp?l?m. ^[2] FIFA prezidents ?ils Rim? pazi?oja par FIFA Pasaules kausa organiz??anu 1930 . gad? Urugvaj?.

Pasaules kausi pirms Otr? pasaules kara [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Futbola popularit?tes pieauguma d?? olimpiskaj?s sp?l?s, 1928. gada 28. maij? FIFA kongres? Amsterdam? tika nolemts r?kot pirmo Pasaules kausu. ^[3] P?d?j?s div?s olimpiskaj?s sp?l?s bija uzvar?jusi Urugvajas izlase , k? ar? Urugvaj? tika svin?ta 100 gadu valsts past?v??ana, t?p?c tika nolemts, ka pirmo turn?ru r?kos tie?i Urugvaj? .

Pirmaj? pasaules kaus? Urugvaj? piedal?j?s 13 futbola izlases ? septi?as no Dienvidamerikas , ?etras no Eiropas un divas no Zieme?amerikas . No Eiropas tika uzaicin?tas piedal?ties v?l vair?k?m izlas?m, bet da?a no t?m atteic?s gar? ce?a d?? uz Dienvidameriku. 1930. gada 13. j?lij? vienlaic?gi notika pirm?s divas Pasaules kausa sp?les ? Francija pret Meksiku (4:1) un ASV pret Be??iju (3:0). Pirmos v?rtus pasaules ?empion?tu v?stur? guva Francijas uzbruc?js Lisj?ns Lor?ns . ^[4] Fin?lsp?l? Montevideo , ko kl?tien? noraudz?j?s 93 000 skat?t?ji, Urugvaja uzveica Argent?nu ar rezult?tu 4:2, t?d?j?di k??stot par pirmajiem pasaules kausa ieguv?jiem. ^[5]

Galvenie trauc?k?i pirmajiem pasaules ?empion?tiem bija sare???t? starpkontinentu ce?o?ana un kari. Savuk?rt 1934 . un 1938 . gada turn?ros, kas notika Eirop? , ierad?s tikai divas izlases no Dienvidamerikas (1934. gad? bija Braz?lija un Argent?na, bet 1938. gad? tikai Braz?lija). 1942. un 1946. gada turn?ri nenotika Otr? pasaules kara d??.

Pasaules kausi p?c Otr? pasaules kara [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1950. gada FIFA Pasaules kauss , kas norisin?j?s Braz?lij? , bija pirmais, kur? vispirms tika izsp?l?tas grupu turn?ra sp?l?s. ?is turn?rs ir noz?m?gs ar? ar to, ka Pasaules kaus? pirmo reizi piedal?j?s Apvienot?s Karalistes izlases. ??s izlases 1920. gad? bija izst?ju??s no FIFA , jo nev?l?j?s sp?l?t pret to valstu izlas?m, kas Pirmaj? pasaules kar? bija karoju?as pret vi?iem. 1946. gad? p?c FIFA uzaicin?juma britu izlases iest?j?s atpaka? organiz?cij?. ?aj? turn?r? atkal piedal?j?s 1930. gada ?empioni Urugvaja, kuri bija boikot?ju?i iepriek??jos turn?rus. Urugvajie?i atkal k?uva par ?empioniem, fin?l? uzvarot m?jiniekus Braz?lijas izlasi .

No 1934. l?dz 1978. gadam bija paredz?ts, ka fin?lturn?ros piedal?sies 16 valstu izlases. ?ajos kausos kvalific?j?s 16 izlases, bet ne vienm?r piedal?j?s. 1938. gada kaus? piedal?j?s 15 izlases, jo Austriju an?lusa rezult?t? pievienoja Tre?ajam reiham , bet Austrijas viet? turn?r? nepiedal?j?s citas valsts izlase, savuk?rt 1950. gada Pasaules kaus? no dal?bas taj? atteic?s Indija , Skotija un Turcija . ?ajos turn?ros alla? domin?ja Eiropas un Dienvidamerikas izlases. Tikai ?etras ne Eiropas vai Dienvidamerikas izlases bija tiku?as l?dz ceturtda?fin?lam: ASV izlase (pusfin?ls 1930. gad?), Kubas izlase (ceturtda?fin?ls 1938. gad?), Zieme?korejas izlase (ceturtda?fin?ls 1966. gad?) un Meksikas izlase (ceturtda?fin?ls 1970. gad?).

