- ?is raksts ir par galda sp?li. Par cit?m j?dziena
?ahs
noz?m?m skat?t
noz?mju atdal??anas lapu
.
?aha fig?ras. No kreis?s: baltais karalis, melnais tornis un d?ma, baltais bandinieks, melnais zirdzi?? un baltais laidnis
?ahs
ir
galda sp?le
un
sporta
veids,
[1]
ko sp?l? divi cilv?ki. To sp?l? uz kvadr?tveida galdi?a, kas sast?v no 8 rind?m un 8 kolon?m, kuras kop? veido 64 kvadr?tveida lauci?us div?s kr?s?s (tum?? un gai??). Katrs sp?l?t?js s?k sp?li ar 16
fig?r?m
, kas katra var tikt p?rvietota un var da??dos veidos nokaut pretinieka fig?ras. S?kot sp?li, sp?l?t?ja r?c?b? ir asto?i
bandinieki
, divi
zirdzi?i
, divi
laid?i
, divi
tor?i
, viens
karalis
un viena
d?ma
. Viens sp?l?t?js sp?l? ar gai??m fig?r?m ("balt?s fig?ras"), otrs ? ar tum??m ("meln?s fig?ras"). Sp?li s?k tas sp?l?t?js, kur? sp?l? ar baltajiem. Sp?les uzdevums ir pieteikt otram sp?l?t?jam
matu
. Mats ir t?ds st?voklis ?ah?, kad karalis ir zem sitiena un no ?? uzbrukuma vairs nevar izvair?ties.
?aha s?kumst?voklis
?ahs att?st?s jau aptuveni pusotru t?kstoti gadu. T? pirms?kumi mekl?jami
Indij?
ap m?su ?ras 6. gadsimtu, kad to sauca par ?aturangu. Daudzas un da??das sp?les gadsimtu gait? nav iztur?ju?as laika p?rbaudi, turpret? ?aham piem?t ilggad?ba. Cilv?kam piem?t tieksme p?rbaud?t savas pr?ta sp?jas, pac?n?ties
rado?aj?
jom? ar citiem. Sen? sp?le ir popul?ra ar? t?d??, ka t? ir daudzpus?ga. M?sdien?s ?ahs ir gan sports, gan
m?ksla
, gan
zin?tne
. ?ahs noder akt?vai kultur?lai atp?tai un vienlaikus tas ir savdab?ga piedz?vojumu un izj?tu pasaule. Katrs var taj? atrast kaut ko sev noder?gu.
Sacens?bas
dod iesp?ju m?roties sp?kiem ? t?pat k? tas ir citos sporta veidos. Skaistas partijas, kombin?cijas, galotnes, et?des un uzdevumi saj?smina ne maz?k k? labs ska?darbs vai talant?gs aktiera t?lojums. ?aha teorijas stud??ana, novit??u mekl?jumi ?aj? jom? sag?d? apmierin?jumu cilv?kiem, kam tieksme uz zin?tnisku dom??anu. ?ahs att?sta gar?g?s sp?jas, fant?ziju, tren?
atmi?u
, rada un pilnveido gribas ?pa??bas un iema?as ? uzvar?tgribu, ap??m?bu, aukstasin?bu, s?kstumu, atjaut?bu, koncentr??an?s sp?ju, dom??anas disciplin?t?bu. Paz?stamais padomju pedagogs
Vasilijs Suhom?inskis
rakst?ja: "Bez ?aha nevaru iedom?ties gar?go sp?ju un atmi?as audzin??anu. ?aha sp?lei j?iek?aujas pamatskolas dz?v? k? vienam no gar?g?s kult?ras elementiem."
[2]
"?ahs ? tas ir cilv?ka pr?ta p?rbaudes akmens."
J. V. G?te
, v?cu dzejnieks.
Att?stoties digitaliz?cijai, m?sdien?s ?ahu ir iesp?jams sp?l?t att?lin?ti, izmantojot da??das programmas vai t?mek?a vietnes, piem?ram,
Chess.com
.
?aha sp?le ir pr?ta sacens?ba starp diviem partneriem (pretiniekiem), tas norit uz speci?la galdi?a, noteikt? sec?b? p?rvietojot (izdarot g?jienus)
fig?ras
saska?? ar pie?emtiem noteikumiem.
?aha galdi??, kam ir kvadr?ta forma, sadal?ts 64 kvadr?ti?os ? r?ti??s. Tie lab?kas uzskat?m?bas d?? nokr?soti p?rmai?us tum?? un gai?? kr?s? un ?aha valod? tiek saukti par melnajiem un baltajiem lauci?iem. Horizont?l?s lauci?u rindas tiek apz?m?tas ar cipariem no 1 l?dz 8, bet vertik?l?s ? ar lat??u alfab?ta pirmajiem burtiem a, b, c, d, e, f, g, h. T?d? veid? katram atsevi??am ?aha galdi?a lauci?am, kas atrodas horizont?les un vertik?les krustojum?, ir savs apz?m?jums. Nosaucot lauci?u, vispirms j?izrun? burts, bet p?c tam cipars. Piem?ram: b5 (b pieci), c3 (c tr?s) utt.
?aha poz?cija ir fig?ru st?voklis uz ?aha galdi?a, pie tam papildus j?b?t zin?mam: kurai no pus?m ir g?jiena k?rta; abu pu?u
rok?des
iesp?jam?bas; "sitiena gar?mejot" iesp?jam?ba. Tas var attiekties uz k?das fig?ras poz?ciju, visu fig?ru kopumu, k?du konkr?tu ?aha atkl?tni, vidussp?les mot?viem vai sp?les beigu poz?ciju. ?aha kompoz?cij? ir ar? aktu?li termini, k? leg?la vai neleg?la poz?cija, t.i., vai ??da poz?cija p?c noteikumiem var?tu past?v?t. Piem?ram, neleg?la poz?cija b?tu, ja baltie ?ahotu melnos un melnie neizietu no ?aha.
