FIFA Pasaules kauss
, bie?i vienk?r?i
Pasaules kauss
, ir starptautisks
futbola
turn?rs, ko organiz?
FIFA
un taj? piedal?s
nacion?l?s futbola izlases
. Turn?rs tiek r?kots ik p?c ?etriem gadiem kop? 1930. gada, iz?emot
Otr? pasaules kara
d?? nenotiku?os 1942. un 1946. gada ?empion?tus. Pa?reiz?jie pasaules ?empioni ir
Argent?na
, kas
2022. gad?
izc?n?ja savu tre?o titulu.
Lai gan fin?lturn?ri notiek ik p?c ?etriem gadiem, ta?u pats ?empion?ts (ieskaitot kvalifik?cijas sp?les) notiek gandr?z tr?s gadus. Par ties?b?m sp?l?t
2022. gada fin?lturn?r?
kvalifik?ciju uzs?ka 206 izlases, kas vispirms piedal?s re?ion?lajos turn?ros, ko r?ko kontinent?l?s futbola feder?cijas. Fin?lturn?r? iek??st 32 komandas, kas ?etras ned??as ilg? turn?r? noskaidro pasaules kausa ieguv?ju.
Tikai asto??m valst?m ir izdevies uzvar?t k?d? no divdesmit notiku?ajiem pasaules futbola ?empion?tiem. Visvair?k titulu ? piecus ? ir ieguvusi
Braz?lija
, kam seko
It?lija
un
V?cija
ar ?etriem tituliem. Tr?s reizes ir uzvar?jusi
Argent?na
, divreiz titulu ir ieguvu?as
Urugvajas
un
Francijas
izlase, bet pa reizei
Anglija
un
Sp?nija
. Tikai vien? fin?lturn?r?, kas noticis
Eirop?
ir uzvar?jusi komanda no cita kontinenta (
1958. gad?
uzvar?ja Braz?lija).
2010. gad?
Dienvid?frik?
Sp?nija k?uva par pirmo Eiropas izlasi, kas uzvar?jusi ?rpus Eiropas. Pirms tam visos fin?lturn?ros, kas notiku?i ?rpus Eiropas, bija uzvar?ju?as
Dienvidamerikas
komandas.
FIFA Pasaules kauss ir pasaul? visliel?kais sporta pas?kums, skat?t?ju zi?? (gan kl?tien?, gan TV) p?rsp?jot pat
olimpisk?s sp?les
.
[
nepiecie?ama atsauce
]
2014. gada fin?lu telev?zij? vismaz min?ti v?roja apm?ram 1,013 miljardi cilv?ku, bet kop?jais turn?ra skat?t?ju skaits sasniedza 3,2 miljardus.
[1]
Pirm? starptautisk? futbola sp?le tika sar?kota 1872. gad?
Gl?zgov?
starp
Angliju
un
Skotiju
. Pirmais turn?rs starp izlas?m norisin?j?s 1884. gad?, tas bija
Lielbrit?nijas ?empion?ts nacion?laj?m izlas?m
. Taj? piedal?jas
Anglijas
,
Skotijas
,
Velsas
un
?rijas
izlase. Futbolam k??stot popul?r?kam, tas tika iek?auts
1900
. un
1904. gada olimpiskaj?s sp?l?s
k? paraugdemonstr?jumu discipl?na (uzvar?t?jiem netika pasniegtas meda?as). Futbols par ofici?lu
olimpisko sporta veidu
k?uva s?kot ar
1908. gada olimpiskaj?m sp?l?m
. ?o olimpisko futbola turn?ru organiz?ja
Anglijas Futbola asoci?cija
un taj? dr?kst?ja piedal?ties tikai amatieri. Gan 1908., gan
1912. gada olimpiskaj?s sp?l?s
uzvar?ja
Apvienot? Karaliste
, zem kuras karoga sp?l?ja Anglijas amatieru futbola izlase.
1904. gad? tika izveidota
Starptautisk? Futbola feder?ciju asoci?cija
(FIFA). T?s pirmais m??in?jums organiz?t savu starptautisko futbola turn?ru notika 1906. gad?
?veic?
, ta?u tas cieta neveiksmi, galvenok?rt t?d??, ka starptautiskais futbols v?l nebija pietiekami att?st?ts. 1909. gad? sers
Tomass Liptons
noorganiz?ja
Sera Tomasa Liptona trofejas
izc??u
Tur?n?
