Greiems Gr?ns

Vikip?dijas lapa
Greiems Gr?ns
Graham Greene
Greiema Grīna portrets uz grāmatas vāka
Greiema Gr?na portrets uz gr?matas v?ka
Person?g? inform?cija
Dzimis 1904 . gada 2. oktobr?
B?rkemstida, H?rtford??ra , Anglija , Lielbrit?nija
Miris 1991 . gada 3. apr?l? (86 gadu vecum?)
Vev? , Vo kantons , ?veice
Taut?ba Brits
Vec?ki T?vs: ??rlzs Henrijs Gr?ns ( Charles Henry Greene )
M?te: M?riona Reimonda Gr?na ( Marion Raymond Greene )
Dz?vesbiedre Vivjena Dejrela-Brauninga ( Vivien Dayrell-Browning ) (1927-1948, nav ofici?li ???ru?ies)
L?dija Ketrina Volstone ( Catherine Walston ) (partnerattiec?bas, 1946-1966)
Ivonna Klaeta ( Yvonne Cloetta ) (partnerattiec?bas, 1966-1991)
B?rni L?sija Kerolaina ( Lucy Caroline ) (dz. 1933)
Fr?nsiss ( Francis ) (dz. 1936)
Liter?r? darb?ba
Nodarbo?an?s Rakstnieks, dramaturgs, kriti?is
?anri Dai?literat?ra , trilleris
Temati Kato?tic?bas t?mas, starptautisk? politika , spiego?ana

Henrijs Greiems Gr?ns ( ang?u : Henry Graham Greene , dzimis 1904 . gada 2. oktobr? , miris 1991 . gada 3. apr?l? ) bija ang?u rakstnieks, dramaturgs, literat?ras kriti?is. 1940. gados Gr?ns bija Lielbrit?nijas Slepen? izl?kdienesta MI6 darbinieks.

Gr?na darbu tematika saist?ta ar m?sdienu pasaules ?tikas un politikas jaut?jumiem. Vair?kos savos rom?nos vi?? piev?rs?s kato?u reli?ijas aspektiem. [1]

Gr?na noz?m?g?kie darbi ir " Braitonas klints " ( Brighton Rock ) (1938), " Sp?ks un slava " ( The Power and the Glory ) (1940), " Lietas b?t?ba " ( The Heart of the Matter ) (1948), " D?kas beigas " ( The End of the Affair ) (1951), " R?mais amerik?nis " ( The Quiet American ) (1955), " M?su cilv?ks Havan? ” ( Our Man in Havana ) (1958), " Izdzisus? lieta " ( A Burnt-Out Case ) (1960), " Goda konsuls " ( The Honorary Consul ) (1973).

Biogr?fija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Henrijs Greiems Gr?ns ir dzimis 1904. gada 2. oktobr? B?rkemstid? , H?rtford??r? , se?u b?rnu ?imen?. Vi?a t?vs ??rlzs Henrijs Gr?ns bija skolas intern?ta vad?t?js. Vi?? n?ca no lielas un ietekm?gas ba??ieru un biznesme?u ?imenes. M?te M?riona Reimonda Gr?na bija no t?s pa?as ?imenes (otr?s pak?pes m?s?ca). Greiema Gr?na jaun?kais br?lis ?urn?lists Hj? Gr?ns ( Hugh Greene ) k?uva par BBC ?ener?ldirektoru, savuk?rt br?lis Reimonds Gr?ns ( Raymond Greene ) k?uva paz?stams k? medic?nas doktors un alp?nists.

B?rkemstidas skolas St. John’s intern?ts, H?rtford??r? , Lielbrit?nij? . 1904. gad? tur dzimis rakstnieks Greiems Gr?ns, kad vi?a t?vs bija skolas intern?ta vad?t?js.