Papla?in??ana l?dz 32 izlas?m [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1982 . gad? Pasaules kausa dal?bnie?u skaits tika palielin?ts l?dz 24, bet 1998 . gad? ? l?dz 32, dodot iesp?ju turn?r? piedal?ties vair?k ?frikas , ?zijas un Zieme?amerikas komand?m. Kop? papla?in??anas ?frikas, ?zijas un Zieme?amerikas izlas?m ir kl?jies turn?ros arvien lab?k.

2006. gada pasaules ?empion?ta kvalifik?cijas turn?ros piedal?j?s kopum? 198 valstu izlases, bet 2010. gada kvalifik?cijas turn?r? piedal?j?s 204 izlases, kas bija jauns rekords. ^[6] 2018. gada kvalifik?cijas turn?ram pieteic?s 210 izlases, tom?r Zimbabve un Indon?zija tika diskvalific?tas v?l pirms sp??u s?kuma.

Papla?in??ana l?dz 48 izlas?m [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

2013. gada oktobr? FIFA prezidents Zeps Blaters apsol?ja Kar?bu Futbola savien?bai dr?zum? vienu vietu Pasaules kaus?. Savas prezident?ras laik? ?o sol?jumu vi?? neizpild?ja.

2016. gada oktobr? jaunais FIFA prezidents ierosin?ja 48 izlases 2026. gada FIFA Pasaules kaus? . 2017. gada 10. j?lij? FIFA apstiprin?ja, ka 2026. gada Pasaules kausa fin?lturn?r? piedal?sies 48 izlases.

Trofeja [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

No 1930. l?dz 1970. gadam Pasaules kausa ieguv?jiem pasniedza ?ila Rim? balvu . S?kotn?ji to sauca par Pasaules kausu ( World cup jeb Coupe du Monde ), ta?u 1946. gad? p?rd?v?ja par godu FIFA prezidentam, kur? sar?koja pirmo pasaules ?empion?tu. 1970. gad? Braz?lija ieguva tre?o titulu un kauss uz visiem laikiem non?ca t?s ?pa?um?, ta?u 1983. gad? kauss tika nozagts un t? ar? netika atrasts. Visticam?k, to ir p?rkaus?ju?i zag?i. ^[7]

P?c 1970. gada tika izstr?d?ta jauna Pasaules kausa trofeja. ?? ir ce?ojo?? balva, ko nav paredz?ts uz visiem laikiem atst?t nevienas komandas ?pa?um?, lai ar? cik titulus t? ieg?tu, ta?u uz kausa tiek uzrakst?ti visu ieguv?jvalstu v?rdi. Jauns kauss var?tu tikt izstr?d?ts p?c 2038. gada, kad beigsies vieta, kur uz ?? kausa rakst?t uzvar?t?jvalstu nosaukumus.

Trofeja, ko ?obr?d pasniedz, ir 36 cm augsta, izgatavota no 18 kar?tu zelta un sver 6175 gramus . Pasaules kausa ieguv?ji ar? sa?em apzelt?tu, bet ne no t?ra zelta izgatavotu, trofejas kopiju. ^[8]

Balvas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Katra pasaules ?empion?ta beig?s sp?l?t?jiem un komand?m tiek pie??irtas balvas par sasniegumiem neatkar?gi no komandu galarezult?tiem turn?r?. Pa?laik past?v se?as ??das balvas: ^[9]

• Balva "Zelta futbola z?baks" lab?kajam uzbruc?jam (balva pirmoreiz pie??irta 1982. gad?, k? ar? v?l?k ar atpaka?ejo?u datumu pie??irta par periodu kop? 1930. gada); pavisam nesen Sudraba futbola z?baks un Bronzas futbola z?baks tika pie??irti, attiec?gi, otrajam un tre?ajam lab?kajam uzbruc?jam; ^[10]
• Futbola v?stur? ir iev?rojams sasniegums, par kuru netika pie??irta balva ? Roba Rensenbrinka 1000. g?tie v?ri (rezult?ts sasniegts 1978. gad?). ^[11]
• Balva “Zelta cimds” (agr?k saukta par Ja?ina pr?miju) lab?kajam v?rtsargam, ko pie??ir FIFA Tehnisk?s izp?tes grupa (pirmoreiz pie??irta 1994. gad?); ^[12]
• Balva lab?kajam jaunajam sp?l?t?jam vecum? l?dz 21 gadam uz kalend?r? gada s?kumu, ko pie??ir FIFA Tehnisk?s izp?tes grupa (pirmoreiz pie??irta 2006. gad?); ^[13]
• FIFA God?gas sp?les balva, ko pie??ir komandai ar lab?ko god?gas sp?les rezult?tu saska?? ar FIFA God?gas sp?les komitejas punktu pie??ir?anas sist?mu un krit?rijiem (pirmoreiz pie??irta 1978. gad?);
• Balva visinteresant?kajai komandai. Komandu, kas pasaules futbola ?empion?ta laik? ir visvair?k izklaid?jusi publiku, noskaidro pla?as skat?t?ju aptaujas rezult?t? (balva pirmoreiz pie??irta 1994. gad?);
• Visu zvaig??u komanda, kas sast?v no turn?ra lab?kajiem sp?l?t?jiem, tiek pazi?ota katra turn?ra nosl?gum? kop? 1998. gada.