[3]
Katram partnerim, s?kot sp?li, ir 16 vien?das kr?sas fig?ras (baltas vai melnas), kur?m katrai ir savs nosaukums un savs apz?m?jums. Fig?ru skaits un nosaukums katram partnerim partijas s?kum?: 1 karalis, 1 d?ma, 2 tor?i, 2 laid?i, 2 zirdzi?i, 8 bandinieki.
?aha fig?ri?as
Sp?les s?kum? galdi?? j?novieto starp abiem
pretiniekiem
t?, lai pa labi no katra sp?l?t?ja atrastos baltais st?ra lauci?? (proti, h1 vai a8), un ?aha fig?ras uz t? j?saliek stingri noteikt? k?rt?b?. Balt?s fig?ras vienm?r j?novieto uz pirm?s un otr?s, bet meln?s ? uz sept?t?s un astot?s horizont?les, turkl?t katra fig?ra aiz?em tikai vienu lauci?u. T?pat j?iegaum?, ka s?kum? balto
d?ma
vienm?r atrodas uz balt? lauci?a, bet melno ? uz meln?. Ar k?das kr?sas fig?r?m j?sp?l? katram partnerim, nosaka ar izlozi. Sp?li vienm?r s?k baltie (t.i., sp?l?t?js ar baltaj?m fig?r?m). P?c balto g?jiena ar savu g?jienu atbild melnie, tad seko balto otrais un melno otrais g?jiens, balto tre?ais, melno tre?ais utt., sec?gi l?dz sp?les beig?m. Katru atsevi??u sp?les reizi sauc par ?aha partiju. T?d?j?di katrs pretinieks p?c k?rtas izdara pa vienam g?jienam, p?rvietojot katru reizi p?c izv?les k?du savu fig?ru no viena lauci?a uz otru. Nevienam no partneriem nav ties?bu izdar?t divus g?jienus p?c k?rtas. Novietot fig?ru uz lauci?a, kuru aiz??musi sava fig?ra (t.i., savas kr?sas fig?ra), nav at?auts, bet var novietot fig?ru uz lauci?a, kuru aiz??musi pretinieka fig?ra, iepriek? no?emot ("pa?emot", "nositot") p?d?jo no galdi?a. ?ah? (at??ir?b? no
dambretes
) pretinieka fig?ras ?em?ana nav oblig?ta. Nevienai fig?rai, iz?emot
zirdzi?u
, nav ties?bu "l?kt p?ri" sav?m vai pretinieka fig?r?m.
- Atkl?tne
? ?aha sp?les s?kuma stadija (pirmie 15?20 g?jieni), kur? tiek mobiliz?ti sp?l?t?ju sp?ki.
- Demark?cijas l?nija
? iedom?ta horizont?la l?nija, kas sadala ?aha galdi?u divos taisnst?ros: a1 - a4 - h4 ? h1 un a5 - a8 - h8 - h5.
- ?aha poz?cija
(st?voklis) ? jebkur? fig?ru izvietojums uz ?aha galdi?a.
- S?kuma st?voklis (s?kotn?j? poz?cija) ? fig?ru izvietojums partijas s?kum?, kad baltie nav v?l izdar?ju?i savu pirmo g?jienu.
- Anal?ze ? poz?cijas visu iesp?jam?bu izp?te un nov?rt?jums.
- Termins "pieteikt ?ahu" ("izdar?t ?ahu" viet?) palicis no tiem laikiem, kad sp?les noteikumi pras?ja, lai v?rdu "?ahs" teiktu ska?i. P?c m?sdienu noteikumiem tas vairs nav oblig?ti.
- T?l??v?jas fig?ras ? t?das fig?ras, kuru trienciensp?kam pak?auta visa l?nija (vertik?le, horizont?le vai diagon?le); d?ma,
tornis
vai
laidnis
at??ir?b? no
kara?a
un zirdzi?a.
- Smag?s fig?ras ? kop?gais nosaukums d?m?m un tor?iem.
- Viegl?s fig?ras ? kop?gais nosaukums laid?iem un zirdzi?iem.
- Sl?p?jo?ais mats
? mata st?voklis, kur? pa?a fig?ras at?em karalim visus atk?p?an?s lauci?us.
- Uzple?u mats
? mata st?voklis, kur? tor?i, atrazdamies ab?s pus?s blakus karalim (izveidojot it k? uzple?us), at?em tam atk?p?an?s lauci?us. Uzple?u mata piem?rs: balto karalis atrodas uz laici?a g1, balto tor?i ? uz lauci?iem f1 un h1, bet melno d?ma uz lauci?a g3).
- Da??dkr?su laid?i ? pa vienam laidnim katram pretiniekam, kuri iet pa pret?j?s kr?sas lauci?iem.
- Dubultie (tr?sk?r?otie)
bandinieki
? viena sp?l?t?ja divi (tr?s) bandinieki, kas atrodas uz vienas vertik?les.
- Br?vbandinieks ? bandinieks, kura ce?? pa vertik?li, k? ar? ab?s blakus vertik?l?s nav neviena pretinieka bandinieka.
- Fig?ras ? ?aha literat?r? t? parasti sauc karali, d?mu, torni, laidni un zirdzi?u.
- Sp?ka (kaujas) vien?bas ? fig?ras.
- Kara?a sp?rns
(flangs) ? galdi?a sast?vda?a, kas ietilpst taisnst?r? e1 - e8 - h8 - h1.
