Sputnik-2 Спутник-2
KA veids	biolo?iskais un Zemes zin?t?u
Organiz?cija:	PSRS aizsardz?bas r?pniec?bas ministrija   PSRS
Izgatavot?ji	OKB-1   PSRS
Starts	03.11 . 1957 .
Starta vieta	Tjuratama   PSRS
Nes?jra?ete	R-7   PSRS
Beigu datums	04.01 . 1958 .
Lidojuma ilgums	162 dienas
NSSDC ID	1957-002A
SCN	00003
Masa	508,3 kg
Orb?tas elementi
Centr. ?ermenis	Zeme
Ekscentricit?te	0,098921
Sl?pums	65,33°
Periods	103,7 min
Apogejs	1660 km
Perigejs	212 km
Apri??ojumi	~2000
Iepriek??jais N?kamais Sputnik-1 Sputnik-3

Otrais Zemes m?ksl?gais pavadonis jeb Sputnik-2 (no krievu : спутник "pavadonis") jeb PS-2 (no Prostei?ij Sputnik ? Простейший Спутник-2 "vienk?r??kais pavadonis") bija otrais Zemes m?ksl?gais pavadonis (ZMP), kuru PSRS ievad?ja ?eocentrisk? orb?t? . Tas bija pirmais pavadonis ar dz?vu b?tni ? suni Laika . Su?a atgrie?an?s uz Zemi nebija paredz?ta, tas g?ja boj?, kosmiskajam apar?tam p?rkarstot.

Galvenie uzdevumi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Bez pirm? Zemes pavado?a uzdevumiem otr? m?r?i bija:

• p?rbaud?t iesp?ju dz?vai b?tnei ilgsto??k uztur?ties bezsvara st?vokl?;
• noteikt atmosf?ras spektr?los raksturlielumus orb?tas augstum?. ^[1]

Priek?v?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1957 . gada 4. oktobr? tika palaists pirmais ZMP, kas pasaul? rad?ja lielu p?rsteigumu. P?c ?? starta PSKP CK pirmais sekret?rs ?ikita Hru??ovs uzaicin?ja ra?e?u galveno konstruktoru Sergeju Koro?ovu pie sevis, un sarunas rezult?t? tika nolemts palaist n?kamo pavadoni uz Oktobra revol?cijas 40. gadadienu. ^[2] 12. oktobr? tika pie?emts vald?bas l?mums par otr? pavado?a palai?anu.

Pavado?a sagatavo?ana [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Otrais ZMP tika izveidots rekord?s? laik? ? 22 dien?s. T? k? jaunu pavadoni izgatavot m?ne?a laik? nebija iesp?jams, tad par pamatu tika ?emts pavado?a PS ( Sputnik-1 ) korpuss un herm?tisk? dz?vnieku kab?ne no R-2A ra?e?u programmas. Tie tika piestiprin?ti pie ra?etes otras pak?pes, un nebija atdal?mi lidojuma laik?. Pirm? pavado?a otr?s pak?pes ilgais lidojums pierad?ja, ka aparat?ru var ar? neatvienot no ra?etes p?c ieie?anas orb?t?, lai vienk?r?otu konstrukciju.

1957 . gada 19. oktobr? uz starta vietu tika nog?d?ta nes?jra?ete. Pavadonis ierad?s pa da??m. Ra?etes un pavado?a samont??ana notika bez aiz?er?an?s. 22. oktobr? s?k?s gatavo?an?s startam.

Lidojuma gaita [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Sput?ik-2 tika palaists no Tjuratamas , PSRS 1957 . gada 3. novembr? ar modific?tu starpkontinent?lo ballistisko ra?eti R-7 .

Pavado?a uzb?ve [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Ra?etes otras pak?pes aug?gal? tika novietots r?mis, pie kura tika stiprin?ta zin?tnisk? aparat?ra. Herm?tisk? dz?vnieku kab?ne tika ievietota ra?etes p?rejas nodal?jum?. Aparat?ras lodveida konteiners atrad?s r?mja vid?.

Bez tam pavadon? tika iek?auti instrumenti Saules rentgena un ultraviolet? starojuma izp?tei ( SP-65 ), kosmisk? starojuma intensit?tes m?r??anai.

R?mi ar aparat?ru aptv?ra konusveida ra?etes priek?gals, kura nome?ana notika ar atsperveida meh?nismu. R?mis ar aparat?ru no ra?e?pak?pes nebija atdal?ms, tie visi kop? veidoja pavadoni. Pavado?a telemetrijas noraid??anai tika izmantota 2. pak?pes telemetrisk? aparat?ra Tral-C , veicot t?s autom?tisko p?rsl?g?anos p?c ra?etes akt?v? lidojuma beig?m. Pavadonim lidojot p?ri PSRS teritorijai, ?pa?s elektropulkstenis iesl?dza zin?tnisko un m?raparat?ru, bet izsl?dza to, non?kot ?rpus valsts redzam?bas zonas.

Dz?vnieku kab?ne tika izgatavota no alum?nija sakaus?jumiem. Taj? atrad?s iluminators . Konteinera bija dz?v?bas nodro?in??anas sist?ma , kuras sast?v? ietilpa sk?bek?a ??miskais ?enerators , kas izdal?ja sk?bekli elpo?anai, neitraliz?ja og?sk?bo g?zi un ?dens tvaikus. Termoregul?cijai bija izgatavota vienk?r?a sist?ma, l?dz?ga k? Sputnik-1 ; gaisa apmai?ai darboj?s ventilators . Su?a ?din??anai bija paredz?ta barotava. ^[3]

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Su?i, ka?i, vardes ? visi dodas kosmos? Neatkar?g? r?ta av?ze Latvijai. 2007.11.03