Koordin?tas
:
55°53′11″N
26°29′42″E
/
55.88639°N 26.49500°E
/
55.88639; 26.49500
Daugavpils cietoksnis
Daugavpils cietoksnis
, atkar?b? no laika posma ar?
Dinaburgas cietoksnis
(
po?u
:
Twierdza Dyneburg
,
krievu
:
Динабургская крепость
) un
Dvinskas cietoksnis
(
Двинская крепость
), ir iev?rojam?kais
Daugavpils
kult?rv?sturiskais piemineklis.
L?dz ar pils?tas nosaukuma mai?u divreiz main?jis ar? savu nosaukumu. Uzb?v?ts no 1810. gada l?dz 1878. gadam vec?s Dinaburgas pils?tas viet? un blakus 16. gadsimta beigu skanstij. Tas ir saglab?jies gandr?z piln?b? un aiz?em apm?ram 2 km
2
lielu plat?bu. Dinaburgas cietok??a celtniec?ba uzs?kta, gatavojoties
Napoleona
iebrukumam, un
1812. gada kara
kauj?s, v?l nepabeigtais cietoksnis veiksm?gi iztur?ja ugunskrist?bas, atvairot pirmos Napoleona armijas uzbrukumus. L?dz 19. gadsimta vidum Dinaburgas cietoksnis bija viens no
Krievijas Imp?rijas
1. klases cietok??iem, ta?u jau b?vniec?bas laik? tas s?ka zaud?t savu noz?mi un 1856. gad? jau bija k?uvis par 2. klases cietoksni, bet 1897. gad? k?uva par Dvinskas cietoksni-noliktavu. V?sturiski da??dos laikos cietoksn? ir atradu??s da??du varu armijas.
Cietok??a pabeig?anas br?d? 1878. gad? tas jau bija novecojis un k?uvis par p?d?jo uzb?v?to bastionu tipa cietoksni Eirop?. Tas ar? tiek pieskait?ts Nocietin?to Ide?lo pils?tu kategorijai, k? ar? tas ir vien?gais bez iev?rojam?m p?rmai??m saglab?jies 19. gadsimta pirm?s puses cietok??a paraugs
Austrumeirop?
.
Sen?
Dinaburgas pils
pirms nopost??anas 1577. gad?
1577. gad?
Livonijas kara
laik? Krievijas cars
Ivans IV
piln?b? sagr?va seno, 1275. gad? dibin?to,
Dinaburgas komturu pili
un tirdzniec?bas apmetni pie t?s un nodibin?ja jaunu nocietin?jumu ? Dinaburgas skansti, 19 km lejpus Dinaburgas pils, labaj? Daugavas krast?. Skansti v?l?k pilnveidoja
Polijas?Lietuvas kopvalsts
karalis
Stefans Batorijs
un jaun? pils k?uva par
Livonijas hercogistes
st?rastijas
centru.
Otr? Zieme?u kara
laik? Krievijas cars
Aleksejs Mihailovi?s
nosl?dza pamieru ar Poliju-Lietuvu un 1656. gada j?lij? no
Vitebskas
lejup gar Daugavu uzs?ka karag?jienu uz R?gu. Pats cars vad?ja milz?gu karasp?ku, kur? p?c da??d?m zi??m bija 35 000 ? 100 000 karav?ru. P?c vair?ku dienu aplenkuma krievi 31. j?lij? ie??ma Daugavpils cietoksni, kuru aizst?v?ja zviedru garnizons. Granizona komandieris Viligmans izdar?ja pa?n?v?bu, bet p?r?jie pils aizst?vji tika nogalin?ti.
[1]
Ie?emto cietoksni un lika p?rd?v?t to par Borisog?ebsku.
P?c
Andrusovas pamiera
nosl?g?anas 1667. gad? Krievija atdeva cietoksni Polijas-Lietuvas kopvalstij, kas to iek??va
Inflantijas vaivadijas
sast?v?.