. ?ai turn?r? nepiedal?j?s izlases, bet gan klubi, katru valsti p?rst?vot pa vienam klubam, un tas netiek uzskat?ts par ofici?lu pasaules ?empion?tu, kaut gan tas bija pirmais starptautiskais futbola turn?rs, kur dal?bu ??ma lab?kie profesion?lie sp?l?t?ji no It?lijas, V?cijas un ?veices. Trofeju ieguva amatieru komanda
West Auckland
, kura tika uzaicin?ta piedal?ties turn?r? p?c tam, kad Anglijas futbola asoci?cija atteic?s uz ?o turn?ru nos?t?t profesion?lu komandu.
1914. gad? FIFA piekrita atz?t olimpisko sp??u ietvaros notieko?o futbola turn?ru, pie??irot tam "Pasaules amatieru futbola ?empion?ta" nosaukumu, un uz??m?s t? organiz??anu.
1920. gada olimpiskaj? turn?r?
uzvar?ja
Be??ija
, bet
1924
. un
1928
. gad? ?
Urugvaja
.
1932. gada olimpiskaj?s sp?l?s
Losand?elos?
netika pl?nots iek?aut futbolu zem?s futbola popularit?tes d??
Amerikas Savienotaj?s Valst?s
. FIFA un
SOK
ar? rad?s domstarp?bas par amatieru statusu, k? rezult?t? futbols tika iz?emts no olimpiskaj?m sp?l?m.
[2]
FIFA prezidents
?ils Rim?
pazi?oja par FIFA Pasaules kausa organiz??anu
1930
. gad? Urugvaj?.
Futbola popularit?tes pieauguma d?? olimpiskaj?s sp?l?s, 1928. gada 28. maij? FIFA kongres?
Amsterdam?
tika nolemts r?kot pirmo Pasaules kausu.
[3]
P?d?j?s div?s olimpiskaj?s sp?l?s bija uzvar?jusi
Urugvajas izlase
, k? ar? Urugvaj? tika svin?ta 100 gadu valsts past?v??ana, t?p?c tika nolemts, ka pirmo turn?ru r?kos tie?i
Urugvaj?
.
Pirmaj? pasaules kaus?
Urugvaj? piedal?j?s 13 futbola izlases ? septi?as no
Dienvidamerikas
, ?etras no
Eiropas
un divas no
Zieme?amerikas
. No Eiropas tika uzaicin?tas piedal?ties v?l vair?k?m izlas?m, bet da?a no t?m atteic?s gar? ce?a d?? uz Dienvidameriku. 1930. gada 13. j?lij? vienlaic?gi notika pirm?s divas Pasaules kausa sp?les ?
Francija
pret
Meksiku
(4:1) un
ASV
pret
Be??iju
(3:0). Pirmos v?rtus pasaules ?empion?tu v?stur? guva Francijas uzbruc?js
Lisj?ns Lor?ns
.
[4]
Fin?lsp?l?
Montevideo
, ko kl?tien? noraudz?j?s
93 000
skat?t?ji, Urugvaja uzveica Argent?nu ar rezult?tu 4:2, t?d?j?di k??stot par pirmajiem pasaules kausa ieguv?jiem.
[5]
Galvenie trauc?k?i pirmajiem pasaules ?empion?tiem bija sare???t? starpkontinentu ce?o?ana un kari. Savuk?rt
1934
. un
1938
. gada turn?ros, kas notika
Eirop?
, ierad?s tikai divas izlases no
Dienvidamerikas
(1934. gad? bija Braz?lija un Argent?na, bet 1938. gad? tikai Braz?lija). 1942. un 1946. gada turn?ri nenotika
Otr? pasaules kara
d??.
1950. gada FIFA Pasaules kauss
, kas norisin?j?s
Braz?lij?
, bija pirmais, kur? vispirms tika izsp?l?tas grupu turn?ra sp?l?s. ?is turn?rs ir noz?m?gs ar? ar to, ka Pasaules kaus? pirmo reizi piedal?j?s
Apvienot?s Karalistes
izlases. ??s izlases 1920. gad? bija izst?ju??s no
FIFA
, jo nev?l?j?s sp?l?t pret to valstu izlas?m, kas
Pirmaj? pasaules kar?
bija karoju?as pret vi?iem. 1946. gad? p?c FIFA uzaicin?juma britu izlases iest?j?s atpaka? organiz?cij?. ?aj? turn?r? atkal piedal?j?s 1930. gada ?empioni Urugvaja, kuri bija boikot?ju?i iepriek??jos turn?rus. Urugvajie?i atkal k?uva par ?empioniem, fin?l? uzvarot m?jiniekus
Braz?lijas izlasi
.
