Bermonti?de
Da?a no Latvijas br?v?bas c???m un Krievijas pilso?u kara (Latvijas Bru?oto sp?ku karadarb?ba pret Rietumkrievijas Br?vpr?t?go armiju)
C??a pret bermontie?iem uz Dzelzs tilta ? cilnis Br?v?bas pieminekl?
Datums 1919 . gada 8. oktobris ? 3. decembris Vieta Latvija un Lietuva Izn?kums Rietumkrievijas Br?vpr?t?go armijas sak?ve un izform??ana
Karot?ji
Latvija   Lietuva   Igaunija (bru?uvilcieni)   Apvienot? Karaliste (karaku?i)   Francija (karaku?i)	Krievija ( Rietumkrievijas milit?ri politisk? padome )   V?cija (no 25. novembra )
Komandieri un l?deri
D?vids S?mansons (l?dz 16. oktobrim) J?nis Balodis Prans ?atuks	P?vels Bermonts-Avalovs Valters fon Eberharts

Bermonti?de jeb Bermonta af?ra ( v?cu : Bermondt-Affare ) bija da?a no Latvijas br?v?bas c???m un Krievijas pilso?u kara , kur? Latvijas Bru?otie sp?ki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919. gada 8. oktobra l?dz 1919. gada 3. decembrim atsita Rietumkrievijas Br?vpr?t?go armijas uzbrukumu un piln?b? sak?va savu pretinieku. Savuk?rt Lietuvas Bru?otie sp?ki l?dz 15. decembrim sak?va t?s Rietumkrievijas Br?vpr?t?go armijas da?as, kas b?got no sak?ves bija atk?pu??s uz Lietuvu . Latvijai ?? uzvara noz?m?ja gal?gu atbr?vo?anos no V?cijas bru?otaj?m vien?b?m, k? ar? iesp?ju piev?rsties Latgales atbr?vo?anai no Latvijas SPR varas.

1919. gada oktobr??decembr? Krievijas pilso?u kar? cieta ar? citas Balt?s kust?bas armijas ? Nikolaja Jude?i?a Zieme?rietumu armija pie Petrogradas un Antona De?ikina Dienvidkrievijas armija Orlas?Kromu oper?cij? pret Sarkano armiju , kuras trieciengrup?s bija Latvie?u sarkano str?lnieku div?zijas pulki. Krievu v?sturnieks Cvetkovs uzskata Rietumkrievijas Br?vpr?t?go armijas neveiksm?go uzbrukumu "latvie?u separ?tistiem" pie R?gas k? vienu no galvenajiem c?lo?iem Balt?s kust?bas sak?vei c??? par Petrogradu 1919. gada ruden?. ^[1]

Pirms karadarb?bas s?kuma [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Bermonta af?ra ir da??du valstu un politisko kust?bu darb?bu rezult?ts, kas beidz?s ar Bermonta armijas piln?gu sagr?vi un V?cijas milit?r?s kl?tb?tnes beig?m Latvij?.

V?cie?u nev?l??an?s pamest Baltiju [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1919. gada 28. j?nij? parakst?t? Versa?as miera l?guma 433. pants paredz?ja V?cijas karasp?ka palik?anu Baltij?, lai karotu pret bo??evikiem l?dz br?dim, kad ?eit nostabiliz?sies situ?cija. Lai ar? v?cu m??in?jums C?su kauj?s padz?t igau?u armiju no Vidzemes demonstr?ja, ka V?cija piln?b? nepak?aujas Antantes pav?l?m, lai nodro?in?tu Latviju pret bo??evikiem, v?cu karasp?kam at??va palikt Kurzem?. Jau 14. j?lij? Francijas mar?als Ferdinands Fo?s pirmo reizi piepras?ja V?cijas karasp?ka izve?anu no Baltijas, uz ko 24. j?lij? sa??ma atbildi, ka tas tiks izdar?ts iesp?jami dr?z. V?cijas 6. rezerves korpusa komandieris Kurzem? un Lietuvas zieme?os ?ener?lis R?digers fon der Golcs pazi?oja Antantes misijas vad?t?jam Hubertam Gofam , ka evaku?cijai no Latvijas vajadz?s 74 dienas. Evaku?cijas s?kumu vi?? nevar noteikt, jo nav zin?ms, kad no V?cijas pien?ks nepiecie?amie vilcieni 50 000?60 000 kareivju izve?anai no Baltijas. 2. un 24. august? Antante atk?rtoja pras?bu par karasp?ka izve?anu. ^[2] Iesp?jams, ??s pras?bas bija vair?k dom?tas po?u, lietuvie?u un latvie?u politi?u nomierin??anai, jo Antante neveica nek?das konkr?tas darb?bas, lai piespiestu V?ciju izvest karasp?ku. V?cijas ?rlietu ministrs Millers 1919. gada 9. oktobr? V?cijas Satversmes sapulc? pazi?oja, ka neofici?li Antante ir at??vusi karasp?kam palikt Baltij?. To savos memu?ros atzina ar? fon der Golcs. ^[3]

Ar 3. j?lija Strazdumui?as pamiera nosac?jumiem v?cu karasp?kam bija j?pamet R?ga un visdr?z?kaj? laik? j?atst?j Latvijas teritorija. Fon der Golcs p?c biju??s 8. armijas komandiera ?ener??a Oto fon Belova pav?les lika p?rtraukt evaku?ciju. Baltij? eso?ais V?cijas karasp?ks, k? karadarb?b? pret bo??evikiem iesaist?ts, nebija pak?auts Antantes noteiktajiem atbru?o?an?s noteikumiem, t?d?? jaunveidotajai Veim?ras Republikai naid?gie monarhisti to pl?noja iesaist?t v?l?kaj?s pilso?u kara c???s V?cijas teritorij? vai ar? dibin?t neatkar?gu Austrumvalsti ( Oststaat ) biju?aj?s V?cu orde?a zem?s no Daugavas l?dz Vislai . ^{[ nepiecie?ama atsauce ]}

9. j?lij? fon der Golcs pazi?oja, ka neatz?s Ulma?a Pagaidu vald?bu tik ilgi, l?dz t? pier?d?s, ka sp?j vald?t un nodro?in?t v?cbaltie?u ties?bas. P?c v?cu sp?ku atvilk?anas no R?gas, 19. j?lij? ?ener?lis Gofs Olaines tuvum? tik?s ar fon der Golcu un piepras?ja visu V?cijai pak?auto bru?oto sp?ku izve?anu no Baltijas l?dz 20. augustam. Fon der Golcs atteic?s pild?t ?o pras?bu, k? form?lo ieganstu minot pras?bu vispirms izpild?t 1918. gada 29. decembra Pagaidu vald?bas un V?cijas l?gumu par pilson?bas pie??ir?anu pret lieliniekiem karojo?ajiem br?vpr?t?gajiem .

J?lija s?kum? Kurzem? atgriez?s apm?ram tre?da?a 1. gvardes rezerves div?zijas, kuras liel?k? da?a maija beig?s bija izvesta uz V?ciju. J?lija beig?s Kurzem? ierad?s jaunas vien?bas, 2. gvardes rezerves pulks, J?nas noda?a un B?denes triecienbataljons. Kop? tas veidoja ap 20 000 jaunus kareivjus papildus jau eso?aj?m vien?b?m. V?cij? turpin?j?s jaunu br?vpr?t?go verv??ana.

23. j?lij? V?cijas ?rlietu ministrs Hermanis Millers pazi?oja, ka V?cijas vald?ba neiejauksies biju??s Krievijas Imp?rijas probl?m?s un v?las izvest karasp?ku no Latvijas cik ?tri vien iesp?jams. 25. j?lij? v?cu virspav?lniec?ba likvid?ja 6. rezerves korpusu. 27. j?lij? ap 10 000 v?cu karav?ru Jelgav? manifest?ja pret ?o l?mumu un publiski zv?r?ja neatst?t Kurzemi, l?dz nedab?s sol?to zemi Latvij?. Tika uzs?kta jaunu br?vpr?t?go korpusu ( Freikorps ) veido?ana.

1. august? Antantes bru?oto sp?ku virspav?lnieks mar?als Fo?s pav?l?ja v?cu karasp?ku atvilkt no Baltijas l?dz 30. augustam, bet fon der Golcs pras?ja savai vad?bai aizkav?t izve?anu to l?dz oktobrim. 12. august? uz V?ciju aizbrauca da?a no 6. rezerves korpusa 2. brig?des da??m, bet atliku??s apvienoj?s karasp?ka grup? Baltenlande ("Baltie?u zeme"). ?au?u brig?des viet? izveidoja D?bi?a br?vkorpusu , bet Liep?jas garnizona viet? rad?s Pl?ves grupa. Dzelzsdiv?zijas komandieris majors Jozefs Bi?ofs atteic?s evaku?t savu vien?bu uz Austrumpr?sijas teritoriju, ja nesa?ems garantijas savu karav?ru nodro?in?jumam.

V?cu kontrol?taj? Kurzem? atbru?oja Latvijas armijas komandant?ras un no??va t?s atbalst?t?jus, piem?ram, 11. august? Talsu pils?tas galvu Kundzi?u. Nakt? uz 25. augustu v?cu karav?ri ar V?cijas Imp?rijas melnbaltsarkanajiem karogiem uzbruka Latvijas Pagaidu vald?bas karasp?ka Jelgavas komandant?rai un nor?va Latvijas karogu. Zemgal? eso??s dump?g? karasp?ka da?as apvienoj?s V?cu le?ion? , kur? bija ap 14 000 karav?ru ar 56 lielgabaliem, 156 autom?tiskajiem iero?iem, 64 lidma??n?m un bru?otajiem automobi?iem.