Gr?ns m?c?j?s B?rkemstidas skol?, kur vi?a t?vs kop? 1910. gada bija direktors. Bet, dz?vojot skolas intern?t?, Gr?ns bie?i tika pazemots un cieta no depresijas. Vi?? vair?kas reizes m??in?ja izdar?t pa?n?v?bu. 1920. gad?, kad Gr?nam bija 16 gadu, ?imene izl?ma nos?t?t vi?u uz Londonu, pie psihoanal?zes speci?lista. [2] Tur vi?? pavad?ja pusgadu, p?c tam atgriez?s skol?.

P?c skolas beig?anas 1922. gad? Greiems Gr?ns iest?j?s Oksfordas Universit?tes Balliol College , ko pabeidza 1925. gad?. [3] Neilgu laiku Gr?ns str?d?ja par priv?tskolot?ju, bet v?l?k uzs?ka ?urn?lista karjeru, str?d?jot ar? presti?aj? The Times .

S?kotn?ji b?dams agnosticisma piekrit?js, 1926. gad? Gr?ns piev?rs?s kato?tic?bai . To liel? m?r? veicin?ja vi?a iepaz??an?s ar savu n?kamo sievu, kas bija katoliete. [2] Rakstnieks apprec?j?s ar Vivjenu Dejrelu-Brauningu (Vivien Dayrell-Browning) 1927. gad?. 1933. gad? vi?iem piedzima meita L?sija Kerolaina, bet 1936. gad? d?ls Fr?nsiss. 1948. gad? Gr?ns pameta sievu, ta?u p?ris ofici?li neiz???r?s.

Karjera [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Greiema Gr?na pirmais rom?ns " Cilv?ks robe??s " ( The Man Within ) tika public?ts 1929. gad?, kas ??va Gr?nam p?rtraukt ?urn?lista karjeru un velt?t vair?k uzman?bas pa?a dai?radei. Diem??l turpm?k?s divas vi?a gr?matas neguva iev?r?bu. Tom?r 1932. gad? rom?ns " Stambulas vilciens " ( Stamboul Train ) autoram nesa noz?m?gus pan?kumus. Divus gadus v?l?k ?is rom?ns tika ekraniz?ts ar nosaukumu " Austrumu Ekspresis " ( Orient Express ).

Gr?ns regul?ri rakst?ja ar? filmu un gr?matu recenzijas ?urn?l? The Spectator . Vi?? darboj?s ar? ?urn?l? Night and Day . Taj? ievietot? Gr?na recenzija par filmu Wee Willie Winkie ar devi?gad?go aktrisi ??rliju Templu ( Shirley Temple ) galvenaj? lom? [4] izrais?ja tiesas procesu par neslavas cel?anu, kur? ?urn?ls zaud?ja un 1937. gad? tika sl?gts.

Greiema Gr?na darbus var iedal?t divos ?anros: trilleri, k? " Bai?u ministrija " ( The Ministry of Fear ) (1943), un vair?k klasisk? stil? ietur?ti darbi, k? " Sp?ks un slava " ( The Power and the Glory ) (1940), kurus Gr?ns pats uzskat?ja par darbiem, kas sag?d?ju?i vi?am liter?ta reput?ciju. [5]

J?piemin ar? vi?a darbs " R?mais amerik?nis " ( The Quiet American ) (1955), kas atkl?j autora interesi par politiku pasaules kontekst?. Rom?ns ir vair?kas reizes ekraniz?ts. 1958. gad? re?isors D?ozefs Menkievi?s (Joseph L. Mankiewicz) bija pirmais, kur? uz??ma filmu p?c ??s Gr?na gr?matas mot?viem. 2002. gad? re?isors Filips Noise ( Phillip Noyce ) uz??ma jaunu versiju " Klusais amerik?nis ", kur?, at??ir?b? no pirm?s ekraniz?cijas, iek?autas gr?matas ori?in?l?s beigas.

