Latvijas Republikas ?erbonis
Versijas
Latvijas Republikas papildin?tais mazais ?erbonis
Latvijas Republikas mazais ?erbonis
Deta?as
Ieviests	1921. gada 15. j?nij?
Vairogs	Dal?ts un skald?ts; aug?da?? zil? lauk? zelta saules puse, apak?da?? sarkans lauva sudraba lauk? un sudraba grifs sarkan? lauk?.
Tur?t?ji	Sarkans lauva un sudraba grifs
Pamatne	Ozola lapu pinums un lente valsts karoga kr?s?s
Citi elementi	Virs vairoga 3 zelta piecstaru zvaigznes

Latvijas valsts ?erbonis apstiprin?ts Satversmes sapulc? 1921. gad? 15. j?nij?. ^[1] Autors ir grafi?is Vilhelms Kr?mi?? , bet gal?gaj? variant? korekcijas izdar?jis Rihards Zari?? . ^[2]

Apraksts [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Jau embl?m?, ko nosac?ti var uzskat?t par pirmo Latvijas valsts ?erboni, bija att?lota leco?a saule. Past?v?ja uzskats, ka t?s 19 stari simboliz? atdzimu?o Latviju ar t?s 19 apri??iem (vec?kos z?m?jumos saulei 17 stari, jo tad bija tikai 17 apri??u). Saul?te tika izmantota ar? Pirm? pasaules kara laika latvie?u str?lnieku simbolik?. ^[2]

Sarkan? lauva sudraba lauk? ?emta no agr?k?s Kurzemes hercogistes ?erbo?a un simboliz? Kurzemi un Zemgali . Parasti ?erbo?os lauva izteic sp?ku, stiprumu, iztur?bu.

Kurzemes un Zemgales hercogiste past?v?ja no 1561. l?dz 1795. gadam k? Polijas?Lietuvas kopvalsts vasa?valsts.

Sudraba grifs ar zobenu ?etn? ir n?cis no P?rdaugavas Livonijas hercogistes ?erbo?a un tagad simboliz? Vidzemi un Latgali . Parasti ?erbo?os grifs izteic gudr?bu un ros?gumu.

P?c Livonijas Konfeder?cijas sabrukuma un Vi??as ?nijas nosl?g?anas 1561. gad? Vidzemi un Latgali pievienoja Lietuvai .

1566. gada 26. decembr? apstiprin?ja jaun?s Livonijas hercogistes ?erboni, kas bija patapin?ts no iepriek??j? Livonijas valdnieka arhib?skapa Brandenburgas Vilhelma ?erbo?a: sarkan? lauk? uz labo pusi ejo?s ar zeltu kron?ts sudraba grifs ar zobenu labaj? ?etn?, kam uz kr?t?m monogramma "SA" (Sigismunds Augusts). ?is ?erbonis k?uva par pamatu ar? Livonijas p?rvaldnieka J??a Hodkevi?a p?cte?u ? Hodkevi?u dzimtas ?erbonim. 1629. gad? P?rdaugavas hercogiste bija sadal?ta, Vidzemi pievienojot Zviedrijai , bet Latgali atst?jot Polijai.

Tr?s zelta zvaigznes virs vairoga simboliz? tr?s Latvijas provinces: Kurzemi ar Zemgali (abas bie?i uzskata par vienu kop?ju provinci), Vidzemi un Latgali.

?erbo?a greznojumam izlietoti ozola zari ? sens latvie?u v?ri???bas un iztur?bas simbols.

Kr?sas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Saska?? ar Valsts heraldikas komisijas noteikumiem "Par valsts karoga un ?erbo?u kr?s?m" ?erbo?a kr?s?m j?atbilst ??diem PANTONE kr?su skalas parametriem. ^[4]

• Zila ? Pantone 286 C
• Sarkana ? Pantone 186 C
• Za?a ? Pantone 341 C
• Zelta ? Pantone 873 C (var tikt aizst?ta ar dzelteno ? Pantone 124 C)
• Sudraba ? Pantone 877 C (var tikt aizst?ta ar pel?ko ? Pantone Cool Grey 4 C)
• Melna ? Pantone Black C
• Purpurs ? Pantone 208 C

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pirm? Latvijas 'valsts ?erbo?a' embl?ma uz 10 un 50 rub?u naudasz?m?m (1919)

Latvijas Republikas Satversmes sapulces prezidijs. No kreis?s S. Kambala , A. Petrevics , J. ?akste , M. Antons , E. Bite , R. Ivanovs

