Greiems Gr?ns
Graham Greene
|
|
Greiema Gr?na portrets uz gr?matas v?ka
|
Person?g? inform?cija
|
Dzimis
|
1904
. gada
2. oktobr?
B?rkemstida,
H?rtford??ra
,
Anglija
,
Lielbrit?nija
|
Miris
|
1991
. gada
3. apr?l?
(86 gadu vecum?)
Vev?
,
Vo kantons
,
?veice
|
Taut?ba
|
Brits
|
Vec?ki
|
T?vs: ??rlzs Henrijs Gr?ns (
Charles Henry Greene
)
M?te: M?riona Reimonda Gr?na (
Marion Raymond Greene
)
|
Dz?vesbiedre
|
Vivjena Dejrela-Brauninga (
Vivien Dayrell-Browning
) (1927-1948, nav ofici?li ???ru?ies)
L?dija Ketrina Volstone (
Catherine Walston
) (partnerattiec?bas, 1946-1966)
Ivonna Klaeta (
Yvonne Cloetta
) (partnerattiec?bas, 1966-1991)
|
B?rni
|
L?sija Kerolaina (
Lucy Caroline
) (dz. 1933)
Fr?nsiss (
Francis
) (dz. 1936)
|
|
|
Henrijs Greiems Gr?ns
(
ang?u
:
Henry Graham Greene
, dzimis
1904
. gada
2. oktobr?
, miris
1991
. gada
3. apr?l?
) bija ang?u rakstnieks, dramaturgs, literat?ras kriti?is. 1940. gados Gr?ns bija
Lielbrit?nijas Slepen? izl?kdienesta
MI6
darbinieks.
Gr?na darbu tematika saist?ta ar m?sdienu pasaules ?tikas un politikas jaut?jumiem. Vair?kos savos rom?nos vi?? piev?rs?s kato?u reli?ijas aspektiem.
[1]
Gr?na noz?m?g?kie darbi ir "
Braitonas klints
" (
Brighton Rock
) (1938), "
Sp?ks un slava
" (
The Power and the Glory
) (1940), "
Lietas b?t?ba
" (
The Heart of the Matter
) (1948), "
D?kas beigas
" (
The End of the Affair
) (1951), "
R?mais amerik?nis
" (
The Quiet American
) (1955), "
M?su cilv?ks Havan?
” (
Our Man in Havana
) (1958), "
Izdzisus? lieta
" (
A Burnt-Out Case
) (1960), "
Goda konsuls
" (
The Honorary Consul
) (1973).
Henrijs Greiems Gr?ns ir dzimis 1904. gada 2. oktobr?
B?rkemstid?
,
H?rtford??r?
, se?u b?rnu ?imen?. Vi?a t?vs ??rlzs Henrijs Gr?ns bija skolas intern?ta vad?t?js. Vi?? n?ca no lielas un ietekm?gas ba??ieru un biznesme?u ?imenes. M?te M?riona Reimonda Gr?na bija no t?s pa?as ?imenes (otr?s pak?pes m?s?ca). Greiema Gr?na jaun?kais br?lis ?urn?lists
Hj? Gr?ns
(
Hugh Greene
) k?uva par
BBC
?ener?ldirektoru, savuk?rt br?lis
Reimonds Gr?ns
(
Raymond Greene
) k?uva paz?stams k? medic?nas doktors un alp?nists.
Gr?ns m?c?j?s B?rkemstidas skol?, kur vi?a t?vs kop? 1910. gada bija direktors. Bet, dz?vojot skolas intern?t?, Gr?ns bie?i tika pazemots un cieta no depresijas. Vi?? vair?kas reizes m??in?ja izdar?t pa?n?v?bu. 1920. gad?, kad Gr?nam bija 16 gadu, ?imene izl?ma nos?t?t vi?u uz Londonu, pie psihoanal?zes speci?lista.