Gr?ns atzin?bu izpeln?j?s ar? ar dramaturga un filmu scen?rista darbu. 1950. gad? par scen?riju britu re?isora sera Kerola R?da ( Carol Reed ) filmai " Kritu?ais elks " ( The Fallen Idol ) (1948) Gr?ns tika nomin?ts Amerikas Kinoakad?mijas balvai . 1949. gad? Gr?ns sarakst?ja kinoscen?riju v?l vienai Kerola R?da filmai " Tre?ais v?rs ". Ar? daudzi citi Gr?na rom?ni ir ekraniz?ti, piem?ram, 1983. gad? izn?ca filma " Goda konsuls " ( The Honorary Consul ) p?c t?da pa?a nosaukuma Gr?na rom?na, kas bija sarakst?ts 10 gadus agr?k.

Greiema Gr?na rakst??anas stils ir ie??mis stabilu poz?ciju 20. gadsimta literat?ras pasaules elit?. Savus rom?nus autors rakst?ja re?listisk? stil?, izvairoties no tolaik popul?riem modernistu eksperimentiem, un ar? iet?rpjot un aprakstot varo?us ?pa?? kino rakstur?g? gaisotn?. ?pa?i tika padom?ts ar? par varo?u gar?gaj?m un emocion?laj?m rakstura iez?m?m.

Gr?na rom?ni bija starp pirmajiem 20. gadsimta darbiem ang?u valod?, kuru centr?l?s t?mas bija saist?tas ar reli?iju. Tolaik Gr?nam l?dztekus darboj?s ar? fran?u autors Fransu? Moriaks (Francois Mauriac), kura darbi bija tematiski l?dz?gi Gr?na rakst?tajam.

Gr?ns, rakstot literat?ras recenzijas, vienm?r piemin?ja reli?ijas tr?kumu m?sdienu literat?r?, kas, vi?apr?t, noveda pie truliem un pavir?iem gr?matu varo?iem.

At??ir?b? no citiem ?kato?u autoriem”, k? ?vlinu Vo (Evelyn Waugh) un Entoniju B?rd?esu (Anthony Burgess), Gr?na politisk? nost?ja virz?j?s prom no lab?jiem sp?kiem. Daudzi autora apskatnieki, gadiem ejot, uzskat?ja, ka Gr?nam nav bijusi stingra politiska nost?ja. Dz?ves otraj? pus? rakstnieks bie?i kritiz?ja t? saukto amerik??u imperi?lismu. Vi?? atbalst?ja Kubas l?deri Fidelu Kastro . Gr?ns uzskat?ja, ka ?konservat?visms un kato?tic?ba ir nesavienojami partneri”.

Ce?ojumi un darbo?an?s izl?kdienest? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Daudzos Gr?na rom?nos darb?ba notiek nabadz?gos rajonos pasaules tropiskaj?s valst?s, piem?ram, Meksik?, Rietumu ?frik?, Vjetnam?, Haiti un Argent?n?.

Rakstnieks savas dz?ves laik? daudz ce?oja un savus piedz?vojumus pierakst?ja, sast?dot piez?mes. Gr?na ce?ojumi bija saist?ti ar? ar vi?a darbo?anos Lielbrit?nijas Slepenaj? izl?kdienest? MI6 . Gr?nu taj? iesaist?ja vi?a m?sa Elizabete ( Elisabeth Dennys ), kas pati str?d?ja MI6. [6] Gr?ns Otr? pasaules kara laik? tika nos?t?ts uz Sjerraleoni . Darba vad?t?js no MI6 puses Gr?nam bija Kims Filbijs ( Kim Philby ). Vi?? bija ar? Gr?na draugs. V?l?k, 1963. gad? izr?d?j?s, ka Filbijs ir Padomju Savien?bas dro??bas dienestu lab? str?d?jo?s dubulta?ents .

