Ernests Feldmanis 1926. gad? Person?g? inform?cija Dzimis 1889 . gada 27. maij? B?rtas pagasts , Kurzemes guber?a , Krievijas Imp?rija (tagad   Latvija ) Miris 1947 . gada 4. novembr? (58 gadi) R?ga , Latvijas PSR , PSRS (tagad   Latvija ) Taut?ba latvietis Nodarbo?an?s aktieris, re?isors, skatuves m?kslas pedagogs

Ernests Feldmanis jeb Ernsts Feldmans (dzimis 1889 . gada 27. maij? , miris 1947 . gada 4. novembr? ) bija latvie?u te?tra aktieris , re?isors un te?tra pedagogs.

Dz?vesg?jums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Dzimis 1889. gad? B?rtas pagasta Elkuzemes mui?as Bokultu kalpu m?j?s zemnieku Feldma?u Andreja un Lav?zes ?imen? k? otrais b?rns, vi?am bija ?etrus gadus vec?ka m?sa Anna. 1890. gad? Felma?u ?imene p?rc?l?s uz Liep?ju , kur m?te str?d?ja ost? par kasieri un t?vs og?u importa firm?. M?c?j?s Liep?jas element?rskol? un Liep?jas Nikolaja ?imn?zij? , kur? m?c?bas nepabeidza. 1906. gad? Augusta ?aksti?a vad?b? skol? iestud?ja Gogo?a lugu "Prec?bas", kur? Ernests Feldmanis sp?l? Ko?karjova lomu, p?c gada Feldmani uzaicin?ja par aktieri tikko nodibin?taj? Liep?jas Latvie?u te?tr? . 1907. gad? vi?? Liep?jas Latvie?u te?tr? t?loja Vit?liju P. ?evi?ina lug? “Otr? jaun?ba”.

No 1908. l?dz 1911. gadam Feldmanis m?c?j?s Maskavas Dailes te?tra aktiera A. Ada?eva dramatiskajos kursos, apguva Sta?islavska sist?mu, l?dztekus str?d?ja par aktieri un re?isoru Maskavas Latvie?u tautas izgl?t?bas biedr?bas te?tr?. Taj? laik? kursos m?c?j?s ar? topo?ais krievu re?isors Jevg??ijs Vahtangovs . 1911. gad? str?d?ja Saltikovas te?tr? Maskavas tuvum?, 1911./1912. gada sezon? Ivanovo?Voz?esensk? , 1912./1913. gada sezon? Ribinsk? un Tambov? , 1913./1914. gada sezon? Baku un Penz? , 1914./1915. gada sezon? Saratov? , Ker?? un Simferopol? , 1915./1916. gada sezon? Harkiv? un Samar? . Sakar? ar Pirm? pasaules kara s?kumu 1915. gad? vi?u Samar? iesauca karadienest?, ta?u slim?bas d?? atbr?voja. 1916./17. gada sezon? vi?? bija aktieris Mogi?ev? , 1917./1918. gada sezon? Kuz?eck? , 1918. gad? Maskav? nodibin?ja savu te?tra studiju "Tveras te?tris", tad l?dz 1921. gadam darboj?s da??dos Maskavas te?tros, bija re?isors un dramatisk?s trupas vad?t?js te?tr? Hamov?iku kazarm?s. Pseidon?ms Viesulis .

1921. gad? atgriez?s dzimten? darboj?s R?gas Krievu te?tr? un miniat?rte?tr? "Marin?". 1922. gada janv?r? debit?ja Nacion?laj? te?tr? k? aktieris un re?isors. No 1922. l?dz 1927. gadam str?d?ja par mimodr?mu, skatu un studiju pasniedz?ju Zeltmata Latvju dramatiskajos kursos. 1927./1928. gada sezon? darboj?s par re?isoru Zieme?latvijas te?tr? Valmier? . 1927. gad? atv?ra savus dramatiskos kursus, 1928. un 1929. gados veidoja atsevi??us uzvedumus Str?dnieku te?tr?. 1930. gad? organiz?ja Ernesta Feldma?a dramatisko studiju (EFS), kas past?v?ja vienu gadu.

No 1933. l?dz 1937. gadam str?d?ja Latgales (R?zeknes) te?tr? par aktieri, re?isoru un m?ksliniecisko vad?t?ju. 1940./41. gada sezon? darboj?s par aktieri, re?isoru un m?ksliniecisko vad?t?ju Daugavpils te?tr? . No 1937. l?dz 1940. gadam str?d?ja par pasniedz?ju Zeltmata?Feldma?a apvienotajos kursos.

V?cu okup?cijas laik? no 1942. l?dz 1944. gadam str?d?ja Tautas te?tr? R?g?, par re?isoru un operetes trupas vad?t?ju. P?c kara beig?m no 1945. l?dz 1947. gadam str?d?ja Dr?mas te?tr? . Miris 1947. gad? R?g? un apglab?ts Rai?a kapos .