Lai samazin?tu v?cie?u ietekmi Bermonta armij?, 15., 18. un 25. septembr? Antantes augst?k? padome atkal aicin?ja fon der Golcu ar ?t?ba virsniekiem atsaukt uz V?ciju, attiec?go notu iesniedzot 27. septembr?. 3. oktobr? V?cija atbild?ja, ka fon der Golcs ir atsaukts, un gal?go v?cu evaku?ciju vad?s ?ener?lis Valters fon Eberharts . Gandr?z visi v?cu kareivji ?aj? laik? jau bija p?rg?ju?i Bermonta pak?aut?b? un evaku?cija uz vi?iem neattiec?s.

Bermonta armijas veido?an?s [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Paral?li sp?c?gajam v?cu armijas grup?jumam Baltij?, Antantes vad?t?ji 1919. gada 14. maij? izl?ma ?eit veidot jaunu Balt?s kust?bas armiju, kuru veidotu no V?cijas g?sta atbr?votie krievu karag?stek?i. S?kotn?j? ideja paredz?ja 200 000 kareivju lielas balto armijas izveido?anu, kas var?tu iekarot Petrogradu . ^[4] V?cija nodro?in?ja ?os kareivjus ar iero?iem, finans?m un transportu uz Baltiju. Pirmais vilciens ar 350 cilv?kiem Berl?ni pameta 30. maij?. Ar? no atdzimu??s Polijas Otr?s republikas teritorij? eso?aj?m karag?stek?u nometn?m pa diviem vilcieniem ned??? dev?s uz Jelgavu. Ierodoties Kurzem? ?ie kareivji non?ca fon der Golca ietekm?. Augusta vid? Kurzem? bija ap 6000 krievu kareivju. Pl?ns par 200 000 lielu armiju nepiepild?j?s, un uz Kurzemi kopum? dev?s ap 10 000 krievu.

Neilgi pirms Niedras vald?bai padot? karasp?ka 22. maij? veikt?s R?gas ie?em?anas , 17. maij? Berl?n? notika v?cbaltie?u un v?ciski orient?to krievu politi?u apspriede, kur? tika nolemts Kurzem? veidot jaunu balt?s kust?bas armiju k?aza Anatola L?vena vad?b? c??ai pret bo??evikiem . P?c tam, kad Juglas kauj?s L?vens 24. maij? kauj? pie Ropa?iem guva smagu ievainojumu, br?vpr?t?go verv??anu uz??m?s P?vels Bermonts . P?c tam, kad 30. maij? ar Baltenlandes verv??anas biroja ( Werbeburo Baltenland ) pal?dz?bu uz Kurzemi dev?s pirm? 350 v?ru liel? vien?ba, 12. j?nij? Bermonts ar savu ?t?bu ierad?s Jelgav? . Krievijas Augst?kais pav?lnieks ( Верховный правитель России ) admir?lis Aleksandrs Kol?aks jaunveidojamo "Rietumu armiju" pav?l?ja pak?aut ?ener?lim Nikolajam Jude?i?am . J?lij? Judeni?s ?im karasp?kam pav?l?ja doties uz Narvu , ta?u pav?lai paklaus?ja tikai 1500 kareivju. Tikm?r Jelgav? nostiprin?j?s Bermonta un v?cu virsnieku sadarb?ba, ab?m grup?m sap?ojot par monarhiju atjauno?anu Krievij? un V?cij?.

Lai saglab?tu pretpadomju sp?ku vienot?bu, Antantes valstu p?rst?vji at??va v?cu br?vpr?t?go da??m iek?auties Bermonta komand?t? Rietumu korpusa sast?v?. L?dz?gi k? pirms C?su kauj?m V?cijas karasp?ks p?rg?ja Niedras vald?bas pak?aut?b?, t? tagad vi?i s?ka p?riet Bermonta karasp?ka sast?v?. 13. j?lij? fon der Golcs izdeva pav?li par nepiecie?am?bu stiprin?t krievu vien?bas, un ka vi?? neiebilst v?cie?u p?rie?anai krievu karasp?ka rind?s. Augusta vid? vi?? dev?s uz Berl?ni, kur v?cu karasp?ka p?rie?anu Bermonta pak?aut?b? atbalst?ja V?cijas prezidents Fr?drihs Eberts un ?rlietu ministrs Millers. V?cu kareivjiem apsol?ja maks?t 11 markas dien?, bet virsniekiem ? 50 markas dien?.

22. j?lij? Berl?n? izveidoj?s Rietumkrievijas milit?ri politisk? padome barona Ludviga Knoringa vad?b?, kur? l?dzdarboj?s biju?ais Vidzemes landmar?als un Apvienot?s Baltijas hercogistes Re?entu padomes vad?t?js ?dolfs Pilars fon Pilhavs , k? ar? lielr?pnieki Andrejs R?mers ( Roemmer ), Hermanis fon Bergs, krievu ?ener?lis V. Biskupskis un pulkvedis Pjotrs Durnovo . Padome pl?noja p?c Krievijas Imp?rijas atjauno?anas pie??irt neatkar?bu Polijai un Somijai , bet Baltijas provinc?m pie??irt politisko autonomiju, k? pirmskara Somijas lielhercogistei .

30. j?lij? Bermonts public?ja uzsaukumu, kur? skaidroja, ka vi?a komand?tais "?eizarisk?s Krievijas karasp?ks" dodas atbr?vot savu dzimteni un Latvij? grib vien?gi sagatavoties un pal?dz?t ar? latvie?iem atjaunot k?rt?bu un mieru. ^[5] 14. august? Bermonts nos?t?ja Krievijas Augst?kajam pav?lniekam admir?lim Kol?akam zi?ojumu par sava korpusa pl?niem uzbrukt Daugavpilij , atbr?vot Ve?ikije Luki un virz?ties Vologdas virzien?. 5. septembr? Bermonts public?ja pav?li, ar kuru ?ener?lis Jude?i?s vi?u iec?la par Rietumkrievijas Br?vpr?t?go armijas ( Западная добровольческая армия ) pav?lnieku.

Bermonts nosl?dza vieno?anos par t?l?ko sadarb?bu ar fon der Golcu un atteic?s izvest vi?am pak?aut?s "gr?fa Kellera v?rd? nosaukt? Rietumu br?vpr?t?go korpusa" ( Западный добровольческий генерала-от-кавалерии графа Келлера корпус ) pa j?ru uz ?ener??a Jude?i?a kontrol?to Narvu , jo "vi?am var pav?l?t tikai Krievijas ?eizars, k?da pagaid?m nav". ^[6]

9. septembr? Berl?n? izveidoj?s V?cijas atbalst?ta Rietumkrievijas vald?ba ar ministru prezidentu Vas?liju Biskupski priek?gal?. V?cijas v?stnieks Latvij? Burhards aicin?ja v?cu karav?rus to atz?t par augst?ko varu Baltij?.

21. septembr? fon der Golcs un Bermonts nosl?dza l?gumu, formaliz?jot v?cu karasp?ka p?rie?anu Bermonta pak?aut?b?. 23. septembr? Bermonts izdeva kaujas pav?li, br?dinot, ka neesot izsl?gta varb?t?ba, ka latvie?i uzbruk?ot Bermonta un v?cu karasp?kam. 26. septembr? V?cijas kara ministrs Noske apstiprina l?gumu, dodot v?cie?iem izv?li ? atgriezties V?cij? vai palikt Bermonta dienest?. 3. oktobr? fon der Golcs sava Kurzemes karasp?ka komand??anu nodeva Bermontam. 6. oktobr? Dzelzsdiv?zija p?rg?ja Bermonta pak?aut?b?. V?cu kareivjiem par dienestu apsol?ja zemi atbr?votaj? Krievij?. ^[7] V?cija kareivjiem izmaks?ja p?d?jo algu tr?s m?ne?algu apm?r?.

26. augusta konference [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Augusta s?kum? Gofu atsauca uz Londonu, un par Antantes misijas vad?t?ju k?uva britu ?ener?lis Mar?s. Lai nodro?in?tu igau?u atbalstu Judeni?a baltajam karasp?kam, vi?? pan?ca, ka Judeni?s atz?st Igaunijas neatkar?bu. Lai koordin?tu da??do valstu un kust?bu karus pret Padomju Krieviju 26. august? R?g? Mar?a vad?b? 26. august? notiek konference kur? piedal?s Judeni?a p?rst?vis, Igaunijas p?rst?vis Laidoners, Ulmanis, S?mansons, Bermonts, Lietuvas un Polijas p?rst?vji, kas vienojas par kop?gu ofens?vu 15. septembr?. Katrai armijai iedal?ja atbild?bu par konkr?tu frontes sektoru. Latvij? igau?iem atst?ja atbild?bu par Austrumu fronti uz zieme?iem no Lub?nas ezera, Latvijas armijai no Lub?nas ezera l?dz Subatei . Bermontam bija j?ie?em Daugavpils un pa Maskavas dzelzce?u j?uzbr?k Ve?ikijiem Lukiem . Lietuvas armija atbild?ja par fronti no Subates l?dz punktam 35 km uz dienvidrietumiem no Daugavpils, uz dienvidiem no kura fronti p?r??ma Polija. ^[8] Vieno?an?s jau no s?kuma sask?r?s ar politisk?m gr?t?b?m un ofens?va izg?z?s. Lietuvie?i ?ildoj?s ar po?iem. Ulmanis atteic?s ielaist Bermonta karasp?ku R?g?, no kurienes tas dotos uz Daugavpili. Briti nesekm?gi m??in?ja pan?kt, lai Bermonts atz?st Pagaidu vald?bu. Bermonts atteic?s to dar?t, izmantojot to, ka vi?a armij? bija tuvu 50 000 kareivju, kam?r Judeni?a armij? bija zem 19 000.