- D?mas sp?rns
(flangs) ? galdi?a sast?vda?a, kas ietilpst taisnst?r? d1 - d8 - a8 - a1.
- ?aha centrs
? kvadr?ts, ko veido ?aha galdi?a lauci?i d4 - d5 - e4 - e5.
- Tornis
? tornis iet (un ?em pretinieka fig?ru) pa horizont?li vai vertik?li (t.i., tikai pa taisn?m l?nij?m) uz vis?m ?etr?m pus?m vis? iesp?jam? att?lum?. Poz?cij? balto tornis var iet uz vienu no devi?iem br?viem lauci?iem.
- Laidnis
? laidnis iet (un ?em pretinieka fig?ras) tikai pa diagon?l?m (t.i., pa sl?p?m l?nij?m) uz vis?m pus?m jebkur? tam pieejam? att?lum?. Sp?les s?kum? katram partnerim ir pa diviem laid?iem: viens no tiem iet tikai pa baltajiem lauci?iem (baltlauci?u laidnis), bet otrs tikai pa melnajiem lauci?iem (melnlauci?u laidnis).
- D?ma
? d?ma iet (un ?em pretinieka fig?ras) uz vis?m pus?m, visos tai pieejamos att?lumos pa horizont?l?m un vertik?l?m k? tornis un pa diagon?l?m k? laidnis.
- Karalis
? karalis iet (un ?em pretinieka fig?ras) visos virzienos, pa horizont?l?m, vertik?l?m un diagon?l?m, bet tikai pa vienu blakus lauci?u. Karalis ir vien?g? fig?ra, ko nevar ?emt (no?emt no ?aha galdi?a). Karalim toties nav ties?bu ie?emt lauci?u, kuram uzbr?k pretinieka fig?ra, vai ar? ?emt pretinieka fig?ru, kuru aizsarg? cita fig?ra.
- Zirdzi??
? zirdzi?? ir fig?ra, kam ir iesp?ja izdar?t vissare???t?kos g?jienus. Tas iet un ?em pretinieka fig?ras uz jebkuru pusi pa taisnst?ra "3x2" (vai "2x3" lauci?u) diagon?li, tas ir, no iedom?t? taisnst?ra viena st?ra uz pret?jo. Zirdzi?a g?jienus var raksturot ar? ??di: tas p?rlec pa horizont?li vai vertik?li p?ri lauci?am un nost?jas uz blakus eso?? citas kr?sas lauci?a. Zirdzi?? vienm?r maina lauci?u kr?su. Ja tas pirms g?jiena st?v uz meln? lauci?a, tad p?c g?jiena noteikti atrodas uz balt?, un otr?di. Zirdzi?? ir vien?g? fig?ra, kam ir ties?bas p?rl?kt p?ri sav?m un pretinieka fig?r?m.
- Bandinieks
- bandinieks virz?s uz priek?u tikai pa vienam lauci?am. Ar vienu iz??mumu: no izejas punkta (baltajiem - no otr?s horizont?les, melnajam ? no sept?t?s) katrs bandinieks, ja ir br?vs ce??, p?c sp?l?t?ja v?l??an?s var tikt pab?d?ts uz priek?u pa diviem vai vienu lauci?u. Ja bandinieks jau izdar?jis g?jienu, tas zaud? ties?bas uz dubultsoli un turpm?k katr? g?jien? dr?kst virz?ties uz priek?u tikai pa vienu lauci?u. Ja bandinieks nok??st uz p?d?j?s horizont?les (balto uz astot?s, melno - uz pirm?s), tas uzreiz
p?rv?r?as
par jebkuru savas kr?sas fig?ru, iz?emot karali. Turkl?t nav noz?mes tam, vai uz galdi?a ??da fig?ra ir vai ar? t? jau "nosista". Fig?ras izv?li nosaka pats ?ahists p?c saviem ieskatiem. Karalis, d?ma, tornis, laidnis un zirdzi?? ?em pretinieka fig?ras t?pat k? iet. Turpret? bandinieks pretinieka fig?ras ne?em t?pat k? iet: tas ?em uz priek?u pa diagon?li, pa vienam lauci?am. P?c no?em?anas, p?rejot uz blakus vertik?li, bandinieks turpm?kos g?jienus izdara pa ?o vertik?li. Nav noz?mes tam, vai uz ??s vertik?les ir t?s pa?as kr?sas bandinieki vai nav. Ja bandinieks izdar?jis s?kuma g?jienu uzreiz pa diviem lauci?iem (baltie no otr?s uz ceturto horizont?li, melnie no sept?t?s uz piekto), p?rejot lauci?u, kas atrodas pretinieka bandinieka ?em?anas poz?cij?, p?d?jam ir ties?bas ?emt sev blakus nost?ju?os bandinieku, Turkl?t bandinieks, kas ?em, nost?jas nevis uz t? lauci?a, uz kuru p?rl?ca pretinieka bandinieks, bet uz lauci?a, kuram tika p?rl?kts. ?is noteikums - "
si?ana gar?mejot
" attiecas tikai uz bandiniekiem. J?atceras, ka si?ana gar?mejot var notikt tikai t?l?t, atbildot uz bandinieka dubultsoli. V?l?k ??s ties?bas z?d.
