Globaliz?cija
ir daudzpus?ga norise, kas saist?ta ar
saimniecisk?m
, sabiedrisk?m,
tehnolo?isk?m
,
politisk?m
un cit?m izmai??m, ar kur?m vairums pasaules valstu un
?eogr?fisko
re?ionu k??st savstarp?ji cie??k saist?ti, ta?u ar? vair?k atkar?gi viens no otra. Praks? globaliz?cija izpau?as pieaugo??
pre?u
un
pakalpojumu
, k? ar?
kapit?la
,
naudas
un iedz?vot?ju pl?sm? starp valst?m. Ar? intens?v?ka
inform?cijas
un zin??anu, k? ar?
tehnolo?iju
un
jaunievedumu
izplat??an?s pasaul? raksturo globaliz?ciju.
Lai gan globaliz?cija v?rojama kop? 20. gs asto?desmitajiem gadiem, t? nav jauna par?d?ba pasaules v?stur?. L?dz?ga situ?cija bija 19. gadsimta beig?s un 20. gadsimta s?kum?, kad bija att?st?jusies
dzelzce?a
satiksme,
telesakari
,
radio
. Britu ekonomists
D?ons Meinards Keinss
(1883?1946) min, ka slink?ks londonietis 20. gadsimta s?kum? var?ja pas?t?t savu r?ta t?ju pa telefonu, neizk?pjot no gultas. Tas bija pirmais globaliz?cijas vilnis.
Globaliz?cijas pretinieki D?akart? (Indon?zija)
Ta?u t?l?ko ?? globaliz?cijas vi??a att?st?bu p?rtrauca
Pirmais pasaules kar?
, p?c tam tr?sdesmito gadu
ekonomisk? depresija
, tad
komunisms
un
nacisms
Eirop? un
Otrais pasaules kar?
. Starplaikos pasaules tirg? vald?ja depresija un
protekcionisms
. Tikai 20. gadsimta septi?desmito gadu s?kum?, kad tika likvid?ta
Bretonvudas fiks?to val?tas apmai?as kursu sist?ma
, s?ka strauj?k palielin?ties kapit?la starptautisk? pl?sma. T?pat kop? Otr? pasaules kara tika atcelti vairums starptautisk?s tirdzniec?bas ierobe?ojumu.
Min?to izmai?u rezult?t? 20. gadsimta asto?desmitajos gados pa?trin?j?s globaliz?cija jeb aizs?k?s t?s otrais vilnis, kur? v?rojams ar? pa?laik. Ta?u bie?ie lok?lie kari un
terorisms
b?tiski bremz? ar? otr? globaliz?cijas vi??a strauj?ku att?st?bu.
Globaliz?cija pasaul? izsaukusi ar? iev?rojamu
protestu
vilni. Globaliz?cijas pretinieki uzskata, ka t? negat?vi ietekm? vairuma str?dnieku un kalpot?ju dz?ves l?meni daudz?s valst?s, k? ar? bremz? nabadz?g?ko valstu att?st?bu. Savuk?rt globaliz?cijas aizst?vji, piekr?tot, ka past?v virkne faktoru ar ??du negat?vu ietekmi, saista tos p?rsvar? ar nepietiekami efekt?vo
Starptautisk? Val?tas fonda
,
Pasaules Bankas
un it ?pa?i
Pasaules Tirdzniec?bas organiz?cijas
darb?bu.
Pie pozit?vajiem globaliz?cijas rezult?tiem ekonomiski att?st?taj?s valst?s, pateicoties br?v?kai pre?u un kapit?lu kust?bai, var?tu pieskait?t stabil?ku ekonomikas att?st?bu, p?rorient?ciju no produkcijas ar mazu un vid?ju
pievienoto v?rt?bu
masveida ra?o?anas, p?rsvar? uz kvalitat?v?ku, specializ?tu produkciju un pakalpojumiem. Savuk?rt l?t?k?s un tehnolo?iski vienk?r??k?s, bet darbietilp?g?k?s, nereti ar? apk?rt?jai videi kait?g?k?s produkcijas ra?o?ana daudzos gad?jumos tika p?rvietota uz ekonomiski maz?k att?st?taj?m valst?m.