Napoleona karu laik? 1810. gad? Krievijas imperators
Aleksandrs I
imp?rijas rietumu robe?u nostiprin??anai pav?l?ja Dinaburg? uzb?v?t jaunu cietoksni
Daugavas
upes aizsardz?bas l?nijas stiprin??anai pret gaid?mo iebrukumu. Jaun? cietok??a b?vniec?bas vieta tika izv?l?ta jau eso??s Dinaburgas pils?tas viet? blakus vecajai Dinaburgas skanstij, kura jau bija pamesta un da??ji sagruvusi.
Cietok??a b?vdarbos tika izmantotas karasp?ka vien?bas. Uz Dinaburgu nos?t?ja karav?ru bataljonus no Vol?nijas, Tobo?skas, Kremen?ugas, Vi??as, Minskas guber??m.
M?tavas (Jelgavas) bataljonam tika pav?l?ts: ?Steidzami doties uz Dinaburgu, lai piedal?tos cietok??a izb?ves darbos... ?is bataljons ar laiku tiks p?rd?v?ts par Dinaburgas bataljonu, kur tam uz visiem laikiem b?s palikt.” Bez karav?riem b?vdarbos iesaist?ja ar? Dinaburgas apk?rtnes iedz?vot?jus un 2000 str?dniekus no
Vitebskas guber?as
. T?d?j?di kop?jais nodarbin?to skaits bija apm?ram 10 000 cilv?ku, k? ar? tika izmantoti 300 artil?rijas zirgi un 150 ? 200 paj?gi. Tam laikam celtniec?bas darbi bija iespaid?gi un str?dnieki nep?rtraukti str?d?ja div?s mai??s.
Cietok??a nocietin?jumu sist?mas in?enieris bija Georgs Heinrihs Hekels (1764?1832), kas par savu ieguld?jumu cietok??a izb?v? 1811. gad? tika paaugstin?ts par ?ener?lmajoru. Ar? cietok??a sienu iztur?bas p?rbaudes uzraudz?ba tika uztic?ta Hekelim. Bet iek??jo ?ku (dz?vojamo un saimniec?bas) celtniec?bas pl?no?an?, kura bija veidota p?c krievu amp?ra stila, tika piesaist?ts Krievijas Imp?rij? paz?stamais arhitekts Aleksandrs ?tauberts (1781?1843), kur? uzc?la ar? iev?rojamu skaitu ?ku Daugavpils (Dinaburgas) v?sturiskaj? centr? (t?laika jaun? priek?pils?ta), kuru veido 1828. ? 1830. gad? celto administrat?vo ?ku ansamblis. Z?m?gi, ka arhitekts A. ?tauberts, projekt?jot ??s ?kas, izmantoja Krievijas Imp?rijas pils?tu apb?vei ?pa?i sagatavotus paraugfas??u z?m?jumus.
- ?is raksts ir par 1812. gada kauju pie Daugavpils. Par cit?m j?dziena
Daugavpils kaujas
noz?m?m skat?t
noz?mju atdal??anas lapu
.
Piemineklis Daugavpils cietok??a aizst?vjiem (1912).
P?c Napoleona Liel?s armijas iebrukuma Lietuv? krievu 1. Rietumu armija atk?p?s uz Drisas (tagad
Verh?edvinska
) nocietin?jumiem un atsedza br?vu pieeju nepabeigtajam Dinaburgas cietoksnim. Uz Napoleona armijas iebrukuma br?di Dinaburgas cietoksn? bija pabeigts tikai priek?tilta nocietin?jums, savuk?rt pamatteritorij? nocietin?jumi v?l neeksist?ja. 19. j?nij? Krievijas 1. armijas pav?lnieks
Barklajs de Tolli
pav?l?ja p?rvest no Dinaburgas uz Novgorodu provianta, ?aujampulvera un citus valsts ?pa?uma kr?jumus, atst?jot Dinaburgas garnizona aizsardz?bai tikai pa?u nepiecie?am?ko. Cietok??a aizsardz?bai atst?ja 2 500 v?ru ar 80 lielgabaliem un mort?r?m ?ener?lmajora Ulanova vad?b?.