Lai sa??eltu sabiedroto vienot?bu, Padomju Krievija pied?v?ja Igaunijas vald?bai 1919. gada 31. august? s?kt miera sarunas, 11. septembr? izteica to pa?u pied?v?jumu Somijas un Latvijas vald?b?m, bet 15. septembr? Lietuvas vald?bai.

Karadarb?bas pl?no?ana [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Andrievs Niedra 14. septembr? br?din?ja Bermontu par Ulma?a vald?bas pl?niem uzbrukt v?cu un krievu sp?kiem Kurzem?. Lai it k? nov?rstu Latvijas un Igaunijas armiju uzbrukumu, ar v?cu augst?ko virsnieku pal?dz?bu tika izstr?d?ts p?k??a uzbrukuma pl?ns R?gai ar sekojo?u Vidzemes un Igaunijas sagr?b?anu ? oper?cija "Zibens sp?riens" ( v?cu : Blitzschlag ). ^[9]

1. oktobr? Jelgavas apspried? kop? ar ?ener?li R. fon der Golcu un A. Niedru tika pie?emts l?mums ie?emt R?gu un tur nodibin?t Baltenlandes ( Ostseeprovinzen Russlands ? Baltenland ) vald?bu ar A. Niedru k? Vidzemes un Kurzemes ?ener?lgubernatoru. ^[10]

1. oktobr? Jelgav? tika izstr?d?ts uzbrukuma pl?ns:

• j?ie?em R?ga,
• j?g?? Latvijas un Igaunijas vald?bas,
• par Kurzemes un Vidzemes gubernatoru j?iece? Niedra,
• Latvijai un Igaunijai pie??irs autonomiju, bez ties?b?m tur?t karasp?ku,
• Baltijas v?cbaltie?i patur visas sen?s privil??ijas.

6. oktobr? Bermonts Jelgav? nodibin?ja ??s vald?bas prototipu ? padomi senatora gr?fa Konstant?na fon der P?lena vad?b?, kur? ietilpa senators A. Rimskis-Korsakovs, ?ener?lis ?er?ilovskis-Sokols, barons R. Engelharts , k?azs Nikolajs Kropotkins , in?enieris I?jins, K. Zimins un A. Ar?js (?staj? v?rd? F. Alberts). Biju??s Niedras vald?bas darbinieki veidoja Latvijas pa?p?rvaldes komiteju, pie kam A. Niedra pild?ja kancelejas priek?nieka funkcijas, sast?dot uzsaukumu pret Ulma?a vald?bu.

Rietumkrievijas Br?vpr?t?go armijas sp?ki [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Rietumkrievijas Br?vpr?t?go armijas sast?vs nav prec?zi zin?ms, ta?u tiek l?sts, ka taj? bija aptuveni 40?45 000 karav?ru, 100 lielgabalu , 600 lo?met?ju , 50 m?nmet?ju , 120 lidma??nu , 3 bru?uvilcienu , 10 bru?uauto u.c. tehnika un iero?i . Galven?s kaujas vien?bas bija Dzelzs div?zija (~18 000 v?ru, no kuriem kaujassast?v? 15 000 v?ru), V?cu le?ions ar Baltenlandes grupu (~12 000 v?ru, no kuriem kaujassast?v? 9000 v?ru), Gr?fa Kellera korpuss (~10 000 v?ru, no kuriem kaujassast?v? 7000 v?ru), Virgo?i?a korpuss (~5000 v?ru, no kuriem kaujassast?v? 3500 v?ru), D?bi?a br?vkorpuss (~3000 v?ru) un Pl?ves grupa (~3000 v?ru). ^[11] 3. oktobr? V?cijas vald?ba atsauca ?ener?li fon der Golcu uz V?ciju, bet vi?a viet? noz?m?ja ?ener?li Valteru fon Eberhartu , kam vajadz?ja uz?emties vad?bu p?r visiem biju?? V?cijas VI. rezerves korpusa sp?kiem Latvijas un Lietuvas teritorij?. Rietumkrievijas Br?vpr?t?go armijas virspav?lnieks bija k?azs Bermonts?Avalovs.

Latvijas bru?otie sp?ki [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Latvijas armij? 1919. gada vid? ofici?li bija 31 690 kareivji, 1811 virsnieki, 60 ?rsti, 500 milit?rie ier?d?i, 4189 instruktori, bet bru?ojum? bija 20 lielgabali, 173 lo?met?ji, 121 pat?autene, 21 624 ?autenes. ^[12] Vairums da?u atrad?s form??an?s stadij? un re?l? karadarb?b? bija sp?j?gi piedal?ties 35?40% karav?ru. ^[13] Mobiliz?cijas rezult?t? Latvijas armija palielin?j?s par 8000 karav?riem, bet kopum? vis?s c???s pret Rietumkrievijas Br?vpr?t?go armiju piedal?j?s ap 50 000 Latvijas karav?ru. ^[14] P?c 1919. gada 6. j?lija Latvijas armijas sast?v? bija ar? biju?ais Baltijas landesv?rs (ap 3700 karav?ru, 11 lielgabalu, 36 smagie un 70 vieglie lo?met?ji, un 3 m?nmet?ji), kuru p?rd?v?ja par Latvijas v?cu zemessardzi, par komandieri iece?ot ang?u armijas pulkvedi Haroldu Aleksanderu .

15. j?lij? Latvijas apsardz?bas ministrs un bru?oto sp?ku virspav?lnieks D?vids S?mansons pav?l?ja no Dienvidlatvijas brig?des da??m saform?t Kurzemes div?ziju ar Liep?jas , Ventspils un Jelgavas pulkiem , no Zieme?latvijas brig?des da??m Vidzemes div?ziju ar Valmieras , C?su un R?gas pulkiem . Savuk?rt Latgales div?zija ar Siguldas , Daugavpils un R?zeknes pulkiem p?rsvar? tika saform?ta no p?rd?v?t?m Dienvidlatvijas brig?des da??m.

Katr? no div?zij?m bija 3 k?jnieku pulki un 1 artil?rijas pulks, 1 eskadrons un 1 in?enieru rota. Katr? k?jnieku pulk? bija 3 bataljoni ar 4 rot?m katr? bataljon?, k? ar? 1 lo?met?ju un 1 velosip?distu (izl?ko?anas) rota. K?jnieku pulku form??anu pabeidza 1919. gada augusta vid?, bet artil?rijas pulku form??ana lielgabalu tr?kuma d?? aizkav?j?s. Tikai 1919. gada beig?s tika saform?ta 4. Zemgales k?jnieku div?zija ar 10. Aizputes, 11. Dobeles un 12. Bauskas k?jnieku pulkiem.

Austrumu front? atrad?s 1. Liep?jas un 2. Ventspils pulki. Oktobra s?kum? L?v?nu apkaim? kauj?s piedal?j?s ar? 3. Jelgavas un 4. Valmieras pulki, ko p?c Bermonta armijas uzbrukuma da??ji nomain?ja V?cu zemessardzes (Baltijas landesv?ra) da?as. Sarkan?s Armijas sast?v? pret Latvijas armiju Latgal? c?n?j?s krievu 11. un 4. str?lnieku div?zijas, jo Latvie?u Str?lnieku div?zija bija p?rdisloc?ta c???m pret De?ikina Dienvidkrievijas armiju un Jude?i?a Zieme?rietumu armiju.

Pirms karadarb?bas s?kuma 6. R?gas pulks, 7. Siguldas pulks un 8. Daugavpils pulks atrad?s R?g?, 9. R?zeknes pulks izvietoj?s R?gas J?rmalas teritorij?, 5. C?su pulks no ?varcmui?as l?dz ?ekavai, 4. Valmieras pulka da?as gar Daugavas krastu no Salaspils l?dz Ogrei.

