Jap?nas Imp?rijas armija

Jap?nas Imp?rijas armija
	大日本帝國陸軍 ; Dai-Nippon Teikoku Rikugun
	Jap?nas Imp?rijas armijas Karogs
Darb?ba	1868.?1945. gads
Valstis	Jap?nas Imp?rija
Tips	armija
Loma	sauszemes karasp?ks
Lielums	6 095 000 (1945. gada augusts)
Da?a no	Imp?rijas bru?otie sp?ki
Colors	sarkans balts
Komandieri
Jap?nas imperators	Meidzi ; Tai?o ; Hirohito ;
Armijas ministrs	Ojama Ivao (pirmais) ; Sadamu ?imomura (p?d?jais) ;
Armijas ?ener?l?t?ba priek?nieks	Jamagata Aritomo (pirmais) ; Jo?ihiro Umedzu (p?d?jais) ;
Orde?i
K?jnieku pulka vimpelis

Jap?nas Imp?rijas armija ( jap??u : : 大日本帝?陸軍 , Hepb?rna sist?m?: Dai-Nippon Teikoku Rikugun, "Liel?s Jap?nas Imp?rijas armija") (JIA) bija Jap?nas Imp?rijas galvenie sauszemes sp?ki.

Armiju kontrol?ja Jap?nas Imp?rijas armijas ?ener?l?t?bs un t? bija pak?auta Armijas ministrijai , ta?u abas ??s strukt?ras bija tie?i pak?autas Jap?nas imperatoram k? sauszemes, j?ras un gaisa sp?ku augst?kajam komandierim un ?eneralisimusam . Tre?? strukt?ra, kas p?rraudz?ja armiju, bija Avi?cijas ?ener?linspekcija . Kara vai ?rk?rtas st?vok?a laik? visi imperatora nomin?lie komand??anas pien?kumi tika koncentr?ti imperatora ?t?b? - ad hoc milit?raj? strukt?r?, kas sast?v?ja no armijas ?ener?l?t?ba priek?nieka un vi?a vietnieka, armijas ministra, imp?rijas kara flotes virspav?lnieka un vi?a vietnieka avi?cijas ?ener?linspektora un kaujas apm?c?bas galven? inspektora.

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Bokseru sacel?an?s [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Skat?t ar?: Bokseru sacel?an?s

1899.?1900. gad? "Ihetua?" (bokseru) uzbrukumi ?rzemniekiem ??n? pastiprin?j?s, k? rezult?t? Pekin? tika aplenktas diplom?tisk?s misijas. Starptautiskie sp?ki, kas sast?v?ja no Lielbrit?nijas, Francijas, Krievijas, V?cijas, It?lijas, Austroung?rijas, Amerikas un Jap?nas karasp?ka, beidzot tika sapulcin?ti, lai atbr?votu deleg?cijas. Jap??i nodro?in?ja liel?ko karasp?ka kontingentu ? 20 840, k? ar? 18 karaku?us.

Krievijas?Jap?nas kar? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Skat?t ar?: Krievijas?Jap?nas kar?

Krievijas un Jap?nas kar? (1904?1905) bija rezult?ts spriedzei starp Krieviju un Jap?nu, ko galvenok?rt izrais?ja konkur?jo??s imperi?listisk?s amb?cijas attiec?b? uz Mand??riju un Koreju. Jap?nas armija nodar?ja smagus zaud?jumus krieviem; tom?r vi?i nesp?ja dot iz??iro?u triecienu krievu armij?m. P?rm?r?ga pa?au?an?s uz k?jniekiem izrais?ja lielus upurus Jap?nas sp?ku vid?, ?pa?i Portart?ras aplenkuma laik?.