Papildus 23. j?nij? ierad?s apvienotais huz?ru pulks, kur? sast?v?ja no Izjumovas un Je?izavetgradas pulku rezerves eskadroniem. 29. j?nij? uz Dinaburgu papildus tika nor?koti v?l 4 bataljoni no rezerves korpusa, kaval?rijas vien?ba un 50 kazaki.
Kad 30. j?nij? fran?u ?ener??a Legrana div?zija sasniedza
Kalk?nu
apk?rtni, tr?s krievu huz?ru eskadroni uzbruka to avandgardam un sag?st?ja 12 ienaidnieka karav?rus. 1. j?lij? (p?c vec? stila) / 13. j?lij? (p?c jaun? stila) mar?ala Udino korpuss 3 k?jnieku (32 000 v?ru) un 1 kaval?rijas div?zijas (2 400 v?ru) sast?v? pietuvoj?s priek?tilta nocietin?jumiem un s?ka uzbrukumu. C??a ilga 4 stundas, bet cietok??a aizst?vji ar lielgabaliem ??va p?ri Daugavai un atvair?ja uzbrukumu. Avangarda kaval?rijas vien?bas komandieris ?ener?lis Marbo saviem j?tniekiem deva pav?li ielauzties krievu armijas rind?s, lai t?d?j?di piespiestu cietok??a aizst?vjus p?rtraukt artil?rijas ap?audi. T? k? tilta v?rti bija aizsl?gti, krievu armijas vien?bas atk?p?s p?ri upei pa pontontiltu.
?ener?lis Marbo st?j?s pulka priek?gal? un pav?l?ja kaval?ristiem sekot vi?am uz tilta, bet izk?rtoties t?d? veid?, lai starp rind?m b?tu starpposms zirga korpusa garum?. Fran?u kaval?risti nok?uva krievu artil?rijas ap?audes krustugun?s, izbied?tie zirgi ar visiem j?tniekiem l?ca up?. Redzot uzbrukuma neveiksmi, mar?als pav?l?ja atk?pties.
1. j?lij? mar?als Udino v?l vair?kas reizes g?ja uzbrukum?, bet visi vi?a m??in?jumi ie?emt cietoksni bija neveiksm?gi. Krievu karav?ri ?ener?lmajora Ulanova un in?enierpulkve?a Heke?a vad?b? varon?gi atvair?ja ienaidnieka uzbrukumus. C??as ilga apm?ram 12 stundas.
[2]
Ar? 2. un 3. j?lija triecienuzbrukumi cieta neveiksmi un 4. j?lija nakt? mar?als Udino sa??ma Napoleona pav?li atk?pties no Dinaburgas un doties aug?up pa Daugavas kreiso krastu. Tikai Polock? fran?iem izdev?s ???rsot Daugavu un turpin?t virz?ties uz
P?terburgas
pusi.
Mar?ala Makdonalda komand?tais 10. k?jnieku korpuss, kur? ietilpa divas k?jnieku un viena kaval?rijas div?zija ? kop? 36 bataljoni (26 000 k?jnieki) un 16 eskadroni (3 000 j?tnieku) no Zemgales dev?s uzbrukum? divos virzienos ? uz R?gu un uz J?kabpili, no kuries pa abiem Daugavas krastiem virz?j?s uz Daugavpili. 20. j?lij? fran?i ?ener??a Rikardo vad?b? bez nopietnas pretest?bas ie??ma krievu armijas atst?to cietoksni. 24. j?lij? pils?t? ierad?s mar?als Makdonalds un pav?l?ja nojaukt cietok??a nocietin?jumus, bet pats p?rc?l?s uz Kalk?ni, kur iek?rtoja savu ?t?ba m?tni. Makdonalda vad?t?s armijas da?as izvietoj?s rajon? starp Daugavpili un Krustpili un sast?v?ja no 20 000 v?riem, pa?? Daugavpil? atrad?s apm?ram 6 000 kaval?ristu un k?jnieku.