[2]
Tur vi?? pavad?ja pusgadu, p?c tam atgriez?s skol?.
P?c skolas beig?anas 1922. gad? Greiems Gr?ns iest?j?s
Oksfordas Universit?tes
Balliol College
, ko pabeidza 1925. gad?.
[3]
Neilgu laiku Gr?ns str?d?ja par priv?tskolot?ju, bet v?l?k uzs?ka ?urn?lista karjeru, str?d?jot ar? presti?aj?
The Times
.
S?kotn?ji b?dams
agnosticisma
piekrit?js, 1926. gad? Gr?ns piev?rs?s
kato?tic?bai
. To liel? m?r? veicin?ja vi?a iepaz??an?s ar savu n?kamo sievu, kas bija katoliete.
[2]
Rakstnieks apprec?j?s ar Vivjenu Dejrelu-Brauningu (Vivien Dayrell-Browning) 1927. gad?. 1933. gad? vi?iem piedzima meita L?sija Kerolaina, bet 1936. gad? d?ls Fr?nsiss. 1948. gad? Gr?ns pameta sievu, ta?u p?ris ofici?li neiz???r?s.
Greiema Gr?na pirmais rom?ns "
Cilv?ks robe??s
" (
The Man Within
) tika public?ts 1929. gad?, kas ??va Gr?nam p?rtraukt ?urn?lista karjeru un velt?t vair?k uzman?bas pa?a dai?radei. Diem??l turpm?k?s divas vi?a gr?matas neguva iev?r?bu. Tom?r 1932. gad? rom?ns "
Stambulas vilciens
" (
Stamboul Train
) autoram nesa noz?m?gus pan?kumus. Divus gadus v?l?k ?is rom?ns tika ekraniz?ts ar nosaukumu "
Austrumu Ekspresis
" (
Orient Express
).
Gr?ns regul?ri rakst?ja ar? filmu un gr?matu recenzijas ?urn?l?
The Spectator
. Vi?? darboj?s ar? ?urn?l?
Night and Day
. Taj? ievietot? Gr?na recenzija par filmu
Wee Willie Winkie
ar devi?gad?go aktrisi
??rliju Templu
(
Shirley Temple
) galvenaj? lom?
[4]
izrais?ja tiesas procesu par neslavas cel?anu, kur? ?urn?ls zaud?ja un 1937. gad? tika sl?gts.
Greiema Gr?na darbus var iedal?t divos ?anros: trilleri, k? "
Bai?u ministrija
" (
The Ministry of Fear
) (1943), un vair?k klasisk? stil? ietur?ti darbi, k? "
Sp?ks un slava
" (
The Power and the Glory
) (1940), kurus Gr?ns pats uzskat?ja par darbiem, kas sag?d?ju?i vi?am liter?ta reput?ciju.
[5]
J?piemin ar? vi?a darbs "
R?mais amerik?nis
" (
The Quiet American
) (1955), kas atkl?j autora interesi par politiku pasaules kontekst?. Rom?ns ir vair?kas reizes ekraniz?ts. 1958. gad? re?isors
D?ozefs Menkievi?s
(Joseph L. Mankiewicz) bija pirmais, kur? uz??ma filmu p?c ??s Gr?na gr?matas mot?viem. 2002. gad? re?isors
Filips Noise
(
Phillip Noyce
) uz??ma jaunu versiju "
Klusais amerik?nis
", kur?, at??ir?b? no pirm?s ekraniz?cijas, iek?autas gr?matas ori?in?l?s beigas.
Gr?ns atzin?bu izpeln?j?s ar? ar dramaturga un filmu scen?rista darbu. 1950. gad? par scen?riju britu re?isora sera
Kerola R?da
(
Carol Reed
) filmai "
Kritu?ais elks
" (
The Fallen Idol
) (1948) Gr?ns tika nomin?ts
Amerikas Kinoakad?mijas balvai
. 1949. gad? Gr?ns sarakst?ja kinoscen?riju v?l vienai Kerola R?da filmai "
Tre?ais v?rs
". Ar? daudzi citi Gr?na rom?ni ir ekraniz?ti, piem?ram, 1983. gad? izn?ca filma "
Goda konsuls
" (
The Honorary Consul
) p?c t?da pa?a nosaukuma Gr?na rom?na, kas bija sarakst?ts 10 gadus agr?k.