No 1934. l?dz 1978. gadam bija paredz?ts, ka fin?lturn?ros piedal?sies 16 valstu izlases. ?ajos kausos kvalific?j?s 16 izlases, bet ne vienm?r piedal?j?s. 1938. gada kaus? piedal?j?s 15 izlases, jo Austriju
an?lusa
rezult?t? pievienoja
Tre?ajam reiham
, bet Austrijas viet? turn?r? nepiedal?j?s citas valsts izlase, savuk?rt 1950. gada Pasaules kaus? no dal?bas taj? atteic?s
Indija
,
Skotija
un
Turcija
. ?ajos turn?ros alla? domin?ja Eiropas un Dienvidamerikas izlases. Tikai ?etras ne Eiropas vai Dienvidamerikas izlases bija tiku?as l?dz ceturtda?fin?lam:
ASV izlase
(pusfin?ls 1930. gad?),
Kubas izlase
(ceturtda?fin?ls 1938. gad?),
Zieme?korejas izlase
(ceturtda?fin?ls 1966. gad?) un
Meksikas izlase
(ceturtda?fin?ls 1970. gad?).
1982
. gad? Pasaules kausa dal?bnie?u skaits tika palielin?ts l?dz 24, bet
1998
. gad? ? l?dz 32, dodot iesp?ju turn?r? piedal?ties vair?k
?frikas
,
?zijas
un
Zieme?amerikas
komand?m. Kop? papla?in??anas ?frikas, ?zijas un Zieme?amerikas izlas?m ir kl?jies turn?ros arvien lab?k.
2006. gada pasaules ?empion?ta
kvalifik?cijas turn?ros piedal?j?s kopum? 198 valstu izlases, bet 2010. gada kvalifik?cijas turn?r? piedal?j?s 204 izlases, kas bija jauns rekords.
[6]
2018. gada kvalifik?cijas turn?ram
pieteic?s 210 izlases, tom?r
Zimbabve
un
Indon?zija
tika diskvalific?tas v?l pirms sp??u s?kuma.
2013. gada oktobr? FIFA prezidents
Zeps Blaters
apsol?ja
Kar?bu Futbola savien?bai
dr?zum? vienu vietu Pasaules kaus?. Savas prezident?ras laik? ?o sol?jumu vi?? neizpild?ja.
2016. gada oktobr? jaunais FIFA prezidents ierosin?ja 48 izlases
2026. gada FIFA Pasaules kaus?
. 2017. gada 10. j?lij? FIFA apstiprin?ja, ka 2026. gada Pasaules kausa fin?lturn?r? piedal?sies 48 izlases.
No 1930. l?dz 1970. gadam Pasaules kausa ieguv?jiem pasniedza
?ila Rim? balvu
. S?kotn?ji to sauca par
Pasaules kausu
(
World cup
jeb
Coupe du Monde
), ta?u 1946. gad? p?rd?v?ja par godu FIFA prezidentam, kur? sar?koja pirmo pasaules ?empion?tu. 1970. gad? Braz?lija ieguva tre?o titulu un kauss uz visiem laikiem non?ca t?s ?pa?um?, ta?u 1983. gad? kauss tika nozagts un t? ar? netika atrasts. Visticam?k, to ir p?rkaus?ju?i zag?i.
[7]
P?c 1970. gada tika izstr?d?ta jauna Pasaules kausa trofeja. ?? ir ce?ojo?? balva, ko nav paredz?ts uz visiem laikiem atst?t nevienas komandas ?pa?um?, lai ar? cik titulus t? ieg?tu, ta?u uz kausa tiek uzrakst?ti visu ieguv?jvalstu v?rdi. Jauns kauss var?tu tikt izstr?d?ts p?c 2038. gada, kad beigsies vieta, kur uz ?? kausa rakst?t uzvar?t?jvalstu nosaukumus.
Trofeja, ko ?obr?d pasniedz, ir 36
cm
augsta, izgatavota no 18 kar?tu
zelta
un sver 6175
gramus
. Pasaules kausa ieguv?ji ar? sa?em apzelt?tu, bet ne no t?ra zelta izgatavotu, trofejas kopiju.
[8]
Katra pasaules ?empion?ta beig?s sp?l?t?jiem un komand?m tiek pie??irtas balvas par sasniegumiem neatkar?gi no komandu galarezult?tiem turn?r?. Pa?laik past?v se?as ??das balvas:
[9]
- Balva "Zelta futbola z?baks" lab?kajam uzbruc?jam (balva pirmoreiz pie??irta 1982. gad?, k? ar? v?l?k ar atpaka?ejo?u datumu pie??irta par periodu kop? 1930. gada); pavisam nesen Sudraba futbola z?baks un Bronzas futbola z?baks tika pie??irti, attiec?gi, otrajam un tre?ajam lab?kajam uzbruc?jam;
[10]
- Futbola v?stur? ir iev?rojams sasniegums, par kuru netika pie??irta balva ? Roba Rensenbrinka 1000. g?tie v?ri (rezult?ts sasniegts 1978. gad?).
