Fr?drihs Eberts

Fr?drihs Eberts ; Friedrich Ebert
	V?cijas kanclers
	Amat? ; 1918 . gada 9. novembris ? 1918 . gada 10. novembris
Priek?tecis	Maksimilians fon B?dens
	V?cijas Pagaidu vald?bas (Tautas pilnvaroto padomes) priek?s?dis
	Amat? ; 1918 . gada 10. novembris ? 1919 . gada 13. febru?ris
	V?cijas Valsts prezidents
	Amat? ; 1919 . gada 11. febru?ris ? 1925 . gada 28. febru?ris
Priek?tecis	Vilhelms II Hohencollerns (k? V?cijas Imp?rijas galva)
P?ctecis	Pauls fon Hindenburgs
Dzim?anas dati	1871 . gada 4. febru?r? ; V?cijas imp?rija , Heidelberga
Mir?anas dati	1925 . gada 28. febru?r? (54 gadu vecum?) ; Veim?ras Republika , Berl?ne
Taut?ba	v?cietis
Politisk? partija	SPD
Profesija	politi?is

Fr?drihs Eberts ( v?cu : Friedrich Ebert ; 1871 . gada 4. febru?ris ? 1925 . gada 28. febru?ris ) bija v?cu soci?ldemokr?ts , viens no V?cijas Soci?ldemokr?tisk?s partijas l?deriem, kur? p?rst?v?ja partijas lab?jo sp?rnu. Pirmais reihskancelers Novembra revol?cijas laik? (1918), pirmais V?cijas ( Veim?ras Republikas ) prezidents (1919?1925).

Dz?vesg?jums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Dzimis Heidelberg? skrodera ?imen?. Darb?ba arodbiedr?bu kust?b? ??va vi?am ieg?t atzin?bu V?cijas soci?ldemokr?tiskaj? partij?. 1905 . gad? vi?u iev?l?ja par ??s partijas ?ener?lsekret?ru, bet 1913 . gad? par priek?s?d?t?ju. 1914. gad? Eberts sp?ja ieg?t vienotu partijas atbalstu papildus milit?raj?m asign?cij?m . Eberts apgalvoja, ka Pirmais pasaules kar? bija nepiecie?ams, lai "aizsarg?tos" no citu valstu agresijas. ??da attieksme no partijas vad?bas puses noveda pie t?, ka partij? notik?s ??el?an?s. 1917. gad? partiju pameta kreisais un kreisi centriskais sp?rns, kas izveidojas Neatkar?go V?cijas Soci?ldemokr?tisko partiju.

Novembra revol?cijas s?kum? 9. novembr? Fr?drihs Eberts tika iecelts V?cijas Imp?rijas reihskanclera amat?, ta?u taj? pa?? dien? tika proklam?ta V?cijas republika. 10. novembra agr? p?cpusdien? tika pan?kta vieno?an?s starp V?cijas soci?ldemokr?tiem un Neatkar?go soci?ldemokr?tisko partiju, kuras rezult?t? uz parit?tes principiem tika izveidota “Tautas pilnvaroto padome” ( Rat der Volksbeauftragten ) Eberta vad?b?, kas tika apstiprin?ta par provizorisko V?cijas vald?bu.

1918. gada beig?s, j?tot radik?li kreiso sp?ku ietekmes pieaugumu, Eberts nosl?dza slepenu vieno?anos ar armijas vad?bu par sadarb?bu. Armija turpm?k piedal?j?s da??du dumpju apspie?an? un nepie??va Krievijas Oktobra revol?cijas scen?rija atk?rto?anos V?cij?. 11. feru?r? vi?u iev?l?ja par V?cijas Valsts prezidentu ( Reichsprasident des Deutschen Reichs ). K? valsts prezidentam vi?am n?c?s saskarties ar smag?m probl?m?m, kas tobr?d vald?ja V?cijas ekonomik? un politik?. Eberts bie?i vien nok?uva konflikt? ar saviem partijas biedriem un l?dzgaitniekiem, jo akt?vi pretdarboj?s pret marksistiski noska?otiem sp?kiem.