Dzimtb??ana bija feod?la un p?cfeod?la soci?la iek?rta, kur? zemnieki bija piesaist?ti apstr?d?jamai zemei k? savai darba vietai un bija atkar?gi no zemes ?pa?nieka. Par ties?b?m apsaimniekot savu s?tu vi?iem bija j?maks? dzimtkungam nodevas un j?iet klau??s . Atkar?b? no laikmeta dzimtb??anas intensit?te bija da??da, no patron?l?m aizbild?a-aizbilstam? attiec?b?m l?dz smag?kajai formai, kad dzimtcilv?ki bija absol?ti beztiesiski: tos var?ja pirkt, d?vin?t, sod?t (pat ar n?vi) p?c to dzimtkunga iegribas. Rietumeirop? un Viduseirop? dzimtb??ana izveidoj?s 7.?9. gadsimt? un past?v?ja l?dz 15.?18. gadsimtam (Viduseirop? ? ar? l?dz 19. gadsimtam). Anglij? un Francij? dzimtb??ana fakstiski izzuda 14.?15. gadsimt?. Austrumeirop? t? past?v?ja no 15. l?dz 19. gadsimtam.

Dzimtb??anas v?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Dzimtb??anai l?dz?ga soci?la par?d?ba bija sastopama jau ant?kaj? pasaul?. Helotu st?voklis Spart? bija l?dz?gs viduslaiku dzimtzemniekiem. Romas imp?rij? m. ?. 3. gadsimt? darbaroku tr?kuma d?? zeme tika iznom?ta zemniekiem, kurus sauca par koloniem. Koloni s?ka aizst?t vergus, ta?u vi?u st?voklis arvien pasliktin?j?s un 332. gad? imperators Konstant?ns I izdeva likumu, kas piesaist?ja kolonus zemei.

Rietumeirop? dzimtb??ana rad?s p?c Karolingu imp?rijas sadal??an?s ap 10. gadsimtu. ?aj? laik? Rietumeiropa bija sadrumstalota daudz?s feod?l?s valsti??s, kur?s par domin?jo?o lauksaimniec?bas darbasp?ku k?uva dzimtzemnieki. Viduslaikos v?l arvien past?v?ja verdz?ba, ta?u t? bija reti izplat?ta, vergi tika izmantoti galvenok?rt k? m?jkalpot?ji. Da?? Eiropas, k? piem?ram Skandin?vij?, dzimtb??ana neizveidoj?s.

13.?14. gadsimt? Rietumeirop? nostiprinoties kara?u varai, att?stoties pils?t?m un ekonomikai, dzimtb??ana s?ka izzust. Dzimb?tniecisk?s attiec?bas k?uva arvien neizdev?g?kas papla?inoties naudas lieto?anai. Dzimtzemnieki tika aizst?ti ar algotiem str?dniekiem. ?aj? laik? notika ar? vair?kas zemnieku sacel?an?s, kuras pamudin?ja mui?niec?bu reform?t sist?mu. Ar? r?pniec?bas att?st?ba veicin?ja dzimtb??anas izzu?anu, jo pieauga piepras?jums p?c r?pniecisk? darbasp?ka. 15.?16. gadsimt? Rietumeirop? dzimtb??ana faktiski bija izzudusi, ta?u t? izplat?j?s Austumeirop?. Tie?i ?eit dzimtzemnieku st?voklis bija vissmag?kais. Pieaugot piepras?jumam p?c lauksaimniec?bas produkcijas Rietumeirop? laik?, kad tur izzuda dzimtb??ana, dzimtb??ana k?uva par noz?m?gu lauksaimniec?bas produkcijas ra?o?anas un eksporta balstu Austrumeirop?. Da?? valstu dzimtb??ana tika atcelta Napoleona iekarojumu laik?. 1807. gad? dzimtb??anu atc?la Var?avas hercogist? . Austrij? dzimtb??ana tika atcelta 1848. gad?, Krievij? ? 1861. gad?.