[11]
- Balva “Zelta cimds” (agr?k saukta par Ja?ina pr?miju) lab?kajam v?rtsargam, ko pie??ir FIFA Tehnisk?s izp?tes grupa (pirmoreiz pie??irta 1994. gad?);
[12]
- Balva lab?kajam jaunajam sp?l?t?jam vecum? l?dz 21 gadam uz kalend?r? gada s?kumu, ko pie??ir FIFA Tehnisk?s izp?tes grupa (pirmoreiz pie??irta 2006. gad?);
[13]
- FIFA God?gas sp?les balva, ko pie??ir komandai ar lab?ko god?gas sp?les rezult?tu saska?? ar FIFA God?gas sp?les komitejas punktu pie??ir?anas sist?mu un krit?rijiem (pirmoreiz pie??irta 1978. gad?);
- Balva visinteresant?kajai komandai. Komandu, kas pasaules futbola ?empion?ta laik? ir visvair?k izklaid?jusi publiku, noskaidro pla?as skat?t?ju aptaujas rezult?t? (balva pirmoreiz pie??irta 1994. gad?);
- Visu zvaig??u komanda, kas sast?v no turn?ra lab?kajiem sp?l?t?jiem, tiek pazi?ota katra turn?ra nosl?gum? kop? 1998. gada.
Kop? otr? Pasaules kausa
1934. gad?
tiek r?koti kvalifik?cijas turn?ri, lai atsij?tu v?j?k?s komandas no fin?lturn?ra.
[14]
Tos r?ko se??s FIFA kontinent?laj?s zon?s (?frik?, ?zij?, Zieme?amerik? ar Centr?lameriku un Kar?bu sal?m, Dienvidamerik?, Oke?nij?, Eirop?) un tos p?rrauga attiec?go kontinentu konfeder?cijas. Pirms katra kvalifik?cijas turn?ra FIFA izv?las, cik vietas atv?l?t katrai konfeder?cijai kaus?. Pamat? izv?le tiek balst?ta uz komandu stiprumu, tom?r to var ietekm?t ar? konfeder?ciju
lobijs
.
Kvalifik?cijas turn?rs var s?kties pat tr?s gadus pirms fin?lturn?ra s?kuma un ilgt divus gadus. Kvalifik?cijas turn?ra form?ts at??iras atkar?b? no konfeder?cijas. Parasti vienu vai divu vietu liktenis tiek izlemts starpkontinent?lu sp??u rezult?t?. Piem?ram, Oke?nijas zonas uzvar?t?jkomanda c?n?j?s ar ?zijas 5. vietu par ties?b?m sp?l?t
2010. gada kaus?
.
[15]
S?kot ar
1938. gada Pasaules kausu
,
[16]
r?kot?jvalstij ir garant?ta vieta fin?lturn?r?. ??das ties?bas bija ar? iepriek??jiem ?empioniem no 1938. l?dz 2002. gadam, tom?r s?kot ar
2006. gada kausu
ar? ?empioniem ir j?kvalific?jas.
Braz?lija
,
2002. gada ?empioni
, k?uva par pirmo ?empionvien?bu, kurai j?kvalific?jas n?kamajam kausam p?c ?empionu titula.
Pa?reiz?j? fin?lturn?ra form?t? piedal?s 32 nacion?l?s komandas. Ir divi posmi: grupu turn?rs, kam seko izsl?g?anas turn?rs.
Grupu turn?r? komandas tiek sadal?tas asto??s grup?s. Katr? ir pa ?etr?m komand?m. Asto?as komandas tiek "izs?tas" (ieskaitot r?kot?jus), bet p?r?j?s komandas tiek sadal?tas grozos p?c formulas (b?z?tas uz
FIFA Pasaules ranga
un rezult?tiem iepriek??jos kausos). Komandas no katra groza izloz?jot tiek sadal?tas grup?s. S?kot ar
1998. gada Pasaules kausu
ir izveidoti ierobe?ojumi, kas vien? grup? liedz b?t vair?k par div?m
Eiropas
vai vienu jebkuras citas konfeder?cijas komandu.
[17]
Katr? grup? katra komanda satiekas ar katru pretinieku komandu, l?dz ar to visas komandas, kuras piedal?s kaus?, izsp?l? vismaz tr?s sp?les. Katras grupas p?d?jais sp??u p?ris tiek iepl?nots vien? laik?, lai garant?tu god?gumu. Divas lab?k?s komandas no katras grupas tiek uz izsl?g?anas turn?ru. Lai grup? nov?rt?tu komandas, tiek lietoti punkti. Kop?
