Benito Musol?ni Benito Mussolini
40. It?lijas premjerministrs
Amat? 1922 . gada 31. oktobris  ?  1943 . gada 25. j?lijs
Monarhs	Viktors Emanuels III
Priek?tecis	Luid?i Fakta
P?ctecis	Pjetro Badoljo
Pirmais imp?rijas mar?als
Amat? 1938 . gada 30. marts  ?  1943 . gada 25. j?lijs
P?ctecis	Pjetro Badoljo
It?lijas Soci?l?s Republikas du?e
Amat? 1943 . gada 23. septembris  ?  1945 . gada 25. apr?lis
Priek?tecis	amats izveidots
P?ctecis	amats likvid?ts
Fa?isma du?e
Amat? 1919 . gada 23. marts  ?  1945 . gada 28. apr?lis
Priek?tecis	amats izveidots
P?ctecis	amats likvid?ts
Dzim?anas dati	1883 . gada 29. j?lij? Predapio , It?lija
Mir?anas dati	1945 . gada 28. apr?l? (61 gada vecum?) D?ul?no , It?lija
Taut?ba	it?lis
Politisk? partija	Nacion?l? fa?istu partija (1921???1943) It?lijas soci?listisk? partija (1901???1914) Republik?nisk? fa?istu partija (1943???1945)
T?vs	Alesandro Musol?ni
M?te	Roza Maltoni
Dz?vesbiedrs(-e)	Rakele Musol?ni , laul?b? no 1915 Ida Dalzera , laul?b? 1914?1915
B?rni	Eda Musol?ni Vitorio Musol?ni Bruno Musol?ni Rom?no Musol?ni Anna Marija Musol?ni Benito Alb?no Dalzers (neatz?ts)
Profesija	politi?is , ?urn?lists
Augstskola	Lozannas Universit?te
Reli?ija	Romas katolis no 1927. gada, s?kotn?ji ateists
Paraksts

Benito Amilkare Andrea Musol?ni ( it??u : Benito Amilcare Andrea Mussolini ; dzimis 1883 . gada 29. j?lij? , miris 1945 . gada 28. apr?l? ) bija It?lijas premjerministrs un diktators no 1922 . l?dz 1943 / 1945 . gadam, viens no fa?isma ideolo?ijas izstr?d?t?jiem. Izmantojot savu harismu, kontroli p?r masu medijiem, k? ar? savu politisko pretinieku apspie?anu, vi?? radik?li p?rveidoja l?dz tam past?v?ju?o It?lijas valsts iek?rtu un izveidoja pirmo fa?istisko valsti ? Fa?istisko It?liju .

Otraj? pasaules kar? vi?? iesaist?j?s Tre?? reiha pus?, kas noveda pie Sabiedroto iebrukuma It?lij? un vi?a g??anas.

1945 . gada 28. apr?l? p?c n?vessoda izpildes Musol?ni l??is aiz k?j?m tika pak?rts Mil?n? publiskai apskatei. Iesp?jams, ?? notikuma iespaid? Hitlers deva pav?li savu l??i sadedzin?t, lai izvair?tos no l?dz?ga likte?a.

2004 . gada novembra it??u telev?zijas aptauj? vi?? tika atz?ts par 34. di?en?ko it?li v?stur?. ^{[ nepiecie?ama atsauce ]} Musol?ni ir ar? Latvijas L??pl??a Kara orde?a kavalieris. ^[1]

Soci?lists [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Musol?ni savu politisko karjeru s?ka k? soci?lists , kas nav p?rsteidzo?i, ?emot v?r?, ka Amilcare un Andrea (vi?a p?r?jie v?rdi) ir doti par godu paz?stamiem it??u soci?listiem.

Lai izvair?tos no iesauk?anas it??u armij? , Musol?ni b?ga uz ?veici (kur tika aiztur?ts par klaidon?bu) un v?l?k uz Austroung?riju , kur no 1909 . gada str?d?ja soci?listu av?z? . P?c atgrie?an?s It?lij? vi?? s?ka str?d?t par redaktoru it??u soci?listu liel?kaj? av?z? Avanti! (Uz priek?u!).

Fa?ists [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Da?a revolucion?ro sindik?listu 1914 . gad? pameta soci?listus str?d? par It?lijas iesaist??anos Pirmaj? pasaules kar? . ?? grupa 1914. gada oktobr? izveidoja Fasci d'azione rivoluzionaria internazionalista , kurai pievienoj?s ar? Musol?ni. Vi?? uzskat?ja, ka kar? stiprin?s relat?vi nesen ( 1861 . gad?) izveidoto It?lijas Karalisti .