Dzimtb??ana Latvij? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Skat?t ar?: Dzimtb??anas atcel?ana Latvij?

Dzimtb??ana Livonijas Konfeder?cijas valst?s izveidoj?s 15.?16. gadsimt?, vispirms b?skapu valst?s, bet v?l?k ar? Livonijas orde?a valsts teritorij?. Pieaugot nodev?m un nesp?jot t?s samaks?t, daudzi zemnieki iek?uva par?dos, un t?p?c b?ga uz citu novadu vai pils?t?m. Vasa?i uz to rea??ja, pieprasot par?dnieku atpaka? vai prasot samaks?t vi?a par?du. 1424. gad? Valkas landt?g? noteica, ka par?dnieki izdodami atpaka?, vai ar? par?dnieka uz??m?jam j?samaks? par?ds t? vecajam kungam. Tom?r zemnieki, kuriem nebija j?dod nodevas un tie, kas t?s bija nodevu?i, var?ja br?vi atst?t savu novadu. ^[1] Par dzimtb??anu pirmo reizi zi?as atrodamas no 1494. gada, kad R?gas arhib?skaps Mihaels Hildebrands nosl?dza l?gumu ar saviem vasa?iem par visu aizb?gu?o zemnieku jeb dzimtcilv?ku ( erffmann ) izdo?anu. L?dz pat orde?a sabrukumam pie zemes bija piesaist?ti tikai saimnieki un vi?u vec?kie d?li, bet p?r?jie bija br?vi. ^[2] 15. gadsimta beig?s zemnieku klau?as bija 30?50 dienas gad?, 17. gadsimt? jau apm?ram 5 stundas dien?. L?dz pat 16. gadsimta beig?m zemniekiem bija ties?bas n?s?t iero?us. ^[3]

P?c Livonijas valsts sabrukuma un non?k?anas Polijas-Lietuvas pak?aut?b? zemnieku tiesiskais st?voklis pasliktin?j?s. Tas bija saist?ts gan ar mui?nieku varas pieaugumu, gan zemnieku st?vokli Polij? un Lietuv?, kur jau 1496. gad? zemnieki ar likumu tika piesaist?ti zemei, p?c 1543. gada stat?tiem zemnieki zaud?ja ties?bas p?rvald?t nekustamo ?pa?umu, bet p?c 1573. gada stat?tiem mui?nieki var?ja atsavin?t zemniekus k? mantu. Ja Livonijas laik? zemi uzskat?ja par objektu, kas nevienam nevar pieder?t, bet ko var p?rvald?t, tad p?c Livonijas sabrukuma mui?nieki s?ka uzskat?t zemi par savu ?pa?umu. At??ir?gs bija zemnieku st?voklis valstij piedero?aj?s mui??s un mui?nieku ?pa?um? eso?aj?s. P?d?j?s zemnieku st?voklis parasti bija slikt?ks ? vi?iem bija liel?kas klau?as un nebija ties?bu s?dz?ties par dzimtkunga r?c?bu. Kurzemes un Zemgales hercogs Gothards Ketlers ar 1570. gada privil??iju pie???ra Kurzemes un Zemgales mui?niekiem augst?ko tiesu varu, l?dz ar to vi?i faktiski var?ja sod?t zemniekus p?c saviem ieskatiem. Pirm?s juridisk?s normas, kas regul?ja dzimtb??anu, bija 1611. gad? Sigismunda II apstiprin?tie Piltenes stat?ti . 1617. gad? tika izdoti Kurzemes stat?ti , kuru 50?63 panti bija velt?ti dzimtb??anai. ^[4]