1994. gada
par uzvaru pie??ir tr?s punktus (l?dz tam bija divi), par neiz??irtu ? vienu un par zaud?jumu nevienu. Ja vair?k?m komand?m ir vien?ds punktu skaits, lab?ko komandu izv?las ??d? veid?: s?kum? skat?s v?rtu starp?bu, tad iesistos v?rtus, tad savstarp?j?s sp?les rezult?tu un, ja l?dz tam nav izdevies noteikt uzvar?t?ju, notiek izloze.
[18]
Izsl?g?anas turn?r? komanda vienreiz tiekas ar komandu. Uzvar?t?ji tiek t?l?k, zaud?t?jiem ?empion?ts nosl?dzas. Ja nepiecie?ams, uzvar?t?ju nosaka papildlaik? vai ar p?csp??u 11 metru sitieniem. S?kum? (astotda?fin?l?) katras grupas uzvar?t?jkomanda tiekas ar k?das citas grupas 2. vietu. Tam seko ceturtda?fin?li, pusfin?li, tre??s vietas fin?lma?s (kur? piedal?s pusfin?lu zaud?t?ji) un fin?ls.
[19]
2016. gada oktobr? FIFA prezidents
D?anni Infant?no
ierosin?ja palielin?t fin?lturn?ra dal?bnieku skaitu no 32 l?dz 48 izlas?m.
[20]
2017. gada 10. janv?r? FIFA padome pie??ma l?mumu no 2026. gada papla?in?t fin?lturn?ru l?dz 48 komand?m. Paredz?ts, ka komandas tiks sadal?tas 16 grup?s pa trim komand?m katr?, bet izsl?g?anas sp?l?m kvalific?sies 32 izlases.
[21]
[22]
Pirm?s Pasaules Kausu r?kot?jvalstis tika izlemtas FIFA kongresa san?ksm?s. Vietas izv?le var?ja izrais?t str?dus, jo ar ku?i no
Dienvidamerikas
uz
Eiropu
(vai otr?di), diviem futbola centriem, vajadz?ja braukt tr?s ned??as. Piem?ram, l?mums r?kot
pirmo Pasaules kausu
Urugvaj?
??va taj? piedal?ties tikai ?etr?m
Eiropas
komand?m.
[23]
Abi n?kamie Pasaules kausi norisin?j?s Eirop?. L?mums r?kot otro (
1938. gada kausu
)
Francij?
bija str?d?gs, jo
Amerikas
komandas uzskat?ja, ka kausa r?ko?ana notiek p?c rot?cijas principa. Gan
Argent?na
, gan
Urugvaja
boikot?ja turn?ru.
[24]
S?kot ar
1958. gada kausu
, lai izvair?tos no turpm?kiem boikotiem un str?diem, FIFA uzs?ka r?kot?ju rot?ciju starp Ameriku un Eiropu, kas turpin?j?s l?dz
1998. gadam
.
2002. gada kauss
, kuru r?koja
Dienvidkoreja
un
Jap?na
, bija pirmais, kas norisin?j?s
?zij?
, k? ar? pirmais ar vair?k?m r?kot?jvalst?m.
[25]
2010. gad?
Dienvid?frika
k?uva par pirmo
?frikas
valsti, kas r?koja Pasaules kausu.
2014. gada Pasaules kausu
r?kos
Braz?lija
un tas b?s pirmais
Dienvidamerik?
kop?
1978. gada
,
[26]
k? ar? pirmais, kad vair?ki Pasaules kausi p?c k?rtas notiek ?rpus
Eiropas
.
Tagad r?kot?jvalsti izv?las FIFA Izpildkomiteja. T?s valsts, kura v?las r?kot Pasaules kausu, futbola asoci?cija, sa?em "R?ko?anas L?gumu" no FIFA, kas paskaidro so?us un lietas, kuras t? gaida no sp?c?gas kandidat?ras. T? ar? ieg?st veidlapu, kura ir j?aizpilda, ofici?li apstiprinot kandidat?ru. P?c tam, FIFA izv?l?ta inspektoru grupa apmekl?s valsti, lai p?rliecin?tos, ka t? atbilst vis?m r?ko?anas pras?b?m. P?c tam tiek izveidots zi?ojums. Pa?laik r?kot?jvalsts izv?le notiek se?us vai septi?us gadus pirms turn?ra r?ko?anas.
