Nikolajs Novikovs
Николай Иванович Новиков
|
|
Person?g? inform?cija
|
Dzimis
|
1744
. gada
27. apr?l?
Tihvinska-Avdotjina,
Maskavas guber?a
,
Krievijas imp?rija
(Avdotjina,
Stupinas rajons
,
Maskavas apgabals
,
Krievija
)
|
Miris
|
1818
. gada
31. j?lij?
(74 gadi)
Tihvinska-Avdotjina,
Maskavas guber?a
,
Krievijas imp?rija
(Avdotjina,
Stupinas rajons
,
Maskavas apgabals
,
Krievija
)
|
Nodarbo?an?s
|
rakstnieks, filantrops un apgaismot?js
|
|
Nikolajs Novikovs
(
krievu
:
Николай Иванович Новиков
;
1744
. gada
8. maijs
[
v.s.
27. apr?lis
]
?
1818
. gada
12. augusts
[
v.s.
31. j?lij?
]
) bija krievu rakstnieks, filantrops un apgaismot?js. Tiek uzskat?ts par pirmo krievu ?urn?listu m?sdienu izpratn? ar m?r?i paaugstin?t sabiedr?bas inform?t?bu un izgl?tot?bu.
Novikova gr?matspiestuve p?c
1780
. gada public?ja apm?ram tre?da?u no visiem krievu valod? izn?ko?aj?m gr?mat?m un vair?kus laikrakstus, ko finansi?li pabalst?ja
br?vm?rnieki
. P?c
Fran?u revol?cijas
Krievijas imperatore
Katr?na II
main?ja attieksmi pret N. Novikovu un lika vi?u ieslodz?t
?liselburgas
cietoksn? uz 15 gadiem.
1769. gad? N.Novikovs s?ka izdot ikned??as sat?risko ?urn?lu ≪Трутень≫, kur? kari??ja un izsm?ja dzimtb??anas netaisn?gumu, mui?nieku patva?u un korump?t?bu. ?urn?la asais stils izrais?ja polemiku starp preses izdevumiem par to, cik t?lu dr?kst kritiz?t amatpersonas un personas visp?r. K? galvenais oponents bija galmam tuvu st?vo?s ?urn?ls ≪Всякая Всячина≫, kas aizst?v?ja uzskatu, ka ?urn?listi nedr?kst aizvainot augstu st?vo?as personas. 1770. gad? ?urn?lu p?rtrauca izdot, bet Novikovs bija k?uvis pla?i paz?stams progres?vaj?s un kritiski noska?otaj?s aprind?s.
1772. gad? N. Novikovs s?ka izdot jaunu sat?risku ?urn?lu ≪Живописец≫, kas augst?k? kvalit?t? turpin?ja izplat?t t?s pa?as idejas. ?urn?lu atkal piespieda m?kstin?t toni, rakst?t par abstrakt?m idej?m, nevis konkr?t?m person?m, l?dz 1773. gad? t? izdo?anu piespieda p?rtraukt.
1772. gad? Novikovs s?ka izdot v?sturiskas gr?matas par Krievijas v?sturi:
- ≪Опыт исторического словаря о российских писателях≫ (1772.)
- ≪Древняя Российская Вивлиофика…≫ ikm?ne?a ?urn?ls par krievu seno v?sturi (1773.?1775.), kuru finansi?li atbalst?ja ar? ?eizariene Katr?na II
- ≪Древняя Российская Идрография≫ 1.s?jums par Maskavijas valsti lielk?aza Fjodora Aleksejevi?a laik? (1773.)
- ≪Санкт-Петербургские учёные ведомости≫ - ikned??as izdevums ar zin?tnisku un liter?ru kritiku par Krievij? un Eirop? notieko?o (1777.)
- ≪Утренний Свет≫ - ikm?ne?a filosofisks ?urn?ls (no 1777.)
- ≪Московские ведомости≫ (1779.)
- ≪Московское ежемесячное издание≫ - ≪Утренний Свет≫ pielikums (1781.)
- ≪Городская и деревенская библиотека≫ (1782?1786),
- ≪Вечерняя Заря≫ (1782.)