Zviedru Vidzemes zemnieku st?voklis uzlaboj?s p?c 1630. gad? veikt?s Vidzemes tiesu reformas. Katr? apri??? tika izveidotas zemes tiesas, kuras at??ma mui?niekiem civilo un krimin?lo jurisdikciju par saviem dzimt?aud?m. 1681. gad? karalis K?rlis XI parakst?ja priek?likumu par dzimtb??anas atcel?anu Vidzem?, ta?u Vidzemes landt?gs to noraid?ja. 1696. gad? tika izdots reglaments, kur? noteica maksim?lo klau?u dienu skaitu. Vid?ji t?s bija 325 dienas gad? uz vienu arklu (28 ha ), r??inot uz arkla plat?bas 15,8 lauku darbos nodarbin?tus iedz?vot?jus. Saimnieki klau??s neg?ja, savuk?rt kalpi un saimnieku neprec?tie d?li gan g?ja klau??s, ta?u tika uzskat?ti par br?viem cilv?kiem. Reglaments ar? ierobe?oja mui?nieku m?jas p?rm?c?bas ties?bas. Visi p?rk?pumi bija j?nodod ties?, vien?gi klau?u darbinieku s?kos p?rk?pumus var?ja sod?t ar miesas sodu. ^[5]

P?c Vidzemes un Igaunijas provin?u non?k?anas Krievijas pak?aut?b? 18. gadsimta s?kum?, zemnieku st?voklis taj?s krasi pasliktin?j?s. 1739. gad? pie?emtaj? Rozena deklar?cij? bija noteikts, ka zemnieki ir ?pa?ums, t?tad var tikt pirkti, p?rdoti un d?vin?ti, dzimtkungam ir neierobe?otas ties?bas zemnieku sod?t un lemt par vi?a dz?v?bu un n?vi. Dzimtkungs var?ja palielin?t klau?as p?c saviem ieskatiem un ar? br?vi r?koties ar zemnieka kustamo mantu. ^[6] L?dz ar to saimnieki bija saist?ti pie zemes, bet vi?iem nebija nek?du ties?bu palikt sav?s m?j?s, kaut ar? vi?i izpild?tu visus pien?kumus pret mui?u (iz??mums bija nedaudz?s atliku??s kro?a mui?as, kur palika sp?k? zviedru laiku noteikumi). Kalpi turpretim faktiski bija k?uvu?i par savu kungu vergiem. Turkl?t katru saimnieku un vi?a ?imenes locek?us dzimtkungs var?ja p?rv?rst par kalpiem un vi?us p?rdot un pirkt.

19. gadsimta s?kuma dzimtb??anu Baltijas guber??s atc?la - Igaunij? 1816. gad?, Kurzem? 1817. gad? un Vidzem? 1819. gad?. P?c br?vlai?anas 3 gadus zemnieki nedr?kst?ja atst?t savas draudzes robe?as, bet n?kamos 3 ? virspilskunga iecirk?a robe?as (Kurzem?) vai bru?u kunga iecirk?a robe?as (Vidzem?). Tikai 1832. gada Jur?os zemnieki ieguva ties?bas main?t dz?ves vietu savas guber?as robe??s, ta?u Kurzem? l?dz pat 1848. gadam, zemnieki nedr?kst?ja apmesties pils?t?s. Zeme palika mui?nieku ?pa?um? un zemnieki bija spiesti sl?gt l?gumus par zemes nomu un v?l?k, izpirk?anu. L?dz pat 19. gadsimta vidum izplat?t?k? bija klau?u noma, kad to nomain?ja naudas noma. 1860. gada 13. novembr? Krievijas Imp?rijas ?eizars Aleksandrs II parakst?ja "Vidzemes zemnieku likumu", p?c kura Vidzemes guber?as mui?niekiem bija zemniekiem j?ier?da izpirk?anai paredz?t? zeme. Tas ievad?ja t. s. m?rnieku laikus, kas t?laini aprakst?ti rom?n? M?rnieku laiki (1879). Latgal? dzimtb??ana tika atcelta 1861. gad?, kad t? tika atcelta ar? citur Krievijas Imp?rij?.

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: Dzimtb??ana .

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotin? lietuvi? enciklopedija raksts (lietuviski)
• Ukrainas Interneta enciklop?dijas raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pasaules v?stures enciklop?dijas raksts (angliski)
• Austrumeiropas enciklop?dijas raksts (v?ciski)

Skat?t ar? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Mui?a