Kad It?lija pievienoj?s Sabiedrotajiem, lai c?n?tos ar V?ciju , Musol?ni pieteic?s armij? un k?d? kauj? tika ievainots, metot gran?tu . It?lija kara laik? piedz?voja vair?kas smagas sak?ves un gaid?t?s uzvaras triumfa viet? valsts p?c kara p?rdz?voja smagu kr?zi, k? ar? pieaugo?u soci?listu un komunistu aktivit?ti. Dienesta laik? Musol?ni ieguva kapr??a pak?pi. ^[2]

Fa?istu politisk? partija tika izveidota 1919 . gada pavasar?, bet 1921 . gad? Musol?ni tika iev?l?ts parlament? . Komunistu, soci?listu un anarhistu iebied??anai no armijas veter?niem tika izveidotas paramilit?ras fa?istu vien?bas (taut? sauktas par Melnkrekliem ). Valst? valdo?ie politi?i nesp?ja stabiliz?t situ?ciju un fa?isti tiem ??ita pie?emama alternat?va k?rt?bas ievie?anai. P?c le?end?m apv?t? Marcia su Roma ( Mar?a uz Romu ), 1922 . gada 28. janv?r? karalis Viktors Emanuels III uzaicin?ja Musol?ni k??t par premjerministru.

Pret?ji le?endai, Musol?ni nek?uva par premjerministru Mar?a uz Romu d??. Lai nodro?in?tu stabilit?ti valst?, karalim bija j?izv?las starp soci?listiem vai fa?istiem, un vi?? izv?l?j?s fa?istus. Viktors Emanuels III palika armijas virspav?lnieks un saglab?ja ties?bas atlaist premjerministru (ko ar? izdar?ja 1943 . gad?).

Premjerministrs [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pirmajos varas gados Musol?ni vad?ja koal?cijas vald?bu, kur? iek??v?s ar? nacion?listi , liber??i un populisti . Vi?? nostiprin?ja valsts kontroli un veicin?ja valsts un fa?istisk?s partijas instit?ciju sapl??anu. Fa?istu paramilit?r?s vien?bas tika integr?tas It?lijas bru?otajos sp?kos. Izmantojot varas dot?s priek?roc?bas, lai trauc?tu cit?m partij?m, 1924 . gada apr??a v?l??an?s fa?istu partija ieguva vair?kumu parlament?.

Soci?listu deput?ta D?akomo Mateoti , kur? bija aicin?jis anul?t v?l??anas, slepkav?ba izrais?ja nopietnu Musol?ni vald?bas kr?zi, ta?u v?j? opoz?cijas un kara?a reakcija deva sign?lu Musol?ni, ka vi?a poz?cijas nav apdraud?tas.

Diktators [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1925 . gada 3. janv?ra run? Musol?ni uz??m?s atbild?bu par Mateoti slepkav?bu, vienlaikus nodibinot faktisku fa?istu diktat?ru un izbeidzot p?d?j?s politisk?s br?v?bas paliekas, pabeidzot fa?isma kust?bas un valsts sapl??anu.

Lai ar? fa?ismam tr?ka konkr?tas defin?cijas un programmas, tas izveidoja jaunu politiski-ekonomisko sist?mu, kura v?l?k kalpoja par paraugu Hitleram un cit?m autorit?raj?m valst?m ( Sp?nijai , Rum?nijai , u. c., ar? Latvijai ), kuras nestabilajos tr?sdesmitajos gados cent?s atrast alternat?vu liber?lajam kapit?lismam un padomju komunismam. Fa?isms apvienoja korpor?ciju intereses, totalit?rismu , nacion?lismu un antikomunismu t?d? valsts iek?rt?, kuras m?r?is bija apvienot visas ??iras kapit?listisk? sist?m?. Ta?u ?is bija jauns kapit?lisms, t?ds, kur? valsts kontrol?ja svar?g?k?s ra?o?anas nozares. Papildus, fa?isms cent?s apvienot Romas imp?rijas pag?tnes slavu ar topo??s fa?istu Romas imp?rijas sapni.

