Skaties ar? j?dzienu ar l?dz?gu nosaukumu: Dominika .

Dominik?nas Republika Republica Dominicana
Karogs ?erbonis
Dev?ze :  Dios, Patria, Libertad
Himna :  Quisqueyanos Valientes
Galvaspils?ta (un liel?k? pils?ta)		Santodomingo 19°00′N 70°40′W  /  19.000°N 70.667°W  / 19.000; -70.667
Valsts valodas		Sp??u valoda
Etnisk?s grupas  (1960)		72,9% jauktas rases 16,1% baltadainie 10,9% meln?dainie
Vald?ba		Prezident?la republika
-	Prezidents	Luis Abinader
-	Viceprezidents	Margarita Sedenjo
Neatkar?ba
-	no Sp?nijas	1821 . gada 1. decembr?
-	no Haiti	1844 . gada 27. febru?r?
-	no Sp?nijas	1863 . gada 16. august?
-	no ASV	1924 . gada 12. j?lij?
Plat?ba
-	Kop?	48 442 km²  ( 128. )
-	?dens  ( % )	0.7
Iedz?vot?ji
-	iedz?vot?ji 2021. gad?	10 950 000 ( 88. )
-	Bl?vums	197/km² ( 65. )
IKP  ( PPP )		2016. gada apr??ins
-	Kop?	$ 160,86 miljardi [1]
-	Uz iedz?vot?ju	$ 15 946
D?ini koef.  (2012)		47,1 ( augsts )
TAI  (2021)		▲ 0,767 ( augsts ) ( 80. )
Val?ta		Peso (DOP) ( DOP )
Laika josla		Atlantijas ( UTC -4)
Interneta dom?ns		.do
ISO 3166-1 kods		DOM / DO
T?lsarunu kods		+1-809, +1-829, +1-849

Dominik?na , ofici?li Dominik?nas Republika ( sp??u : Republica Dominicana ), agr?k Dominik??u republika , ir valsts Haiti salas (Espanjolas) austrumu da??. Zieme?os Dominik?nu apskalo Atlantijas oke?ns , austrumos ? Mona ?aurums , bet dienvidos ? Kar?bu j?ra . Kop?jais piekrastes garums ir ap 1600 km.

Dominik?nas kop?j? plat?ba ir 48 442 km² , p?c 2016. gada datiem taj? dz?voja 10 950 000 iedz?vot?ji. T? ir otr? liel?k? valsts Kar?bu re?ion? (p?c Kubas) gan p?c plat?bas, gan p?c iedz?vot?ju skaita. Dominik?nas galvaspils?ta un liel?k? pils?ta ir Santodomingo , kur? dz?vo apm?ram 1 miljons iedz?vot?ju, vien?g? sauszemes robe?a tai ir ar Haiti rietumos.

Dominik?nas Republikai ir dev?t? att?st?t?k? ekonomika Lat??amerik?, un otr? att?st?t?k? ekonomika Kar?bu j?ras un Centr?lamerikas re?ion?. ^[2]

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1492. gad? Kristofors Kolumbs atkl?ja salu, ko nod?v?ja par Sp??u salu ( La Isla Espanola ). 1777. gad? salu sadal?ja div?s da??s, austrumu da?? atrad?s Sp?nijas kolonija Santo Domingo , bet rietumu da?? Francijas kolonija Saint-Domingue . 1804. gad? Francijas kolonija ieguva neatkar?bu un tika nod?v?ta par Haiti Republiku ( Republique d’Haiti ), 1821. gad? ar? Sp?nijas kolonija ieguva neatkar?bu k? Sp??u Haiti Republika ( Republica del Haiti Espanol ). No 1822. l?dz 1844. gadam abas Haiti republikas bija apvienotas vien? valst?.