Otrais pasaules kar? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1941. gad? Jap?nas Imp?rijas armij? bija 51 div?zija ^[1] un da??das speci?l?s artil?rijas, kaval?rijas, pretgaisa un bru?utehnikas vien?bas, kur?s kop? bija 1 700 000 cilv?ku. Otr? pasaules kara s?kum? liel?k? da?a Jap?nas armijas (27 div?zijas) atrad?s ??n?. V?l 13 div?zijas aizst?v?ja Mongolijas robe?u, jo bija ba?as par iesp?jamu Padomju Savien?bas uzbrukumu. ^[2] No 1942. gada karav?ri tika nos?t?ti uz Honkongu (23. armija), Filip?n?m (14. armija), Taizemi (15. armija), Birmu (15. armija), N?derlandes Austrumindiju (16. armija) un Malaju (25. armija). L?dz 1945. gadam Jap?nas Imp?rijas armij? bija 6 miljoni karav?ru. Kop? 1943. gada Jap?nas karasp?ks cieta no apg?des kr?jumu tr?kuma, jo ?pa?i p?rtikas, medikamentu, mun?cijas un bru?ojuma, galvenok?rt zem?de?u embargo pieg?des d?? un Jap?nas ku?niec?bas zaud?jumiem, ko pasliktin?ja ilgsto?? s?ncens?ba ar Jap?nas Imp?rijas floti. Pieg??u tr?kuma d?? liels skaits kaujas lidma??nu k?uva neder?gas rezerves da?u tr?kuma d?? un "pat divas tre?da?as no Jap?nas kop?j? milit?ro n?ves gad?jumu skaita [izrais?ja] slim?bas vai nepietiekams uzturs". ^[3]

Kara noziegumi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Vis? Otr? ??nas un Jap?nas kara un Otr? pasaules kara laik? Jap?nas Imp?rijas armija bija izr?d?jusi milz?gu brutalit?ti un iesaist?jusies daudz?s zv?r?b?s pret civiliedz?vot?jiem, k? ar? karag?stek?iem, un Na?dzjinas slakti?? bija vispaz?stam?kais piem?rs. ^[4] Citi kara noziegumi, ko pastr?d?ja Jap?nas imperatora armija, bija izvaro?ana un piespiedu prostit?cija , n?ves g?jieni , biolo?isk? kara izmanto?ana pret civiliedz?vot?jiem un karag?stek?u sod??ana ar n?vi. ??das zv?r?bas kara laik? izrais?ja daudzu miljonu cilv?ku n?vi. ^[5]

Armijas skaitliskais sast?vs [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1873 ? 32 000 karav?ri (akt?vaj? dienest?), 50 000 (rezerv?)
1894 ? 96 000 karav?ri (akt?vaj? dienest?), 150 000 (rezerv?)
1903?155 000 karav?ri (akt?vaj? dienest?), 350 000 (rezerv?)
1904?325 000 karav?ri (akt?vaj? dienest?), 450 000 (rezerv?)
1914?335 000 karav?ri (akt?vaj? dienest?), 685 000 (rezerv?)
1918?700 000 karav?ri (akt?vaj? dienest?), 800 000 (rezerv?)
1930?375 000 karav?ri (akt?vaj? dienest?), 125 000 (rezerv?)
1931?700 000 karav?ri (akt?vaj? dienest?), 850 000 (rezerv?)
1941 ? 1 750 000 karav?ri (akt?vaj? dienest?), 1 600 000 (rezerv?)
1943 ? 2 200 000 karav?ri (akt?vaj? dienest?), 2 300 000 (rezerv?)
1945 ? 6 100 000 karav?ri (akt?vaj? dienest?), 1 200 000 (rezerv?)

Att?lu galerija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

13. tips (aug?pus?) un 22. tips (apak??). Murata ?autene ir pirm? viet?j? ra?ot? jap??u armijas ?autene, kas tika pie?emta ekip?jum? 1880. gad?.
Tips 97 ?i-Ha , Otr? pasaules kara vispla??k ra?otais jap??u vid?jais tanks
Imp?rijas armijas virsnieki, 1930 gadi
Armijas par?de Na?dzjinas pils?t? 1937. gad?
Jap??u k?jnieku un kaval?rijas karav?ri Krievijas?Jap?nas kara laik?