Latvijas valsts pirmo '?erboni' (embl?mu, jo t? neatbilda heraldikas standartiem) ?si p?c Latvijas Republikas neatkar?bas pasludin??anas 1918. gada 6. decembr? pie??ma Tautas padome . Latvijas valstiskumu simboliz?ja embl?m? eso?? Saule . Stiliz?tu Saules att?lu Pirm? pasaules kara laik? k? at??ir?bas un tautisk?s pieder?bas z?mi s?ka izmantot Krievijas Imp?rijas armij? iesauktie latvie?u karav?ri ? latvie?u str?lnieki . Pirm? pasaules kara laik? Saules att?lu veidoja ar 17 (v?l?k - 19) stariem, kas simboliz?ja 17 latvie?u apdz?votos apri??us. Saules diska apak??jo malu sedza nacion?l?s kr?sas, bet t? centr? bija burts L (valsts nosaukuma s?kumburts) un tr?s piecstarainas zvaigznes, kas simboliz?ja tr?s Latvijas v?sturiskos novadus ? Kurzemi, Vidzemi un Latgali. ??da embl?ma bija ar? Tautas padomes, Satversmes sapulces un visu citu valsts iest??u un karasp?ka da?u z?mogos. Nedaudz at??ir?gs valsts embl?mas att?la variants bija uz m?kslinieka Vi?a Kr?mi?a z?m?t?s 10 rub?u un ar? uz 50 rub?u naudasz?mes, kas abas iespiestas R?g? 1919. gad?. At??ir?gs no abiem iepriek? min?tajiem bija pirm? valsts '?erbo?a' att?ls, kas iespiests uz Latvijas diplom?tiskaj?m pas?m. Taj? visi embl?mas elementi att?loti uz vairoga, ko ap?em divi zem t? sakrustoti un ar lenti saist?ti ozolzari. ^[5] 1920. gad? san?kot Satversmes sapulcei, t?s s??u z?li Vidzemes bru?niec?bas nam? rot?ja ?erbonim l?dz?ga embl?ma bez L burta, bet ar tautast?rpos ??rbtu v?rieti un sievieti k? vairoga tur?t?jiem.

1921. gad? apstiprin?to Latvijas valsts ?erboni izstr?d?ja latvie?u m?kslinieks Rihards Zari??, tom?r faktiski t? pamatmetu veidoja Vilhelms Kr?mi??, kas tolaik v?l bija students. ?erbonis apvieno gan Latvijas valstiskuma simboliku, gan senus v?sturisko novadu simbolus, kas radu?ies jau 16. gadsimt?. Kurzemi simboliz? sarkans lauva, kas Kurzemes hercogistes ?erbon? par?d?j?s jau 1569. gad?. Vidzemi un Latgali simboliz? grifs (teiksmains sp?rnots sudrabots zv?rs ar ?rg?a galvu), kas P?rdaugavas Livonijas hercogistes ?erbon? par?d?j?s 1566. gad?.

Latvijas Skautu centr?l? organiz?cija vismaz l?dz 1935. gadam bija vien?g? organiz?cija, kuras karog? bija Latvijas lielais ?erbonis. ^[6]

Lieto?ana [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Latvijas valsts ?erbo?a lieto?ana ir stingri reglament?ta. Lieto tr?s veida valsts ?erbo?us: lielo, mazo papildin?to un mazo ?erboni. Lielo ?erboni, piem?ram, at?auts lietot Valsts prezidentam, parlamentam (Saeimai), Ministru prezidentam, Ministru kabinetam, ministrij?m, Augst?kajai tiesai, ?ener?lprokurat?rai, k? ar? Latvijas diplom?tiskaj?m un konsul?raj?m p?rst?vniec?b?m.

Mazo papildin?to ?erboni at?auts lietot iest?d?m, kas atrodas Parlamenta, Ministru kabineta un ministriju tie?? pak?aut?b? vai p?rraudz?b?.

Savuk?rt mazo ?erboni dr?kst lietot, piem?ram, uz Latvijas m?c?bu iest??u izdotajiem ieg?to izgl?t?bu apliecino?iem dokumentiem, to dr?kst lietot ar? p?r?j?s valsts iest?des un pa?vald?bas.

Papildin?tais mazais valsts ?erbonis [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Latvijas Republikas mazo papildin?to ?erboni dr?kst lietot:

• Saeimas Kanceleja
• Valsts prezidenta Kanceleja
• Valsts kanceleja
• Saeimas iev?l?tas vai apstiprin?tas instit?cijas vai amatpersonas
• Iest?des, kuras atrodas Ministru kabineta un ministriju tie?? pak?aut?b? vai p?rraudz?b?
• Ministrijas
• Valsts kontroles,
• Augst?k?s tiesas
• ?ener?lprokurat?ras
• Latvijas Bankas strukt?rvien?bas
• Apgabaltiesas, rajonu (pils?tu) tiesas
• Apgabaltiesu zemesgr?matu noda?as
• Dzimtsarakstu iest?des
• Prokurat?ras iest?des
• Zv?rin?ti not?ri
• v?l??anu komisijas
• Publisko ties?bu pa?p?rvaldes autonomie subjekti
• Papildin?to mazo valsts ?erboni dr?kst lietot uz diplomiem, apliec?b?m, atest?tiem, kurus izdevu?as izgl?t?bas iest?des, iz?emot augstskolas, un kuri apliecina izgl?t?bas vai kvalifik?cijas ieguvi p?c akredit?tas izgl?t?bas programmas.

Mazais valsts ?erbonis [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Mazo valsts ?erboni ir ties?gas lietot valsts iest?des un t?s pa?vald?bas, kur?m nav sava apstiprin?ta ?erbo?a, k? ar? pa?vald?bu un citu publisko instit?ciju iest?des.

Skat?t ar? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Latvijas Republikas karogs

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: Latvijas ?erbonis .

• Latvijas Nacion?l?s enciklop?dijas ??irklis
• Likums “Par Latvijas valsts ?erboni” . Latvijas Saeima .
• Iepaz?sti Latvijas valsts ?erboni! Latvijas Republikas Valsts kanceleja . 2014. gada 18. novembris.