Rietumkrievijas Br?vpr?t?go armija

Vikip?dijas lapa
Rietumkrievijas Br?vpr?t?go armija
Vien?gais saglab?jies armijas karogs
Valsts Balt? kust?ba (ofici?li)
V?cija (neofici?li)
Past?v??anas laiks 1919. gada 11. septembris ? 1919. gada 1. decembris
Karasp?ka veids Sauszemes sp?ki
Karav?ru skaits ap 50 000
Milit?r?s oper?cijas Latvijas br?v?bas c??as
Lietuvas br?v?bas c??as
Komandieri
Komandieri P?vels Bermonts
Valters fon Eberharts
Karoga vektoriz?t? versija
Bermonts ar saviem virsniekiem un pareiztic?go priesteriem 1919. gada vasar?
V?cu le?iona B?denes pulka izsniegts apliecin?jums par 100 morgenu (50 ha) zemes Kurzem? un Krievijas pilson?bas pie??ir?anu leitnantam ?lageteram , atbilsto?i 1919. gada 6. oktobra l?gumam starp V?cu le?ionu un Krievijas Rietumu Br?vpr?t?go armijas virspav?lnieku (Bermontu-Avalovu)
Vienas markas pagaidu mai?as z?me (averss, Jelgava, 1919. gada 10. oktobris)
Vienas markas kasesz?me (reverss, Jelgava, 1919. gada 10. oktobris)

Rietumu Br?vpr?t?go armija ( krievu : За?падная доброво?льческая а?рмия ), v?ciski saukta ar? par Krievijas Rietumu armiju ( v?cu : Russische Westarmee ) jeb Rietumkrievijas Atbr?vo?anas armiju ( v?cu : Die Westrussische Befreiungsarmee ), k? ar? saukti par Bermontie?iem , [1] [2] bija P?vela Bermonta-Avalova komand?t? un R?digera fon der Golca atbalst?t? krievu un v?cu algot?u armija, kas Br?v?bas c??u laik? 1919 . gada ruden? ( Bermonti?des laik?) karoja pret Latvijas Bru?otajiem sp?kiem .

Armiju nodibin?ja taj? Krievijas pilso?u kar? period?, kad De?ikina Dienvidkrievijas armija 1919. gada j?lij??novembr? strauji virz?j?s uz Maskavu un uz V?ciju orient?tie krievu un v?cbaltie?u politi?i pl?noja izveidot restaur?t?s Krievijas Imp?rijas rietumu provinc?s sev loj?lu t.s. " Rietumkrievijas vald?bu ". 1919. gada septembr? ar v?cu augst?ko virsnieku pal?dz?bu tika izstr?d?ts p?k??a uzbrukuma pl?ns R?gas , p?c tam Vidzemes un Igaunijas sagr?b?anai ? oper?ciju "Zibenssp?riens" ( v?cu : Blitzschlag ) [3]

Armijas izveido?ana [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

P?c 1919. gada 3. j?lij? nosl?gt? Strazdumui?as pamiera noteikumiem, sakautajiem v?cu sp?kiem nekav?joties bija j?p?rtrauc jebk?da kara darb?ba, iz?emot c??u pret Padomju Krievijas bru?otajiem sp?kiem, k? ar? j?atst?j R?ga (tuv?kaj? laik? ar? p?r?j? Latvijas teritorija). Palikt var?ja tikai Baltijas landesv?rs , kuru atkal j?iek?auj Latvijas bru?oto sp?ku sast?v?.

T? viet?, lai V?cijas armijas 6. rezerves korpuss atst?tu Latvijas teritoriju, tas joproj?m uztur?j?s Kurzem? un Zemgal? . V?cu sp?ku komandierim Baltij? fon der Golcam pievienoj?s " k?azs " P?vels Bermonts, kur? cent?s ar t? pal?dz?bu organiz?t karasp?ka da?as l?dzdal?bai Krievijas pilso?u kar? pret lieliniekiem . ?im nol?kam vi?? no Zalcv?deles krievu karag?stek?u nometnes V?cij? bija s?cis rekrut?t br?vpr?t?gos un izveidojis t.s. “Atsevi??o gr?fa Kellera br?vpr?t?go vien?bu”, kuru bija iecer?jis veidot, k? j?tnieku ? lo?met?jnieku vien?bu. Gr?fa Kellera korpusam Kurzem? pievienoj?s ?eit paliku??s v?cu da?as ? Virgoli?a korpuss, V?cu le?ions, Dzelzsdiv?zija, Dibi?a br?vkorpuss un Pl?ves grupa. V?cijas armijas virspav?lniec?ba atbalst?ja ??das armijas izveido?anos, jo ?ai gad?jum? V?cijai nevar?tu p?rmest kaujas darb?bu turpin??anu austrumos, ta?u re?li karadarb?ba turpin?tos, pie tam cie?? atkar?b? no V?cijas. 21. septembr? fon der Golcs nosl?dza l?gumu ar P?velu Bermontu, saska?? ar kuru v?cu okup?t?s teritorijas civilp?rvalde tika nodota Bermontam, bet Latvij? disloc?tie v?cu sp?ki form?li p?rg?ja Rietumkrievijas Br?vpr?t?go armijas pak?aut?b?.

