Kraljevina Jugoslavija Кра?евина ?угослави?а Serbu, horv?tu un slov??u karaliste (1918?1929), Dienvidsl?vijas Karaliste (no 1929) ←   ← 1918?1941 → Karogs ?erbonis Dev?ze Kirilic? : ?едан народ, ?едан кра?, ?една држава Lat??u alfab?t? : Jedan narod, jedan kralj, jedna dr?ava "Viena tauta, viens karalis, viena valsts" Himna Sajaukums no " Bo?e pravde ", " Lijepa na?a domovino ", un " Naprej zastava slave " P?rvaldes centrs Belgrada Vald?ba Karalis  - 1918?1921 Petars I  - 1921?1934 Aleksandrs I  - 1934?1941 (trimd?, 1941?1945) Petars II Re?ents  - 1934?1941 Princis Pauls Karad?ord?evi?s V?sture  -  Karaliste 1. decembris , 1918  -  Diktat?ra 1929. gada 6. janv?ris  -  Iebrukums Dienvidsl?vij? 1941. gada 6. apr?lis  -  Pasludin?ta soci?listiska republika 29. novembris , 1945 Iedz?vot?ju skaits  - 1921. gad? 11 984 911   - 1931. gad? 13 934 038  Nauda Dienvidsl?vijas krona (l?dz 1920) Dienvidsl?vijas din?rs (no 1920)

Dienvidsl?vijas Karaliste bija valsts, kas past?v?ja starpkaru period? no 1918 . l?dz 1941 . gadam Balk?nu pussalas rietumu da?? (l?dz 1929. gadam t?s nosaukums bija Serbu, horv?tu un slov??u karaliste ). T? apvienoja biju??s Serbijas karalistes un Melnkalnes Karalistes , k? ar? horv?tu , slov??u un bosnie?u apdz?vot?s Austroung?rijas da?as.

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1914. gada 28. j?nij? Austroung?rijas imp?rijas anekt?taj? Bosnij? serbu nacion?l?s atbr?vo?an?s kust?bas kaujinieks Gavrila Princips , kas v?l?j?s apvieno?anos ar Serbijas karalisti , no??va imp?rijas tro?mantnieku Franci Ferdinandu , kas dr?z noveda pie Pirm? pasaules kara s?k?an?s. Kara rezult?t? Austroung?rija sabruka ? 1918. gada 29. oktobr? m?sdienu Slov?nijas, Horv?tijas, Bosnijas un Hercegovinas teritorij?s tika pasludin?ta Slov??u, horv?tu un serbu valsts , kas 1. decembr? apvienoj?s ar Serbijas karalisti, izveidojot Serbu, horv?tu un slov??u karalisti.

1920. gada 28. novembr? notika pirm?s Skup??inas (parlamenta) v?l??anas, kur?s vair?kumu ieguva serbu partijas. 1921. gada 28. j?nij? tika pie?emta t? saukt? Vita dienas (p?c pie?em?anas datuma) konstit?cija , saska?? ar kuru Serbu, horv?tu un slov??u karaliste k?uva par unit?ru monarhiju ar vienpal?tas parlamentu (Nacion?lo asambleju), kur? bija 300 deput?ti. V?sturisko zemju un novadu viet? ieviesa jaunu administrat?vo iedal?jumu 33 provinc?s (departamentos).

Lai ar? Austroung?rijas pak?aut?b? biju??s slov??u un horv?tu zemes bija sal?dzino?i augsti att?st?tas, p?r?j? valst? domin?ja lauksaimniec?ba. 1922. gad? karalist? bija 5 miljoni liellopu un 7 miljoni aitu. Galvenie eksporta produkti bija kukur?za, kvie?i, lopi un koksne. ^[1]