Iekarot?js [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Musol?ni ?rpolitika bija agres?vi imperi?listiska , ar m?r?i vismaz da??ji atjaunot seno Romas imp?riju. Pirmais solis bija padar?t Vidusj?ru par Mare nostrum (m?su j?ru). 1923 . gad? Musol?ni cent?s ieg?t Korfu salu . Dr?z Alb?nij? tika izveidota It?lijai paklaus?ga vald?ba. Tika pastiprin?ta it??u kontrole p?r L?biju , kas kop? 1912 . gada bija it??u kolonija . Grie?u sal? Leros? tika izveidota liela kara flotes b?ze. 1935 . gad? Stresas konferenc? Musol?ni piedal?j?s antihitleriskas koal?cijas izveido?an?, kuras m?r?is bija aizsarg?t Austrijas neatkar?bu. Faktiski gan Musol?ni to dar?ja tikai t?p?c, ka pats v?l?j?s palielin?t It?lijas ietekmi ?aj? valst?. 1935. gad? It?lija iebruka Etiopij? . Kara laik? it??i p?rk?pa lielu da?u l?dz tam pie?emto kara normu ? tika lietoti ??miskie iero?i , vair?kas reizes bombard?ti Sarkan? Krusta hospit??i , teroriz?ti un slepkavoti mier?gie iedz?vot?ji. Sag?st?tie etiopie?u kareivji tika dz?vi izmesti no lidma??n?m . P?c Etiopijas imperatora Haile Selasije I do?an?s trimd? un gal?gas valsts iekaro?anas, 1936 . gada maij? Musol?ni pasludin?ja, ka ir izveidota It?lijas imp?rija .

?pa?i j?atz?m? it??u reakcija uz 1937 . gada febru?r? Adisabeb? notiku?o atent?ta m??in?jumu pret it??u komandieri Graziani par?des laik?. Uzreiz p?c bumbas spr?dziena apm?ram tr?sdesmit kl?teso?ie etiopie?i tika uzdurti uz mietiem, un fa?istu melnkrekli uzs?ka pils?tas iedz?vot?ju sp?dzin??anu un slepkavo?anu. Vi?i ar? nodedzin?ja m?jas ar visiem iedz?vot?jiem un organiz?ja masu ap?au?anas.

T? rezult?t? pasliktin?j?s Musol?ni attiec?bas ar demokr?tiskaj?m rietumvalst?m un vi?? s?ka tuvin?ties Hitleram. 1936 . gada 25. oktobr? tika parakst?ts It?lijas-V?cijas draudz?bas l?gums. P?c t? parakst??anas Musol?ni run?ja par jaunas ass izveido?anu, ap kuru turpm?k griez?sies visas Eiropas valstis. ?aj? ass valstu alians? Musol?ni, neskatoties uz ilg?ku atra?anos pie varas, bija v?j?kais partneris un vi?am n?c?s sekot nacistu politikai. Piem?ram, kop?jot nacistu likumus , It?lij? tika pie?emti antisem?tiski likumi.

Pirmais kop?jais abu valstu projekts bija atbalsts Franko dumpiniekiem 1936?1939. gada Sp?nijas pilso?u kar? . Musol?ni uz Sp?niju nos?t?ja vair?kus desmitus t?ksto?us kareivju ar bru?utehniku.

Musol?ni ar? vairs nevar?ja pretoties tam, ka Hitlers 1938 . gad? anekt? Austriju un 1939 . gad? sadala un anekt? ?ehoslov?kiju .

It?lijas un V?cijas alianse, ko Musol?ni sauca par T?rauda paktu , tika nosl?gta 1939. gada maij?.

Otrais pasaules kar? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Bija j?tama liela kara tuvo?an?s, un Musol?ni pazi?oja par saviem nodomiem anekt?t Maltu , Korsiku un Tunisiju . Vi?? run?ja par jaunas Romas imp?rijas izveido?anu, kura ietvertu ar? L?biju, ??ipti un pat Keniju .

1939. gada apr?l? p?c ?sa kara tika anekt?ta Alb?nija. P?c V?cijas uzbrukuma Polijai un Otr? pasaules kara s?kuma Musol?ni tom?r izl?ma pasludin?t, ka It?lija ir "nekarojo?a" valsts, lai nogaid?tu, kura no kar? iesaist?taj?m pus?m uzvar?s.

V?cu armijai jau tuvojoties Par?zei , Musol?ni pieteica karu Francijai un Lielbrit?nijai . 1940 . gada 28. oktobr? , turpinot Balk?nu kampa?u , it??i no iekarot?s Alb?nijas teritorijas uzbruka Grie?ijai , ta?u grie?i pretoj?s tik veiksm?gi, ka it??i zaud?ja pat 1/3 Alb?nijas. Lai gl?btu savu ass partneri no apkaunojuma, Hitlers uzbruka un iekaroja Grie?iju.

Sekojot Hitleram, Musol?ni 1941 . gada j?nij? pieteica karu PSRS un decembr? ar? ASV .

Sagr?ve [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1943 . gada 25. j?lij? , p?c ass valstu sak?ves Zieme??frik? , zaud?jumiem kar? ar PSRS un Ang?u-amerik??u desanta Sic?lij? , liel?k? da?a Musol?ni l?dzgaitnieku Fa?istu Lielaj? Padom? vainoja vi?u It?lijas neveiksm?s. Taj? pa?? dien? Viktors Emanuels III pazi?oja Musol?ni, ka vi?? tiek atcelts no premjerministra amata. Izejot no kara?a pils, Musol?ni tika arest?ts un nog?d?ts uz vientu?u viesn?cu kalnos.