Form?ts [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Kvalifik?cijas turn?rs [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Kop? otr? Pasaules kausa 1934. gad? tiek r?koti kvalifik?cijas turn?ri, lai atsij?tu v?j?k?s komandas no fin?lturn?ra. ^[14] Tos r?ko se??s FIFA kontinent?laj?s zon?s (?frik?, ?zij?, Zieme?amerik? ar Centr?lameriku un Kar?bu sal?m, Dienvidamerik?, Oke?nij?, Eirop?) un tos p?rrauga attiec?go kontinentu konfeder?cijas. Pirms katra kvalifik?cijas turn?ra FIFA izv?las, cik vietas atv?l?t katrai konfeder?cijai kaus?. Pamat? izv?le tiek balst?ta uz komandu stiprumu, tom?r to var ietekm?t ar? konfeder?ciju lobijs .

Kvalifik?cijas turn?rs var s?kties pat tr?s gadus pirms fin?lturn?ra s?kuma un ilgt divus gadus. Kvalifik?cijas turn?ra form?ts at??iras atkar?b? no konfeder?cijas. Parasti vienu vai divu vietu liktenis tiek izlemts starpkontinent?lu sp??u rezult?t?. Piem?ram, Oke?nijas zonas uzvar?t?jkomanda c?n?j?s ar ?zijas 5. vietu par ties?b?m sp?l?t 2010. gada kaus? . ^[15] S?kot ar 1938. gada Pasaules kausu , ^[16] r?kot?jvalstij ir garant?ta vieta fin?lturn?r?. ??das ties?bas bija ar? iepriek??jiem ?empioniem no 1938. l?dz 2002. gadam, tom?r s?kot ar 2006. gada kausu ar? ?empioniem ir j?kvalific?jas. Braz?lija , 2002. gada ?empioni , k?uva par pirmo ?empionvien?bu, kurai j?kvalific?jas n?kamajam kausam p?c ?empionu titula.

Fin?lturn?rs [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pa?reiz?j? fin?lturn?ra form?t? piedal?s 32 nacion?l?s komandas. Ir divi posmi: grupu turn?rs, kam seko izsl?g?anas turn?rs.

Grupu turn?r? komandas tiek sadal?tas asto??s grup?s. Katr? ir pa ?etr?m komand?m. Asto?as komandas tiek "izs?tas" (ieskaitot r?kot?jus), bet p?r?j?s komandas tiek sadal?tas grozos p?c formulas (b?z?tas uz FIFA Pasaules ranga un rezult?tiem iepriek??jos kausos). Komandas no katra groza izloz?jot tiek sadal?tas grup?s. S?kot ar 1998. gada Pasaules kausu ir izveidoti ierobe?ojumi, kas vien? grup? liedz b?t vair?k par div?m Eiropas vai vienu jebkuras citas konfeder?cijas komandu. ^[17]

Katr? grup? katra komanda satiekas ar katru pretinieku komandu, l?dz ar to visas komandas, kuras piedal?s kaus?, izsp?l? vismaz tr?s sp?les. Katras grupas p?d?jais sp??u p?ris tiek iepl?nots vien? laik?, lai garant?tu god?gumu. Divas lab?k?s komandas no katras grupas tiek uz izsl?g?anas turn?ru. Lai grup? nov?rt?tu komandas, tiek lietoti punkti. Kop? 1994. gada par uzvaru pie??ir tr?s punktus (l?dz tam bija divi), par neiz??irtu ? vienu un par zaud?jumu nevienu. Ja vair?k?m komand?m ir vien?ds punktu skaits, lab?ko komandu izv?las ??d? veid?: s?kum? skat?s v?rtu starp?bu, tad iesistos v?rtus, tad savstarp?j?s sp?les rezult?tu un, ja l?dz tam nav izdevies noteikt uzvar?t?ju, notiek izloze. ^[18]