Neraugoties uz 1918. gada 26. novembra " Vinniga notu ", kur? V?cija de facto atzina Latvijas Pagaidu vald?bu , Bermonts-Avalovs pie??ma, ka p?c Brest?itovskas miera l?guma anul??anas Baltijas provinces atkal no starptautisko ties?bu viedok?a pieder Krievijai. [4]

No V?cijas ?? armija sa??ma 200 000 000 marku lielu finansi?lu atbalstu, bez tam tai pien?c?s kara materi?lu s?t?jumi 300 000 000 marku v?rt?b?. [5]

Armijas sast?vs [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Prec?zas uzskaites ?aj? visai haosa p?r?emtaj? laik? nebija, ta?u v?stures literat?r? pieturas pie ??da sast?va: [6]

Kop? armijas sast?v? bija aptuveni 40?45 000 v?ru, 100 lielgabalu , 600 lo?met?ju , 50 m?nmet?ju , 120 lidma??nu , 3 bru?uvilcienu , 10 bru?uauto u.c. tehnika un iero?i . [7] [8]

Vald?bas padome un finanses [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

P?c tam, kad 1919. gada 21. septembr? v?cu okup?t?s teritorijas civilp?rvalde tika nodota Bermontam, bet Latvij? disloc?tie v?cu sp?ki form?li p?rg?ja Rietumkrievijas Br?vpr?t?go armijas pak?aut?b?, V?cijas vald?ba p?rtrauca finansi?l?s pal?dz?bas snieg?anu. 6. oktobr? Bermonts apstiprin?ja nolikumu par Vald?bas padomes nodibin??anu, kuras priek?s?d?t?js bija Konstant?ns fon der P?lens ( Константин Констанович Пален , 1861?1923), bet finansu un tirdzniec?bas-r?pniec?bas noda?as vad?t?js R?dolfs fon Engelharts . Noda?a sagatavoja Bermonta armijas pagaidu mai?as z?mes jeb " kases z?mes" ( Kassenschein ) 1, 5 un 10 marku v?rt?b?, ko s?kum? iespieda Goca litogr?fij? Berl?n?, p?c tam J. ?tefenh?gena litogr?fij? Jelgav?. 27. oktobr? Bermonts parakst?ja pav?li par 1 markas naudasz?mju lai?anu apgroz?b?. Mai?as kurss bija 2 markas = 1 ostrublis = 2 Krievijas Imp?rijas rub?i. [9] Avers? bija teksts krieviski, bet revers? v?ciski.

Sak?ve [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Rietumkrievijas Br?vpr?t?go armijas deleg?cija biju??s V?cijas ?eizarienes Augustes Viktorijas b?r?s (Postsdama, 1921)
Pamatraksts: Bermonti?de

Latvijas bru?otie sp?ki ar Sabiedroto valstu un Igaunijas atbalstu piln?gi sak?va Rietumkrievijas armiju Latvijas teritorij?, Lietuvas armija sak?va t?s paliekas 1919. gada decembr? un piespieda atk?pties uz Austrumpr?sijas teritoriju, kur t? tika demobiliz?ta. Saska?? ar visai aptuveniem apr??iniem (prec?z?ki nav iesp?jami avotu neesam?bas d??), neskaitot ievainotos un sakrop?otos Rietumkrievijas Br?vpr?t?go armija ?aj?s kauj?s cieta sagr?vi un zaud?ja aptuveni 5000 kritu?o ( Latvijas Bru?otie sp?ki zaud?ja aptuveni 2000 kritu?o). [10] Decembra s?kum? p?d?j?s sakaut?s armijas da?as ???rsoja Latvijas?V?cijas robe?u pie Palangas . 3. decembr? Latvijas armijas virspav?lniec?ba izdeva pav?li par t?l?kas virz?bas aptur??anu. [11]

Atsauces un piez?mes [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  1. ↑ ≪Br?v?bas c??as | Nacion?lie bru?otie sp?ki≫ . www.mil.lv (latvie?u) . Skat?ts: 2023-06-10 .
  2. ↑ ≪bermontie?i | T?zaurs≫ . tezaurs.lv . Skat?ts: 2023-06-10 .
  3. ↑ Darstellungen aus den Nachkriegskampfen deutscher Truppen und Freikorps. Bd. 3. / Die Kampfe in Baltikum nach der zweiten Einnahme von Riga: Juni bis Dezember 1919. ? Berlin, 1938., S. 87.
  4. ↑ Bernhard Sauer. "Mythos eines ewigen Soldatentums". 894 lpp.
  5. ↑ LCVVA, 6033. f., 1. apr., 31. 1., 52., 53. lpp.
  6. ↑ Latvijas br?v?bas c??as 1918-1920. Enciklop?dija. ? Preses nams: R?ga, 1999., 77.-78.lpp.
  7. ↑ P?c pa?a Bermonta v?l?k sniegtaj?m zi??m vi?a r?c?b? bija 51?52 000 kareivju, 600 lo?met?ju, 100 lielgabalu, 50 m?nmet?ju un 120 lidma??nu. ? Awaloff. Im Kampf gegen den Bolschewismus. ? Hamburg, 1925., S. 219.
  8. ↑ P?teris Radzi?? gr?mat? "Latvijas atbr?vo?anas kar?" (R?ga, "Avots", 1990.) min ??dus skait?us: V?cu le?ions, 5500 karav?ri, 39 lielgabali; Dzelzs div?zija, 5000 karav?ri, 20 lielgabali; Krievu noda?a, 1500 karav?ri, 6 lielgabali ? pavisam 12 000 k?jnieku un 65 lielgabalu.
  9. ↑ K. Ducmane, A. Ozoli?a. Naudas laiki Latvij?. No m?rkas un v?rdi?a l?dz latam un eiro. R?ga: 2013. ? 128 lpp.
  10. ↑ LVVA, 3601. f., 1. apr., 220. 1., 13. lp.
  11. ↑ LVVA, 1516. f., 1. apr., 962. 1., 114. lp.

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Saturs ieg?ts no " https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Rietumkrievijas_Br?vpr?t?go_armija&oldid=3994998 "