1935. gad? Gr?ns atst?ja Angliju un dev?s uz Lib?riju . 1938. gad? vi?? ce?oja pa Meksiku , kur vi?? redz?ja Meksikas vald?bas vardarb?go c??u pret kato?tic?gajien un kato?u gar?dzniekiem, veidojot valst? sekul?rismu . ?ie nov?rojumi att?loti Gr?na rom?n? " Sp?ks un slava " ( The Power and the Glory ) (1940). Lai gan Gr?ns sav? rom?n? ir kato?tic?go pus?, tom?r 1953. gad? Gr?ns sa??ma pazi?ojumu no Romas p?vesta biroja, ka gr?mata kait? kato?u priesteru reput?cijai. Tom?r v?l?k, priv?t? audienc? Romas p?vests P?vils VI izteic?s, ka, lai gan atsevi??as rom?na noda?as var?tu kato?tic?gos aizvainot, tom?r Gr?nam nevajag pie??irt ?ai kritikai ?pa?u v?r?bu. [7]

Gr?ns bija Haiti laik?, kad tur vald?ja diktators Fransu? Duvalj? . Haiti ir Gr?na 1966. gad? izdot? rom?na " Komedianti " (The Comedians) darb?bas vietu.

V?l?kie gadi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Greiema Gr?na kaps Corseaux kaps?t?, ?veic?.

1966. gad? Greiems Gr?ns dev?s uz Franciju, lai b?tu kop? ar Ivonnu Klaetu ( Yvonne Cloetta ). ??s attiec?bas ilga l?dz pat rakstnieka n?vei.

No 1970. un 1980. gados sarakst?tajiem darbiem var atz?m?t rom?nus " Goda konsuls " ( The Honorary Consul ) (1973), " Cilv?ciskais faktors " ( The Human Factor ) (1978), " Doktors Fi?ers no ?en?vas " ( Doctor Fischer of Geneva ) (1980). Gr?ns sarakst?jis ar? vair?kus autobiogr?fiskus darbus: A Sort of Life (1971), Ways of Escape (1980).

1981. gad? Gr?ns sa??ma Jeruzalemes balvu , kas tiek pasniegta autoriem, kas aizst?v cilv?ka br?v?bu sabiedr?b?.

Savus p?d?jos dz?ves gadus Henrijs Greiems Gr?ns pavad?ja ?veic?, Vo kanton? . Vi?? dz?voja Vev? pie ?en?vas ezera , taj? pa?? pils?t?, kur p?d?jos gadus bija pavad?jis ar? ??rlijs ?aplins , ar kuru Gr?ns bie?i tik?s. Gr?ns mira no leik?mijas 1991. gada 3. apr?l? 86 gadu vecum?.

Gr?na dzimtaj? pils?t? B?rkemstid? katru gadu vi?a dzim?anas dienai (2. oktobris) par godu notiek Greiema Gr?na Starptautiskais festiv?ls , kas velt?ts vi?a dai?radei. [8]

Bibliogr?fija (izlase) [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Latvie?u valod? tulkotie darbi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Latvie?u valod? izn?ku?i vair?ki Greiema Gr?na darbi:

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  1. Graham Greene, The Major Novels: A Centenary Arhiv?ts 2014. gada 27. janv?r?, Wayback Machine vietn?. by Kevin McGowin, Eclectica Magazine
  2. 2,0 2,1 Joseph Pearce. "Graham Greene: Doubter Par Excellence" , CatholicAuthors.com. Retrieved 7 January 2011.
  3. Graham Greene Biography, Encyclopedia of World Biography
  4. See Atkinson, Michael (21 August 2009) "Our Man in London." Moving Image Source .
  5. ≪Greene, Graham | Authors | guardian.co.uk Books≫ . Books.guardian.co.uk. 2008. gada 22. j?lijs . Skat?ts: 2010. gada 2. j?nijs .
  6. Christopher Hawtree. "A Muse on the tides of history: Elisabeth Dennys" . The Guardian , 10 February 1999. Retrieved 16 April 2011.
  7. ≪EUROPE | Vatican's bid to censure Graham Greene≫ . BBC News. 2000. gada 3. novembris . Skat?ts: 2010. gada 2. j?nijs .
  8. Graham Greene International Festival 2010
  9. ""Zaud?t?js pa?em visu"; 1. da?a" . Zvaigzne . 1985.

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]