- ≪Покоящийся Трудолюбец≫ (1784.?1785.)
- ≪Детское чтение≫ (1785.?1789.).
Vi?a 20 gr?matn?c?s katru gadu p?rdeva ap 20 000 gr?matu.
1775. gada s?kum? Novikova draugi uzaicin?ja vi?u pievienoties
br?vm?rniekiem
, tom?r vi?? vilcin?j?s, jo nev?l?j?s uz?emties nezin?mas saist?bas. Beidzot vi?u 1775. gada j?nij? uz??ma I.Jelagina vad?t?s provinci?l?s liello?as P?terburgas lo?as "Astreja" uzreiz meistara 3. pak?p?. Tom?r ang?u sist?ma vi?u neaizr?va un vi?? 1775. gada decembr? piedal?j?s lo?as "Latona" dibin??an?, kas str?d?ja Reihe?a-Cinnendorfa zviedru ritu?l? ar daudziem mor?liem un reli?iskiem elementiem. 1776. gad? vi?? k?uva par lo?as "Latona" vad?t?ju, dr?z vien ieguva 4. gr?du, bet 1778. gad? 7. gr?du. P?c savas p?rcel?an?s uz Maskavu vi?? Lo?u p?rveidoja par kapitulu "Latona", par kuras prefektu vi?? pats k?uva. P?c 1782. gada, kad Krievija tika pasludin?ta par br?vm?rnieku Strikt?s Observances Orde?a VIII. provinci, Nikolajs Novikovs (orde?a v?rds
Nicolaus eques ab ancora
) k?uva par Orde?a Maskavas direktorijas prioru un vienu no Krievijas imp?rijas br?vm?rnieku vad?t?jiem. Vi?am pak??v?s ar?
R?gas prefekt?ras
bru?inieku gr?dos eso?ie br?vm?rnieki, kuru p?rst?vis Maskavas direktorij? bija P?teris fon Freilihs ar Orde?a v?rdu
Petrus eques a speculatione
. 1785. gad? br?vm?rniekiem piedero?? I. Lopuhina "Br?v? tipogr?fija" iespieda
G. F. Stendera
gr?matu “Reli?ijas paties?ba, kas v?rsta pret br?vdom?t?ju un natur?listu netic?bu” (
Истина религии вообще...
).
[1]
1777. gad? Novikovs atv?ra skolu pie Vladimiras Dievm?tes bazn?cas, 1778. gad? skolu pie Lab?s v?sts (Благовещения) bazn?cas Vas?lija sal? P?terburg?, kas darboj?s vismaz l?dz 1782. gadam. Vi?? dibin?ja ar? pirmo publisko bibliot?ku Maskav?.
Latvijas rakstnieks
Sta?islavs Rubin?iks
p?c
Valent?na Piku?a
ieteikuma nol?ma velt?t v?sturisku st?stu 18.gadsimta Krievijas apgaismot?j?m Nikolajam Novikovam. Taj? S.Rubin?iks saskat?ja radniecisku dv?seli ? person?bu, kas velt?ja dz?vi tam, lai cilv?ki var?tu un grib?tu las?t gr?matas. Masonu t?ma pie???ra st?stam intrigu. Tr?s gadi pag?ja v?cot v?sturiskus materi?lus arh?vos un bibliot?k?s. Tai bija j?b?t pirmajai b?rnu rakstnieka S.Rubin?ika gr?matai pieaugu?o auditorijai, bet gr?matu vi?? nepabeidza.
[2]
- ↑
Истина религии вообще: В двух частях, из которых в первой доказывается истина религии вообще противу неверия вольнодумцов и натуралистов; а во второй утверждается истина християнской религии, следуя священному писанию противу неверия натуралистов. Ч. 1. ? В Москве: печатана в вольной типографии И. Лопухина, 1785. ? XVI, 212 с. (atk?rtots izdevums: Москва: В Университетской типографии, 1820. ? Ч. 1. ? 264, Ч. 2. ? 401)
(krieviski)
- ↑
Rakitjanskis, Anatolijs (2010). "Velt?jums Sta?isl?vam Rubin?ikam".
Рижский библиофил
: 5-32.
ISBN
5-86830-114?5
.