Izsl?g?anas turn?r? komanda vienreiz tiekas ar komandu. Uzvar?t?ji tiek t?l?k, zaud?t?jiem ?empion?ts nosl?dzas. Ja nepiecie?ams, uzvar?t?ju nosaka papildlaik? vai ar p?csp??u 11 metru sitieniem. S?kum? (astotda?fin?l?) katras grupas uzvar?t?jkomanda tiekas ar k?das citas grupas 2. vietu. Tam seko ceturtda?fin?li, pusfin?li, tre??s vietas fin?lma?s (kur? piedal?s pusfin?lu zaud?t?ji) un fin?ls. ^[19]

Papla?in??ana l?dz 48 komand?m [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

2016. gada oktobr? FIFA prezidents D?anni Infant?no ierosin?ja palielin?t fin?lturn?ra dal?bnieku skaitu no 32 l?dz 48 izlas?m. ^[20] 2017. gada 10. janv?r? FIFA padome pie??ma l?mumu no 2026. gada papla?in?t fin?lturn?ru l?dz 48 komand?m. Paredz?ts, ka komandas tiks sadal?tas 16 grup?s pa trim komand?m katr?, bet izsl?g?anas sp?l?m kvalific?sies 32 izlases. ^{[21] [22]}

R?kot?jvalsts izv?le [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pirm?s Pasaules Kausu r?kot?jvalstis tika izlemtas FIFA kongresa san?ksm?s. Vietas izv?le var?ja izrais?t str?dus, jo ar ku?i no Dienvidamerikas uz Eiropu (vai otr?di), diviem futbola centriem, vajadz?ja braukt tr?s ned??as. Piem?ram, l?mums r?kot pirmo Pasaules kausu Urugvaj? ??va taj? piedal?ties tikai ?etr?m Eiropas komand?m. ^[23] Abi n?kamie Pasaules kausi norisin?j?s Eirop?. L?mums r?kot otro ( 1938. gada kausu ) Francij? bija str?d?gs, jo Amerikas komandas uzskat?ja, ka kausa r?ko?ana notiek p?c rot?cijas principa. Gan Argent?na , gan Urugvaja boikot?ja turn?ru. ^[24]

S?kot ar 1958. gada kausu , lai izvair?tos no turpm?kiem boikotiem un str?diem, FIFA uzs?ka r?kot?ju rot?ciju starp Ameriku un Eiropu, kas turpin?j?s l?dz 1998. gadam . 2002. gada kauss , kuru r?koja Dienvidkoreja un Jap?na , bija pirmais, kas norisin?j?s ?zij? , k? ar? pirmais ar vair?k?m r?kot?jvalst?m. ^[25] 2010. gad? Dienvid?frika k?uva par pirmo ?frikas valsti, kas r?koja Pasaules kausu. 2014. gada Pasaules kausu r?kos Braz?lija un tas b?s pirmais Dienvidamerik? kop? 1978. gada , ^[26] k? ar? pirmais, kad vair?ki Pasaules kausi p?c k?rtas notiek ?rpus Eiropas .

Tagad r?kot?jvalsti izv?las FIFA Izpildkomiteja. T?s valsts, kura v?las r?kot Pasaules kausu, futbola asoci?cija, sa?em "R?ko?anas L?gumu" no FIFA, kas paskaidro so?us un lietas, kuras t? gaida no sp?c?gas kandidat?ras. T? ar? ieg?st veidlapu, kura ir j?aizpilda, ofici?li apstiprinot kandidat?ru. P?c tam, FIFA izv?l?ta inspektoru grupa apmekl?s valsti, lai p?rliecin?tos, ka t? atbilst vis?m r?ko?anas pras?b?m. P?c tam tiek izveidots zi?ojums. Pa?laik r?kot?jvalsts izv?le notiek se?us vai septi?us gadus pirms turn?ra r?ko?anas.

