Br?v?bas piemineklis

Vērtīgs raksts
Vikip?dijas lapa
?is raksts ir par pieminekli R?g?. Par cit?m j?dziena Br?v?bas piemineklis noz?m?m skat?t noz?mju atdal??anas lapu .
Br?v?bas piemineklis
Atkl?ts 1935. gada 18. novembr?
Atra?an?s vieta Valsts karogs: Latvija R?ga , Latvija
Koordin?tas 56°57′5″N 24°6′47.5″E  /  56.95139°N 24.113194°E  / 56.95139; 24.113194 Koordin?tas : 56°57′5″N 24°6′47.5″E  /  56.95139°N 24.113194°E  / 56.95139; 24.113194
Autors
T?VZEMEI
UN
BR?V?BAI
Brīvības piemineklis (Rīga)
Brīvības piemineklis
Br?v?bas piemineklis

Br?v?bas piemineklis ir Latvijas br?v?bas c???s kritu?o piemi?ai celts piemineklis Br?v?bas laukum? R?gas centr?. Tas ir Latvijas valstiskuma, latvie?u tautas vienot?bas, neatkar?bas un br?v?bas simbols.

1935 . gad? atkl?tais piemineklis ir 42 metrus augsts [1] un veidots no pel?ka un sarkana gran?ta , travert?na , dzelzsbetona un vara . Pieminek?a kompoz?ciju veido tr?spadsmit skulpt?ras un bareljefi , kuros att?lota Latvijas v?sture un kult?ra . Pieminek?a mas?vs veidots monol?t?m ?etrst?rain?m form?m, kas izk?rtotas viena virs otras. Virzien? uz aug?u pieminek?a forma sa?aurin?s un p?riet 19 metrus augst? obelisk? , kura galotn? atrodas 9 metrus augstais Br?v?bas t?ls ? jauna sieviete, kura rok?s tur tr?s zelt?tas zvaigznes.

P?c Otr? pasaules kara Latvijas PSR varas iest?des apsv?ra iesp?ju pieminekli nojaukt. Uzskata, ka pieminekli esot izgl?busi Vera Muhina , kura esot uzskat?jusi, ka piemineklis ir m?kslinieciska v?rt?ba, kuras izn?cin??ana aizskartu latvie?u tautas vissv?t?k?s j?tas. Lai gan pieminekli nenojauca, t? simbolisko noz?mi s?ka interpret?t atbilsto?i padomju ideolo?ijai . Tom?r tautai Br?v?bas piemineklis joproj?m palika valstisk?s neatkar?bas simbols un 1987. gada 14. j?nij?, tr?s gadus pirms Latvijas neatkar?bas atjauno?anas, pie t? notika pirm? pret padomju varu v?rst? demonstr?cija, kur? piedal?j?s ap 5000 cilv?ku ? Helsinki-86 organiz?t? ziedu nolik?ana pie Br?v?bas pieminek?a padomju re??ma veikto masu deport?ciju upuru piemi?ai.

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Br?v?bas piemineklis 20. gadsimta 30. gados
1987. gada 14. j?nij? Helsinki-86 r?kot? akcija, kuras laik? apm?ram 5000 cilv?ku nesankcion?ti pulc?j?s nolikt ziedus pie pieminek?a

Ideja celt Br?v?bas c???m velt?tu pieminekli par?d?j?s 1922. gad?, kad toreiz?jais Latvijas premjerministrs Zigfr?ds Anna Meierovics uzdeva izstr?d?t noteikumus konkursam par "piemi?as staba" celtniec?bu. P?c vair?kiem konkursiem tika izv?l?ts K?r?a Z?les projekts "Mirdzi k? zvaigzne!". Celtniec?bas darbi s?k?s 1931 . gad? un tos finans?ja no tautas ziedojumiem. Pieminekli atkl?ja 1935. gada 18. novembr?, 17. Latvijas valsts pasludin??anas gadadien?.