?eogr?fija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Valsts atrodas uz otr?s liel?k?s no Lielaj?m Anti?u sal?m , aiz?emot divas tre?da?as Haiti salas Kar?bu j?r?, kas atrodas starp Kubu un Puertoriko . Visaugst?k? vieta ir Duart? smaile, kuras augstums sasniedz 3087 metrus virs j?ras l?me?a. Zem?kais punkts ir Enrikio ezers, kura dzi?ums ir 42 metri zem j?ras l?me?a. ^[3]

Ir daudz nelielu j?ras salu un s?k?u, kas ir da?a no Dominik?nas teritorijas. Divas liel?k?s salas net?lu no krasta ir Saona dienvidaustrumos un Be?t? dienvidrietumos. Zieme?os, 100 ?200 kilometru att?lum? (62 ?124 mi), ir tr?s pla?i, liel? m?r? appl?du?i s?k?i, kas ?eogr?fiski ir Bahamu salu dienvidaustrumu turpin?jums: Navig?cijas s?klis ( Navidad Bank ), Sudraba s?klis ( Silver Bank ) un Mouchoir s?klis ( Mouchoir Bank ). Dominik?nas Republika ofici?li ir piepras?jusi ar? Navig?cijas s?kli un Sudraba s?kli. ^[3]

Dominik?nas teritorij? ietilpst ar? Beata Katalina, Saona, AltoVelo un Catalinita salas. T? ir saist?ta ar Haiti rietumiem, Atlantijas oke?nu uz zieme?iem un Kar?bu j?ru uz dienvidiem. Valsti var iedal?t divos galvenajos topogr?fiskajos re?ionos. (1.) Augstienes, kas sast?v no ?etriem paral?liem kalnu diapazoniem, Cordillera Central, kas ir ?oti me?ains kalnu diapazons, Cordillera Septentrional, Sierra de Neiba un Sierra de Baoruco. (2.) Zemienes, kas sast?v no gar?m paral?l?m ielej?m, kas atrodas zieme?rietumu virzien?. Vispla??k? ieleja ir Cibao, kas atrodas Neibas ielej?, ir ar? citas nelielas ielejas, kur?s ir sava kanaliz?cijas sist?ma. ^[4]

Dominik?nas Republikai ir ?etri noz?m?gi kalnu diapazoni. Augsti zieme?os ir Cordillera Septentrional (“Zieme?u kalnu gr?da”), kas stiepjas no zieme?rietumu piekrastes pils?tas Monte Cristi, net?lu no Haiti robe?as, uz Samana pussalu austrumos, kas stiepjas paral?li Atlantijas oke?na piekrastei. Visaugst?kais diapazons Dominik?nas Republik? ? k? ar? vis? Rietumindij? ? ir Cordillera Central (“Centr?lais Kalnu diapazons”). Tas pamaz?m saliecas uz dienvidiem un beidzas net?lu no Azua pils?tas, Kar?bu j?ras piekrast?. ^[3]

Starp Centr?lo un Zieme?u kalnu gr?d?m atrodas bag?t? un augl?g? Cibao ieleja. ?? liel? ieleja ir m?jvieta Santjago un La Vegas pils?t?m un liel?kajai da?ai tautu lauksaimniec?bas apgabalos.Daudz zemes Enriquillo basein? ir zem j?ras l?me?a, ar karstu, sausu,tuksnesim l?dz?gu vidi. Kalnos ir ar? citas maz?kas ielejas, piem?ram,Konstances, Jarabacojas, Villas Altagrasijas un Bonao ielejas. ^[3]

Liano Costero del Caribe (“Kar?bu j?ras piekrastes l?dzenums”) ir liel?kais no l?dzenumiem Dominik?nas Republik?. Stiepjoties uz zieme?iem un austrumiem no Santo Domingo, tas iek?auj sev? daudz cukurniedru st?d?jumu savann?s, kas tur bie?i sastopamas. Rietumos no Santo Domingo t? platumu samazin?s l?dz 10 kilometriem (6,2 mi), jo tas aptver krastu, beidzoties pie Ocoa upes gr?vas. V?l viens liels l?dzenums ir Plena de Azua (“Azua Plain”), ?oti augl?gs re?ions Azua provinc?, v?l da?i nelieli piekrastes l?dzenumi atrodas zieme?u piekrast? un Pedersalas pussal?. ^[3]