Galvenais noteikums, kas j??em v?r?, izdarot g?jienu, ir ??ds ? katrs g?jiens ir vienas fig?ras p?rvieto?an?s uz citu lauci?u. Ta?u ?im noteikumam ir viens iz??mums: abiem partneriem ir ties?bas uz ?patn?ju g?jienu, kad uzreiz p?rvietojas vienas kr?sas divas fig?ras -
karalis
un tornis. ?o kombin?to g?jienu sauc par
rok?di
un to izdara ??d? veid?: karali p?rvieto tor?a virzien? p?ri vienam lauci?am (t.i., nost?joties uz t?s pa?as kr?sas lauci?a), bet torni p?rce? p?ri karalim un novieto tam l?dz?s. T? k? partneriem ir pa diviem tor?iem, iz??ir divu veidu rok?des: kara?a sp?rn? - ?s? (0-0), bet d?mas sp?rn? - gar? rok?de (0-0-0). J?atceras, ka katrs sp?l?t?js vienas partijas laik? var izmantot rok?des ties?bas tikai vienu reizi. Turkl?t rok?di izdar?t dr?kst, ja iev?ro ??dus piecus priek?noteikumus:
- Ja ar karali vai torni ??s partijas laik? nav izdar?ts g?jiens (ja ar vienu torni izdar?ts g?jiens, tais?t rok?di vairs iesp?jams tikai uz otru pusi).
- Ja visi lauci?i starp karali un torni ir br?vi, t.i., ja uz tiem neatrodas k?da fig?ra - pa?a vai pretinieka.
- Ja karalim rok?des izdar??anas br?d? tie?i neuzbr?k pretinieka fig?ra.
- Ja karalim rok?des laik? nav j????rso lauci??, kuram tai br?d? apdraud pretinieka fig?ra (kur? ir pa ??mienam, sitienam).
- Ja karalim ro??joties nav j?nost?jas uz lauci?a, kuru tie?i apdraud pretinieka fig?ra (kur? ir pa ??mienam, sitienam). Tas, ka tornis ir tie?i apdraud?ts vai ar? rok?des laik? tam j????rso apdraud?ts lauci??, nav ???rslis rok?dei. Trauc?jumiem, kas min?ti no 2. l?dz 5. punktam, ir pagaidu raksturs, un sp?les gait? tos var nov?rst, t?d?j?di ieg?stot rok?des ties?bas.
Lai uz ?aha galdi?a var?tu risin?ties c??a, fig?r?m citai uz citu b?tiski j?iedarbojas. ?o m?r?i var sasniegt, draudot ar savu fig?ru g?jieniem sist pretinieka fig?ras. Protams, t?pat r?kojas ar? pretinieks. Citiem v?rdiem sakot, ?aha c??as b?t?ba ir uzbrukumi un uzbrukumu atvair??ana (t.i., aizsarg??an?s no draudiem). S?kot partiju, abu partneru r?c?b? ir uzbrukuma un aizsardz?bas l?dzek?i (baltajiem nedaudz lab?k, jo vi?i s?k, t?tad, vi?iem ir lab?ka att?st?ba), bet turpin?jum? katra
?ahista
resursu nosaka vi?a prasme r?koties ar sav?m fig?r?m. Gandr?z katra uzbrukuma gad?jum? (uzbrukums ne katru reizi ir b?stams) iesp?jams vismaz viens no pieciem pa??mieniem, k? aizsarg?t apdraud?to fig?ru:
- ar apdraud?to vai k?du citu fig?ru likvid?t uzbruc?ja fig?ru;
- ar apdraud?to fig?ru aiziet no pretinieka trieciena;
- p?rsegt (aizsprostot) uzbr?ko??s fig?ras darb?bas l?niju;
- aizsarg?t apdraud?to fig?ru ar k?du citu savu fig?ru;
- ar vienu no sav?m fig?r?m izveidot pretuzbrukumu l?dzv?rt?gai pretinieka fig?rai vai ar? k?dam citam svar?gam objektam.
Nav gr?ti p?rliecin?ties, ka tre?ais aizsardz?bas pa??miens nav lietojams, ja uzbr?k
zirdzi??
vai bandinieks. Ja iesp?jami vair?ki aizsardz?bas pa??mieni, j?izv?las lietder?g?kais. Citiem v?rdiem sakot, ?ahists, sal?dzin?dams visas iesp?jam?bas, izv?las no t?m vienu, kura vi?am konkr?taj? gad?jum? ??iet visizdev?g?k?. Protams, atkar?b? no
zin??an?m
un
pieredzes
?? izv?le var b?t da??da: jo pieredz?ju??ks ?ahists, jo dro??ka varb?t?ba, ka partijas norises laik? vi?? izv?l?sies lab?kos (sp?c?g?kos) turpin?jumus. Ja grib k??t par sp?c?gu ?ahistu, j?izvirza sev m?r?is - p?c iesp?jas ?tr?k iem?c?ties saskat?t katr? st?vokl? visas fig?ru ?em?anas iesp?jas un visus ???r??us, ko ar sav?m fig?r?m var rad?t pretiniekam.
Ja ?aha c??as gait? tiek zaud?ta d?ma, tor?i, laid?i, zirdzi?i, bandinieki, tad partija v?l var turpin?ties. Turpretim kara?a liktenis tie?i nosaka c??as izn?kumu. Karalis ir it k? sava
karasp?ka
centr?l? ass, ap kuru risin?s visi notikumi partij?. ??s ass izie?ana no ierindas izraisa katastrofu ? zaud?jumu ?aha kauj?, partijas t?l?t?jas beigas. Savuk?rt kara?a liktenis atkar?gs no p?r?jo fig?ru darb?bas, kas nosaka t? lomu uz ?aha galdi?a. Citiem v?rdiem sakot, fig?ra ir l?dzeklis, ar ko var uzbrukt pretinieka karalim un aizsarg?t sav?jo. Pretinieki cen?as p?rvietot savas fig?ras nevis k? pagad?s, bet gan m?r?tiec?gi, tas ir, t?, lai, uzbr?kot pretinieka nometnei, galu gal? padar?tu to nesp?j?gu pasarg?t savu karali un vienlaikus ne?autu pretiniekam apdraud?t savu galveno fig?ru. Ja k?da no pretinieka fig?r?m draud n?kamaj? g?jien? ?emt (sist) karali, tas noz?m?, ka karalim pieteikts ?ahs. Tas ir it k? br?din?jums bez v?rdiem: "Ja neizvair?sies, iesi boj?!" At??ir?b? no cit?m apdraud?taj?m fig?r?m, karalis nekav?joties j?aizsarg?. Turkl?t no pieciem iepriek? apl?kotajiem aizsardz?bas l?dzek?iem karalim noder tikai pirmie tr?s, bet pret zirdzi?a vai bandinieka uzbrukumu - tikai pirmie divi. Nedr?kst aizmirst, ka karalim nav ties?bu atk?pties uz lauci?iem, kurus apdraud pretinieka fig?ras, t?pat tas nedr?kst ?emt aizsarg?tu fig?ru.