Par It?lijas premjerministru tika iecelts Pjetro Badoljo , kur? pazi?oja, ka "kop? ar m?su ?erm??u sabiedrotajiem, kar? tiek turpin?ts". Ta?u slepen?b? tika uzs?ktas sarunas ar Sabiedrotajiem par It?lijas pado?anos. 45 dienas v?l?k, 8. septembr? Badoljo parakst?ja pamieru ar Sabiedrotajiem un, baidoties no v?cie?u atrieb?bas, kop? ar karali aizb?ga no Romas . It?lijas armija tika atst?ta bez turpm?k?s darb?bas pav?l?m un praktiski sabruka ? da?a kareivju dev?s m?j?s, citi padev?s Sabiedrotajiem, da?a s?ka partiz?nu c??u pret v?cie?iem, bet citi turpin?ja karot kop? ar v?cie?iem.

Lai ar? v?cu armija jau l?dz tam atrad?s It?lij?, t? tagad p?r??ma piln?gu kontroli p?r It?liju un It?lija k?uva par okup?tu valsti. Musol?ni no g?sta atbr?voja v?cu specvien?bas kareivji, kas vientu?o kalna viesn?cu sasniedza ar planieriem. Vi?? Zieme?it?lij? nodibin?ja It?lijas Soci?lo Republiku ( Repubblica Sociale Italiana ), ta?u faktiski Musol?ni bija tikai v?cie?u marionete, un to lieliski saprata. ?aj? laik? Musol?ni sarakst?ja gr?matu "Mans ce?? uz varu un t?s zaud??ana".

P?d?j?s kara dien?s Musol?ni pl?noja b?gt uz net?lo ?veici . Ta?u 1945 . gada 27. apr?l? vi?u kop? ar tuv?kajiem l?dzgaitniekiem aiztur?ja partiz?ni un n?kamaj? dien? no??va.

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?im rakstam ir nepiecie?amas papildu atsauces uz ?r?jiem avotiem . L?dzu, pal?dzi uzlabot ?o rakstu , pievienojot vismaz da?as atsauces. Diskusij? var par?d?ties da??di ieteikumi. Vair?k lasi lieto?anas pam?c?b? . Mekl?t atsauces: "Benito Musol?ni" – zi?as   · gr?matas   · scholar   · br?vi att?li

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: Benito Musol?ni .

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotin? lietuvi? enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopadie raksts (v?ciski)
• M?sdienu Ukrainas enciklop?dijas raksts (ukrainiski)
• Ukrainas v?stures enciklop?dijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Liel?s enciklop?dijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pirm? pasaules kara enciklop?dijas raksts (angliski)
• Enciklop?dijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Par Musol?ni un It?lijas kariem
• Par Musol?ni Arhiv?ts 2021. gada 30. mart?, Wayback Machine vietn?.

s d l It?lijas premjerministri ( uzskait?jums ) It?lijas Karaliste (1861 ? 1946) K. Benso (Kav?rs) B. Rikasoli U. Rataci L. K. Farini M. Mingeti A. La Marmora B. Rikasoli U. Rataci L. Federiko (Menabrea) D?. Lanca M. Mingeti A. Depretiss B. Kairoli A. Depretiss B. Kairoli A. Depretiss F. Krispi A.Staraba (Rud?ni) D?. D?oliti F. Krispi A.Staraba (Rud?ni) L. Pellu D?. Sarako D?. D?anardelli D?. D?oliti T. Titoni A. Fortiss S. Sonino D?. D?oliti S. Sonino L. Lucati D?. D?oliti A. Salandra P. Boselli V. E. Orlando F. S. Niti D?. D?oliti I. Bonomi L. Fakta B. Musol?ni P. Badoljo I. Bonomi F. Pari A. de Gasperi It?lijas Republika (1946 ? m?sdienas) A. de Gasperi D?. Pella A. Fanf?ni M. Skelba A. Se?i A. Zoli A. Fanf?ni A. Se?i F. Tambroni A. Fanf?ni D?. Leone A. Moro D?. Leone M. Rumors E. Kolombo D?. Andreoti M. Rumors A. Moro D?. Andreoti F. Kosiga A. Forl?ni D?. Spadol?ni A. Fanf?ni B. Kraksi A. Fanf?ni D?. Goria K. de Mita D?. Andreoti D?. Amato K. A. ?ampi S. Berluskoni L. Dini R. Prodi M. D'Alema D. Amato S. Berluskoni R. Prodi S. Berluskoni M. Monti E. Leta M. Renci P. D?entiloni D?. Konte M. Dragi D?. Meloni