Greiema Gr?na rakst??anas stils ir ie??mis stabilu poz?ciju 20. gadsimta literat?ras pasaules elit?. Savus rom?nus autors rakst?ja re?listisk? stil?, izvairoties no tolaik popul?riem modernistu eksperimentiem, un ar? iet?rpjot un aprakstot varo?us ?pa?? kino rakstur?g? gaisotn?. ?pa?i tika padom?ts ar? par varo?u gar?gaj?m un emocion?laj?m rakstura iez?m?m.
Gr?na rom?ni bija starp pirmajiem 20. gadsimta darbiem ang?u valod?, kuru centr?l?s t?mas bija saist?tas ar reli?iju. Tolaik Gr?nam l?dztekus darboj?s ar? fran?u autors
Fransu? Moriaks
(Francois Mauriac), kura darbi bija tematiski l?dz?gi Gr?na rakst?tajam.
Gr?ns, rakstot literat?ras recenzijas, vienm?r piemin?ja reli?ijas tr?kumu m?sdienu literat?r?, kas, vi?apr?t, noveda pie truliem un pavir?iem gr?matu varo?iem.
At??ir?b? no citiem ?kato?u autoriem”, k?
?vlinu Vo
(Evelyn Waugh) un
Entoniju B?rd?esu
(Anthony Burgess), Gr?na politisk? nost?ja virz?j?s prom no lab?jiem sp?kiem. Daudzi autora apskatnieki, gadiem ejot, uzskat?ja, ka Gr?nam nav bijusi stingra politiska nost?ja. Dz?ves otraj? pus? rakstnieks bie?i kritiz?ja t? saukto amerik??u imperi?lismu. Vi?? atbalst?ja
Kubas
l?deri
Fidelu Kastro
. Gr?ns uzskat?ja, ka ?konservat?visms un kato?tic?ba ir nesavienojami partneri”.
Daudzos Gr?na rom?nos darb?ba notiek nabadz?gos rajonos pasaules tropiskaj?s valst?s, piem?ram, Meksik?, Rietumu ?frik?, Vjetnam?, Haiti un Argent?n?.
Rakstnieks savas dz?ves laik? daudz ce?oja un savus piedz?vojumus pierakst?ja, sast?dot piez?mes. Gr?na ce?ojumi bija saist?ti ar? ar vi?a darbo?anos
Lielbrit?nijas Slepenaj? izl?kdienest?
MI6
. Gr?nu taj? iesaist?ja vi?a m?sa Elizabete (
Elisabeth Dennys
), kas pati str?d?ja MI6.
[6]
Gr?ns
Otr? pasaules kara
laik? tika nos?t?ts uz
Sjerraleoni
. Darba vad?t?js no MI6 puses Gr?nam bija
Kims Filbijs
(
Kim Philby
). Vi?? bija ar? Gr?na draugs. V?l?k, 1963. gad? izr?d?j?s, ka Filbijs ir
Padomju Savien?bas
dro??bas dienestu lab? str?d?jo?s
dubulta?ents
.