25. septembr? Lielbrit?nijas vald?ba nol?ma Latvijai pieg?d?t 19 500 ?aute?u, 16 lielgabalu, 25 lo?met?jus un 6 smagos automobi?us, k? ar? lietotu ap??rbu 30 000 karav?riem. ^[15]

St?voklis Lietuv? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Kaut ar? jau 1918. gada 16. febru?r? Lietuvas Padome bija izsludin?jusi Lietuvas neatkar?bu no Krievijas un V?cijas, t?, l?dz?gi Kurzemei, re?li atrad?s piln?g? v?cu okup?cijas iest??u ( Oberosta ) p?rvald?. P?c Brest?itovskas miera l?guma anul??anas 1918. gada decembr? Sarkan? Armija okup?ja Lietuvas zieme?u un austrumu da?u, 16. decembr? tika proklam?ta Lietuvas Padomju Republika , kas 1919. gad? p?rtapa par Lietuvas?Baltkrievijas SPR . Biju??s V?cijas 10. armijas un sak?u br?vpr?t?go (algot?u) karasp?ks bija atspiests l?dz l?nijai Tel?i - Kau?a - Al?ta . Mart? v?cu karasp?ks dev?s pretuzbrukum? un ie??ma ?emaitijas teritoriju l?dz l?nijai Kur??ni - ?au?i - Radvili??i . 1919. gada 22. mart? tika izveidota pirm? Lietuvas karasp?ka vien?ba Panev??as atbr?vo?anai - Panev??as Atsevi??ais bataljons. Maij? tika izsludin?ta mobiliz?cija un 3. maij? karasp?ka lielums sasniedza 440 virsnieku un 10 729 kareivju. ^[16] Lietuvas armija un Polijas armija 1919. gada maij?-j?nij? ie??ma visu Auk?taitijas teritoriju, bet to starp? rad?s bru?oti konflikti, t?d?? Antantes Augst?k? Padome 18. j?nij? starp ab?m armij?m noteica demark?cijas l?niju, t? d?v?to Fo?a l?niju , kas g?ja paral?li Grod?as - Vi??as - Daugavpils dzelzce?am. Tom?r Polijas armija atteic?s atst?t t?s ie?emto teritoriju, kas da?viet atrad?s par 30 km uz rietumiem no min?t? dzelzce?a. Lietuvas armija 25. august? izdzina Sarkano Armiju no p?d?j?s Lietuvas pils?tas - Zarasiem un l?dz 31. augustam ie??ma biju??s Kurzemes guber?as ( S?lijas ) dienvidu da?u l?dz pat Daugavai.

Tom?r v?cu D?bi?a br?vkorpuss un ?au?u brig?de ar apm?ram 10 000 v?riem (5 bataljoni, 2 eskadroni, 3 baterijas) turpin?ja kontrol?t visu Lietuvas zieme?rietumu da?u. P?c Antantes pras?bas v?cu vien?b?m atst?t okup?t?s Kurzemes un Lietuvas teritorijas 16. j?lij? ?au?os ierad?s krievu pulkve?a Virgo?i?a vien?ba, kas iek?rtoja ?t?bu Kur??nos. Pasliktinoties Bermonta attiec?b?m ar Latvijas vald?bu, lietuvie?i Rietumkrievijas br?vpr?t?go armijas kontrol?t?s teritorijas tuvum? savilka piecus k?jnieku pulkus. Jau 15. septembr? izc?l?s bru?ots konflikts ar majora Brandisa bataljona karav?riem pie Neretas . Pla??ka karadarb?ba s?k?s 15. oktobr?, kad V?cu le?iona vien?bas at??ma lietuvie?iem Bir?us un Radvili??us .

Karadarb?bas norise [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Oper?cija "Zibens sp?riens" 8.?10. oktobr? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

6. oktobr? De?ikins ie??ma Voro?e?u un 13. oktobr? Orlu. Kol?aka sp?ki ats?ka savu uzbrukumu. Judeni?s uzbruka Petrogradas virzien?. Uzbrukumu s?ka po?i. Bermonts izl?ma nekav?ties ar savu ofens?vu un 6. oktobr? telegr?fiski l?dza Pagaidu vald?bai ???rsot t?s kontrol?to teritoriju, lai dotos uz fronti. Nesagaidot atbildi, tiek dota pav?le 8. oktobr? s?kt uzbrukumu R?gai. Bermonta armij? ?aj? laik? bija gandr?z 52 000 kareivju, no kuriem ap 40 000 bija v?cie?i. Visu turpm?ko oktobri Bermonts no V?cijas sa??ma jaunus vilcienus ar karamateri?liem.

8. oktobra r?t? ap plkst. 8.00 s?k?s Rietumkrievijas armijas uzbrukums tr?s kolonn?s. Uzbruc?ju armijas kreisaj? flang? aptuveni 1000 Bermonta krievu karav?ru (Gr?fa Kellera korpusa 2. plastunu pulka I bataljons) ie??ma Tukumu un no turienes R?gas J?rmalu . ^[17] Dr?z p?c plkst. 9.00 virs R?gas par?d?j?s Bermonta armijas lidma??nas, kuras nometa vair?kas bumbas Tor?akalna stacij? , kur st?v?ja I bru?otais vilciens. Uzbruc?ju frontes labaj? flang? V?cu le?ions no Iecavas uzbruka ?ekavai , kur 5. C?su pulka 6. rota Pirm? pasaules kara latvie?u str?lnieku poz?cij?s sp?ja notur?ties l?dz pusdienlaikam. L?dz vakaram Daugavas kreisaj? krast? iepretim Doles salai ar v?cie?iem c?n?j?s Latvijas Bru?oto sp?ku 6. R?gas k?jnieku pulks. C??as risin?j?s ar? frontes centr? pie Jelgavas ? R?gas ?osejas un dzelzce?a, pa kuru uzbruka Dzelzsdiv?zija . L?dz vakaram tai izdev?s p?rvar?t latvie?u bru?uvilciena un bru?uauto atbalst?to preto?anos un izlauzties l?dz R?gas pils?tas robe?ai. ^[18]

Latvijas Pagaidu vald?ba 8. oktobr? izlaida ??du pazi?ojumu: ?Karu iepriek? nepieteicot, pret?ji vis? civiliz?t? pasaul? pie?emtiem noteikumiem, v?cu karasp?ks, kop? ar da??m krievu karasp?ka noda??m un zem krievu karasp?ka segas, ?or?t uzs?ka uzbrukumu R?gas virzien?. Latvijas varon?gie kareivji l?dz ?im visus uzbrukumus atsitu?i un vald?ba ir p?rliecin?ta, ka Latvijas armijai b?s sp?ka diezgan, lai likvid?tu noziedz?go uzbrukumu.”

R?gas apsardz?bas priek?nieks pulkvedis Jor?is Zemit?ns deva pav?li Latvijas Bru?oto sp?ku da??m pamest R?gu un atk?pties uz Pirm? pasaules kara aizst?v??an?s poz?cij?m pie Juglas . Latvijas vald?ba nol?ma p?rcelties uz C?s?m . L?dz 8. oktobra vakaram R?g? pasp?ja saform?t septi?as rotas (apm?ram 700 cilv?ki) un n?kamaj? dien? ? v?l piecas. Kauj?m turpinoties, 9. oktobra vakar? ienaidnieks tuvoj?s Daugavas tiltiem. Atk?p?an?s laik? liel?k? da?a Latvijas armijas karav?ru neapst?joties aizg?ja l?dz Juglas tiltiem, ta?u speci?li nor?kotas patru?as s?t?ja vi?us atpaka? uz Vecr?gas poz?cij?m. Gar Daugavas labo krastu s?ka rakt ierakumus un gatavoties pretinieka uzbrukumu atsi?anai. ^[19]

10. oktobr? Rietumkrievijas armija bez kaujas ie??ma Tor?akalnu un izveidoja nocietin?tas poz?cijas iepret? Dzelzs tiltam . Kad Rietumkrievijas armijas da?as sasniedza R?gas tiltus p?ri Daugavai, tie tika izgriezti un upes labaj? krast? pils?tas aizst?v??anai jau bija savilkti visi iesp?jamie sp?ki. Danneberga komand?t? artil?rijas vien?ba no Daugavmalas ar lielgabalu ap?aud?ja dzelzs tiltu galus P?rdaugav?. V?cu le?ions novietoj?s no tiltiem pa labi, Dzelzsdiv?zija ? pa kreisi, bet krievu 1. plastunu pulka 2 bataljoni ie??ma Bolder?ju un Daugavgr?vu . Brandisa noda?a palika Doles salas un ?ekavas poz?cij?s, Gotces grupa ? Valles un Skaistkalnes rajon?, kur no Lietuvas tai pievienoj?s Petersdorfa noda?a. 10. oktobra vakar? Bermonta ?t?b? ien?ca mald?gas zi?as, ka pie Jaunjelgavas uz Daugavas kreiso krastu p?rc?lusies igau?u div?zija. ^[20] Paties?b? Skr?veros 10. oktobra priek?pusdien? no Austrumu frontes ierad?s 4. Valmieras pulka da?as pulkve?a Jansona vad?b?. Sarun?s ar Igaunijas vald?bu noskaidroj?s, ka par milit?ras pal?dz?bas snieg?anu t? uzst?d?ja nepie?emamas pretpras?bas, t?d?? vien?gi divi igau?u bru?uvilcieni iebrauca R?g? 10. oktobra r?t? un piedal?j?s turpm?kaj?s kaujas oper?cij?s.

10. oktobr? Bermonts?Avalovs pa radio v?rs?s pie Latvijas Pagaidu vald?bas ar ierosin?jumu uzs?kt pamiera sarunas, kas palika bez atbildes. 11. oktobr? vi?? deva r?kojumu V?cu le?ionam 12. oktobr? iziet uz Birzgales ?Valles? B?rbeles rajonu, lai aizsprostotu pretiniekam ce?us no Jaunjelgavas uz dienvidiem un rietumiem.