2010. un 2014. gada Pasaules kausos fin?lturn?ra r?ko?anas ties?bas tiek rot?tas starp konfeder?cij?m, ?aujot vien?gi valst?m no noteiktas konfeder?cijas (?frika 2010. gada, Dienvidamerika 2014. gad?) kandid?t uz turn?ra r?ko?anu. Rot??anas princips tika ieviests p?c str?diem sakar? ar V?cijas uzvaru p?r Dienvid?friku c??? par 2006. gada turn?ra r?ko?anu. Tom?r kontinent?l?s rot??anas princips neturpin?sies p?c 2014. gada, t?p?c katra valsts, iz?emot t?s, kas pieder iepriek??jo divu turn?ru r?kot?jkonfeder?cij?m, var kandid?t Pasaules kausa r?ko?anai s?kot ar 2018. gadu . ^[27] Tas da??ji ir dom?ts, lai neatgad?tos l?dz?gs scen?rijs k? 2014. gad?, kad turn?ra r?ko?anai pieteic?s tikai Braz?lija .

Rezult?ti [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pasaules kausu kopsavilkumi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Gads	M?jinieki		Fin?ls				Sp?le par bronzu				Komandu skaits
			Zelts	Rezult?ts	Sudrabs		Bronza	Rezult?ts	4. vieta
1930 s?k?k	Urugvaja		Urugvaja	4?2	Argent?na		ASV		Dienvidsl?vija		13
1934 s?k?k	It?lija		It?lija	2?1 ( aet )	?ehoslov?kija		V?cija	3?2	Austrija		16
1938 s?k?k	Francija		It?lija	4?2	Ung?rija		Braz?lija	4?2	Zviedrija		16/15
1950 s?k?k	Braz?lija		Urugvaja		Braz?lija		Zviedrija		Sp?nija		16/13
1954 s?k?k	?veice		VFR	3?2	Ung?rija		Austrija	3?1	Urugvaja		16
1958 s?k?k	Zviedrija		Braz?lija	5?2	Zviedrija		Francija	6?3	VFR		16
1962 s?k?k	??le		Braz?lija	3?1	?ehoslov?kija		??le	1?0	Dienvidsl?vija		16
1966 s?k?k	Anglija		Anglija	4?2 ( aet )	VFR		Portug?le	2?1	PSRS		16
1970 s?k?k	Meksika		Braz?lija	4?1	It?lija		VFR	1?0	Urugvaja		16
1974 s?k?k	Rietumv?cija		VFR	2?1	N?derlande		Polija	1?0	Braz?lija		16
1978 s?k?k	Argent?na		Argent?na	3?1 ( aet )	N?derlande		Braz?lija	2?1	It?lija		16
1982 s?k?k	Sp?nija		It?lija	3?1	VFR		Polija	3?2	Francija		24
1986 s?k?k	Meksika		Argent?na	3?2	VFR		Francija	4?2 ( aet )	Be??ija		24
1990 s?k?k	It?lija		VFR	1?0	Argent?na		It?lija	2?1	Anglija		24
1994 s?k?k	ASV		Braz?lija	0?0 (3?2 p )	It?lija		Zviedrija	4?0	Bulg?rija		24
1998 s?k?k	Francija		Francija	3?0	Braz?lija		Horv?tija	2?1	N?derlande		32
2002 s?k?k	Dienvidkoreja   Jap?na		Braz?lija	2?0	V?cija		Turcija	3?2	Dienvidkoreja		32
2006 s?k?k	V?cija		It?lija	1?1 (5?3 p )	Francija		V?cija	3?1	Portug?le		32
2010 s?k?k	Dienvid?frika		Sp?nija	1?0 ( aet )	N?derlande		V?cija	3?2	Urugvaja		32
2014 s?k?k	Braz?lija		V?cija	1?0 ( aet )	Argent?na		N?derlande	3?0	Braz?lija		32
2018 s?k?k	Krievija		Francija	4?2	Horv?tija		Be??ija	2?0	Anglija		32
2022 s?k?k	Katara		Argent?na	3?3 (4?2 p )	Francija		Horv?tija	2?1	Maroka		32
2026 s?k?k	Kan?da   ASV   Meksika										48

Piez?me. Pirmaj? turn?r? nenotika sp?le par 3. vietu, jo Dienvidsl?vija atteic?s no sp?les, t?p?c ASV nosac?ti ieguva 3. vietu.