Ja karalim pieteikts ?ahs, bet nav nevienas aizsardz?bas iesp?jas, tad pieteikts mats (t.i., ?ahs, no kura nav gl?bi?a) un t?s ir partijas beigas. Sp?l?t?js, kur? nomatojis pretinieka karali, tiek uzskat?ts par partijas uzvar?t?ju. Ja partija tiek sp?l?ta
turn?r?
vai
ma??
, tabul? uzvar?t?jam ieraksta vienu (1) punktu, bet zaud?t?jam nulli (0). Pabeidzot turn?ru vai ma?u, dal?bnieku ieg?tie punkti tiek saskait?ti. Par uzvar?t?ju k??st dal?bnieks, kur? sav?cis visvair?k punktu. T?tad, mats ? ?aha c??as galam?r?is. Citiem v?rdiem sakot, partnerim j?cen?as nost?d?t pretinieka karali
bezizejas
st?vokl?, t.i., pieteikt tam t?du ?ahu, no kura nav iesp?jams aizsarg?ties. Izv?loties jebkuru g?jienu, j??em v?r? t? m?r?tiec?ba. Parasti tas, kuram ir liels materi?la zaud?jums (t.i., vi?? ir zaud?jis iev?rojamu da?u no sav?m fig?r?m un t?d?j?di ar? aizsardz?bas sp?jas), negaidot, kad vi?a karalim tiks pieteikts mats, atz?st sevi par zaud?t?ju. T?du "pirmstermi?a"
kapitul?ciju
sauc par pado?anos. Ilgsto?u, bezcer?gu preto?anos augsti kvalific?ti ?ahisti uzskata par sliktu stilu. Turpret?, ja l?dz "kailiem kara?iem" c?n?s ies?c?ji, t? nav nosod?ma r?c?ba.
Ne vienm?r ?aha partijas rezult?ts ir viena sp?l?t?ja uzvara. Nereti nevienam no partneriem neizdodas g?t virsroku, un tad partija tiek atz?ta par neiz??irtu jeb, k? teica sen?k, pretinieki sal?gst mieru. Pats vienk?r??kais neiz??irta piem?rs ? p?c savstarp?jas abu
armiju
izc?n??anas uz galdi?a paliek tikai kara?i. P?c sp?les noteikumiem kara?i nevar tuvoties viens otram; lo?iski, ka tie nevar viens otram pieteikt ne ?ahu, ne matu. T?d?? ??d? situ?cij? sp?le zaud? noz?mi un tiek p?rtraukta, bet izn?kumu nov?rt? par neiz??irtu. Par bezierunu neiz??irt?m poz?cij?m uzskata ar? t?das, kur?s sp?ku sam?rs nav pietiekams, lai nomatotu pretinieka karali. Pie t?d?m poz?cij?m pieskait?mas:
- vienam karalis un laidnis, otram ? tikai karalis;
- vienam karalis un zirdzi??, otram ? tikai karalis;
- katram pa karalim un vien?das kr?sas laidnim.
?aha teorij?
zin?mi ar? daudzi citi st?vok?i ar neiz??irtu sp?ku sam?ru. Bie?i poz?cijas neiz??irta raksturs nosak?ms ne tik daudz p?c sp?ku sam?riem, cik p?c fig?ru izvietojuma uz galdi?a. Lai partija neilgtu bezgal?gi, neiz??irtu p?c v?j?k?s puses piepras?juma fiks? tad, ja t?s pretinieks ar pietiekamiem sp?kiem nevar (vai neprot) pieteikt matu 50 g?jienos. Tom?r ?is noteikums prasa oblig?ti iev?rot divus priek?noteikumus: pirmk?rt, ?ajos 50 g?jienos nedr?kst b?t nevienas nomai?as, otrk?rt, nedr?kst b?t izdar?ts neviens g?jiens ar bandinieku. Ja tas notiek, j?s?k jauna g?jienu uzskaite (jauna 50 g?jienu s?rija). Ja abi partneri, baid?damies pasliktin?t savu fig?ru st?vokli, atk?rto vienus un tos pa?us g?jienus, partijas rezult?ts ar? tiek atz?ts par neiz??irtu. P?c pa?reiz?jiem noteikumiem neiz??irts ??dos gad?jumos tiek fiks?ts p?c viena partnera piepras?juma, kad viena un t? pati poz?cija atk?rtojusies tr?s reizes (?aj? poz?cij? katru reizi g?jien? k?rtai j?b?t vienai un tai pa?ai pusei). Neiz??irtu var piepras?t ar? tad, ja poz?cija tr?sreiz atk?rtojusies da??dos partijas posmos. Kad nevienai no pus?m nav pamata c?n?ties par
uzvaru
, neiz??irtu var fiks?t p?c abpus?jas vieno?an?s. T?dos gad?jumos viens no partneriem pied?v? uzskat?t poz?ciju par neiz??irtu (pie?emts teikt: pied?v?ju neiz??irtu), un otrs, ja t?pat nov?rt? poz?ciju, pied?v?jumu pie?em. Ja p?d?jais nepiekr?t ??dam poz?cijas nov?rt?jumam, vi?? ties?gs partnera pied?v?jumu noraid?t, un partija tiek turpin?ta. Tr?sk?r??s poz?cijas atk?rto?an?s paveids ir m???gais ?ahs, t. i., virkne nep?rtraukti sekojo?u ?ahu, no kuriem apdraud?tajam karalim nav iesp?jams izvair?ties. Parasti ??du pa??mienu, ja vien tas ir iesp?jams, cen?as izmantot v?j?k? puse ? gl?bdamies no zaud?juma.