2010. un 2014. gada Pasaules kausos fin?lturn?ra r?ko?anas ties?bas tiek rot?tas starp konfeder?cij?m, ?aujot vien?gi valst?m no noteiktas konfeder?cijas (?frika 2010. gada, Dienvidamerika 2014. gad?) kandid?t uz turn?ra r?ko?anu. Rot??anas princips tika ieviests p?c str?diem sakar? ar
V?cijas
uzvaru p?r Dienvid?friku c??? par
2006. gada turn?ra
r?ko?anu. Tom?r kontinent?l?s rot??anas princips neturpin?sies p?c 2014. gada, t?p?c katra valsts, iz?emot t?s, kas pieder iepriek??jo divu turn?ru r?kot?jkonfeder?cij?m, var kandid?t Pasaules kausa r?ko?anai s?kot ar
2018. gadu
.
[27]
Tas da??ji ir dom?ts, lai neatgad?tos l?dz?gs scen?rijs k? 2014. gad?, kad turn?ra r?ko?anai pieteic?s tikai
Braz?lija
.
Piez?me. Pirmaj? turn?r? nenotika sp?le par 3. vietu, jo Dienvidsl?vija atteic?s no sp?les, t?p?c ASV nosac?ti ieguva 3. vietu.
- Liel?k?s uzvaras:
Ung?rija
?
Dienvidkoreja
9:0 (
1954
),
Dienvidsl?vija
?
Zaira
9:0 (
1974
),
Ung?rija
?
Salvadora
10:1 (
1982
)
- ?tr?kie v?rti:
Hakans ?ikirs
, 11. sekunde,
Turcija
-
Dienvidkoreja
(
2002
)
- Visvair?k dal?bas rei?u fin?lturn?ros:
Antonio Karvahals
(
Meksika
,
1950
?
1966
),
Lot?rs Mateuss
(
VFR/V?cija
,
1982
?
1998
),
Rafaels Markess
(
Meksika
,
2002
?
2018
)
- Visvair?k sp??u fin?lturn?ros:
Lionels Mesi
(
Argent?na
) ? 26
- Visvair?k g?to v?rtu fin?lturn?ros:
Miroslavs Kloze
(
V?cija
,
2002
?
2014
) ? 16
- Visvair?k g?to v?rtu vien? fin?lturn?r?:
?ists Font?ns
(
Francija
,
1958
) ? 13
- Vec?kais sp?l?t?js, kas guvis v?rtus:
Ro?? Milla
(
Kamer?na
,
1994
), pret
Krieviju
, vecums ? 42 gadi, 39 dienas
Latvija
pirmoreiz piedal?j?s
1938. gada Pasaules kausa
kvalifik?cijas turn?r?, kura sp?les tika aizvad?tas 1937. gad?. Vispirms Latvija ar 5:1 un 4:2 p?rsp?ja
Lietuvu
, bet iz??iro?aj? sp?l? ar 1:2 viesos zaud?ja
Austrijai
un uz fin?lturn?ru netika.
[28]
No 1950. l?dz 1990. gadiem Latvija Padomju okup?cijas d?? pasaules kausa turn?ros nepiedal?j?s.
1994. gada Pasaules kausa
kvalifik?cijas turn?r? Latvija tika ieloz?ta vien? apak?grup? ar
Sp?niju
,
?riju
,
D?niju
,
Zieme??riju
,
Lietuvu
un
Alb?niju
. ?is turn?rs Latvijas izlasei nebija visai veiksm?gs, 12 sp?l?s tika izc?n?ti 5 neiz??irti un septi?as reizes zaud?ts, galarezult?t? ie?emot 6. vietu apak?grup? (fin?lturn?ram kvalific?j?s divas lab?k?s apak?grupas komandas).
[29]
1998. gada Pasaules kausa
kvalifik?cijas grup? Latvija par div?m ce?az?m?m uz fin?lturn?ru c?n?j?s ar
Austriju
,
Skotiju
,
Zviedriju
,
Igauniju
un
Baltkrieviju
. Latvijas izlases bilance bija 3 uzvaras, 1 neiz??irts, 6 zaud?jumi, galarezult?t? ierindojoties 4. viet? grup?, Latvija fin?lturn?ram nekvalific?j?s.
[30]
Par ce?az?m?m uz
2002. gada Pasaules kausa fin?lturn?ru
Latvija c?n?j?s ar
Horv?tiju
,
Be??iju
,
Skotiju
un
Sanmar?no
. ?is turn?rs bija pagalam neveiksm?gs, Latvija izc?n?ja tikai vienu uzvaru, sav? laukum? c?n?j?s neiz??irti ar vienu no pasaules v?j?kaj?m izlas?m ? Sanmar?no, bet p?r?j?s sp?l?s piedz?voja zaud?jumus, t?d?j?di grup? ierindojoties 4. viet?.