T? k? apvienotaj? valst? maz?kumtaut?bas (p?r?j?s, bez serbiem) nesa??ma nek?du autonomiju, karalisti past?v?gi piemekl?ja iek?politiskas kr?zes. Galven? pretruna bija starp serbiem un horv?tiem. 1928. gada 20. j?nij? parlament? tika n?v?gi sa?auts Horv?tu zemnieku partijas l?deris Stepans Radi?s un august? Zagreb? Skup??inas (parlamenta) horv?tu deput?ti atkl?ja separ?tu parlamentu. 1929. gada 6. janv?r? karalis Aleksandrs I atc?la satversmi, atlaida Skup??inu, arodbiedr?bas, izform?ja t?s politisk?s partijas, kuras pamatoj?s uz etniskiem vai reli?iskiem krit?rijiem, izveidoja jaunu vald?bu un viet?jo v?l?to amatpersonu viet? iec?la savus cilv?kus. Karalis pasludin?ja sevi par vien?go likumdo?anas un izpildvaras avotu, t? ievie?ot kara?a diktat?ru.

1929. gada 3. oktobr? valsti ofici?li p?rd?v?ja par Dienvidsl?vijas karalisti. Tika ieviests jauns administrat?vais iedal?jums ? 9 banati (banovinas), kuru robe?as p?rsvar? nesakrita ar v?sturiskaj?m un etniskaj?m robe??m, jo karalis v?l?j?s veicin?t unit?ras valsts veido?anos. 1931. gada 3. septembr? karalis izdeva jaunu satversmi, kura paredz?ja divpal?tu parlamenta izveidi. Pirmaj?s v?l??an?s 1931. gada 8. novembr? uzvar?ja jaunizveidot? varas partija. Ar? n?kamaj?s v?l??an?s 1935. un 1938. gad? uzvar?ja valdo?? re??ma saraksts, tom?r sa?emot arvien maz?k balsu. No 1935. l?dz 1939. gadam premjerministrs ir Milans Stojadinovi?s.

1932. gada septembr? Horv?tij?, Likas re?ion? radik?l? usta?u organiz?cija sar?koja sacel?anos, kuras apspie?ana pras?ja divas ned??as. Ar? citus Horv?tijas rajonus, Bosniju un Slov?niju p?r??ma zemnieku nemieru vilnis. ^[2] Slov??us un horv?tus neapmierin?ja vi?u ekonomiski att?st?t?ko re?ionu pak?au?anu serbu ekonomiskaj?m interes?m, savuk?rt Melnalnes iedz?vot?jus neapmierin?ja vi?u identit?tes piln?ga pak?au?ana serbiem. 1934. gada 10. oktobr? viz?tes laik? Francij? usta?i nogalin?ja karali Aleksandru I. T? k? tro?mantinieks Petars v?l nebija sasniedzis pilngad?bu, tika izlemts izveidot re?entu padomi, kuru vad?ja princis Pauls.

?emot v?r? aizvien v?j?kos v?l??anu rezult?tus, princis Pauls p?rliecin?ja premjeru Stojadinovi?u par vieno?anos ar horv?tiem. Horv?tu c??a par autonomiju vainagoj?s ar pan?kumiem 1939. gada 26. august?, nosl?dzot t? saukto Sporazum (vieno?anos), saska?? ar kuru tika izveidota Horv?tu banats , kur? ietilpa biju??s Savas un Primorjes banati un asto?as no blakus eso?aj?m ?etr?m banatiem atdal?tas teritorijas. Tai bija paredz?ts savs parlaments un vald?ba, kura bija j?iece? karalim.

P?c V?cijas spiediena 1941. gada 25. mart? princis Pauls parakst?ja Berl?nes?Romas paktu , ta?u tas izrais?ja serbu tautas protestus un 27. mart? milit?r? apv?rsum? princis Pauls tika g?zts, l?gums ar Ass valst?m lauzts un par karali pasludin?ts princis Petars. Atbildot uz apv?rsumu, 6. apr?l? V?cijas karasp?ks iebruka Dienvidsl?vij? un ?tri okup?ja visu valsti. 10. apr?l? Zagreb? tika pasludin?ta Horv?tijas neatkar?g? valsts . P?r?j? Dienvidsl?vijas teritorija tika sadal?ta starp V?ciju, It?liju , Ung?riju un Bulg?riju .

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: Dienvidsl?vijas Karaliste .