?emaitija

?emaitija
Karogs	?erbonis
Galven?s pils?tas:	Tel?i , ?au?i
Teritori?l?s ; vien?bas:	Tel?u apri??is , Taura?es apri??is (da??ji), ?au?u apri??is (da??ji), Kau?as apri??is (da??ji)

?emaitija ( lietuvie?u : ?emaitija , ?emai?u: ?emait?j? ) ir viens no Lietuvas pieciem etnogr?fiskajiem re?ioniem, kas robe?ojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu da?u Latvij? .

?emaitijas galven? pils?ta ir Tel?i , bet sen? ?emaitijas provinces ( lat??u : Samogitia ) galvaspils?ta atrad?s Medininkos (tagad Var?i ), v?l?k Rasei?os . L?dz 13. gadsimtam ?emaitijas austrumu robe?a bija ?ventojas ( ?ventoji ) upe un Neres upe, bet v?l?k di?kungs V?tenis to atvirz?ja uz rietumiem l?dz Nev??as ( Nev??is ) upei. Iedz?vot?ji run? lietuvie?u valodas dialekt?, kas reiz?m tiek uzskat?ta par patst?v?gu ?emai?u valodu .

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: ?emaitijas kunigaitija

?emai?u ( lietuvie?u : ?emai?iai ) kult?ras saknes Centr?laj? Lietuv? ir izsekojamas l?dz pat 5.?6. gadsimtam, toties t?s rietumu da?? l?dz pat 13.?16. gadsimtam domin?ja kur?u elementi, bet zieme?u da?? ? zemga?u elementi. M?sdienu ?emai?u etnisk? grupa ir veidojusies, sapl?stot ?emai?u, zemga?u un kur?u pirmtaut?m.

Zieme?u krusta kari [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1219. gada baltu cil?u miera l?gumu ar Gal?cijas-Vol?nijas k?azu parakst?ja 21 ??ni?i, starp kuriem bija ar? ?emai?u kunigai?i Vikints un Gerdvils . 1236. gad? Saules kaujas laik? ?emai?u karasp?ks sagr?va Zobenbr??u ordeni . 1244. gad? ?emai?i piedal?j?s Lietuvas di?unigai?a Mindauga vad?taj? karag?jien? uz Kursu, bet cieta sak?vi kauj? pie Emb?tes pilskalna . 1248. gad? ?emai?u ??ni?a Vikinta vad?tais karasp?ks cieta sak?vi karag?jien? uz Smo?enskas k?azisti . Lietuvas di?kunigaitis Mindaugs m??in?ja pak?aut vi?u zemes savai varai. Vikints iesaist?j?s pla?? opoz?cij? pret Mindaugu kop? ar Gal?cijas k?azu Danielu un Livonijas ordeni. 1251. gad? Lietuvas di?kungs Mindaugs uzs?ka sarunas ar Livonijas orde?a mestru Andreasu no ?t?rijas ( Andreas von Stirland , 1248?53) par p?rie?anu kato?u tic?b?. Mindaugs piekrita Zemgales un ?emaitijas non?k?anai Livonijas orde?a pak?aut?b?. 1253. gada 6. j?lij? notika Mindauga kron??ana. Mindaugs sa??ma no Livonijas mestra Lietuvu k? feod?lo l?ni, bet vi?am bija j?atdod Livonijas ordenim da?u ?emaitijas (pusi no Rasei?iem ( Rasseyene ), Laukuvas ( Lukowe ), Betigalas ( Betegalle ), Arjogalas ( Eregalle ) un j?tvingu Dainavas ( Deynowe ) teritorijas, bet visu Kuleni, Kar?uvu , Kra?i ( Crase ), Nadravu ( Nederowe ), Veizi ( Weyze, aliud Weyse ) un Vangu ( Wange ). ^[1] 1259. gad? ?emai?i sak?va V?cu orde?a un Livonijas orde?a apvienoto karasp?ku kauj?s pie Skodas un 1260. gad? Durbes kauj? . T?d?? Mindaugs lauza miera l?gumu ar Ordeni, atsac?j?s no kristiet?bas un s?ka karu pret krustne?iem.