Veiksm?g?k?s komandas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Izlase	1. vieta	2. vieta	3. vieta
Braz?lija	5 ( 1958 ; 1962 ; 1970 ; 1994 ; 2002 )	2 ( 1950 ; 1998 )	2 ( 1938 ; 1978 )
V?cija	4 ( 1954 ; 1974 ; 1990 ; 2014 )	4 ( 1966 ; 1982 ; 1986 ; 2002 )	4 ( 1934 ; 1970 ; 2006 ; 2010 )
It?lija	4 ( 1934 ; 1938 ; 1982 ; 2006 )	2 ( 1970 ; 1994 )	1 ( 1990 )
Argent?na	3 ( 1978 ; 1986 ; 2022 )	3 ( 1930 ; 1990 ; 2014 )
Francija	2 ( 1998 ; 2018 )	2 ( 2006 ; 2022 )	2 ( 1958 ; 1986 )
Urugvaja	2 ( 1930 ; 1950 )
Sp?nija	1 ( 2010 )
Anglija	1 ( 1966 )
N?derlande		3 ( 1974 ; 1978 ; 2010 )	1 ( 2014 )
?ehoslov?kija		2 ( 1934 ; 1962 )
Ung?rija		2 ( 1938 ; 1954 )
Horv?tija		1 ( 2018 )	2 ( 1998 ; 2022 )
Zviedrija		1 ( 1958 )	2 ( 1950 ; 1994 )
Polija			2 ( 1974 ; 1982 )
Turcija			1 ( 2002 )
??le			1 ( 1962 )
Austrija			1 ( 1954 )
Portug?le			1 ( 1966 )
ASV			1 ( 1930 )[Pusfin?listi]
Be??ija			1 ( 2018 )

Rekordi un statistika [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Liel?k?s uzvaras: Ung?rija ? Dienvidkoreja 9:0 ( 1954 ), Dienvidsl?vija ? Zaira 9:0 ( 1974 ), Ung?rija ? Salvadora 10:1 ( 1982 )
• ?tr?kie v?rti: Hakans ?ikirs , 11. sekunde, Turcija - Dienvidkoreja ( 2002 )
• Visvair?k dal?bas rei?u fin?lturn?ros: Antonio Karvahals ( Meksika , 1950 ? 1966 ), Lot?rs Mateuss ( VFR/V?cija , 1982 ? 1998 ), Rafaels Markess ( Meksika , 2002 ? 2018 )
• Visvair?k sp??u fin?lturn?ros: Lionels Mesi ( Argent?na ) ? 26
• Visvair?k g?to v?rtu fin?lturn?ros: Miroslavs Kloze ( V?cija , 2002 ? 2014 ) ? 16
• Visvair?k g?to v?rtu vien? fin?lturn?r?: ?ists Font?ns ( Francija , 1958 ) ? 13
• Vec?kais sp?l?t?js, kas guvis v?rtus: Ro?? Milla ( Kamer?na , 1994 ), pret Krieviju , vecums ? 42 gadi, 39 dienas

Latvijas dal?ba Pasaules kausos [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: Latvijas futbola izlase

Latvija pirmoreiz piedal?j?s 1938. gada Pasaules kausa kvalifik?cijas turn?r?, kura sp?les tika aizvad?tas 1937. gad?. Vispirms Latvija ar 5:1 un 4:2 p?rsp?ja Lietuvu , bet iz??iro?aj? sp?l? ar 1:2 viesos zaud?ja Austrijai un uz fin?lturn?ru netika. ^[28]

No 1950. l?dz 1990. gadiem Latvija Padomju okup?cijas d?? pasaules kausa turn?ros nepiedal?j?s. 1994. gada Pasaules kausa kvalifik?cijas turn?r? Latvija tika ieloz?ta vien? apak?grup? ar Sp?niju , ?riju , D?niju , Zieme??riju , Lietuvu un Alb?niju . ?is turn?rs Latvijas izlasei nebija visai veiksm?gs, 12 sp?l?s tika izc?n?ti 5 neiz??irti un septi?as reizes zaud?ts, galarezult?t? ie?emot 6. vietu apak?grup? (fin?lturn?ram kvalific?j?s divas lab?k?s apak?grupas komandas). ^[29]

1998. gada Pasaules kausa kvalifik?cijas grup? Latvija par div?m ce?az?m?m uz fin?lturn?ru c?n?j?s ar Austriju , Skotiju , Zviedriju , Igauniju un Baltkrieviju . Latvijas izlases bilance bija 3 uzvaras, 1 neiz??irts, 6 zaud?jumi, galarezult?t? ierindojoties 4. viet? grup?, Latvija fin?lturn?ram nekvalific?j?s. ^[30]

