Tallinas pu?s

Tallinas pu?s
	; Pu?a sak?vei velt?t? pieminek?a atkl??ana pie Tondi karaskolas Tallin? (1928). 1941. gad? piemineklis izn?cin?ts
Datums	1924 . gada 1. decembris
Vieta	Igaunija
Izn?kums	Igaunijas vald?bas uzvara
Karot?ji
Krievijas un Igaunijas komunisti	Igaunija
Komandieri un l?deri
J?ns Anvelts	Fr?drihs Akels
Sp?ks
279 bru?oti kaujinieki, 56 atbalst?t?ji ar Thompson vieglajiem lo?met?jiem, 55 ?autenes, 65 rokas gran?tas, 8 spridzek?i un 150 pistoles	500-700 virsnieki un kadeti
Zaud?jumi
125 nogalin?ti, 500 arest?ti	26 kareivji un kadeti

Tallinas pu?s jeb 1. decembra valsts apv?rsuma m??in?jums ( igau?u : 1. detsembri riigipoordekatse ) bija neveiksm?gs komunistu m??in?jums veikt valsts apv?rsumu Igaunij? 1924 . gada 1. decembr? . Pu?a m?r?is bija g?zt Igaunijas vald?bu, sagr?bt varu valst? un pan?kt padomju sp?ku ien?k?anu, lai var?tu veikt Igaunijas pievieno?anu Padomju Savien?bai . ^[1]

Norise [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Lai ar? pu?istiem 1. decembra r?t? izdev?s ie?emt vair?kas armijas da?as, valsts vec?k? rezidenci, dzelzce?a stacijas, pastu u.c. svar?gus punktus Tallin? , tom?r armijas un varas iest??u akt?va r?c?ba, k? ar? str?dnieku atteik?an?s pievienoties pu?am ??va atsist uzbrukumus Tondi Kara skolai, Kara ministrijai, k? ar? citiem objektiem. Valst? tika izsludin?ts ?rk?rtas st?voklis, par armijas virspav?lnieku tika iecelts Johans Laidoners , bet div?ziju komandieriem tika pie??irtas pilnvaras r?koties uz viet?m. ^[1] Pu?s, kas s?k?s p?c 5.00 no r?ta, ar armijas pal?dz?bu tika apspiests jau ap 10.00. ^[2] Komunistu pus? piedal?j?s ap 250 bru?otu kaujinieku, no kuriem 1. decembra sadursm?s krita 12 cilv?ki, bet pret?j? pus? tika nogalin?ti 21 cilv?ks. P?c pu?a notika v?l vair?kas sadursmes ar komunistiem, kas sl?p?s no varas iest?d?m. Taj?s krita v?l vair?ki komunisti. Da?a komunistu un to l?dzjut?ju tika arest?ta, tom?r vair?k?m grup?m izdev?s aizb?gt no Igaunijas. ^[1]

Piemi?a [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Piemineklis pie Tondi karaskolas Tallin? (1928). 1941. gad? piemineklis nojaukts, 2009. gad? atjaunots
Piemineklis pie Baltijas dzelzce?a stacijas Tallin? (1974), p?c 1991. gada nojaukts
Filma "N?ves cenu prasi miru?ajiem" ( igau?u : Surma hinda kusi surnutelt ), re?isora Kaljo K?ska 1977. gada v?sturiska spriedzes sp?lfilma
Filma "Decembra karstums" ( igau?u : Detsembrikuumus ), re?isora Asko Kases 2008. gad? uz?emta v?sturiska spriedzes sp?lfilma

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 Enciklop?dija par Igauniju "Estonica" ? An attempted Communist coup d’etat on 1 December 1924 Arhiv?ts 2012. gada 31. maij?, Wayback Machine vietn?. (angliski)
↑ Latvijas s?t?a Igaunij? J.Seska 1924. gada 2. decembra zi?ojums Latvijas vald?bai par "Komunistu sacel?anos 1. decembr? R?vel?" (Public?ts: Stranga A. Latvijas - Padomju Krievijas miera l?gums 1920. gada 11. august?. R?ga: Latvijas Universit?tes ?urn?la "Latvijas V?sture" fonds, 2000).

?is ar v?sturi saist?tais raksts ir nepiln?gs . J?s varat dot savu ieguld?jumu Vikip?dij?, papildinot to .

[est-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 Enciklop?dija par Igauniju "Estonica" ? An attempted Communist coup d’etat on 1 December 1924 Arhiv?ts 2012. gada 31. maij?, Wayback Machine vietn?. (angliski)

[2] Latvijas s?t?a Igaunij? J.Seska 1924. gada 2. decembra zi?ojums Latvijas vald?bai par "Komunistu sacel?anos 1. decembr? R?vel?" (Public?ts: Stranga A. Latvijas - Padomju Krievijas miera l?gums 1920. gada 11. august?. R?ga: Latvijas Universit?tes ?urn?la "Latvijas V?sture" fonds, 2000).

[1]

[2]