Str?dus teritorija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1263.?1398. gad? ?emaitijas teritorija atrad?s konfliktu zon? starp Lietuvas di?kunigaitiju un V?cu orde?a teritorij?m Livonij? un Pr?sij? . 1398. gad? p?c Sali?as l?guma nosl?g?anas di?kunigaitis V?tauts Di?ais nosl?dza miera l?gumu ar V?cu ordeni , kur? "iznom?ja" ?emaitiju orde?a lielmestram . Tika izveidota ?emaitijas fogteja ( Vogtei Samogitien ), kuras p?rvaldei lielmestrs iec?la ?pa?u fogtu. No 1405. gada fogta pien?kumus pild?ja v?l?kais lielmestrs Mihaels Kihmeisters no ?ternbergas ( Michael Kuchmeister von Sternberg ). 1409. gad? s?k?s ?emai?u sacel?an?s, ko atbalst?ja Polijas karalis Jagailis , kas bija form?lais iemesls lielmestra Ulriha fon Juningena l?mumam doties karag?jien? uz Lietuvu, kas beidz?s ar V?cu orde?a sagr?vi Grunvaldes kauj? . 1411. gad? p?c Pirm? Toru?as l?guma ?emaitija tika iek?auta Lietuvas di?kunigaitijas sast?v?. 1422. un 1426. gad? p?c Melnas l?guma apstiprin??anas V?cu ordenis atteic?s no ?emaitijas, kurai pievienoja ar? Kursas , Zemgales un S?lijas dienvidu da?as. Tikai p?c tam 15. gadsimt? ?emai?i k? p?d?j? no Baltijas taut?m atteic?s no savas tradicion?l?s reli?ijas un pie??ma katolicismu . Livonijas un ?emaitijas robe?l?gumi sl?gti 1426., 1473., 1529. un 1541. gad?.

Polijas-Lietuvas kopvalst? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Polijas-Lietuvas kopvalst? ?emaitijai bija ?pa?s administrat?vais statuss ? se??nija jeb hercogiste ( lat??u : Ducatus Samogitiae ). Sal?dzinot ar cit?m Lietuvas da??m, t? bija maz?k pak?auta p?rpo?o?anai un sl?vu tautu kult?ras ietekm?m. 1655. gada 20. oktobr? Otr? Zieme?u kara laik? ?emaitijas pils?t? ?edai?os tika parakst?ts l?gums par Zviedrijas-Lietuvas kopvalsts izveidi, kas paredz?ja ?emaitijas hercogistes pa?noteik?an?s ties?bas Zviedrijas-Lietuvas vasa?atkar?b?.

Krievijas imp?rij? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

19. gadsimt? ?emaitija veidoja Kau?as guber?as liel?ko da?u un bija lietuvie?u nacion?l?s atmodas centrs, kur? liel? noz?me bija neleg?lajiem lietuvie?u " gr?matne?iem " ( knygne?iai ) no v?cu p?rvald?b? eso?? M?meles apgabala.

Teritorija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

M?sdienu ?emaitijas etnogr?fiskais re?ions ietver

Palangas pils?tu,
Rietavas pa?vald?bu;
Taura?es rajonu;
?ilales rajonu;
Skodas rajonu;
Jurbarkas rajonu;
Ma?ei?u rajonu;
Kretingas rajonu;
Plu??es rajonu;
Tel?u rajonu;
Akmenes rajonu;
Kelmes rajonu;
?au?u rajonu;
?au?u pils?tu;
Rasei?u rajonu;
Klaip?das rajona austrumu da?u;
?ilutes rajona austrumu da?u;
Joni??u rajona rietumu da?u.

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

↑ L?guma lat?niskais teksts: [.. Nomina autem terrarum sunt hec: Rasseyene medietatem, Lukowe medietatem, Betegalle medietatem, Eregalle medietatem, Deynowe medietatem, Kulene totum, Karsowe totum, Crase totum, Nederowe totum, Weyze totom, aliud Weyse totum, Wange totum .] Arhiv?ts 2019. gada 20. j?nij?, Wayback Machine vietn?. (Datum in Lettowia in curia nostra anno domini MCCLIII mense Julio).

Skat?t ar? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?emaitijas m?jas lapa Arhiv?ts 2005. gada 5. mart?, Wayback Machine vietn?.

[1] L?guma lat?niskais teksts: [.. Nomina autem terrarum sunt hec: Rasseyene medietatem, Lukowe medietatem, Betegalle medietatem, Eregalle medietatem, Deynowe medietatem, Kulene totum, Karsowe totum, Crase totum, Nederowe totum, Weyze totom, aliud Weyse totum, Wange totum .] Arhiv?ts 2019. gada 20. j?nij?, Wayback Machine vietn?. (Datum in Lettowia in curia nostra anno domini MCCLIII mense Julio).

[1]