Lai nodro?in?tu Austrumu frontes aizmuguri, 1. Kurzemes div?zijas 3. Jelgavas pulka komandieris pulkvedis Dombrovskis sa??ma pav?li pret Bermonta sp?kiem izv?rst divus bataljonus. 12. oktobr? J?kabpil? ierad?s 3. Jelgavas pulka I bataljona 2. rota virsleitnanta K?r?a Strazdi?a vad?b?, kas jau 14. oktobra pievakar? pie E?engr?ves ( Vies?tes ) ar E?engr?ves kara komandanta karav?ru pal?dz?bu uzvar?ja un sa??ma g?st? 19 Bermonta armijas izl?ku vien?bas karav?ru, at?emot vi?iem 2 lo?met?jus, 3 pat?autenes, 16 zirgus, lauka virtuvi un lielu daudzumu mun?cijas. ^[21]

P?c V?cu le?iona aizie?anas Dzelzsdiv?zijai n?c?s izretin?ties gar? front? no Cementfabrikas Spilves p?avu apkaim? l?dz Baldonei , pie kam 1. pulks izvietoj?s no tiltiem pa kreisi, 3. pulks pa labi l?dz Ramma mui?ai un 2. pulks no P?avniekiem gar ?ekavu l?dz Mercendarbei . Baldon? novietoj?s Bertolda bataljons un kaval?rijas pulka 3 eskadroni. Tor?akaln? rezerv? palika J?geru bataljons un 1. plastunu pulka II bataljons. Bez tam citas Rietumkrievijas armijas da?as izv?rsa karadarb?bu Kurzem?, ie?emot Saldu , Skrundu , Ezeri , Priekuli un atbru?ojot Latvijas Pagaidu vald?bas komandant?ras.

J?secina, ka iz??iro?o lomu Rietumkrievijas armijas uzbrukuma pan?kumos nosp?l?ja nevis karav?ru skaita p?rsvars, bet gan artil?rijas, m?nmet?ju un smago lo?met?ju daudzums. Tom?r par sp?ti Bermonta armijas ?t?ba pl?not?s kaujas oper?cijas "Zibenssp?riens" pan?kumiem, nodoms ar stipru triecienu izn?cin?t vai sag?st?t Latvijas armijas R?gas grup?jumu P?rdaugav? neizdev?s. Latvijas armijas vad?ba nol?ma nomain?t R?gas aizsardz?bas vad?bu un 12. oktobr? sakar? ar milit?raj?m neveiksm?m 8. un 9. oktobra kauj?s no saviem amatiem atc?la Dienvidu frontes pav?lnieku un 2. Vidzemes div?zijas komandieri pulkvedi Jor?i Zemit?nu un 6. R?gas pulka komandieri pulkve?leitnantu ?midtu.

Latvijas armijas pretuzbrukums un Daugavas fors??ana 14. un 15. oktobr? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Latvijas bru?otie sp?ki 11. oktobr? nocietin?ja savas poz?cijas pie izgrieztajiem tiltu galiem Vecr?gas pus?, bet galven?s ba?as sag?d?ja uzdevums ar div?m nepietieko?i apbru?ot?m div?zij?m (2. Vidzemes un 3. Latgales) nosarg?t 90 km garo fronti no Daugavgr?vas l?dz Jaunjelgavai , jo Daugavas fors??anas gad?jum? Rietumkrievijas armija var?ja apiet R?gu no austrumiem un piespiest Latvijas armiju bez kaujas atst?t R?gu t?pat k? R?gas oper?cijas laik? v?cie?i to 1917. gada septembr? izdar?ja ar krievu 12. armiju. T?d?? Latvijas armija pie??ma l?mumu uzbrukt pirm?.

14. oktobr? 3. Latgales div?zija uzs?ka uzbrukumu p?ri Daugavai R?g?. T?s sast?v? eso?ais 9. R?zeknes pulks zem stipras pretinieka uguns nesekm?gi m??in?ja laiv?s fors?t Daugavu pie Bolder?jas, bet 7. Siguldas pulks kop? ar 3 bru?otiem automobi?iem, igau?u bru?oto vilcienu un 5 lielgabaliem p?rg?ja Dzelzs tiltam, ta?u bija spiests atk?pties Dzelzsdiv?zijas stipr?s ap?audes d??. 2. Vidzemes div?zijas 4. Valmieras pulka II bataljons 14. oktobr? p?rc?l?s p?ri Daugavai pie N?ves salas Ik??iles tuvum?, bet III bataljona p?rcel?an?s no Doles salas uz ?ekavu tika aptur?ta. Toties 6. R?gas pulks 14. oktobr? un 5. C?su pulks 15. oktobr? sekm?gi fors?ja Daugavu Mazjumpravas mui?as (tagad?j? D?rzi?u apkaim?) rajon? un ie??ma poz?cijas Katlakaln? . 14. oktobr? Dzelzsdiv?zijas vad?bu Tor?akaln? visvair?k uztrauca zi?as, ka Katlakalna rajon? fronte ir p?rrauta un starp 3. un 2. pulka vien?b?m ir p?rtr?ku?i sakari. J?geru bataljons sa??ma pav?li doties uz P?avniekiem un likvid?t frontes p?rr?vumu, tom?r par sp?ti s?v?m c???m nesp?ja to paveikt. P?c Dzelzsdiv?zijas komandiera atmi??m zin?ms, ka viena no rot?m zaud?ja pat pusi no sava sast?va.

Lai sa?sin?tu 4. Valmieras pulka garo fronti, Latvijas armijas virspav?lnieks pav?l?ja Austrumu frontes vad?bai nomain?t 4. Valmieras pulka vien?bas ar 3. Jelgavas pulka vien?b?m, kam bija j?ie?em Jaunjelgavas nocietin?to placdarmu Daugavas kreisaj? krast? un j?aizst?v ar? fronte no Jaunjelgavas l?dz Vies?tei .

15. oktobra agr? r?t? 8. Daugavpils pulks no jauna kop? ar igau?u bru?uvilcienu p?ri Dzelzs tiltam uzbruka pretinieka poz?cij?m Tor?akaln?. Lai ar? izdev?s ie?emt v?cu sarg?t?s priek?tilta poz?cijas, tom?r, gaismai austot, pretinieks ar viesu?uguni piespieda atk?pties igau?u bru?uvilcienam, bet bataljona rezerves p?ri netika. 10. rotas vads ar 1 m?nmet?ju nok?uva ielenkum? un l?dz pusdienai varon?gi c?n?j?s pret p?rsp?ku. Kauj? krita 1 virsnieks un 5 kareivji, ievainoti tika 2 virsnieki un 29 kareivji, bet pazuda 4 virsnieki un 43 kareivji, no kuriem atgriez?s 2 virsnieki un da?i kareivji. Sag?st?to leitnantu Fihtenbergu bermontie?i sas?ja ar dzelo?stiepl?m un iesald?ja Daugavas led?. ^[22]

Toties Latvijas j?ras sp?ku da?as ar septi?iem kuteriem (J?ras da?as 1919. gada 16. oktobra pav?l? gan min?ts 21 ku?is), kuras kontrol?ja Daugavu , no M?lgr?vja kan?la apkaimes desant?ja 9. R?zeknes k?jnieku pulku upes kreisaj? krast? Daugavgr?vas cietok??a apkaim?. Desanta oper?ciju atbalst?ja Daugavas gr?v? iebrauku?ie asto?i sabiedroto karaku?i (fran?u ? torp?dlaiva Mechanicien-principal Lestin , lielgaballaiva L`Aisne un britu ? kreiseris Dragon , 1 torp?dlaiva, 4 izn?cin?t?ji, 1 m?nu traleris) fran?u j?ras kaptei?a Brisona vad?b?, kas intens?vi ap?aud?ja bermontie?u Daugavgr?vas un Bolder?jas poz?cijas. Daugavgr?v? un Bolder?j? tika sa?emts g?st? vair?k nek? 300 g?stek?u no gr?fa Kellera korpusa 1. plastunu pulka, 1 lielgabals, daudz lo?met?ju un ?aute?u, patronu, l?di?u, k? ar? radiostacija, zirgi, rati u.c. trofejas. ^[23] Nakt? uz ie?emto Daugavgr?vu kop? ar savu ?t?bu un in?enieru rotu p?rc?l?s ar? Latgales div?zijas komandieris pulkve?leitnants Kri?j?nis Ber?is , k? ar? 7. Siguldas pulks un 2. eskadrons. 16. oktobr? uz Bolder?ju p?rc?la ar? 8. Daugavpils pulku, bet 18. oktobr? 1. rezerves bateriju.

17. oktobra r?t? 7. Siguldas pulka I bataljons p?rg?ja Hapaka gr?vim pa Bolder?jas dzelzce?a tiltu un cieta zaud?jumu Spilves p?av?s, zaud?jot kritu?us 2 virsniekus un 6 kareivjus, ievainotus 8 kareivjus un pazudu?us 22 kareivjus. Toties II bataljons pa ?oseju sam?r? viegli ie??ma Volerus , bet nesp?ja ie?emt Cementfabriku, kur? aizst?v?j?s Dzelzdiv?zija. 20. oktobr? 9. R?zeknes pulks dev?s uzbrukum? krievu vien?b?m gar Bu??upes dienvidu krasta k?p?m, zaud?jot kritu?us 2, ievainotus 5 un kontuz?tus 4 karav?rus. V?cu artil?rijas baterija p?k??i uzbruka britu kreiserim "Dragon", kura apkalpe zaud?ja 9 kritu?us un 4 ievainotus, bet 23. oktobr? izn?cin?t?ja "Venturous" ap?aud? tika ievainoti divi britu j?rnieki.