[31]
2006. gada Pasaules kausa
kvalifik?cij? Latvijas pretinieki c??? par fin?lturn?ru bija
Portug?le
,
Slov?kija
,
Krievija
,
Igaunija
,
Lihten?teina
un
Luksemburga
. Izc?not 4 uzvaras, tr?sreiz sp?l?jot neiz??irti un 5 reizes zaud?jot, Latvija ierindoj?s 5. viet? un fin?lturn?ram nekvalific?j?s.
[32]
2010. gada Pasaules kausa
kvalifik?cij?
Latvija par ce?az?mi uz fin?lturn?ru
Dienvid?frikas Republik?
c?n?j?s ar
Grie?ijas
,
Izra?las
,
?veices
,
Moldovas
un
Luksemburgas
izlas?m.
[33]
Latvijas izlase izc?n?ja piecas uzvaras, divreiz nosp?l?ja neiz??irti un piedz?voja tr?s zaud?jumus, ierindojoties 3. viet? kvalifik?cijas grup?, ta?u ar to nepietika, lai turpin?tu c??u par iek???anu fin?lturn?r?.
2014. gada Pasaules kausa
kvalifik?cij?
Latvija sp?l?ja vien? grup? ar
Grie?ijas
,
Slov?kijas
,
Bosnijas un Hercegovinas
,
Lietuvas
un
Lihten?teinas
izlas?m. Latvijas izlase ar div?m uzvar?m, diviem neiz??irtiem un se?iem zaud?jumiem ieguva 5. vietu grup? un fin?lturn?ram nekvalific?j?s.
2018. gada Pasaules kausa
kvalifik?cij?
Latvijas izlases pretinieki bija
Portug?les
,
Ung?rijas
,
?veices
,
F?ru Salu
un
Andoras izlases
. Latvija divreiz uzvar?ja Andoru un vienreiz c?n?j?s neiz??irti ar F?ru Salu izlasi, p?r?j?s sp?l?s piedz?vojot zaud?jumus. Ieg?tie 7 punkti deva 5. vietu grup?.
2022. gada Pasaules kausa
kvalifik?cij?
Latvijas pretinieki bija
N?derlande
,
Turcija
,
Norv??ija
,
Melnkalne
un
Gibralt?rs
. Latvija kvalifik?cijas sp?l?s divas reizes uzvar?ja Gibralt?ru, divas reizes sp?l?ja neiz??irti ar Norv??iju pa vienai reizei sp?l?ja neiz??irti ar Melnkalni un Turciju, un p?r?j?s sp?l?s piedz?voja zaud?jumus. Latvija kvalifik?cijas turn?r? ieguva 9 punktus, ieg?stot 5. vietu grup?.
- ↑
≪2014 FIFA World Cup™ reached 3.2 billion viewers, one billion watched final≫
(ang?u).
FIFA
. 2015. gada 16. decembr?. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 2017. gada 29. oktobr?
. Skat?ts: 2017. gada 12. novembr?
.
- ↑
Olimpisk? odiseja tikt?l (1. da?a: 1908?1964)
Arhiv?ts
2009. gada 2. august?,
Wayback Machine
vietn?., FIFA.com.
- ↑
≪History of FIFA ? The first FIFA World Cup≫
.
FIFA.com
. Federation Internationale de Football Association. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 2015. gada 29. apr?l?
. Skat?ts: 2014. gada 12. j?lijs
.
Arhiv?ts
2015. gada 29. apr?l?,
Wayback Machine
vietn?.
- ↑
D?ons F Molinaro.
≪Lisj?ns Lor?ns: Pasaules Kausa pirmais v?rtu guv?js
(angliski)
≫
.
CBC
. Skat?ts: 05.06.2007.
.
- ↑
FIFA Pasaules Kausa ra?an?s
Arhiv?ts
2015. gada 24. septembr?,
Wayback Machine
vietn?. (PDF), FIFA.com.
- ↑
Rekorddaudzums - 204 komandas piedal?s kvalifik?cijas turn?r?
Arhiv?ts
2007. gada 17. novembr?,
Wayback Machine
vietn?., FIFA.com.
- ↑
?ila Rim? trofeja
Arhiv?ts
2013. gada 18. mart?,
Wayback Machine
vietn?., FIFA.com.
- ↑
FIFA ?pa?umi - Trofeja
Arhiv?ts
2007. gada 4. novembr?,
Wayback Machine
vietn?., FIFA.com.
- ↑
≪FIFA World Cup Awards≫
.
fifa.com
. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 2013. gada 20. Decembris
. Skat?ts: 2022. gada 7. maijs
.