?etras liel?k?s upes apskalo daudzus Dominik?nas Republikas kalnus. Yaque del Norte ir visgar?k? un noz?m?g?k? Dominik?nas upe. T? nes ?deni no Cibao ielejas un ietek Monte Cristi l?c? zieme?rietumos. Junas upe tek no Vega Real un iepl?st Samana l?c? zieme?austrumos. San Huana ielejas dren??u nodro?ina Sv?t? Huana upe, Yaque del Sur upe, kas ietek Kar?bu j?r?. Artibonitoir ir visgar?k? Hispaniolas upe, t? pl?st uz rietumiem uz Haiti. ^[3]

Ir daudz ezeru un piekrastes lag?nu. Liel?kais ezers ir Enriquillo, s?lsezers 45 metru (148 p?du) dzi?um? zem j?ras l?me?a, tas ir zem?kais punkts Kar?bu j?r?. Citi noz?m?gi ezeri ir Laguna de Rincon vai Cabral ar svaigu ?deni un Laguna de Oviedo, lag?na ar ies??u ?deni. ^[3]

Dominik?nas Republika 1946. gad? cieta aptuveni 8,1 balles stipr? zemestr?c? salas zieme?austrumu piekrast?. Tas izrais?ja cunami, kura rezult?t? g?ja boj? aptuveni 1800 cilv?ki, galvenok?rt piekrastes kopien?s. Vilnis sk?ra ar? Dayton Beach Florid? un Atlantijas pils?t?, ??d?ersij?. ?is apgabals ir apdraud?ts. Kar?bu j?ras re?iona valstis un Amerikas Savienot?s Valstis ir sadarboju??s, lai izveidotu cunami br?din?juma sist?mas un kart?tu risku zem?s teritorij?s. ^[3]

Klimats [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Dominik?nas Republik? ir mitrs subtropu j?ras klimats ar v?jiem, kas ietekm? siltumu. Mitr? vai lietain? sezona ir no maija l?dz novembrim dienvidos, un no decembra l?dz apr?lim zieme?os. Viesu?v?tras var notikt ar? no j?nija l?dz novembrim. Kopum? lietus ir stipr?ks zieme?os un samazin?s uz dienvidiem un rietumiem. Vid?jie gada nokri??i sv?rst?s starp 1390 mm un 1520 mm. M?ne?a vid?j? temperat?ra zemien?s sasniedz +25 °C l?dz +27 °C. Pats karst?kais m?nesis ir augusts, kad gaiss sasilst l?dz +31 °C, bet j?ras v?ji, kas p?? no zieme?austrumiem, karstumu padara m?ren?ku ar? ?aj? laik?. Ziem? vid?j? gaisa temperat?ra ir +22 °C. ^[4]

Mitr? sezona gar zieme?u krastu ilgst no novembra l?dz janv?rim. Citviet mitr? sezona ilgst no maija l?dz novembrim.Vid?j?s gada lietusg?zes ir 1500 milimetri (59,1 colla) valsts m?rog?, atsevi???s viet?s Vall? de Neiba var redz?t vid?jos r?d?t?jus, kas ir zem?ki par 350 milimetriem (13,8 collas), savuk?rt Cordillera austrumnieciskais vid?jais r?d?t?js ir 2,740 milimetri (107,9 collas). Saus?k? valsts da?a atrodas rietumos. ^[5]

Tropiskie cikloni ik p?c p?ris gadiem ???rso Dominik?nas Republiku ar 65% ietekmi gar dienvidu krastu. Viesu?v?tras visbie??k ir no augusta l?dz oktobrim. P?d?j? liel? viesu?v?tra, kas sk?ra valsti 1998. gad?, bija ork?ns Georges. ^[5]

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?is ar ?eogr?fiju saist?tais raksts ir nepiln?gs . J?s varat dot savu ieguld?jumu Vikip?dij?, papildinot to . s d l