Dienesta pak?pes un z?motnes [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Kategorija	Dienesta pak?pe	Uz?uve ^[6]	Uzplecis ^[7]
Imperators 天皇	?eneralisimuss 大元帥
?ener??i ?官	Mar?als 元帥
	?ener?lis 大?
	?ener?lleitnants 中?
	?ener?lmajors 少?
Virsnieki 士官	Pulkvedis 大佐
	Apak?pulkvedis 中佐
	Majors 少佐
	kapteinis 大尉
	Leitnants 中尉
	Jaun?kais leitnants 少尉
Apak?virsnieks 准士官	Prapor??iks 准尉
Ser?anti 下士官	Vec?kais ser?ants 曹長
	Ser?ants 軍曹
	Kapr?lis 伍長
Kareivji 兵	Jaun?kais kapr?lis 兵長
	Augst?k?s klases ierindnieks 上等兵
	Ierindnieks 1.klases 一等兵
	Ierindnieks 2.klases 二等兵

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

↑ Jowett, Philip (2002). The Japanese Army 1931?45 (1). Botley, Oxford: Osprey Publishing. ISBN 1841763535 .
↑ Jowett, Philip (2002). The Japanese Army 1931?45 (1). Botley, Oxford: Osprey Publishing. ISBN 1841763535
↑ Gilmore, Allison B. (1998). You Can't Fight Tanks with Bayonets: Psychological Warfare against the Japanese Army in the South West Pacific. Lincoln, Nebraska: University of Nebraska Press. ISBN 0803221673 .
↑ Harries, Meirion; Harries, Susie (1994). Soldiers of the Sun: The Rise and Fall of the Imperial Japanese Army. New York: Random House. ISBN 0679753036 .
↑ https://en.wikipedia.org/wiki/Imperial_Japanese_Army#cite_note-sterling-60
↑ Введен? з 1938 року зам?сть погон ? кольорових петлиць род?в в?йськ. Скасован? з 3 вересня 1945 року у зв'язку з кап?туляц??ю Япон?? .
↑ Введен? з 1930 року разом з кольоровими петлицями род?в в?йськ.

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Overview of Imperial Japanese Army weapons and armaments in World War II
Army of the Land of the Rising Sun 100 years ago. Part 1. Leap from the Middle Ages into the XX century krievu : {{{2}}} (part 1 of 4)
Japanese war posters
The PBS program Victory in the Pacific Arhiv?ts 2010-03-26 Wayback Machine vietn?.
Imperial Japanese Army 3rd Platoon reenactor's resource Arhiv?ts 2012-01-28 Wayback Machine vietn?.

?is ar milit?ro tematiku saist?tais raksts ir nepiln?gs . J?s varat dot savu ieguld?jumu Vikip?dij?, papildinot to .

?is ar v?sturi saist?tais raksts ir nepiln?gs . J?s varat dot savu ieguld?jumu Vikip?dij?, papildinot to .

?is ar Jap?nu saist?tais raksts ir nepiln?gs . J?s varat dot savu ieguld?jumu Vikip?dij?, papildinot to .

[1] Jowett, Philip (2002). The Japanese Army 1931?45 (1). Botley, Oxford: Osprey Publishing. ISBN 1841763535 .

[2] Jowett, Philip (2002). The Japanese Army 1931?45 (1). Botley, Oxford: Osprey Publishing. ISBN 1841763535

[3] Gilmore, Allison B. (1998). You Can't Fight Tanks with Bayonets: Psychological Warfare against the Japanese Army in the South West Pacific. Lincoln, Nebraska: University of Nebraska Press. ISBN 0803221673 .

[4] Harries, Meirion; Harries, Susie (1994). Soldiers of the Sun: The Rise and Fall of the Imperial Japanese Army. New York: Random House. ISBN 0679753036 .

[5] ttps://en.wikipedia.org/wiki/Imperial_Japanese_Army#cite_note-sterling-60

[6] Введен? з 1938 року зам?сть погон ? кольорових петлиць род?в в?йськ. Скасован? з 3 вересня 1945 року у зв'язку з кап?туляц??ю Япон?? .

[7] Введен? з 1930 року разом з кольоровими петлицями род?в в?йськ.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]