- ↑
≪FIFA World Cup Final≫
.
fifa.com
. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 2013. gada 20. Decembris
. Skat?ts: 2022. gada 7. maijs
.
- ↑
≪Conheca o Passado para Entender o Futuro≫
.
casasdeapostas365.com
. Skat?ts: 2022. gada 7. maijs
.
- ↑
≪Kahn named top keeper≫
.
news.bbc.co.uk
. Skat?ts: 2022. gada 7. maijs
.
- ↑
≪World Player of the Year - Winners≫
.
rsssf.com
. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 2018. gada 23. Oktobris
. Skat?ts: 2022. gada 7. maijs
.
- ↑
≪FIFA Pasaules kausa kvalifik?cija: D?vain? un br?ni???g? atrastais apvienojums
(angliski)
≫
.
FIFA
. 23.12.2007. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 08.12.2013
. Skat?ts: 11.06.2008
.
Arhiv?ts
08.12.2013,
Wayback Machine
vietn?.
- ↑
≪2010. gada Pasaules kausa kvalifik?cija
(angliski)
≫
.
ESPN
. 26.11.2007. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 16.12.2008
. Skat?ts: 11.06.2008
.
- ↑
≪1938. gada FIFA Pasaules kauss Francij? - Kvalifik?cija≫
.
FIFA
. 27.12.2007. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 28.12.2007
. Skat?ts: 11.06.2008
.
Arhiv?ts
28.12.2007,
Wayback Machine
vietn?.
- ↑
≪Anglija izs?ta 2006. gada Pasaules kaus?
(angliski)
≫
.
BBC
. 06.12.2005.
- ↑
2010. gada FIFA Pasaules kausa noteikumi
Arhiv?ts
2013. gada 18. mart?,
Wayback Machine
vietn?. (PDF), (40. un 41. lapa), FIFA.com.
- ↑
≪FIFA Pasaules kausu fin?lu form?ti no 1930. l?dz 2010. gadam≫
(PDF).
FIFA.com
. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 2014. gada 6. apr?l?
. Skat?ts: 2008. gada 11. j?nij?
.
Arhiv?ts
2014. gada 30. j?nij?,
Wayback Machine
vietn?.
- ↑
≪FIFA prezidents pied?v? Pasaules kausu papla?in?t l?dz 48 izlas?m≫
.
sportacentrs.com
. 2016. gada 4. oktobr?
. Skat?ts: 2017. gada 12. novembr?
.
- ↑
≪FIFA Pasaules kausa komandu skaitu palielina l?dz 48≫
.
sportacentrs.com
. 2017. gada 10. janv?r?
. Skat?ts: 2017. gada 12. novembr?
.
- ↑
≪Unanimous decision expands FIFA World Cup™ to 48 teams from 2026≫
(ang?u).
FIFA
. 2017. gada 10. janv?r?. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 2018. gada 11. decembr?
. Skat?ts: 2017. gada 12. novembr?
.
- ↑
≪Urugvaja 1930
(angliski)
≫
. BBC. 11.04.2002.
- ↑
≪Francija 1938
(angliski)
≫
. BBC. 17.04.2002.
- ↑
≪?zija k??st par Pasaules kausa centru
(angliski)
≫
. CNN. 03.06.2002. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 01.04.2013
. Skat?ts: 11.06.2008
.
- ↑
≪Braz?lija r?kos 2014. gada Pasaules kausu
(angliski)
≫
. BBC. 10.10.2007.
- ↑
≪Rot?cija beigsies 2018. gad?
(angliski)
≫
. FIFA.com. 10.10.2007. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 01.11.2007
. Skat?ts: 11.06.2008
.
Arhiv?ts
01.11.2007,
Wayback Machine
vietn?.
- ↑
1938. gada Pasaules kausa kvalifik?cija
(angliski)
- ↑
1994. gada Pasaules kausa kvalifik?cija
(angliski)
- ↑
1998. gada Pasaules kausa kvalifik?cija
(angliski)
- ↑
2002. gada Pasaules kausa kvalifik?cija
(angliski)
- ↑
2006. gada Pasaules kausa kvalifik?cija
(angliski)
- ↑
≪T?du izlozes d?vanu j?m??ina izmantot≫
. eSports.lv. 25.11.2007.
|
---|
| Turn?ri
| |
---|
| Fin?li
| |
---|
| Sast?vi
| |
---|
| Kvalifik?cija
| |
---|
| Citi raksti
| |
---|
|
|
---|
| | | ?frika
| | |
---|
| Zieme?amerika
| |
---|
| Dienvidamerika
| |
---|
| ?zija
| |
---|
| Eiropa
| |
---|
| Oke?nija
| |
---|
|