Ta?u l?dz ar pozit?viem rezult?tiem ekonomiski att?st?taj?s valst?s tiek atz?m?ta ar? negat?va ietekme, it ?pa?i soci?laj? jom?. T?, br?v?kas darbasp?ka kust?bas d?? daudz?s Eiropas Savien?bas valst?s, Zieme?amerik? un citur, strauji pieaugusi imigr?cija no ?frikas, ?zijas un citu re?ionu valst?m, p?rsvar? maz?k att?st?t?m. Iebrauc?ju soci?l? integr?cija daudz?s ekonomiski att?st?taj?s valst?s notiek daudz l?n?k, nek? tas bija gaid?ts, t?d?j?di starp etniskaj?m grup?m daudzviet ir pieaugusi spriedze, bet nereti pat izrais?s atkl?tas sadursmes. Da?k?rt tiek min?ts, ka tas ir ar? viens no faktoriem, kas veicina
terorisma
izplat??anos iek?zem?.
[1]
Min?t?s tendences izrais?ju?as diskusijas
politi?u
,
politologu
,
sociologu
un pla??kas
sabiedr?bas
vid? par ?o probl?mu risin??anas ce?iem. Vairum? ??du diskusiju tiek atz?m?ts, ka gan ekonomiski att?st?taj?s, gan ar? cit?s valst?s nepiecie?ama
izgl?t?bas
reforma, kas atbilstu globaliz?cijas laikmetam, kas audzin?tu cie?u un ieciet?bu pret cit?m
civiliz?cij?m
, to
kult?ru
, citiem
reli?iskiem
tic?jumiem, da??du tautu
trad?cij?m
un paradumiem.
M?sdien?s pieaug glob?lo ekonomisko un politisko savien?bu loma, papla?in?s starptautisk? kooper?cija un darba dal??ana. Pasaules glob?l? integr?cij? visliel?k? loma ir starptautiskaj?m jeb starpvalstu korpor?cij?m, kas specializ?jas zin?t?ietilp?gu nozaru att?st?b?.
Glob?lai ekonomikai ir rakstur?ga br?va pre?u un pakalpojumu pl?sma, br?va ideju un kapit?la kust?ba. Finan?u tirgus globaliz?cija ir sasniegusi l?meni, kur? val?tas kursu, banku procentu un akciju kot?jumu kust?ba ir savstarp?ji saist?ta vis? pasaul?.
Glob?l? integr?cija ir devusi vair?kas saimniec?bas organiz?cijas priek?roc?bas ?
starptautisko darba dal??anu
, dinamiskas att?st?bas iesp?jas, strauju
jaunievedumu
izplat??anos, izv?les un domas br?v?bu. Valstis, kuras guvu?as visliel?kos pan?kumus, balsta savu att?st?bu ne vien uz eksporta papla?in??anu, bet ar? uz noz?m?g?m invest?cij?m zin?tn?, tehnolo?ij? un izgl?t?b?. Pilnv?rt?gas att?st?bas strat??ija prasa apvienot globaliz?ciju ar invest?cij?m sabiedriskaj? sektor?. Valst?m priek?roc?bas dod ar? atra?an?s glob?l?s ekonomikas centr?, nevis perif?rij?. Centra valst?s valda br?v? tirgus modelis, kas sekm? sabiedr?bas un ekonomikas moderniz?ciju. Glob?l? integr?cija sekm? ar? atpaliku?o valstu att?st?bu, jo taj?s tiek izvietotas starptautisko firmu ra?otnes, kas orient?tas gan uz eksportu, gan uz viet?jo tirgu. Tirgus p?rv?r? par preci visu ? ar? cilv?ku un dabas resursus. Globaliz?cij? valsts loma ekonomisk?s un soci?l?s stabilit?tes uztur??an? k??st b?tiska. Valsts cen?as nodro?in?t vienl?dz?gas iesp?jas un pied?v? soci?l?s garantijas, it ?pa?i r?pnieciski att?st?taj?s Eiropas un Zieme?amerikas valst?s. Valsts loma ir rad?t kvalitat?vu dz?ves vidi, r?p?ties par izgl?t?bu. Lai m?sdienu glob?l? saimniec?bas sist?ma izdz?votu, tai j?atbilst t?s dal?bnieku vajadz?b?m.
Integr?cijas ietekm? notiek ar? b?tiska sabiedr?bas p?rb?ve un p?raug?ana p?cindustri?laj? sabiedr?b?, kur? galven? noz?me nav r?pnieciskajai ra?o?anai, bet gan zin?tnei, tehnikai un izgl?t?bai. ?ai sabiedr?bai rakstur?gs orient??an?s uz pakalpojumu jomu un inform?ciju, k? ar? vid?jo un mazo uz??mumu lomas palielin??an?s un pla?as pat?ri?u pre?u ra?o?anas pieaugums.