Apbalvojumi un pagodin?jumi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Triju Zvaig??u ordenis (1933)
• fran?u Akad?miskais Palmas zara ordenis (1930) ^[1]
• Latvijas Te?tra biedr?bas biedrs (1945)
• Latvijas PSR Nopelniem bag?tais skatuves m?kslinieks (1945)

?imene [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1925. gad? Feldmanis apprec?j?s ar Zigr?du Dzinteri, p?c gada vi?iem piedzima d?ls Ark?dijs , kura un Lilijas Sniedzes meita Maruta Feldmane ar? bija aktrise.

Profesion?l? darb?ba [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Feldmanis uzst?d?ja jaunus principus, kurus s?kum? aktieri nelabpr?t m?c?j?s, jo tas bija pretstat? visam, ko vi?i l?dz tam bija dar?ju?i uz skatuves: re?isors liel?ku uzman?bu piev?rsa lomu iek??jiem psiholo?iskajiem mot?viem nevis ?r?jam t?lam, re?isors atsak?s no amplu? principa un noteikt?m, pirms tam apg?t?m m?mik?m, kas apz?m? noteiktas cilv?ka emocijas, izj?tas, aktierim, vi?apr?t, ir j?b?t atbr?votam un j?rea?? uz noteiktiem gribas impulsiem,katrai situ?cijai at??ir?giem. Lai apg?tu ??s prasmes, autors tren? aktierus ar mimodr?m?m - bezv?rdu et?d?m, kur vi?i apg?st plastiku, vieglumu un dinamiskumu.

Feldmanis nebaid?j?s eksperiment?t, vi?am bija svar?gi, lai aktieri saprot, ko tie dara, nevis tikai akli atrun? tekstus uz skatuves. Feldmanis bija pirmais re?isors, kur? Latvij? s?ka aktierus apm?c?t p?c Sta?islavska sist?mas. Galvenok?rt var run?t par Feldmani k? kom?dijas aktieri, lai gan vi??ar pan?kumiem t?loja ar? asas raksturlomas, dr?mu un tra??diju varo?us, t?dej?di apliecin?dams savu sp?ju daudzpus?bu.

Liels ?patsvars vi?a dai?rad? ir klasiskajam repertu?ram: te vispirms j?min m?kslinieka veidotie ?. B. Molj?ra, P. O. Bomar??, V. ?eksp?ra, R. B. ?eridana, B. ?ova, O. Vailda un N. Gogo?a lugu iestud?jumi, ta?u E. Feldmanis ie?em ar? ?pa?u vietu latvie?u te?tra v?stur? k? modern?s salonkom?dij?s (ar? ori?in?lkom?dijas - A. Up??a, A. Grigu?a darbi) un modern?s dr?mas interprets.

Visbie??k kop? str?d?ja ar Antu Klints , Mirdzu ?mitheni , Liliju ?riku , Ludmilu ?p?lbergu , Teodoru L?ci , Liliju ?tengeli .

Iestud?t?s te?tra izr?des [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: Ernesta Feldma?a iestud?t?s te?tra izr?des

Kop? nosp?l?jis ap 100 lomu un iestud?jis apm?ram 110 izr??u, tai skait?:

• ?. B. Molj?ra Skap?na nedarbi, 1922, Nacion?laj? te?tr?
• N. Gogo?a Revidents, 1922, Nacion?laj? te?tr?
• F. Moln?ra Lilioms, 1923, Nacion?laj? te?tr?
• L. Pirandello Se?as personas mekl? autoru, 1925, Nacion?laj? te?tr?
• A. Up??a Kaijas lidojums, 1926, Nacion?lais te?tris
• B. ?ova S?tana apustulis, 1927, Nacion?laj? te?tr?
• R.?erifa Ce?a gal?, 1929, Nacion?laj? te?tr?
• A. Up??a ?anna d’Arka, 1930, Nacion?laj? te?tr?
• F. Moln?ra Velns, 1933, Nacion?laj? te?tr?

Iev?rojam?k?s lomas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Skap?ns (?. B. Molj?ra Skap?na nedarbi, Nacion?laj? te?tr?, 1922)
• H?estakovs (N. Gogo?a Revidents, Nacion?laj? te?tr?, 1922)
• Lilioms (F. Moln?ra Lilioms, Nacion?laj? te?tr?, 1923)
• Vikonts Gorings (Vailda Ide?ls v?rs, Nacion?laj? te?tr?, 1926)
• Dons ?uans (Molj?ra Dons ?uans, Nacion?laj? te?tr?, 1929)

