Vilhelms Reihs

Vilhelms Reihs ; Wilhelm Reich
Vilhelms Reihs 20. gadsimta divdesmito gadu vid?
Person?g? inform?cija
Dzimis	1897 . gada 24. mart? ; Dobrjani?i, Austroung?rija ; (ciems ?vivas apgabala Peremi??anu rajon? , Ukraina )
Miris	1957 . gada 3. novembr? (60 gadi) ; Levisburgas cietums, Pensilv?nija , ASV
Taut?ba	austrietis
Paraksts
Visp?r?g? inform?cija
Skola, trad?cija	freidisms
Noz?m?gas idejas	freidomarksisms , seksu?l? revol?cija , vegetoterapija , orgons
Galven?s intereses	seksualit?te , marksisms
Alma mater	V?nes Universit?te
Skolot?js	Juliuss V?gners-Jauregs
Ietekm?jies no	Zigmunds Freids , Gustavs Landauers , K?rlis Markss , Makss ?tirners
Ietekm?jis	Sols Belovs , Viljams Barouzs , G? Debors , ?ils Del?zs , Arturs D?enevs , Normens Meilers , Herberts Mark?ze , A. S. N?ls , Fricis Perlzs , situacionisti , Roberts Antons Vilsons
Noz?m?gi darbi	Charakteranalyse (1933) ; Die Massenpsychologie des Faschismus (1933) ; Die Sexualitat im Kulturkampf (1936)
Valoda	v?cu valoda , ang?u valoda

Vilhelms Reihs ( v?cu : Wilhelm Reich ); dzimis 1897 . gada 24. mart? , miris 1957 . gada 3. novembr? ) bija Ukrain? dzimis austrie?u / amerik??u psihoanal?ti?is .

Dz?vesg?jums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Dzimis 1897. gad? Dobrjani?u ciem? Austroung?rij? , tagad Ukrain? , disfunkcion?l? ?imen?. ?imn?zij? m?c?j?s ?er?ivcos . Pirm? pasaules kara laik? c?n?j?s Austroung?rijas armij? It?lij? . P?c kara stud?ja V?nes Universit?t? , kur iepazin?s ar Freidu . 1922. gad? s?ka str?d?t Freida kl?nik?.

1930. gad? p?rc?l?s uz Berl?ni . Pamatojoties uz ideju par fizisk? ?erme?a saist?bu ar garu, ?eit att?st?ja t.s. vegetoterapiju . No 1934. l?dz 1939. gadam dz?voja Oslo , kur att?st?ja teoriju par t.s. bioniem , kas esot dz?v?bas ra?an?s pamat?. 1939. gad? p?rc?l?s uz ASV, apmezdamies Meinas ?tat?. Apgalvoja, ka esot atkl?jis dz?v?bas sp?ka ener?iju orgonu , un konstru?ja ier?ces t? izmanto?anai. Apgalvoja, ka esot rad?jis m?ko?u regul??anas ier?ces ( cloudbuster ), un, ka pasaulei uzbr?kot NLO . Miris ASV cietum?, kur bija ieslodz?jum? par necie?as izr?d??anu pret tiesu.

Profesion?l? darb?ba [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Bija viens pirmajiem, kuri cent?s apvienot freidismu un marksismu . Att?st?ja seksu?l?s revol?cijas j?dzienu, kas ieguva ?pa?u aktu?lit?ti rietumos 20. gadsimta se?desmitajos gados un jauno kreiso uzskatos. Att?st?ja vair?kas idejas, kuras ir aktu?las m?sdien?s ? visp?r?ja dzimumizgl?t?ba , abortu legaliz?cija, ??ir?an?s liberaliz?cija, laul?bas fakta neb?tiska ietekme uz m?sdienu ?imeni.

Vair?ku ietekm?gu darbu autors. Par 1933. gada darbu "Fa?isma masu psiholo?ija" ( Die Massenpsychologie des Faschismus ) tika izsl?gts no V?cijas Komunistisk?s partijas. Nacistu laik? gr?mata tika aizliegta un dedzin?ta publisk?s akcij?s. 1956. gad? p?c tiesas l?muma ?? gr?mata tika sadedzin?ta ar? ASV .