P?c Otr? pasaules kara , ats?koties padomju okup?cijai, bija pl?ni pieminekli nojaukt; ar ?iem pl?niem saist?tie dokumenti ir pazudu?i, lai gan iesp?jams, ka da?i dokumenti saglab?ju?ies v?l neatslepenotos Krievijas arh?vos, tom?r pagaid?m v?sturniekiem n?kas izdar?t secin?jumus, tikai pamatojoties uz mutv?rdu liec?b?m. Pirmais m??in?jums notika jau 1945. gad? , kad Latvijas PSR tautas komis?ru padome izteica priek?likumu atjaunot P?tera Liel? pieminekli. ?emot v?r?, ka ?is piemineklis sen?k atrad?s turpat, kur patlaban ir Br?v?bas piemineklis, t? atjauno?ana autom?tiski pras?tu Br?v?bas pieminek?a izn?cin??anu. Nav zin?ms, ar ko beidz?s ?? pl?na apsprie?ana, bet past?v uzskats, ka pieminekli izgl?ba R?g? dzimus? t?lniece Vera Muhina ? vi?as d?ls apgalvo, ka Muhina piedal?jusies sapulc?, kur? tika lemts pieminek?a liktenis un, kad jaut?ts vi?as viedoklis, esot izteikusies, ka piemineklim ir izcila m?kslinieciska v?rt?ba un t? nojauk?ana aizskartu latvie?u tautas vissv?t?k?s j?tas. Tom?r nav atrasti dokumenti, kas apliecin?tu, ka t? tie??m bijis.

1963. gada vasar? Latvijas PSR VDK un LKP CK apsv?ra iesp?ju pieminekli uzspridzin?t, bet tika nolemts, ka pieminek?a nojauk?ana tikai izrais?tu sa?utumu un spriedzi sabiedr?b?, tom?r ar? ?aj? gad?jum? nepast?v nek?das rakstiskas liec?bas, ka t? tie??m noticis. [2] Padomju Latvijas laikos Br?v?bas pieminek?a noz?me tika interpret?ta atbilsto?i padomju propagandai ? piem?ram, apgalvoja, ka tr?s zvaigznes turot M?te Krievija un t?s simboliz?jot tr?s Baltijas Padomju republikas ? Latvijas PSR , Igaunijas PSR un Lietuvas PSR , savuk?rt pats piemineklis esot celts p?c Otr? pasaules kara k? tautas pateic?ba PSRS vadonim Josifam Sta?inam par atbr?vo?anu. [2] [3] V?l?k gan ??di apgalvojumi tika pieklusin?ti, piem?ram, 1988. gad? izdot? enciklop?dij? tika apgalvots, ka piemineklis uzcelts, lai atz?m?tu darba tautas atbr?vo?anos no v?cu baronu un cara patvald?bas j?ga. [4]

Par sp?ti propagandai, Br?v?bas piemineklis okup?cijas laik? bija sp?c?gs pretpadomju simbols, k??stot par vienu no Atmodas kust?bas noz?m?g?kaj?m fig?r?m. 1987. gada 14. j?nij? apm?ram 5000 cilv?ku pie pieminek?a nesankcion?ti nolika ziedus. [5]

Pieminek?a izskats [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1. Brīvība2. Latvija3. Lāčplēsis4. Važu rāvēji5. Vaidelotis6. Uzraksts "Tēvzemei un brīvībai"7. 1905. gads8. Cīņa pret bermontiešiem uz Dzelzs tilta9. Tēvzemes sargi10. Darbs11. Gara darbinieki12. Ģimene13. Latvju strēlnieki14. Latvju tauta - dziedātāja
Br?v?bas pieminek?a sh?ma (skat? no aug?as, novietojiet kursoru uz numura, lai redz?tu attiec?g? elementa grupas nosaukumu, uzklik??iniet, lai apskat?tu att?lu)