Oktobr? Makdonalds p?rc?la savu ?t?ba m?tni uz
Sta??enes mui?u
uz dienvidiem no
Jelgavas
.
Dinaburgas cietoksn? kop? t? uzcel?anas 19. gadsimt? bija disloc?ts armijas garnizons, kur iev?rojama da?a virsnieku bija v?cu taut?bas. Starp tiem minami cietok??a galvenais in?enieris, v?l?k
Dinaburgas pils?tas galva
(1865?1870, 1874?1876) un pils?tas te?tra dibin?t?js
Nikolajs Hagelstroms
(1812?1884), Dinaburgas cietok??a komandants
Gustavs Helvigs
(1776?1855), cietok??a virsnieks un Dinaburgas pils?tas te?tra dramaturgs
Vasilijs (Vilhelms) fon Rotkirhs
(1818?1891).
Oper?cijas "D?res sitiens"
laik? 1918. gada febru?r? Daugavpils cietoksni ie??ma V?cijas karasp?ks.
Oper?cijas "Ziema"
laik? 1920. gada janv?r? Daugavpils cietoksni ie??ma Polijas un Latvijas armijas vien?bas.
P?c uzvaras
Latvijas br?v?bas c???s
Daugavpils cietoksn? l?dz 1940. gadam disloc?j?s
4. Zemgales k?jnieku div?zija
.
-
Daugavpils cietok??a pl?ns (1867)
-
Daugavpils cietok??a aerofoto Pirm? pasaules kara laik?
-
V?cu armijas ie?emtais Daugavpils cietoksnis (1918)
-
Po?u armijas ie?emtais Daugavpils cietoksnis (1920)
-
Latvijas bru?oto sp?ju Zemgales artil?rijas pulka kareivji Daugavpils cietoksn?
Daugavpils cietok??a Nikolaja v?rti (2014)
Daugavpils cietoksnis ir bastionu tipa cietoksnis, ar citadeli, priek?tilta nocietin?jumu un ?r?jiem nocietin?jumiem. M?sdien?s saglab?jies gandr?z piln?b? un kop? ar visiem nocietin?jumiem aiz?em gandr?z 2 km
2
plat?bu.
Pamatteritorija jeb citadeles da?a atrodas Daugavas labaj? krast? un sast?da 1 km
2
. Pusi no citadeles ? 50 ha aiz?em dz?vojam? da?a un 50ha ? nocietin?jumu josla. Dz?vojam? da?a tika b?v?ta iepriek? sadalot to regul?ras formas kvart?los, izpl?nojot ?ku funkcijas, skaitu, formu un izvietojumu. Cietok??a dz?vojam?s da?as ?kas bija iepriek? izpl?notas uzras?tas un uzb?v?tas: pulvera noliktavas, artil?rijas arsen?ls, in?enieru arsen?ls, 4 kazarmas, komandanta m?ja, oficieru m?jas sta??i,
kalve
,
kara slimn?cas
?ka, civiliedz?vot?ju kvart?li un citi objekti. L?dz ar to Daugavpils cietoksnis pieder pie Nocietin?to ide?lo pils?tu kategorijas. Dz?vojamo da?u apjoza galvenais valnis, kas to atdal?ja no aizsargcelt?u joslas. Galven? va??a garums bija apm?ram 2,7 km, augstums 11?13 m un biezums apm?ram 25 m. Galvenaj? valn? bija izb?v?ti 4 monument?li v?rti: Nikolaja, Mihaila, Aleksandra un Konstant?na v?rti. Tie bija nosaukti par godu imperatoram
Aleksandram I
un vi?a br??iem lielk?aziem Nikolajam, Mihailam un Konstant?nam. V?rtu priek?? bija izveidotas tiltu un barjervartu sist?mas. Aizsargcelt?u sist?mas pamat? bija bastioni ? piecst?ra formas aizsargceltnes, kas veidoja galveno ugunsjaudu. Cietok??a pamatteritorij? bija 8 bastioni, kurus papildin?ja citas aizsargceltnes ? kontrgardes ar kaponieriem, ravel?ni, kurt?n-lunetes un redu?tes. Artil?riju un cietok??a aizst?vjus bija iesp?jams izvietot gan uz va??u valganga, gan aizsargcelt?u kazem?tos.