Uz ?aha galdi?a da?k?rt rodas st?voklis, kur? viens no pretiniekiem, kad ir g?jiena k?rta, nevar sp?l?t ne ar vienu fig?ru (karali ieskaitot), turkl?t vi?a karalis netiek ?ahots (cit?di, tas b?tu mats). ??du situ?ciju sauc par
patu
, un partiju skaita par neiz??irtu. Visbie??k pata st?voklis gad?s tad, kad viens no kara?iem, zaud?jis visu savu karasp?ku, nok??st pretinieka fig?ru
aplenkum?
. Parasti ??da veida pats rodas, ja vientu?ais karalis tiek nem?kul?gi matots, vai ar? sp?l?t?js, kuram ir liels p?rsvars, p?rsteidz?gi un neuzman?gi aizraujas ar pretinieka fig?ru med?b?m. Galvenais pata c?lonis - pavir??ba uzvar?t?s poz?cij?s. Da?k?rt ?ahistam, kuram draud mats, izdodas rad?t pata st?vokli, apzin?ti upur?jot savu p?d?jo (vai pat priek?p?d?jo) fig?ru. Pats var b?t ar? likumsakar?gs c??as rezult?ts. Ja turn?r? vai ma?? partija beigusies ar neiz??irtu, abiem partneriem tabul? ieraksta puspunktu (1/2). Neiz??irtus t?pat pieskaita punktu kopsummai.
Uz ?aha galdi?a da??d?m fig?r?m ir da??das iesp?jas. Piem?ram, vienai fig?rai, lai nok??tu no galdi?a vienas malas l?dz otrai, vajadz?gs tikai viens g?jiens, turpretim citai - vair?ki g?jieni. Da?as fig?ras iet tikai pa vienas kr?sas lauci?iem, citas var p?rvietoties pa visiem se?desmit ?etriem. D?ma, novietota galdi?a centr?, kontrol? (tur pa sitienam) 27 lauci?us, turpretim zirdzi?? - tikai asto?us utt. Fig?ru kust?gums un sp?jas sist nosaka to sp?ku (un attiec?gi ar? v?rt?bu). ?aha teorija un prakse noteiku?as fig?ru sal?dzin?mo v?rt?bu, p?c kuras j?vad?s, lai izvair?tos no materi?l? zaud?juma. Pret?j? gad?jum? pretinieks ieg?s sp?ku p?rsvaru, kas galarezult?t? var izrais?t kara?a boj?eju. Par fig?ru sal?dzin?m?s v?rt?bas pamatvien?bu pie?emts uzskat?t visv?j?ko fig?ru - bandinieku (sakar? ar bandinieka mazo v?rt?bu to da?reiz pat neuzskata par fig?ru).
?aha fig?ru sal?dzin?m? v?rt?ba:
- bandinieks = 1
- zirdzi?? = 3
- laidnis = 3
- tornis = 5
- d?ma = 9
- karalis = 3
Sakar? ar sevi??o lomu, kas ?aha partij? ir karalim, t? v?rt?ba nav sal?dzin?ma ne ar vienas citas fig?ras v?rt?bu. Partijas s?kum?, kad uz galdi?a atrodas daudz fig?ru, karalis c??? akt?vi nepiedal?s. Pat v?l vair?k - tas j?pasl?pj pretinieka fig?r?m maz?k pieejam? viet? (?im m?r?im kalpo rok?de) un r?p?gi j?apsarg?. Kara?a sp?ks izpau?as tikai
galotn?