Kopum? Latvijas armijas kaujas oper?cij?s oktobr??novembr? Daugavas gr?v? piedal?j?s 15 britu un fran?u karaku?i ? britu kreiseris "Dragon", izn?cin?t?ji "Versatile", "Voyager", "Vortiger", "Velox", "Abdiel", "Windsor", "Vanquiher" un "Vanoc" un torp?dlaivas "Danae" un "Cleopatra", k? ar? fran?u torp?dlaivas "Mechanicien-principal Lestin", "Francis Garnier" un lielgaballaivas "Marne" un "L`Aisne". ^[24]

V?cu le?iona uzbrukums Jaunjelgavas apri??? 17.?19. oktobr? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

14. oktobr? V?cu le?iona galvenie sp?ki j?ras kaptei?a Z?verta vad?b?, kur? ietilpa Veikma?a k?jnieku pulks, Stevera artil?rijas pulks, Baltenlandes un B?denes bataljoni, M?dema un Damma noda?as, gar? p?rg?jien? no Tor?akalna sasniedza B?rbeli un p?c tam bija spiesti vair?kas dienas atp?sties. V?cu lidot?ji zi?oja par latvie?u sp?ku koncentr??anos Skr?veru stacij? un no Lietuvas pien?ca zi?as, ka lietuvie?u sp?ki ie??mu?i Bir?us . 17. oktobr? pie Bir?u m?c?t?jmui?as 3. Jelgavas pulka 4. rotas divi vadi kop? ar komandant?ras komandu un aizsargiem uzbruka kolonnai, sag?st?ja 4 patru?as j?tniekus un ieguva 1 lielgabalu, 3 lo?met?jus un 5 zirgus.

V?cu le?iona vad?ba pav?l?ja Brandisa korpusa bataljonam ar 1 bateriju, Jenas bataljonam ar 1 bateriju, Petersdorfa noda?ai un Rikhofa bataljonam 17. oktobr? doties uzbrukum? pretiniekam, kas atrad?s Daugavas kreisaj? krast?, bet Brandisa korpusa vienu bataljonu aizs?t?ja uz ?au?iem c??ai pret Lietuvas armiju.

V?cu le?iona tr?s kolonnas (Rikhofa bataljons, J?nas bataljons, Petersdorfa noda?a) pa trim da??diem ce?iem 18. oktobr? non?ca dienvidos no Jaunjelgavas, bet Brandisa bataljons palika rezerv? pie Birzgales. 19. oktobra r?ta agrum? p?c artil?rijas sagatavo?anas Jenas un Rikhofa bataljoni un artil?rijas baterijas s?ka nesekm?gu triecienuzbrukumu nocietin?jumiem, kuros puslok? uz dienvidiem no Jaunjelgavas aizst?v?j?s 3. Jelgavas pulka divas rotas ar 5 lo?met?jiem un 1 gran?tmet?ju. No Daugavas lab? krasta uzbruc?jus ap?aud?ja baterijas vads un I bru?ot? vilciena lielgabals. Ap pusdienlaiku pretinieks uzbrukumu atk?rtoja, bet ar? ?oreiz to aptur?ja un pret vakaru v?cu sp?ki atk?p?s, zaud?jot kaujas lauka vair?kus kritu?us, to starp? bataljona komandieri ritmeistaru fon J?nu, k? ar? 1 smago un 1 vieglo lo?met?ju. Jelgavas pulka 3. rotas komandieri kapteini Spu??i 1920. gada s?kum? Francijas vald?ba apbalvoja ar Goda le?iona ordeni ( Legion d'honner chevalier ). Kaujas laik? tika boj?ts Daugavas tilts. P?c kaujas J?nas un Rikhofa bataljoni nocietin?j?s sav?s poz?cij?s, bet da?a no Rikhofa bataljona dev?s Daudzevas staciju, lai segtu labo flangu no J?kabpils un Sun?kstes puses.

Gatavo?an?s novembra kauj?m [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

16. oktobr? ?ener??a D?vida S?mansona viet? par virspav?lnieku iec?la Austrumu frontes pav?lnieku un 1. Kurzemes div?zijas komandieri pulkvedi J?ni Balodi , par virspav?lnieka ?t?ba priek?nieku pulkvedi Radzi?u, par Dienvidu frontes pav?lnieku un 2. Vidzemes div?zijas komandieri pulkvedi M?rti?u Peni?i , par 6. R?gas pulka komandieri pulkvedi Apini. Par Austrumu frontes pav?lnieku un 1. Kurzemes div?zijas komandiera v. i. noz?m?ja 2. Ventspils pulka komandieri pulkve?leitnantu Puri?u, bet par 2. pulka komandiera v. i. ? kapteini Ezeri?u. Virspav?lnieka ?t?ba operat?v?s da?as priek?nieka amat? no 5. l?dz 29. oktobrim bija kapteinis Bahs, bet no 29. oktobra l?dz 27. decembrim pulkve?leitnants Ozols . 20. oktobr? par 8. Daugavpils pulka komandieru iec?la pulkve?leitnantu Krusti?u, bet 1. novembr? par 4. Valmieras pulka komandieri ? pulkve?leitnantu Boj?ru.

26. oktobr? Rietumkrievijas armijas Gr?fa Kellera korpusa komandieris pulkvedis Potockis pav?l?ja ?ener?lmajoram Be?inskim ar 1. plastunu pulka I bataljonu un 2. j?tnieku bateriju aizsarg?ties R?gas J?rmalas teritorij?, pulkvedim Kocanovam ar 2. plastunu pulka I bataljonu, 1. plastunu pulka III bataljonu, A?ehmanova 1/2 bateriju, Pritca baterijas 1 haubici, 1. j?tnieku pulka 19 j?tniekiem un I bru?oto vilcienu ie?emt Talsus un Kuld?gu. Pulkvedim Adamovi?am ar 1. plastunu pulka II bataljonu, Krafta lo?met?ju rotu, Mildes bateriju un 1. j?tnieku pulka 6 j?tniekiem lika palikt Jelgav? gatav?b? doties uz J?kabpili pret lieliniekiem.

1. novembr? 1. Kurzemes div?zijas 3. Jelgavas pulka pastiprin?tais I bataljons atrad?s Vies?tes?Sun?kstes rajon? un gar Lauces upi , bet III bataljons aizst?v?ja Jaunjelgavas placdarmu. Vi?iem pret? Daudzevas mui?as apk?rtn? atrad?s krievu pulkve?a Adamovi?a grupa ar 1. plastunu pulka II bataljonu un Krafta lo?met?ju rotu. Iepretim Jaunjelgavas placdarmam un l?dz Vecmui?ai atrad?s V?cu le?iona da?as.

2. Vidzemes div?zija aizsarg?ja Daugavas labo krastu ? 4. Valmieras pulks kop? ar 2. eskadronu bija novietojies Daugavas labaj? krast? 45 km gar?s poz?cij?s no Vinkelma?a mui?as l?dz Salaspilij . 5. C?su pulks atrad?s poz?cij?s gar Daugavu no Salaspils l?dz ?engaragam , bet Studentu bataljons l?dz dzelzce?a tiltam. Daugavas tiltu galos atrad?s Kara skolas audz?k?i, bet uz zieme?iem l?dz Jaunm?lgr?vim tikai da?as nelielas vien?bas. Rezerv? atrad?s 6. R?gas pulks, rezerves in?enieru rota, 1 bru?u vilciens un 3 bru?otie automobi?i. Vi?iem pret? no Mercendarbes l?dz Lucavsalai un Katlakalnam atrad?s Dzelzsdiv?zijas 2. pulka 4 bataljoni un no 1. kaval?rijas pulka 2 eskadroni un rite?brauc?ju rota. Daugavas tiltu galu nocietin?jumos atrad?s Lutca lo?met?ju bataljona divas rotas.

3. Latgales div?zijas 3 pulki, in?enieru rota, 1 baterija un 3. eskadrons izvietoj?s Bolder?jas placdarm? l?dz Voleriem . Vi?iem pret? no ??psalas l?dz Bu??upes dienvidu krasta k?p?m atrad?s Dzelzsdiv?zijas 1. pulks. P?rdaugav? rezerv? atrad?s ar? 3. pulks, J?geru bataljons, Lutca lo?met?ju bataljona divas rotas, pionieru bataljons, kaval?rijas pulka divi eskadroni. Gr?fa Kellera korpusa 1. plastunu pulka I bataljons ar 1 bateriju ie??ma R?gas J?rmalu.

Lejaskurzemes kara apgabal? Latvijas armijas Ventspils grupa 1. novembr? aizsarg?j?s Ventspils apk?rtn?, Rietumkrievijas armijas gr?fa Kellera korpusa 1. plastunu pulka III bataljons ar kauju ie??ma Dundagu , bet 2. plastunu pulka I bataljons kop? ar 1 bru?oto vilcienu no Tukuma un Sabiles 1. novembr? ie??ma Popi un Ug?li . Liep?jas garnizons O. Dankera vad?b? tur?ja poz?cijas Liep?j? un Grobi?? l?dz 4. novembrim, kad Grobi?u ie??ma gr?fa Kellera korpusa majora Pl?ves grupa ? v?cu 2. gvardes rezerves pulks un da?as baterijas.

Bermonta ?t?bs atrad?s Jelgav? un to sarg?ja pulkve?leitnanta Bodes papildu bataljons. Virgo?i?a korpuss, Brandisa pulks un Petersdorfa noda?a Lietuv? pamat? apsarg?ja dzelzce?us. Oktobra beig?s Bormonts V?cij? ieg?d?j?s 12 tankus. 31. oktobr? no V?cijas ierad?s 1200 kareivjus liel? Rosbaha triecienvien?ba.