1935. gad? Gr?ns atst?ja Angliju un dev?s uz
Lib?riju
. 1938. gad? vi?? ce?oja pa
Meksiku
, kur vi?? redz?ja Meksikas vald?bas vardarb?go c??u pret kato?tic?gajien un kato?u gar?dzniekiem, veidojot valst?
sekul?rismu
. ?ie nov?rojumi att?loti Gr?na rom?n? "
Sp?ks un slava
" (
The Power and the Glory
) (1940). Lai gan Gr?ns sav? rom?n? ir kato?tic?go pus?, tom?r 1953. gad? Gr?ns sa??ma pazi?ojumu no Romas p?vesta biroja, ka gr?mata kait? kato?u priesteru reput?cijai. Tom?r v?l?k, priv?t? audienc? Romas p?vests
P?vils VI
izteic?s, ka, lai gan atsevi??as rom?na noda?as var?tu kato?tic?gos aizvainot, tom?r Gr?nam nevajag pie??irt ?ai kritikai ?pa?u v?r?bu.
[7]
Gr?ns bija
Haiti
laik?, kad tur vald?ja diktators
Fransu? Duvalj?
. Haiti ir Gr?na 1966. gad? izdot? rom?na "
Komedianti
" (The Comedians) darb?bas vietu.
1966. gad? Greiems Gr?ns dev?s uz Franciju, lai b?tu kop? ar
Ivonnu Klaetu
(
Yvonne Cloetta
). ??s attiec?bas ilga l?dz pat rakstnieka n?vei.
No 1970. un 1980. gados sarakst?tajiem darbiem var atz?m?t rom?nus "
Goda konsuls
" (
The Honorary Consul
) (1973), "
Cilv?ciskais faktors
" (
The Human Factor
) (1978), "
Doktors Fi?ers no ?en?vas
" (
Doctor Fischer of Geneva
) (1980). Gr?ns sarakst?jis ar? vair?kus autobiogr?fiskus darbus:
A Sort of Life
(1971),
Ways of Escape
(1980).
1981. gad? Gr?ns sa??ma
Jeruzalemes balvu
, kas tiek pasniegta autoriem, kas aizst?v cilv?ka br?v?bu sabiedr?b?.
Savus p?d?jos dz?ves gadus Henrijs Greiems Gr?ns pavad?ja ?veic?,
Vo kanton?
. Vi?? dz?voja
Vev?
pie
?en?vas ezera
, taj? pa?? pils?t?, kur p?d?jos gadus bija pavad?jis ar?
??rlijs ?aplins
, ar kuru Gr?ns bie?i tik?s. Gr?ns mira no
leik?mijas
1991. gada 3. apr?l? 86 gadu vecum?.
Gr?na dzimtaj? pils?t?
B?rkemstid?
katru gadu vi?a dzim?anas dienai (2. oktobris) par godu notiek
Greiema Gr?na Starptautiskais festiv?ls
, kas velt?ts vi?a dai?radei.
[8]
Latvie?u valod? izn?ku?i vair?ki Greiema Gr?na darbi:
- ↑
Graham Greene, The Major Novels: A Centenary
Arhiv?ts
2014. gada 27. janv?r?,
Wayback Machine
vietn?. by Kevin McGowin,
Eclectica Magazine
- ↑
2,0
2,1
Joseph Pearce.
"Graham Greene: Doubter Par Excellence"
, CatholicAuthors.com. Retrieved 7 January 2011.
- ↑
Graham Greene Biography, Encyclopedia of World Biography
- ↑
See
Atkinson, Michael (21 August 2009)
"Our Man in London."
Moving Image Source
.
- ↑
≪Greene, Graham | Authors | guardian.co.uk Books≫
. Books.guardian.co.uk. 2008. gada 22. j?lijs
. Skat?ts: 2010. gada 2. j?nijs
.
- ↑
Christopher Hawtree.
"A Muse on the tides of history: Elisabeth Dennys"
.
The Guardian
, 10 February 1999. Retrieved 16 April 2011.
- ↑
≪EUROPE | Vatican's bid to censure Graham Greene≫
. BBC News. 2000. gada 3. novembris
. Skat?ts: 2010. gada 2. j?nijs
.
- ↑
Graham Greene International Festival 2010
- ↑
""Zaud?t?js pa?em visu"; 1. da?a"
.
Zvaigzne
. 1985.