Br?v?bas pieminek?a skulpt?ras un bareljefi izk?rtoti 13 Latvijas v?sturi un kult?ru att?lojo??s grup?s. [6] Pieminek?a mas?vs veidots no monol?t?m ?etrst?rain?m form?m, kas izk?rtotas viena virs otras un virzien? uz aug?u sa?aurin?s, p?rejot obelisk?. Pieminek?a aizmugures da?u apliec 1,8 metrus augstas sarkan? gran?ta k?pnes ar desmit pak?pieniem. K?pnes ap?em tr?s metrus biezas margas, uz kur?m ir divi 1,7 metrus augsti un 4,5 metrus plati travert?na bareljefi ? Latvju str?lnieki (13) un Latvju tauta - dzied?t?ja (14). [5] V?l divi pak?pieni veido platformu, uz kuras piemineklis atrodas, t?s diametrs ir 28 metri; pieminek?a priek?da?? ?? platforma veido nelielu taisnst?ri, kuru izmanto ziedu nolik?anai un goda sardzei. Pieminek?a pamatni veido divi sarkan? gran?ta bloki: apak??jais ir 3,5 metrus augsts, 9,2 metrus plats, 11 metrus gar? un monol?ts, bet aug??jo, kur? ir 3,5 metrus augsts, 8,5 metrus plats un 10 metrus gar?, rot? ?etras skulpt?ru grupas ar trim skulpt?r?m katr? grup?, kas atrodas ieapa??s ni??s bloka st?ros, savuk?rt t? malas kl?j travert?na pane?i. [3] Uz viena no travert?na pane?iem pieminek?a priek?da??, starp skulpt?ru grup?m T?vzemes sargi (9; att?lo senlatvie?u karav?ru, kuram l?dz?s ce?os nometu?ies divi 20. gadsimta karav?ri) un Darbs (10; att?lo zvejnieku un amatnieku, starp kuriem nost?jies zemnieks, kur? tur rok? ar ozollap?m rot?tu izkapti, kas simboliz? sp?ku un v?ri???bu), iekalts K?r?a Skalbes velt?jums T?vzemei un br?v?bai (6). [5] Uz s?nu pane?iem ir divi bareljefi ? 1905. gads (7; ataino 1905. gada revol?cijas notikumus) un C??a pret bermontie?iem uz Dzelzs tilta (8; att?lo kauju pret bermontie?iem uz R?gas Dzelzs tilta ). Pieminek?a aizmugures da?? atrodas v?l divas skulpt?ru grupas ? Gara darbinieki (11; att?lo seno latvie?u kr?vu , turot l?ku spie?i - krivuli, gadsimtos kr?to gudr?bu vi?? nodod t?l?k zin?tniekam un rakstniekam) un ?imene (12; att?lo m?ti ar diviem b?rniem). [5] Augst?k atrodas v?l viens, 6 metrus augsts un plats, un 7,5 metrus gar? pel?k? gran?ta bloks, kuru aptver ?etras 5,5?6 metrus augstas skulpt?ru grupas: Latvija (2), L??pl?sis (3), Va?u r?v?ji (4; att?lo tr?s v?rie?us, kas sakalti ??d?s un cen?as t?s p?rraut) un Vaidelotis [3] (5; att?lo vaideloti ar kokli, jaunekli ar gar s?niem nolaistu un zem? iedurtu zobenu, r?dot gar?guma p?r?kumu p?r fizisko sp?ku. Skulpt?r? ietverts ar? tautas senais misticisms - zirga galvaskauss, kas simboliz? atbr?vo?anos no visa ?aun? [7] ). Virs ??s skulpt?ru joslas atrodas 19 metrus augsts travert?na obelisks, kur? lejasda?? ir 2,5 metrus plats un 3 metrus gar?. Obeliska priek??j? un aizmugur?j? da?? pieminek?a vidusl?niju uzsver stikla josla. [3] T? gal? ir 9 metrus gar? no vara veidots Br?v?bas t?ls (1) jaunas sievietes, kura tur rok?s tr?s apzelt?tas zvaigznes, kas simboliz? br?v?bu un Latvijas kult?rv?sturiskos novadus , veidol?; ar? t?la josta ir apzelt?ta. [8] Viss piemineklis ir uzb?v?ts ap dzelzsbetona r?mi, kas s?kotn?ji bija sastiprin?ts ar ka??u javu un svina un bronzas kabe?iem. [3] Restaur?cijas laik? da?a no ?iem materi?liem aizst?ta ar poliuret?na saistvielu. [9] Pieminek?a iek?pus? atrodas neliela tehniska telpa, kur? var iek??t pa durv?m, kas atrodas pieminek?a aizmugur?. Taj? atrodas elektroinstal?cija, piek?uves vieta kanaliz?cijai un k?pnes, kas ved uz pieminek?a aug?da?u. Telpu izmanto k? noliktavu un t? nav publiski pieejama, ta?u 2008. gada s?kum? par?d?j?s iecere ?aj? telp? iek?rtot nelielu izst?di, kuru izr?d?t augst?m ?rvalstu amatperson?m, kas valsts viz??u laik? pie pieminek?a noliek ziedus. [10]