, t.i., kad uz galdi?a vairs neatrodas daudz fig?ru un tam vairs nedraud tie?s uzbrukums. Partijas nosl?guma stadij? karalis no aizsarg?jam?s fig?ras k??st par uzbruc?ju, t?d?? iz??ir?gu noz?mi ieg?st prasme sp?l?t ar karali. Pie?emts sp?ku sam?ra zi?? karali piel?dzin?t apm?ram laidnim vai zirdzi?am. Ja viens no partneriem atdod savu fig?ru par l?dzv?rt?gu pretinieka fig?rai, tad ??du oper?ciju sauc par
nomai?u
. Taj? var abpus?ji piedal?ties ne tikai vien?d?s fig?ras. Lai ?ahists ies?c?js var?tu p?c iesp?jas ?tr?k apg?t atsevi??u fig?ru sp?ku sam?ru, vi?am nepiecie?ams zin?t, ka:
- d?ma = 9 bandinieki
- tornis = 5 bandinieki
- d?ma = 2 laid?i, zirdzi?? = 2 zirdzi?i, laidnis
- tornis = laidnis, 2 bandinieki = zirdzi??, 2 bandinieki
- laidnis = zirdzi?? = 3 bandinieki
- laidnis, zirdzi?? > tornis > laidnis, bandinieks
- 2 zirdzi?i > tornis > zirdzi??, bandinieks
- laidnis, zirdzi?? > tornis, 1 bandinieks (2 fig?ras stipr?kas par torni+bandinieku)
?ie sp?ku sam?ri ?ahistam ies?c?jam var noder?t par kompasu, kas nor?da, k?du fig?ru izdev?gi vai ar? nav izdev?gi nomain?t. Citiem v?rdiem sakot, vi?? zina, ka bez zaud?jumiem var nomain?t d?mu pret laidni (vai ar? otr?di), torni pret laidni un diviem bandiniekiem utt. Un, no otras puses, nav izdev?gi atdot torni tikai pret laidni vai zirdzi?u (?o at??ir?bu v?rt?b? starp torni un min?taj?m fig?r?m sauc par kvalit?ti), laidni pret diviem bandiniekiem, d?mu pret torni un zirdzi?u utt. Ja k?das oper?cijas rezult?t? vienam no partneriem ir fig?ra vair?k var ar? vi?? k?uvis par kvalitat?v?k?s fig?ras ?pa?nieku, tad m?dz teikt, ka tas ieguvis materi?la p?rsvaru. Tas piln? m?r? piem?t fig?r?m, kas atrodas uz tuk?a galdi?a. Ta?u partijas gait?, kad uz galdi?a ir daudz fig?ru, to kust?gumu un trieciensp?ku ietekm? citu fig?ru izvietojums un ar? attiec?g?s fig?ras st?voklis. Visliel?kais trieciensp?ks fig?rai piem?t centr?, bet vismaz?kais, kad t? novietota st?r?. Var gad?ties, ka, piem?ram, tornis, kas visu partijas laiku nost?v?jis s?kuma poz?cij?, ietekm? sp?les rezult?tu maz?k nek? v?j?ka fig?ra, teiksim, zirdzi??. Atkar?b? no poz?cijas rakstura atsevi???s fig?ras sp?ks var main?ties. V?j?ka fig?ra da?k?rt var b?t iz??ir?g?ka nek? fig?ra, kuras sp?ks ir daudz liel?ks. Var gad?ties, ka pat bandinieks k??st der?g?ks par daudz sp?c?g?ku fig?ru. Partijas nosl?gum? da?u fig?ru v?rt?ba samazin?s (piem?ram, zirdzi?am), turpret? cit?m fig?r?m - pieaug, piem?ram, tornim un bandiniekam. Tor?i k??st sevi??i sp?c?gi, kad tie darbojas pa atkl?taj?m l?nij?m. ?pa?u v?rt?bu ieg?st br?vbandinieki un t?lu aizvirz?tie bandinieki. Nomainot fig?ras pret bandiniekiem, j??em v?r? p?d?jo kvalit?te: vai tie ir savienoti vai izol?ti, v?ji vai stipri utt.. Turkl?t nedr?kst aizmirst v?l vienu svar?gu
bandinieku
?patn?bu: tiem nav g?jiena atpaka?. Citas fig?ras p?c neveiksm?ga g?jiena v?l?k - sekojo?ajos g?jienos - var izlabot k??du un atgriezties atpaka?, turpretim bandiniekiem ??das iesp?jas nav. Tie iet tikai uz priek?u. Laidnis reiz? kontrol? gandr?z tikpat daudz lauci?u k? tornis, bet var virz?ties tikai pa vienas kr?sas lauci?iem, t?d?? otras kr?sas diagon?les laidnim nav pieejamas. Turpretim zirdzi?a r?c?b? ir visi galdi?a lauci?i, turkl?t tas var l?kt p?ri sav?m un pretinieka fig?r?m, ko nedr?kst dar?t neviena cita fig?ra. Laidnis darbojas efekt?v?k atkl?t?s poz?cij?s un tad, kad ir br?vbandinieki, bet zirdzi?? - sl?gtajos st?vok?os ar sastingu?iem bandinieku veidojumiem. ?ahisti ?pa?i augstu v?rt? d?mu - visstipr?ko fig?ru. Ja viens no partneriem apzin?ti atdod v?rt?gu fig?ru par mazv?rt?gu (cerot v?l?k ieg?t citas priek?roc?bas), to sauc par
upuri
. Upur??an?s gad?jum? notiek moment?na fig?ru sp?ku izmai?a, savdab?ga v?rt?bu p?rv?rt??ana, kvantit?tes p?rv?r?an?s kvalit?t?. ?aj? gad?jum? par vissp?c?g?ko fig?ru k??st t?, kas pieteic matu, ieg?st stipr?ku fig?ru, vienk?r?i uzlabo poz?ciju utt.
Pierakstot poz?ciju, pie?emts vispirms nor?d?t balto fig?ru st?vokli, p?c tam melno. Vispirms pieraksta kara?a, tad d?mas, tor?u, laid?u, zirdzi?u un bandinieku st?vokli. Vien?d?s fig?ras pieraksta to atra?an?s sec?b? no a vertik?les l?dz h vertik?lei, ja t?s ir vair?kas uz vienas vertik?les, tad sec?b? no 1. l?dz 8. horizont?lei. Atainojot partijas gaitu, pieraksta "izie?anas lauci?u" - uz kura fig?ra nost?jas. Lab?kas p?rskat?m?bas d?? pie?emts vispirms sa?sin?ti pierakst?t fig?ru, kas izdar?jusi g?jienu, p?c tam starp diviem lauci?u apz?m?jumiem liek
domuz?mi
vai at?em?anas z?mi ":" (piem?ram, 2.Lf1 - c4 vai 6. Zf3xe5). Pierakstot bandinieka g?jienu, pie?emts t? sa?sin?jumu nelietot (piem?ram, 1.e2 - e4). Kad bandinieks sasniedzis savu p?rv?r?an?s lauci?u (baltajiem - astot? horizont?le, melnajiem - pirm?), g?jiena atz?mei tiek pievienots t?s fig?ras sa?sin?tais apz?m?jums, par kuru min?tais bandinieks tiek p?rv?rsts (piem?ram, 39. c7 - c8D). Ar 0 - 0 apz?m? ?so, bet ar 0 - 0 - 0 garo rok?di. Pie?emts apz?m?t ?ahu ar +, matu ar #. P?d?jos liek t?l?t aiz attiec?g? g?jiena (piem?ram, 5. Df7xf8#). ?aha literat?r? pie?emts lietot ar? vair?kus citus apz?m?jumus (tos gan var neizmantot partijas pierakst? sp?les laik?), kurus liek p?c attiec?g? g?jiena apz?m?juma.
