Gregora kalend?rs

Gregora kalend?rs , ar? Gregoriskais kalend?rs ( lat??u : Calendarium Gregorianum ) jeb t.s. jaunais stils , ir laika skait??anas sist?ma, kur? kalend?r? gada vid?jais garums ir 365,2425 diennaktis. Gads sadal?s 12 da??da garuma m?ne?os , kam pamat? ir M?ness f?zes. T?l?kais m?ne?u sadal?jums ir 7 dienu ned???s. Katrs ceturtais gads ir garais gads, atskaitot tos pilno gadsimtu gadus, kuri nedal?s ar 400. Ofici?li sp?k? ar 1582. gada 15. oktobri, bet praktiski ievies?s tikai ar XVII gs. un tikai da??ji, jo paral?li tam daudzviet turpin?ja lietot ar? J?lija kalend?ru. M?sdien?s ofici?lais kalend?rs liel?kaj? da?? valstu pasaul?.

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

16. gadsimta beig?s p?vesta Gregora XIII uzdevum? un Vatik?na astronoma Luid?i Lilio vad?b? tika veikti astronomiskie apr??ini un konstat?ts, ka visu laiku lietotais J?lija kalend?rs ir atpalicis no Saules laika 10 dienas. Kalend?rs tika p?rstr?d?ts, pievienojot t.s. "garo gadu" papildu dienas un 1582 . gad? public?ts ar r?kojumu 4. oktobra izlaist desmit datumus un kalend?r? 5. oktobra viet? likt 15. oktobri. Kato?u zem?s jauno kalend?ru pie??ma autom?tiski, savuk?rt protestantu zemes s?kum? to noraid?ja, tom?r ar laiku bija spiestas atz?t t? praktisk?s priek?roc?bas. Lielbrit?nijas imp?rija pie??ma Gregora kalend?ru tikai 1752. gad?, Jap?na ? 1873. gad?, Osma?u imp?rija ? 1917. gad?, Grie?ija ? 1923. gad?. Krievijas Pareiztic?go Bazn?ca v?l joproj?m lieto J?lija kalend?ru reli?isko datumu noteik?anai.

Gregora kalend?ra ievie?ana Latvij? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Latvija ir viena no nedaudzaj?m valst?m, kuras teritorij? p?reja no J?lija kalend?ra uz Gregora kalend?ru un atpaka? politisko iemeslu d?? notika vair?kas reizes.

Pirmo reizi jaunais kalend?rs ar Polijas-Lietuvas kopvalsts valdnieka pav?li tika ieviests 1582. gad? Livonijas P?rdaugavas hercogist? (tagad?j? Vidzem? un Latgal? ). Luteriskaj? Kurzemes un Zemgales hercogistes un R?gas pils?tas teritorij? turpin?ja lietot veco J?lija kalend?ru. R?gas pils?ta jauno kalend?ru nepiekrita lietot, kas izrais?ja Kalend?ra nemierus . P?c Vidzemes pievieno?anas Zviedrijai taj? atjaunoja J?lija kalend?ra lieto?anu, bet Latgal? turpin?ja lietot Gregora kalend?ru l?dz t?s pievieno?anai Krievijas Imp?rijai 1772. gad?.

Pirm? pasaules kara laik? Oberosts 1915. gad? ieviesa Gregora kalend?ru okup?taj? Kurzemes guber?? , bet 1917. gad? R?g?. Savuk?rt Iskolats izdeva r?kojumu p?riet uz Gregora kalend?ru tam pak?autaj? Vidzem? un Latgal? 1918. gada 1. febru?r?, skaitot to par 14. febru?ri.

Gregora kalend?ra ievie?anas hronolo?ija cit?s Eiropas valst?s [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Valsts	p?d?j? J?lija kalend?ra diena	pirm? Gregora kalend?ra diena
It?lija , Sp?nija , Portug?le , Polija , Lietuva , Baltkrievija , Ukraina (rietumda?a), Latvija ( Vidzeme un Latgale )	1582 . gada 4. oktobris	1582. gada 15. oktobris
Francija	1582. gada 9. decembris	1582. gada 20. decembris
N?derlande , Be??ija , Luksemburga	1582. gada 21. decembris	1583. gada 1. janv?ris
V?cija , Austrija , Slov?nija , Horv?tija ( Sv?t?s Romas imp?rijas katolisk? da?a)	pak?peniski 1583. un 1884. gad?	1583. un 1884.
?veice (da?a kantonu)	1584. gada 11. janv?ris	1584. gada 22. janv?ris
Ung?rija	1587. gada 21. oktobris	1587. gada 1. novembris
V?cija ( Pr?sijas da?a)	1610 . gada 22. augusts	1610 . gada 2. septembris
D?nija , Norv??ija , V?cija ( Sv?t?s Romas imp?rijas p?r?j? luter?nisk? da?a)	1700 . gada 18. febru?ris	1700 . gada 1. marts
Apvienot? Karaliste , ?rija	1752 . gada 2. septembris	1752 . gada 14. septembris
Zviedrija , Somija	1753 . gada 17. febru?ris	1753 . gada 1. marts
Bulg?rija	1916 . gada 31. marts	1916 . gada 14. apr?lis
Turcija	1917 . gada 15. febru?ris	1917 . gada 1. marts
Krievija , Igaunija	1918 . gada 31. janv?ris	1918. gada 14. febru?ris
Rum?nija , Serbija	1919 . gada 18. janv?ris	1919 . gada 1. febru?ris
Grie?ija	1923 . gada 15. febru?ris	1923 . gada 1. marts