P?rdaugavas un J?rmalas oper?cija 3.?11. novembr? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Latvijas armijas virspav?lniec?ba l?dz 1. novembrim izstr?d?ja jaunu uzbrukuma oper?ciju Tor?akaln?. Galven? loma bija paredz?ta 3. Latgales div?zijai , kam ar desanta pal?dz?bu bija j?ie?em R?gas J?rmala l?dz Dubultiem , Cementfabrika Podrag? un k?pu gr?da l?dz Kleistu mui?ai tagad?j? Kleistu apkaim? un p?c tam no aizmugures j?ielau?as Tor?akaln? . Vienlaikus 2. Vidzemes div?zijai bija j?fors? Daugava un demonstrat?vi j?uzbr?k Dzelzsdiv?zijai maz?k aizsarg?t?s viet?s. Pretinieka maldin??anai 1. novembr? izveidoja Latvijas armijas "Papildu brig?di" ar pulkvedi Jansonu k? komandieri. Ar? 1. Kurzemes div?zijas da??m un Aug?kurzemes partiz?nu vien?b?m S?lij? bija j?uzbr?k ienaidnieka aizmugur?. Kapteinis Art?rs Aparnieks no biju?? Zieme?latvijas partiz?nu pulka kareivjiem saform?ja 1. partiz?nu pulku oper?cij?m pretinieka aizmugur?.

Novembra kaujas s?k?s 3. novembr? ar 3. Jelgavas pulka divas rotas virsleitnanta Grundma?a vad?to uzbrukumu Daudzevas mui?ai . Kauj? ar Rietumkrievijas armijas pulkve?a Adamovi?a grupu un v?cu lo?met?ju rotu Krafta vad?b? latvie?i zaud?ja 8 kritu?os, 3 pazudu?os un 7 ievainotos, tom?r tas ne??va Bermonta armijai visus sp?kus p?rmest Tor?akalna aizst?v??anai.

3. novembra r?t? 06.30 Sabiedroto ku?u artil?rija un Latgales div?zijas artil?rijas baterijas atkl?ja sp?c?gu uguni, ap 7.00 uzbrukumu Bu??upes smil?u k?p?s s?ka 8. Daugavpils un 9. R?zeknes pulks , p?c vair?kiem uzbrukumiem ap 10.30 tika ie?emti pretinieka nocietin?jumi. Krievu 1. plastunu pulka 1 bataljona vien?bas atk?p?s p?ri Lielupei uz R?gas J?rmalu . 7. Siguldas pulka 3. un 4. rota ar 2 lo?met?jiem un 1 gran?tmet?ju 3 bru?otos kuteros no Daugavgr?vas dev?s Baltijas j?r? un zem lo?met?ju uguns nesekm?gi m??in?ja izcelt desantu Edinburg? ( Dzintaros ) un Kauguros , p?c tam ar diviem ievainotajiem virsniekiem un vair?kiem kareivjiem novakar? atgriez?s Bolder?j?. L?dz vakaram 9. R?zeknes pulks ie??ma fronti Bu??u sala ? Bulduru tilta gals ? Pi??u mui?a ? Beberbe?i ? Bukulti, kauj?s zaud?jot 3 kritu?us, 9 ievainotus un 5 pazudu?us. Savuk?rt 8. Daugavpils pulka rotas ie??ma Kleistu mui?u un vakar? izveidoja fronti no Dzeltenkroga pa k?p?m l?dz Jaunai mui?ai ("Bit?m") un t?l?k l?dz Spilves p?av?m. 3. un 4. novembra kauj?s pulk? bija kritu?i 5 virsnieki un 25 instruktori un kareivji, ievainoti 5 virsnieki un 103 instruktori un kareivji, 17 karav?ri kontuz?ti un saind?ti ar g?z?m. 7. Siguldas pulks nesekm?gi vair?kos uzbrukumos cent?s ie?emt Cementfabriku Podrag? .

6. R?gas pulks komandiera pulkve?a Api?a vad?b? nakts kauj?s uz 4. novembri ie??ma Anni?mui?u (tagad ? Imanta ) un Zolit?des staciju, bet n?kamaj? dien? kop? ar 8. Daugavpils pulku c?n?j?s pret Dzelzsdiv?zijas 3. pulku un Sapieru bataljonu par to notur??anu. Savuk?rt 9. R?zeknes pulks, zaud?jot 15 karav?ru, c?n?j?s ar 1. plastunu pulka pastiprin?to I bataljonu Priedaines stacijas poz?cij?s, jo krievi p?ri Lielupei bija izc?lu?i desantu. 5. C?su pulka m??in?jumi demonstrat?vi p?rcelties p?r Daugavu pie Mazjumpravas un no Doles salas neizdev?s, toties 4. Valmieras pulka II bataljona uzbrukumi no N?ves salas poz?cij?m ne??va Dzelzdiv?zijai p?rsviest sp?kus uz P?rdaugavu.

8. novembr? 9. R?zeknes pulks beidzot ie??ma Bulduru tiltu un J?rmalu l?dz Dubultu ?aurumam, kur tos kauj? atbalst?ja bru?oti kuteri no Lielupes. Kauj? pulks zaud?ja 4 kritu?us, 12 ievainotus un 18 pazudu?us. S?vas kaujas visu ?o laiku turpin?j?s pie Anni?mui?as. 9. novembr? 3. Latgales div?zijas komandieris pulkvedis Ber?is deva pav?li s?kt uzbrukumu un 10. novembr? ie?emt visu P?rdaugavu. ^[25]

P?rdaugavas oper?cija 10.?11. novembr? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

10. novembra r?t? ap 6.00 s?k?s iz??iro?? kaujas oper?cija P?rdaugavas aplenk?anai. Sav? 10. novembra operat?vaj? pav?l? Bermonts?Avalovs pav?l?ja krievu pulkvedim Peseckim nekav?joties saform?t apvienoto noda?u no visiem Jelgavas rezerves virsniekiem un kareivjiem, smagajos automobi?os un ar vilcienu sapulc?ties 21.00 Balo?u stacijas rajon? un sakaut latvie?u sp?kus pie ?varcmui?as (tagad ? Jaunm?rupe ), kuri grib apiet Dzelzsdiv?zijas kreiso sp?rnu.

8. Daugavpils pulka III bataljons tagad?j? M?rupes novad? s?ka uzbrukumu pie Skultes mui?as (tagad?j?s lidostas apk?rtn?) un piespieda atk?pties Dzelzsdiv?zijas kaval?rijas pulka eskadronus, bet I bataljons izlauz?s l?dz Kalnciema ?osejai un ar 6. R?gas pulka vien?bu un bru?ot? automobi?a "Zemgalietis" pal?dz?bu ap 14.30 ie??ma ?amp?tera mui?u . Dzelzsdiv?zijas 3. pulks atk?p?s uz Bieri?u mui?u , atst?jot kaujas lauk? 16 kritu?us, 1 smago un 2 vieglos lo?met?jus. 9. R?zeknes pulkam neizdev?s p?rvar?t ienaidnieka pretest?bu pie ?varcmui?as.

T?laika R?gas pils?tas teritorij? 8. Daugavpils pulks ieg?ja pa Kalnciema ielu , t?l?k pa Ventspils ielu , ???rsoja dzelzce?u un ie??ma R?gas pils?tas 2. slimn?cu (tagad?jo Stradi?a slimn?cu), kuras apk?rtn? k?du laiku c?n?j?s ar ienaidnieka noda?u un atsita v?cu bru?ot? auto pretuzbrukumu, zaud?jot kritu?o starp? ar? 1 virsnieku. Savuk?rt 6. R?gas pulks virz?j?s pa Kandavas ielu un ie??ma Zasulauka staciju , bet vakar? ilg?ku laiku c?n?j?s ar Baltenlandes bataljonu pie M?rti?a kapiem un Dzegu?kalna . Ienaidnieka galvenie sp?ki atk?p?s Jelgavas ?osejas virzien?, bet arjergardi nikni pretoj?s ielu c???s, izmantojot ?auro ieli?u krustojumus.

Lai pal?dz?tu uzbr?ko?ajiem pulkiem Daugavas kreisaj? krast?, 10. novembr? baterija no Daugavas lab? krasta visu dienu ar t?l??v?jiem lielgabaliem ap?aud?ja Tor?akalnu un ienaidnieka aizmuguri l?dz pat T?ri?u mui?ai . Ar? latvie?u lidma??nas veica izl?klidojumus ienaidnieka aizmugur?, nometot tur bumbas.

Dzelzsdiv?zijas komandieris majors Bi?ofs 10. novembra vakar? pav?l?ja sav?m karasp?ka vien?b?m notur?t l?niju no ??psalas dienvidu gala gar Zasulauka staciju , Petri?ciema zieme?rietumu galu un Sudi?u m?j?m l?dz ?varcmui?ai. Vakara kr?sl? 7. Siguldas pulkam ap 20.00 beidzot izdev?s ie?emt Cementfabriku un gar Daugavas krastu tas sasniedza ??psalas dienvidu galu, kur to aptur?ja Lutca lo?met?ju bataljons. Nakt? 7. pulks apg?ja pa labi Uzvaras laukumu un pret gaismu sasniedza Tor?akalna stacijas rajonu. Ar? kaptei?a Aparnieka komand?tais 1. partiz?nu pulks 10. novembr? iek?uva ienaidnieka poz?cij?s Tor?akaln?.

