GNU Visp?r?j? publisk? licence

GNU Visp?r?j? publisk? licence ( ang?u : GNU General Public License , sa?sin?jum? GPL) ir pla?i izmantota br?v?s programmat?ras licence. V?l to sauc par GNU GPL vai vienk?r?i GPL , ja kontekst? ir saprotams, ka runa ir tie?i par ?o licenci. Programmat?ra, kas licenc?ta ar GPL var tikt br?vi izplat?ta un modific?ta (ar nosac?jumu, ka modific?tais produkts ar? tiek izplat?ts ar t?diem pa?iem noteikumiem). GPL licences autors ir Ri?ards Stalmans , t?s s?kotn?j? versija tika uzrakst?ta 1988 , lai to izmantotu GNU projektam. ^[1] ??s licences otr? versija tika izdota 1991 . gad?, tre?? versija, p?c ilggad?ja darba un gar?m str?d?g?m p?rrun?m 2007 . gad?. GNU Lesser General Public License (LGPL) ir GPL vienk?r?ot?k? versija, kas paredz?ta da??m datoriz?taj?m bibliot?k?m. GNU Affero General Public License ir GPL pilnveidot?k? versija, kas paredz?ta programm?m, uz kur?m ir iesp?jama piek?uve caur t?klu ^[2]

Ir public?ti vair?ki modific?ti GPL varianti: GNU Lesser General Public License (lai licenc?tu programmat?ras bibliot?kas), GNU Free Documentation License (lai licenc?tu dokument?ciju, ar? Vikip?dija ir licenc?ta ar GFDL) un Affero General Public License , kas vair?k paredz?ta datort?klu programmat?ras licenc??anai.

Jaun?k? GPL versija izn?ca 2007 . gada 29. j?nij? . ^[3]

Programmat?ras br?v?ba [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

GPL licence nodro?ina programmat?ras lietot?jam ??das ties?bas:

Br?v?ba izmantot programmu jebk?diem m?r?iem;
Br?v?ba izp?t?t programmas darb?bas principu un br?v?ba to modific?t, uzlabot;
Br?v?ba izplat?t programmas kopijas;
Br?v?ba izmantot programmu citu programmu izveidei (ar noteikumu, ka t? j?izplata ar t?diem pa?iem noteikumiem).

??dus principus d?v? ar? par copyleft . Visa programmat?ra, kas licenc?ta ar GPL atbilst br?v?s programmat?ras defin?cijai un principiem.

Versijas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1. versija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pirms Stalmans bija izveidojis GPL licenci, vi?am san?ca probl?mas ar pa?a rad?to programmu Emacs , ^[1] kad firma UniPress s?ka izplat?t p?rveidotu Emacs versiju par maksu (zem nosaukuma UniPress Emacs ) un piespieda Stalmanu p?rst?t izplat?t Emacs bezmaksas kopijas, tas bija viens no m?r?iem GPL izveid?. GPL 1. versij? tika noteikts, ka vis?m modific?taj?m programm?m ar? j?b?t licenc?t?m zem GPL, lai nenotiktu l?dz?gi gad?jumi k? ar Emacs .

GPL licence noteica ar? to, ka l?dz ar kompil?tu programmu j?nodro?ina publiska pieeja ar? programmas pirmkodam .

2. versija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

GPL 2. versij? (jeb GPLv2) tika ieviests papildu punkts, kas noteica, ja tiek ierobe?ota br?v?ba programmat?ras izplat??an? (piem. nav iesp?jas lietot?jam nodro?in?t pieeju pirmkodam utml), tad to nedr?kst izplat?t visp?r. ?o punktu m?dz saukt par "br?v?ba vai n?ve" (no ang?u liberty or death ). ?? versija tika public?ta 1991 . gad?.

L?dz ar GPLv2 izdo?anu, tika public?ta ar? LGPL ( Library General Public License ), kura tika izveidota ar maz?k stingriem noteikumiem, lai licenc?tu sist?mas bibliot?kas.

3. versija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Darbs pie GPL 3. versijas tika uzs?kts 2005 . gad?. Viens no m?r?iem bija nov?rst iesp?ju, ka ar GPL licenc?tas str?d? uz t?das datortehnikas, kas atbalsta doto programmu, bet ne t?s modifik?cijas. ?o procesu sauc par tivotiz?ciju ( tivotisation ), ^[4] jo viens no zin?m?kajiem ??da rakstura incidentiem bija saist?ts ar komp?nijas TiVo DVD rakst?t?jiem.

GPL 3. versija tika public?ta 2007 . gada 29. j?nij? un t?s autori ir Ri?ards Stalmans un Ebens Moglens ( Eben Moglen ).