Par ce?az?m?m uz 2002. gada Pasaules kausa fin?lturn?ru Latvija c?n?j?s ar Horv?tiju , Be??iju , Skotiju un Sanmar?no . ?is turn?rs bija pagalam neveiksm?gs, Latvija izc?n?ja tikai vienu uzvaru, sav? laukum? c?n?j?s neiz??irti ar vienu no pasaules v?j?kaj?m izlas?m ? Sanmar?no, bet p?r?j?s sp?l?s piedz?voja zaud?jumus, t?d?j?di grup? ierindojoties 4. viet?. ^[31]

2006. gada Pasaules kausa kvalifik?cij? Latvijas pretinieki c??? par fin?lturn?ru bija Portug?le , Slov?kija , Krievija , Igaunija , Lihten?teina un Luksemburga . Izc?not 4 uzvaras, tr?sreiz sp?l?jot neiz??irti un 5 reizes zaud?jot, Latvija ierindoj?s 5. viet? un fin?lturn?ram nekvalific?j?s. ^[32]

2010. gada Pasaules kausa kvalifik?cij? Latvija par ce?az?mi uz fin?lturn?ru Dienvid?frikas Republik? c?n?j?s ar Grie?ijas , Izra?las , ?veices , Moldovas un Luksemburgas izlas?m. ^[33] Latvijas izlase izc?n?ja piecas uzvaras, divreiz nosp?l?ja neiz??irti un piedz?voja tr?s zaud?jumus, ierindojoties 3. viet? kvalifik?cijas grup?, ta?u ar to nepietika, lai turpin?tu c??u par iek???anu fin?lturn?r?.

2014. gada Pasaules kausa kvalifik?cij? Latvija sp?l?ja vien? grup? ar Grie?ijas , Slov?kijas , Bosnijas un Hercegovinas , Lietuvas un Lihten?teinas izlas?m. Latvijas izlase ar div?m uzvar?m, diviem neiz??irtiem un se?iem zaud?jumiem ieguva 5. vietu grup? un fin?lturn?ram nekvalific?j?s.

2018. gada Pasaules kausa kvalifik?cij? Latvijas izlases pretinieki bija Portug?les , Ung?rijas , ?veices , F?ru Salu un Andoras izlases . Latvija divreiz uzvar?ja Andoru un vienreiz c?n?j?s neiz??irti ar F?ru Salu izlasi, p?r?j?s sp?l?s piedz?vojot zaud?jumus. Ieg?tie 7 punkti deva 5. vietu grup?.

2022. gada Pasaules kausa kvalifik?cij? Latvijas pretinieki bija N?derlande , Turcija , Norv??ija , Melnkalne un Gibralt?rs . Latvija kvalifik?cijas sp?l?s divas reizes uzvar?ja Gibralt?ru, divas reizes sp?l?ja neiz??irti ar Norv??iju pa vienai reizei sp?l?ja neiz??irti ar Melnkalni un Turciju, un p?r?j?s sp?l?s piedz?voja zaud?jumus. Latvija kvalifik?cijas turn?r? ieguva 9 punktus, ieg?stot 5. vietu grup?.

Piez?mes un atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Futbola port?ls

• Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: FIFA Pasaules kauss .

• Latvijas Nacion?l?s enciklop?dijas ??irklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Liel?s enciklop?dijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• FIFA Pasaules kausa ofici?l? m?jaslapa Arhiv?ts 2007. gada 29. mart?, Wayback Machine vietn?. (angliski)
• FIFA Pasaules kausu arh?vs Arhiv?ts 2015. gada 18. mart?, Wayback Machine vietn?. (angliski)
• https://www.youtube.com/watch?v=s-CCK34E3mU%7CFIFA World Cup 2010 All Goals

s d l Pasaules futbols FIFA Pasaules kauss Konfeder?ciju kauss Olimpiskaj?s sp?l?s Pasaules rangs sieviet?m Izlases ?frika CAF – ?frikas N?ciju kauss Zieme?amerika CONCACAF – Zelta kauss Dienvidamerika CONMEBOL – Copa America ?zija AFC – ?zijas Kauss Eiropa UEFA – Eiropas ?empion?ts Oke?nija OFC – Oke?nijas N?ciju kauss