Daugavas kreisaj? krast? bija uzb?v?ts priek?tilta nocietin?jums, kas sarg?ja ce?u uz tiltu p?ri Daugavai.
Ap cietoksni atrodas t? saucamie ?r?jie nocietin?jumi: redutes ? nosl?gti va??i, kas ir autonomi nocietin?jumi, lunetes ? nenosl?gti va??i un var?avas nocietin?jumi, kas atrodas abos Daugavas krastos un kuros ir izb?v?ti kaponieri.
Cietok??a aizsargceltn?s bija izveidoti kazem?ti ? no iztur?giem materi?liem b?v?tas telpas, kur patverties cietok??a aizst?vjiem, izvietot artil?riju un aizst?v?ties pret ienaidnieku.
Ap cietok??a pamatteritoriju un priek?tilta nocietin?jumu bija noteikta esplan?de ? 1,5 km plata no apb?ves br?va, caur?aujama josla, kura nedr?kst?ja atrasties neviena civil? ?ka ? tikai nocietin?jumi. Aiz esplan?des s?k?s priek?pils?tas apb?ve.
P?c
Latvijas neatkar?bas atg??anas
p?rb?v?tas un atjaunotas vair?kas Daugavpils cietok??a ?kas:
Gadsimtu gait? cietoksn? s?k att?st?ties urb?na ekosist?ma. Daudzas dz?vnieku un augu sugas apdz?vo cietok??a va??us, gr?vjus, kazem?tus un dren??as galerijas. No noz?m?g?kaj?m cietok??a dabas v?rt?b?m var min?t ziemojo?o siksp?r?u koloniju un vairogv??us.
Daugavpils cietoksn? ir liel?k? Latvij? un otr?/tre?? liel?k? Baltij? ziemojo?o siksp?r?u kolonija (apm?ram tikpat liela kolonija ir Kau?as fortos Lietuv?, bet visliel?k? Baltij? ir Piusas al?s Igaunij?). Ik ziemu te tiek uzskait?ti ap 1000 ?pat?iem. Cietok??a kazem?tos ir konstat?tas 5 siksp?r?u sugas:
?de?u naktssiksp?r?i
(
Myotis daubentonii
),
d??u naktssiksp?r?i
(
Myotis dasicneme
),
Branta naktssiksp?r?i
(
Myotis brandtii
),
zieme?u siksp?r?i
(
Eptesicus nilssonii
) un
garausainie siksp?r?i
(
Plecotus auritus
). Aptuveni 85% no visiem uzskait?tajiem ?pat?iem sast?da ?de?u naktssiksp?r?i un tie ir 85% no visiem Latvij? uzskait?tajiem ziemojo?ajiem ?de?u naktssiksp?r?iem. Uz ziemo?anu Daugavpils cietoksn? siksp?r?i pulc?j?s no 100 km r?diusa, ietverot Lietuvas un Baltkrievijas teritorijas, l?dz ar to t? ir starptautiskas noz?mes ziemojo?o siksp?r?u kolonija.
2013. gada maij? cietok??a aizsarggr?vjos konstat?ti
vairogv??i
. Vairogv??i ir relikta dz?vnieku grupa, kas saglab?jusies bez iev?rojam?m izmai??m kop?
triasa perioda
(apm?ram pirms 250?200 miljoniem gadu). Sen?s izcel?an?s d?? vairogv??us m?dz d?v?t ar? par dz?vaj?m
fosilij?m
. Tie ir Latvij? maz p?t?ti, bet Eirop? liel?koties ?oti reti sastopami dz?vnieki. Pirmo reizi konstat?ti aizsarggr?v? pie Daugavpils cietok??a Mihaila v?rtiem.