Vakar? Dienvidu frontes pav?lnieks deva r?kojumu Vidzemes div?zijas 5. C?su pulkam, Studentu bataljonam un Kara skolai fors?t Daugavu un pal?dz?t Latgales div?zijai gal?gi salauzt ienaidnieka preto?anos. Kara skolas patru?u atk?rtotie m??in?jumi nakt? p?riet tiltus neizdev?s, jo priek?tilta poz?cijas s?ksti aizst?v?ja Lutca bataljons. Studentu bataljons un Vidzemes div?zijas In?enieru rota no Za?usalas uzbruka Lucavsalai , ko aizst?v?ja Bertolda bataljons, un zaud?ja 5 kritu?os un 37 ievainotos, tom?r no r?ta ie??ma Bi?umui?u un agri priek?pusdien? kop? ar pie Salaspils Daugavu ???rsoju?ajiem 5. C?su pulka karav?riem ar? Ziepniekkalnu .

Dzelzsdiv?ziju no aplenkuma Tor?akaln? izgl?ba virsleitnanta Gerharda Rosbaha komand?tais br?vpr?t?go pulks ( Freikorps Roßbach ), kas nesen bija ieradies no Austrumpr?sijas . 1200 karav?ru stipr? triecienvien?ba p?rr?va latvie?u aplenkuma loku uz R?gas?Jelgavas ?osejas starp Ziepniekkalnu un T?raini . ^[26] 11. novembra agr? r?t? ap 02.00 majors Bi?ofs pav?l?ja Dzelzsdiv?zijai atiet uz Olaines poz?cij?m, bet Rosbaha pulkam palikt arjergard? pie T?ri?u mui?as ( T?raines ) un segt atie?anu.

Kara skolas abas rotas 11. novembra r?t? p?rg?ja Daugavas tiltiem un ie??ma ienaidnieka atst?t?s tiltu galu poz?cijas. 5. C?su pulks ie??ma fronti no Katlakalna l?dz ?ekavai un Dzelzsdiv?zijas 2. pulka vien?bas atk?p?s uz Pirm? pasaules kara nocietin?jumiem Plakanciem? pie Misas upes . Aparnieka komand?tais 1. partiz?nu pulks 11. novembr? izsita ienaidnieku no ?varcenieku mui?as .

11. novembra r?t? visu R?gas bazn?cu zvani v?st?ja par uzvaru, ?au?u gaviles un manifest?cijas negrib?ja rimties. ^[27]

Kaujas Kurzem? un Zemgal? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: Jelgavas atbr?vo?ana (1919)

Pamatraksts: Liep?jas aizst?v??ana (1919)

N?kamaj? dien? p?c sak?ves P?rdaugavas kauj?s Rietumkrievijas armija atk?p?s uz poz?cij?m Pirm? pasaules kara Ziemassv?tku kauju aizsardz?bas l?nij? Olaine ? Kalnciems ? Sloka .

2. novembr? s?k?s Bermonta armijas uzbrukums Lejaskurzemes apgabala galvaspils?tai Liep?jai , apgabala priek?nieks Andrejs B?rzi?? taj? izsludin?ja aplenkuma st?vokli. Ang?u eskadras komandieris pazi?oja, ka milit?ri atbalst?s Liep?jas garnizonu. 3. novembr? Rietumkrievijas armijas 2. pr??u gvardes pulks kop? ar Kuld?gas j?geru pulku, j?tnieku eskadronu un artil?rijas da??m s?ka uzbrukumu Liep?jai un 4. novembr? sasniedza pils?tas nocietin?jumus. 14. novembra r?t? bermontie?i atk?rtoja uzbrukumu Liep?jai. V?cie?iem s?kum? izdev?s ie?emt 3 fortus, bet tad latvie?u karasp?ks veica strauju pretuzbrukumu un uzbruc?ji bija spiesti atk?pties no Liep?jas Durbes ? Gaviezes virzien?. ^[28]

Lai risin?tu Latvijas un Igaunijas konfliktus ar Bermontu un Judeni?u, Antante izveidoja speci?lu komisiju fran?u ?ener??a Nisela (Nissel) vad?b?. Ar? Nisels cer?ja pan?kt risin?jumu, lai balto krievu un v?cie?u sp?ki var?tu ?eit palikt, turpinot c??u pret bo??evikiem. Ta?u v?l pirms komisijas iera?an?s, Latvijas armija sak?va un padzina Bermontu no valsts, ignor?jot Nisela aicin?jumus p?rtraukt kaujas.

Novembra vid? ierad?s Baltijas re?iona sabiedroto komisija ?ener??a A. Nisela vad?b?, lai vienotos par Rietumkrievijas armijas da?u evaku?ciju no Latvijas. P. Bermonts-Avalovs atk?p?s no armijas pav?lnieka amata un t?s milit?rie form?jumi p?rg?ja tie?? Veim?ras Republikas 19. novembr? iecelt? pav?lnieka ?ener?lleitnanta Valtera fon Eberharta pak?aut?b?. ?ener?lis Eberharts ierosin?ja p?rtraukt karadarb?bu nakt? no 19. uz 20. novembri un s?kt pamiera sarunas ar Latvijas Pagaidu vald?bu. Radiogramma palika bez atbildes. ^[29]

21. novembr? Latvijas armija uzs?ka uzbrukumu Zemgal? , izdzenot sakaut?s armijas da?as no Jelgavas , bet n?kamaj? dien? ? no Tukuma . T? k? Rietumkrievijas armijas da?as nu juridiski bija Veim?ras Republikas pak?aut?b?, ta?u turpin?ja pretoties, Latvija 25. novembr? pieteica karu V?cijai. ^[30] L?dz 27. novembrim ienaidnieku padzina no Lejaskurzemes p?ri Latvijas-Lietuvas robe?ai . 29. novembr? Lejaskurzemes apgabal? atc?la aplenkuma st?vokli. 30. novembr? Baltijas re?iona sabiedroto komisija uzst?ja, ka "latvie?u karasp?kam nekav?joties j?p?rtrauc uzbrukuma rakstura darb?ba pret krievu un v?cu karasp?ku", ^[31] ta?u bija jau par v?lu.

Decembra s?kum? p?d?j?s Rietumkrievijas armijas da?as ???rsoja Latvijas?Lietuvas un t? laika Latvijas?V?cijas robe?as pie Palangas . 3. decembr? Latvijas armijas virspav?lniec?ba izdeva pav?li par t?l?kas virz?bas aptur??anu. ^[32]

Kaujas Lietuv? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

12. novembr? Lietuvas armija uzbruka Rietumkrievijas armijai pie Pasvales , 21. novembr? Lietuvas 1. pulks ie??ma Radvili??us , 4. pulks Me?kui?us, 5. pulks Padub?si , bet 7. pulks Taura?i . 27. novembr? lietuvie?i ie??ma Joni??us , bet latvie?u vien?bas ?agari . 30. novembr? 9. pulks uzbruka pie Ma?ei?ieim , 3. decembr? 2. pulks ie??ma Tel?us , 6. decembr? 7. pulks Rasei?us , 8. decembr? tika ie?emti ?au?i .

Latvijas armija ie??ma Ma?ei?u staciju un tolaik Latvijai piedero?o Palangu . Kardarb?ba beidz?s 13. decembr?. ^[33]

Karojo?o pu?u zaud?jumi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

P?rdaugavas ie?em?anas c???s 6. R?gas pulks zaud?ja kritu?us 3 virsniekus un 34 instruktorus?kareivjus, ievainotos 9 virsniekus un 284 instruktorus?kareivjus. 8. Daugavpils pulks zaud?ja kritu?us 6 virsniekus un 31 instruktoru?kareivi, ievainotus 8 virsniekus un 162 instruktorus?kareivjus, pazudu?us 15 instruktorus?kareivjus. Kara skola pie tiltiem zaud?ja kritu?us 2 kadetus, ievainotus 9 kadetus un 1 virsnieku.

P?c citiem apr??iniem, Rietumkrievijas armija vis? karadarb?bas laik? zaud?ja aptuveni 5000 kritu?o, bet Latvijas armija zaud?ja aptuveni 2000 kritu?o. ^[34]

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• R?gas sargi
• 1919. gada 8. oktobra Latvijas Pagaidu vald?bas pazi?ojums sakar? ar krievu br?vpr?t?g?s Rietumu (Bermonta) armijas uzbrukumu R?gai.
• THE NEW YORK TIMES, October 14, 1919 ^{[ novecojusi saite ]}
• THE NEW YORK TIMES, November 23, 1919 ^{[ novecojusi saite ]}
• THE NEW YORK TIMES, January 09, 1920 ^{[ novecojusi saite ]}
• Piemineklis 6. R?gas pulka karav?riem Sudrabkalni?? Imant?, kas krita kauj? par P?rdaugavu 1919. gada novembr?.
• П.Р.Бермонт-Авалов. Документы и воспоминания. "Вопросы истории", Москва, 2003, NoNo 1, 2, 5, 6 Arhiv?ts 2011. gada 6. septembr?, Wayback Machine vietn?.
• K? m?s satriec?m bermontie?us - ?ener??a Kri?j??a Ber?a atmi?as