Atra?an?s vieta [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Br?v?bas laukums

Br?v?bas piemineklis labi iek?aujas apk?rt?j? vid?, veidojot ar to vienotu arhitektonisku, ainavisku un m?ksliniecisku veselumu. [11] Tas atrodas R?gas centr?, Br?v?bas bulv?ra s?kum?, net?lu no Vecr?gas . [8] 1990. gad? ap 200 metrus gara Br?v?bas bulv?ra da?a starp Aspazijas un Rai?a bulv?riem tika sl?gta satiksmei, izveidojot Br?v?bas pieminek?a laukumu. Da?a no ?? laukuma ietver tiltu p?r 3,2 kilometrus garo Pils?tas kan?lu, kur? vijas cauri parkiem un bulv?ru loka apst?d?jumiem. [6] Park? uz zieme?iem no pieminek?a atrodas Bastejkalns, kas izveidots 19. gadsimt?, norokot pils?tas aizsargva??us, bet uz dienvidiem no pieminek?a atrodas Latvijas Nacion?l? opera . Savuk?rt Pieminek?a laukuma rietumu gal? atrodas kafejn?ca un Laimas pulkstenis , kas ir slaven?k? tik?an?s vieta R?g?. Piemineklis ir v?rsts ar priek?pusi pret Vecr?gu un aiz t?s eso?o Daugavu . S?kotn?ji bija iecer?ts ap pieminekli izb?v?t ov?lu laukumu, kuru ieskautu aptuveni 1,6 metrus augsta gran?ta siena ar soliem iek?pus?, bet no ?rpuses gar sienu bija paredz?ts iest?d?t t?jas. 20. gadsimta asto?desmitajos gados tika apspriesta iesp?ja ?o ieceri ?stenot, tom?r laukuma izb?ve netika uzs?kta. [5]

Celtniec?ba [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Br?v?bas pieminek?a laukums pieminek?a celtniec?bas laik? 1930. gados
Br?v?bas pieminek?a atkl??ana 1935. gada 18. novembr?

Doma celt memori?lu br?v?bas c???s kritu?ajiem par?d?j?s jau divdesmito gadu s?kum?: 1922. gada 27. j?lij? t? laika Latvijas premjerministrs Zigfr?ds Anna Meierovics lika izstr?d?t noteikumus konkursam par "Piemi?as staba" izveidi. 1922. gada konkurs? aicin?ja piedal?ties t?lniekus Burkardu Dzeni , Em?lu Melderi , K?rli Z?li , Teodoru Za?kalnu un arhitektus Ei?enu Laubi un Ernestu ?t?lbergu . Atzin?bu guva Laubes projekts, kur? paredz?ja celt klasiskas balustr?des aptvertu 27 metrus augstu kolonnu ar Kri?j??a Barona un Ata Kronvalda , k? ar? valsts varas simbolu bareljefiem, tom?r ?o projektu p?c 57 kult?ras darbinieku parakst?ta protesta sa?em?anas noraid?ja. 1923. gada oktobr? sar?koja v?l vienu konkursu, pirmoreiz izmantojot nosaukumu "Br?v?bas piemineklis", kur? uzvaru dal?ja Marta Liepi?a-Skulme un K?rlis Z?le. 1925. gada mart? atkal tika izsludin?ts sl?gts konkurs, kur? piedal?j?s E. Laube, M. Liepi?a-Skulme, E. Melderis, K. Z?le, T. Za?kalns. Par lab?kajiem atzina Z?les un Meldera metus, ta?u ??rijas nesaska?u d?? gal?gais l?mums netika pie?emts. Visbeidzot 1929. gad? tika izsludin?ts v?l viens konkurss. No 32 ?aj? konkurs? iesniegtajiem darbiem par lab?kajiem atzina K. Z?les, T. Za?kalna un K. Bauma?a (Zemdegas) darbus un nol?ma pieminekli veidot p?c K. Z?les projekta "Mirdzi k? zvaigzne!". Br?v?bas pieminekli, lai gan ar uzraugo?? arhitekta Ernesta ?t?lberga labojumiem projekt?, uzs?ka celt 1931. gada 18. novembr?. Br?v?bas t?lu izkala zviedru t?lnieka Ragnara M?rsm?dena ( zviedru : Ragnar Myrsmeden ) darbn?c? Stokholm?, savuk?rt pieminek?a zvaigznes kala met?lm?kslinieki Arnolds Naika un J?nis Zibens . [5] [11]

