Aleksandrs Fr?drihs Miha?ls Lebrehts Nikolauss Art?rs, Gr?fs fon Keizerlings
(
Alexander Friedrich Michael Lebrecht Nikolaus Arthur, Graf von Keyserling
;
1815
. gada
15. augusts
-
1891
. gada
8. maijs
) bija tagad?j?s
Latvijas Republikas
teritorij? dzimis ?eologs un paleontologs. Vad?jis vair?kas eksped?cijas Krievij?, p?t?jis t?s ?eolo?iju, bot?niku, zoolo?iju, kartogr?fiju, paleontolo?iju.
Aleksandrs fon Keizerlings ir c?lies no senas
Kurzemes
gr?fu
Keizerlingu
dzimtas. Vi?a t?vs bija
Kabiles
mui?as ?pa?nieks gr?fs Heinrihs D?trihs Vilhelms fon Keizerlings-Rautenburgs (1775-1850), bet m?te ? Anna Am?lija Benigna, dzimusi Nolde (1780-1851).
1834.?1840. gad? Berl?nes Universit?t? stud?ja jurisprudenci, bet
Aleksandra Humbolta
ietekm? p?rg?jis uz dabaszin?t?u studij?m, galvenok?rt interes?jies par zoolo?iju, ?eolo?iju un paleontolo?iju. 1840. gad? k? natur?lists piedal?j?s barona A. Meijendorfa vad?taj? eksped?cij? Krievij?. 1841. gad? vi?? piedal?j?s sera R. Mar?isona (
Murchison
) un E. de Verneila (
de Verneuil
) vad?taj? eksped?cij? uz
Ur?liem
un piedal?j?s paleontolo?isk?s kolekcijas veido?an?, kas kalpoja par pamatu ?pa?a
Perma perioda
izdal??anai Zemes ?eolo?iskaj? v?stur?. 1843. gad? Krievijas vald?bas uzdevum? vi?? dev?s eksped?cij? uz
Pe?oras
upes baseina un Timanas augstienes apvidiem (tagad?j?
Komi Republika
), par kuru vi?? public?ja pla?u zin?tnisku apskatu par ?o re?ionu, par kuru sa??ma Demidova pr?miju un tika iev?l?ts par vair?ku zin?tnisko biedr?bu locekli.
[1]
P?c apprec??an?s ar
Krievijas imp?rijas
finan?u ministra Georga Kankrina meitu Zina?du vi?? 1847. gad? p?rtrauca piedal?ties eksped?cij?s un p?rc?l?s uz past?v?gu dz?vi p?r? ieg?taj? Raikilas mui?? (tagad -
Raplas apri???
Igaunij?). Tur vi?? turpin?ja public?t zin?tniskus rakstus un piev?rs?s sabiedriskai darb?bai. 1857.?1863. gad? vi?? bija
Igaunijas guber?as
bru?niec?bas priek?st?vis (
Ritterschaftshauptmann
), lauksaimniec?bas biedr?bas vad?t?js, un p?c tam
T?rbatas m?c?bu apgabala kurators
(1862?1869). Vi?a laik? ar 1865. gada stat?tu pal?dz?bu
T?rbatas Universit?tei
pie??irta liel?ka autonomija.
Raik?las mui?as kungu m?ja (2007).
M??a nogal? str?d?ja pie
papar?u
zin?tnisk?s klasifik?cijas izveides un public?ja monogr?fiju "Genus Adiantum" par ?o t?mu. Vi?? pal?dz?ja veidot Tallinas dabaszin?tnisko muzeju.
Miris 1891. gad? sav? mui?? Raik?l?.
Vi?a mazd?ls
Hermanis fon Keizerlings
(1880?1946) bija iev?rojams
filosofs
, kas sav?s atmi??s par vect?vu rakst?ja: "K?d? dien?, staig?dams ar b?rniem pa me?u, mans vect?vs uzd?r?s milz?gam, d?vainam akmenim un, it k? k?da iek??ja sp?ka vad?ts, teica: ??eit lai reiz m?s visus apbed?!” [..] Neviens man nesp?j nolaup?t atmi?as. Es t?pat zinu savu izcel?an?s vietu. ?odien ne maz?k k? jebkad agr?k es piederu savai dzimtenei, cik nu ikvienam ce?iniekam zemes virs? var b?t ?? m?jas saj?ta, un t?p?c ka es esmu baltietis, ne valsts v?cietis, es sp?ju dar?t to, ko daru.”
[2]
- Notiz uber Verbreitung der geognostischen Formationen in europaischen Russland
. (Бюллет. Моск. Общ. Естеств. том XIV, 1840)
- Die Wirbelthiere Europas
, (F. Vieweg und Sohn, Braunschweig, 1840, kop? ar Johanu Heinrihu Blaziusu).
- Wissenschaftliche Beobachtungen auf einer Reise in das Petschora-Land, im Jahre 1843
(C. Kray, St. Petersburg, 1846, kop? ar Paulu Teodoru fon Kr?zen?ternu).
- Fossile Mollusken
. (St. Petersburg 1848).
- Geologie des europaischen Rußlands und des Urals
(bearb. von Gustav Leonhard. Stuttgart 1848)
- Der nordliche Ural und das Kustengebirge Pai-Choi, untersucht und beschrieben von einer in den Jahren 1847, 1848 und 1850 durch die kaiserlich-russische geographische Gesellschaft ausgerusteten Expedition
(Buchdruckerei der kaiserlichen Akademie der Wissenschaften, St. Petersburg, 1853).
- Polypodiacea et cyatheacea herbarii bungeani
(W. Engelmann, Leipzig, 1873).
- Genus Adiantum L. Recensuit Alexander Keyserling…
(St. Petersburg, 1875).
- Aus dem Tagebuchblattern des Grafen Alexander Keyserling…
(Stuttgart, 1894).