Atila

**Atila**
Atila
Hu??u kagans
Vald??ana	no 434. l?dz 444. gadam kop? ar Bledu ; no 444. l?dz 453. gadam viens pats ;
Priek?tecis	Bleda un Rugila
P?ctecis	Ellaks , Dengizihs , Ernaks
Dzimis	ap 406 . gadu ; iesp?jams Kauk?z?
Miris	453 . gada mart? (46 vai 47 gadu vecum?) ; Tisas ieleja, Panonija (tagad Ung?rija )
Dz?vesbiedre	Kreka un Ildiko
T?vs	Mundzuks

Atila (dzimis ap 406 . gadu, miris 453 . gada mart?), paz?stams ar? k? Hu??u Atila , bija hu??u kagans no 434. gada l?dz n?vei 453. gad?. L?dz 444. gadam vi?? bija hu??u kagans kop? ar savu br?li Bledu , bet p?c tam vald?ja viens pats. Vi?a vald??anas laik? hu??i apdz?voja Vidusdonavas zemieni (m?sdienu Ung?rijas teritoriju). Atilas vald??anas laik? Hu??u imp?rija sasniedza t?s maksim?lo p?rvald?to teritoriju, kas stiep?s no tagad?j?s V?cijas l?dz Ur?lai un no Donavas l?dz Baltijas j?rai , bet neilgi p?c vi?a n?ves t? sabruka. Vi?? tika uzskat?ts par vienu no bezbail?g?kajiem un b?stam?kajiem Romas imp?rijas ienaidniekiem; Atila uzbruka Austrumromas imp?rijai , divreiz iekarojot Balk?nu pussalu , vi?? iebruka ar? Gallij? (m?sdien?s Francijas teritorij?) l?dz pat Orle?nai , kur vi?? tika sakauts ?alonas kauj? . Tom?r Konstantinopoli iekarot vi?am neizdev?s un no uzbrukumiem Romai attur?j?s.

Biogr?fija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Atila bija hu??u valdo??s dzimtas p?rst?vja Mundzuka d?ls. 434. gad? p?c t?vo?a Rugilas n?ves Atila un vi?a br?lis Bleda k?uva par jaunajiem hu??u kaganiem. Taj? laik? hu??i apdz?voja stepes uz zieme?iem no Meln?s j?ras un Donavas . 444. gad? Atila nogalin?ja br?li Bledu un vienpersoniski k?uva par hu??u kaganu. Laika posm? no 434. l?dz 441. gadam hu??i ar alaniem , ostgotiem , heruliem un daudz?m cit?m cilt?m izveidoja sp?c?gu savien?bu, kas kontrol?ja milz?gu teritoriju no Reinas l?dz pat ??nas robe??m. 436. gad? hu??i pirmo reizi uzbruka Burgundijas Karalistei (?ie notikumi ir aprakst?ti ar? “ N?belungu dziesm? ”). 441. gad? hu??i uzs?ka sistem?tiskus uzbrukumus Austrumromas imp?rijas provinc?m ( Panonijai , D?kijai , M?zijai ), nopost?ja Serdiku (m?sdien?s Sofija ) un Singidunu (m?sdien?s Belgrada ). 443. gad?, p?c neveiksm?giem uzbrukumiem pret arm??iem un persie?iem , Atila iebruka Balk?nu pussal? ; da?a hu??u iebruka Tes?lij? un non?ca l?dz Termopil?m , bet cita grupa uzbruka Konstantinopolei . Vi?? pak??va Tr??iju un Ma?edoniju , kur bija izn?cin?jis vair?kas pils?tas. Konstantinopoli iekarot neizdev?s, jo hu??i nebija apguvu?i kara m?kslu tik liel? m?r?, lai ilgsto?i veiktu aplenkumu . Toties Atila nosl?dzam miera l?gumu ar Austrumromas imp?rijas valdnieku Teodosiju II , k? rezult?t? hu??i sav? kontrol? patur?ja zemes uz dienvidiem no Donavas un ?o zemju iem?tnieki maks?ja meslus . Past?v?gi augo??s Atilas pras?bas 449. gad? pamudin?ja Austrumromas valdnieku organiz?t pret vi?u sazv?rest?bu , bet t? neizdev?s.