Pieminek?a celtniec?bu finans?ja no priv?tpersonu saziedotiem l?dzek?iem. Celtniec?bai tika izv?l?ta [12] vieta, kur jau agr?k atrad?s viens no galvenajiem pils?tas pieminek?iem ? P?tera I bronzas statuja. [2] Pieminekli 1935. gada 18. novembr? atkl?ja toreiz?jais Valsts prezidents Alberts Kviesis . [11] Toreiz tika l?sts, ka ?etru celtniec?bas gadu laik? akme?u lau?anai un apstr?dei vien pat?r?tas 308 000 darba stundas ? lai t?du darbu paveiktu viens cilv?ks, pat str?d?jot ar vismodern?ko t? laika tehniku, vi?am b?tu nepiecie?ami 130 gadi, bet izmantoto materi?lu kopsvars esot bijis 2500 tonnas ? lai ??du materi?lu daudzumu p?rvietotu pa dzelzce?u, vajadz?tu 200 vagonu. [3]

Restaur?cija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Viena no pl?ksn?m asfalt? pie Br?v?bas pieminek?a, uzst?d?ta 2016. gad? [13]

Laika gait? piemineklis cietis no sala un lietus, k? ar? no gaisa pies?r?ojuma. [14] Lai gan iela ap pieminekli 1990. gad? tika sl?gta satiksmei, net?lu no pieminek?a atrodas ielas ar dz?vu satiksmi. [5] Net?lu no pieminek?a konstat?ts liels gaisa pies?r?ojums ar sl?pek?a dioks?du un s?ra dioks?du , kas savienojum? ar ?deni izraisa pieminek?a materi?lu koroziju . [14] Turkl?t ?dens rad?jis pieminek?a dzelzsbetona karkasa plais??anu un t? t?rauda armat?ras un pieminek?a stiprin?jumu r?s??anu, kurus piedev?m boj?ju?as ar? satiksmes rad?t?s vibr?cijas. [9] Porainais travert?ns ar laiku ir s?cis drupt un t? poras aizpild?ju??s ar kv?piem un smil?u da?i??m, izraisot travert?na nomeln??anu un radot augsni s?n?m un ??rpjiem. T?pat pieminek?a st?vokli pasliktin?ju?i ar? neregul?ri vai neprasm?gi veikti restaur?cijas darbi. Lai mazin?tu boj?jumu ra?anos n?kotn?, 2001. gad? restaur?cijas laik? da?a pieminek?a stiprin?jumu tika aizst?ti ar poliuret?na saistvielu un tika veikta pieminek?a hidroizol?cija. Tika ar? noteikts, ka pieminek?a st?vokli vajadz?tu atk?rtoti izv?rt?t ik p?c diviem gadiem. [9]

Piemineklis atjaunots vair?kk?rt, divas restaur?cijas notika padomju laik? (1962. un 1981. gad?), p?c neatkar?bas atg??anas pieminekli, liel? m?r? par saziedotiem l?dzek?iem, atjaunoja no 1998.?2001. gadam, restaur?cija tika pabeigta ar ofici?lu atkalatkl??anu 2001. gada 24. j?lij?. [5] [15] ??s restaur?cijas laik? Br?v?bas t?lu un t? zvaigznes not?r?ja, restaur?ja un no jauna apzelt?ja. Atjaunoja ar? pieminek?a pamatni, obelisku, k?pnes un iek?da?u, bet akmens materi?lus not?r?ja un p?r?uvoja. Tika ar? nostiprin?ti pieminek?a pamati, lai nodro?in?tos pret to grim?anu. Da?us gadus p?c restaur?cijas atkl?j?s, ka nepareizi izv?l?tas restaur?cijas tehnikas d?? s?cis boj?ties zvaig??u zelt?jums. Zvaigznes atjaunoja 2006. gada pavasar? veikt?s pieminek?a restaur?cijas laik?. [16]

Izgaismo?ana [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

P?c biju?? Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera iniciat?vas 2018. gada 4. oktobr? tika dibin?ts Br?v?bas pieminek?a izgaismo?anas fonds , kura misija ir organiz?t Br?v?bas pieminek?a izgaismo?anas projekta izstr?di, saska?o?anu un realiz??anu. Ar akciju " Gaisma m?su br?v?bai " fonds publiski v?c ziedojumus, lai ?stenotu pieminek?a izgaismo?anu. Lai veicin?tu ziedojumu v?k?anu, fonds ir ofici?li ieguvis sabiedrisk? labuma organiz?cijas statusu, nodro?inot iesp?ju ziedot?jiem sa?emt nodok?u atvieglojumus.