Skap?na nedarbi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Izr?d? Feldma?a varonis Skap?ns br?vi, atrais?ti ieso?o caur skat?t?ju z?li. ??ds pa??miens taj? laik? ir neierasts, un jau dr?z dro?ais t?lot?js ar savu artistisko veikl?bu, neparasti akt?vo temperamentu un sp?les prieku savi??oskat?t?jus. E. Feldma?a varo?a dz?v?gums un neredz?tais kom?dijiskais vieglums lika recenzentiem atz?t, ka Skap?ns uz latvie?u skatuves esot uzvedies pavisam nelatviski. Feldmanis sav? varon? p?rsteidzo?i organiski apvieno Molj?ra kom?dijas rakstura aizkustino?o naivumu un bl?d?gumu. Vi?a Skap?ns ir meistars uz visiem sti?iem, tam, autora v?rdiem run?jot, ir ?pa?s talants priek? visa t?, ko rezga?o sauc par bl???m. Feldma?a Skap?ns izce?as ar neparasti izteiksm?gu m?miku, plastisku vij?bu un uz latvie?u skatuves tik reti sastopamo dz?vo tempu, p?reju ?trumu un vieglumu. Te Feldmanis re?isors pal?dz Feldmanism aktierim: skatuvisk? darb?ba ir organiz?ta tik m?r?tiec?gi, ka liekas, it k? izr?des rit?jumu, tempu mai?u, k?pin?jumus un atsl?bumus diri??tu k?da neredzama roka. Latvie?u skat?t?jam aktieris rada piln?gi jaunu priek?statu par ?o Molj?ra t?lu. Feldma?a Skap?ns nav kalps tradicion?laj? noz?m?- sav? noz?m? tas ir br?vs cilv?ks. Vi?a skatuviskaj? uzved?b? ir t?ds dabiskums un nepiespiest?ba, k?ds piem?t tikai iek??ji br?vam cilv?kam. Kaut ar?, k? atzinu?i Molj?ra p?tnieki, “Skap?na nedadrbi” v?l p?rsvar? ir “t?rais komisms”, Feldmanis prec?zi atkl?j Molj?ra kom?dijas ?anrisko dabu, t?s soci?l? asuma un farsam l?dz?g? komisma ?patn?jo apvienojumu.

Lilioms [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

L?dz?s ?tiskajam konfliktam Liliom? pa?? - starp vi?a ierast?s dz?ves un vides banalit?tes rad?to j?tu pavir??bu un tieksmi p?c gar?gas att?r??an?s - Feldmanis akcent? ar? pla??ku soci?lpsiholo?isku konfliktu. Tas ir konflikts starp m?kslinieku un “s?tnieku” pasauli, starp rado?o un re?l? dz?v? noder?go, tra?iskais pretstats starp Liliomu un apk?rtni, kur? vi?? nevar sevi realiz?t k? person?bu. Aktieris ?pa?i akcent? ?o rado?o momentu sava varo?a rakstur?, un te vi?a t?lojum? ieau?as dzi?i personiskas izj?tas.Ar? aktieris k?pina izteiksmes l?dzek?u intensit?ti; vi?a Liliom? br??iem uzbango nevald?ms un trakul?gs straujums, br??iem moko?as ?aubas un nemiers, br??iem izl?st klusa smeldze,- l?dz izmisums vi?am liek k??t par pa?n?vnieku. P?ri visam izr?d? staro Ernesta Feldma?a - Lilioma atbru?ojo?? pievilc?ba; vi?a un Mirdzas ?mithenes lieliskaj? aktieru duet? zem priek?pils?tas putek?iem un s?r?iem ikreiz uzmirdz t?ra, skaidra cilv?c?ba. Izce?ot M. ?mithenes bezgala sirsn?go t?lojumu, A. Brehmanes un K.Lagzdi?a kolor?to sniegumu Mu?k?nes un Fi??ra lom?s, prese atz?st, ka Nacion?lajam te?trim Ernesta Feldma?a person? ir ide?ls Lilioma t?lot?js.

Se?as personas mekl? autoru [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

E. Feldma?a iestud?jum?, sprie?ot p?c atsauskm?m, domin? “te?tra s?pe” par nesp?ju pilnasin?gi par?d?t uz skatuves re?lo ?sten?bu. Feldma?a re?ij? ?is darbs ir ar programmatisku noz?mi - tas ir izaicin?jums tai teatr?lajai pie?emt?bai, aktieriskajiem ?tampiem, pat amplu? robe??m, visam, kas p?rv?r? dz?vo t?lu mask?. B?t?bas atkl??ana, masku norau?ana- ?? t?ma Feldmanim visu laiku bijusi svar?ga. Bet Pirandello luga ir ?patn?ja ar to, ka taj? maskas tiek norautas ar groteskas l?dzek?iem, kas ?auj dz?vi skat?t k? skumju bufon?di. Re?isoru un aktierus vair?k interes?ja, kas sl?pjas zem ??s “maskas”, “maskas”un sejas attiec?bas, konflikts starp sabiedr?bas izveidotaj?m uzved?bas norm?m un cilv?ku patieso b?t?bu, kur sa???ju??s gan zemapzi?as, gan apzi?as tieksmes, kur noris izmis?ga c??a starp soci?lo un biolo?isko cilv?ku. Lugas uzvedum?, iesp?jams, Feldmanis izmantoja ar? vienu otru Pitojeva izr?des pa??mienu - main?go temporitmu, it k? lauzto ritmiku, raksturojuma ekscentri?di, kas saskan?ja ar vi?a pa?a re?isora rokrakstu. Autors atkl?j Nacion?l? te?tra skatuvi tuk?u un pel?ku bez dekor?cij?m, uz kuras it k? noris parasts te?tra m??in?jums (Nacion?laj? te?tr? tas bija kas novatoisks).

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]