Konceptu?li projektu paredz?ts ?stenot tr?s l?me?os: ikdienas apgaismojums izgaismos pieminekli diennakts tum?aj? laik?; sv?tku apgaismojums izgaismos pieminekli un t? laukumu valsts sv?tkos un citos svin?gos gad?jumos, savuk?rt ?pa?ais apgaismojums iecer?ts k? gaismas m?kslas darbs, ko ?pa??s sv?tku reiz?s realiz?s ar jaun?kaj?m apgaismojuma tehnolo?ij?m.

Projekta realiz??anas nol?kos Br?v?bas pieminek?a izgaismo?anas fonds ir nosl?dzis tr?spus?ju sadarb?bas l?gumu ar pieminek?a juridisko vald?t?ju ? R?gas pieminek?u a?ent?ru un Nacion?l? kult?ras mantojuma p?rvaldi . R?gas pieminek?u a?ent?rai ir uztic?ts veikt b?vdarbu realiz?ciju, bet Nacion?l? kult?ras mantojuma p?rvaldei ? visp?r?jo projekta uzraudz?bu kult?ras pieminek?u aizsardz?bas jom?.

Br?v?bas pieminek?a izgaismo?anas projekta pirm? posma ietvaros pirmo reizi v?stur? jau ir veikta pieminek?a fotometrisk? uzm?r??ana un izveidots pieminek?a elektronisks 3D modelis. ?? mode?a izveide ne tikai ir pamats turpm?kajam darbam pie izgaismojuma ieceres izstr?des, bet ar? nodro?ina augstas precizit?tes pieminek?a mode?a atveidi kult?rv?sturisk? mantojuma saglab??anas interes?s.

Izgaismojuma mode?a izstr?d? ir iesaist?ts starptautisku atzin?bu ieguvu?ais latvie?u arhitekts Austris Mail?tis , gaismu m?kslinieks un gaismu iek?rtu in?enieris Normunds B?as?ns, k? ar? gaismu un videoprojekciju m?kslinieks M?ris Kalve. Fonda organizatorisko vad?bu ir uz??mies Valdis Zatlers , P?teris Cielavs un Sandis B?rtaitis, bet fonda uzraudz?bu ?steno R?ta Dimanta , Raimonds Graube un Krist?ne Saul?te.

Goda sardze [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Br?v?bas pieminek?a pak?je ar goda sardzi

Goda sardze pie Br?v?bas pieminek?a atrad?s kop? t? atkl??anas l?dz 1940. gada j?lijam, kad p?c PSRS okup?cijas to no??ma. [17] 1992. gada 11. novembr? t? tika atjaunota [5] Goda sardzi m?sdien?s veic Nacion?lo Bru?oto sp?ku ?t?ba bataljona Goda sardzes rota. Godasardzes kareivjiem j?b?t vismaz 1,82 metrus gariem un ar ?oti labu vesel?bu, jo j?sp?j iztur?t liela slodze. [18] Goda sardze pie pieminek?a atrodas katru dienu no 10:00 l?dz 16:00, iz?emot gad?jumus, kad ir ?oti slikti laika apst?k?i, k? ar?, ja ir aukst?ks par m?nus desmit gr?diem, vai karst?ks par plus divdesmit pieciem gr?diem. [19] [20] Godasardze str?d? div?s mai??s, kuras viena otru nomaina reizi ned???, katr? mai?? ir tr?s goda sargu p?ri, komand?jo?ais virsnieks un divi apsargi. P?c stundu ilgas st?v??anas goda sardz? kareivji divas stundas atp??as vi?iem iek?rtotaj?s atp?tas telp?s Aizsardz?bas ministrij? . [20] Kop? 2004. gada septembra goda sardze reizi pusstund? patrul? gar pieminekli ? kareivji no pieminek?a pak?jes divas reizes so?o gar katru pieminek?a pusi un atkal atgrie?as pieminek?a pak?j?. [21]

Goda telpa [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

2011. gada novembr? tika atkl?ta Br?v?bas pieminek?a goda telpa, kas atrodas pieminek?a iek?ien?, kur iepriek? atrad?s saimniec?bas telpa. [22] T? tiek izmantota sv?tku reiz?s, ar ziedu nolik?anu saist?t?s ceremonij?s, k? ar? ?rvalstu viesu apmekl?jumu laik?.

Skat?t ar? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Literat?ra [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  • M?ra Caune "Br?v?bas piemineklis: tautas celts un apr?p?ts" izd. Br?v?bas pieminek?a atjauno?anas fonds (R?ga, 2002) ISBN 9984-19-253-9

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  1. ↑ ≪Br?v?bas piemineklis≫ . enciklopedija.lv (latvie?u) . Skat?ts: 2024-01-22 .
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 Anita Bormane. ≪Br?v?bas pieminekli uzspridzin?t, P?teri I viet?…≫ . Apollo.lv, 2006. gada 5. maij?. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 18.05.2006.
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 Br?v?bas Piemineklis J?nis Sili??, R?ga, 1935: Br?v?bas Pieminek?a Komiteja
  4. ↑ P?teris J?r?ns (redaktors). R?ga: enciklop?dija . R?ga : Galven? enciklop?diju redakcija , 1988.
  5. ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 5,6 5,7 5,8 "Latvijas Enciklop?dija" (I s?jums) R?ga 2002 SIA "Val?rija Beloko?a izdevniec?ba" ISBN 9984-9482-1-8
  6. ↑ 6,0 6,1 http://www.vecriga.info/
  7. ↑ V. Aps?tis. Br?v?bas piemineklis. R?ga: Zin?tne, 1993. 136. lpp.
  8. ↑ 8,0 8,1 (angliski) Statue of Liberty Arhiv?ts 10.02.2007, Wayback Machine vietn?.
  9. ↑ 9,0 9,1 9,2 (angliski) Inese Sudraba. ≪New Materials for Conservation of Stone Monuments in Latvia≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 18.10.2006 . Skat?ts: 15.07.2018 . I
  10. ↑ Iecere atv?rt Br?v?bas pieminek?a iek?telpu Arhiv?ts 09.05.2008, Wayback Machine vietn?. Tvnet.lv (LNT)
  11. ↑ 11,0 11,1 11,2 Latvijas kult?ras v?sture (2. izdevums) Zvaigzne ABC 2003 ISBN 9984-36-448-8
  12. ↑ ≪Br?v?bas piemin?k?a komitejas darbinieku foto. Atp?ta Nr. 468 (20.10.1933)≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 05.03.2016 . Skat?ts: 05.09.2015 .
  13. ↑ R?gas domes vad?ba atkl?s pie Br?v?bas pieminek?a ier?kot?s informat?v?s pl?ksnes [ novecojusi saite ]
  14. ↑ 14,0 14,1 (angliski) ≪Environmental Influences on Cultural Heritage of Latvia≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 17.10.2006 . Skat?ts: 15.07.2018 .
  15. ↑ Br?v?bas pieminek?a atkl??an? skan?s Zigmara Liepi?a kant?te Delfi.lv (BNS)
  16. ↑ Apzelt? bez garantijas Vietas.lv (Neatkar?ga)
  17. ↑ Latvijas Kareivis. 1940.07.19., Nr.161, 3.lpp.
  18. ↑ ≪Bru?oto sp?ku seja≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 30.09.2007 . Skat?ts: 15.07.2018 .
  19. ↑ Br?v?bas simbola sargs staburags.lv
  20. ↑ 20,0 20,1 Dienests k? atbild?gs un interesants darbs Arhiv?ts 2007. gada 8. oktobr?, Wayback Machine vietn?. bdaugava.lv
  21. ↑ Godasardze pie Br?v?bas pieminek?a veiks ceremoni?lu patrul??anu [ novecojusi saite ] apollo.lv (BBI)
  22. ↑ ≪Atkl?ta Br?v?bas pieminek?a Goda telpa≫ . lsm.lv . 2011. gada 17. novembr? . Skat?ts: 2017. gada 25. oktobr? .

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: Br?v?bas piemineklis
Autoritat?v? vad?ba
Saturs ieg?ts no " https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Br?v?bas_piemineklis&oldid=4050420 "