- ! ? labs, sp?c?gs g?jiens;
- !! ? ?oti labs, ?oti sp?c?gs g?jiens;
- ? ? v?j? g?jiens, k??da;
- ?? ? ?oti v?j? g?jiens, rupja
k??da
;
- !? ? iev?r?bas cien?gs g?jiens;
- ?! ? ap?aub?mas v?rt?bas g?jiens;
- +- ? baltajiem lab?ks st?voklis;
- = ? l?dz?gs st?voklis, abpus?ji vien?das izredzes;
- -+ ? melnajiem lab?ks st?voklis.
Da?os ?aha izdevumos lieto v?l da?as papildz?mes, t?d? gad?jum? gr?matas ievad? t?s tiek izskaidrotas. Pierakstot partiju, ?oti svar?gi fiks?t visus balto un melno g?jienus t?d? sec?b?, k?d? tie izdar?ti uz galdi?a. G?jieni tiek numur?ti, turkl?t balto g?jienu un melno atbildi kop? skaita par vienu g?jienu. Kad apl?ko poz?ciju, kurai iepriek??jie g?jieni nav zin?mi, s?k skait?t ar pirmo g?jienu. Ja poz?cijas anal?ze s?kas ar melno g?jienu, tr?ksto?? balto g?jiena viet? j?liek tr?s punkti (piem?ram, 1.... e7 - e5). G?jienus partij? parasti pieraksta stabi?veid? (balto g?jienu kreisaj? pus?, melno ? labaj?), bet var rakst?t ar? nep?rtraukt?s rind?s. ?aha literat?r? attiec?g? g?jiena pierakstiem bie?i seko v?rt?jums, paskaidrojums. Tos sauc par koment?riem.
1. e2 - e4 e7 - e5 2. Zg1 - f3 Zb8- c6 3. Lf1 - c4 d7 - d6 4. Zb1 - c3 Lc8 - g4 5. 0 - 0 Zc6 - d4? 6. Zf3: e5! 6.... Lg4xd1?? 7. Lc4xf7+ Ke8 - e7 8. Zc3 - d5#. ?o partiju pierakstu sist?mu sauc par pilno not?ciju. Lietota tiek ar? sa?sin?ta (?sa) not?cija. T?s b?t?ba ir t?da, ka, sp?l?jot partiju, zin?m, uz k?da lauci?a fig?ra atrodas, t?d?? pieraksta tikai sa?sin?to apz?m?jumu un lauci?u, uz kura t? tiek novietota (piem?ram, 2. Lc4 vai 1.... e5). Ja uz viena lauci?a var nost?ties divas vien?da nosaukuma fig?ras (piem?ram, 6....Zge7 vai 9. T8d2). Sa?sin?taj? not?cij? visas p?r?j?s z?mes paliek nemain?gas, iz?emot gad?jumu, kad ?em ar bandinieku. Tad p?c g?jiena numura raksta vertik?les burtu, uz kura bandinieks bija st?v?jis, pievienojot ?em?anas z?mi un lauci?a apz?m?jumu, uz kura bandinieks nost?jies p?c ?em?anas. Piem?ram, ja pilnaj? not?cij? rakst?taj?m 3. f4xe5, tad sa?sin?taj? raksta 3. fxe5. Ja notiek ?em?ana gar?mejot, tad p?c FIDE (Starptautisk? ?aha feder?cija) noteikumiem j?pieraksta v?l burti g.e. (gar?mejot).
Ja sp?l?t?js, kuram ir g?jiena k?rta, pieskaras savai fig?rai (net??i vai t??i), vi?am oblig?ti ar ?o fig?ru j?izdara g?jiens, bet, ja pieskaras pretinieka fig?rai, t? j??em ar savu fig?ru neatkar?gi no t?, vai tas ir izdev?gi vai ne. Pieskar?an?s savai fig?rai, ar kuru nedr?kst izdar?t g?jienu, k? ar? pieskar?an?s pretinieka fig?rai, kuru nevar ?emt, paliek bez sek?m, tas ir, sp?l?t?js var izdar?t jebkuru citu g?jienu p?c savas izv?les. Turkl?t nav j?izdara nek?di soda (piespiedu) g?jieni ar karali vai k?du citu fig?ru. Ja ?ahists vienlaikus pieskaras savai un pretinieka fig?rai, vi?am noteikti j??em ?? pretinieka fig?ra ar sav?jo, kurai vi?? piesk?ries, bet, ja tas nav iesp?jams, j??em ar jebkuru citu savu fig?ru. Ja vispirms skarta sava fig?ra, bet p?c tam pretinieka, kuru ar savu skarto fig?ru nevar ?emt, j?izdara jebkur? cits g?jiens ar savu skarto fig?ru. Sak?rtot uz galdi?a neprec?zi novietotu fig?ru (tikai tad, ja ir g?jiena k?rta!) var p?c tam, kad partneris ir br?din?ts ar v?rdu ?sak?rtoju”. Pret?j? gad?jum? st?jas sp?k? likums ?ja esi piesk?ries, tad j?iet!”
Roka at?emta ? g?jiens izdar?ts! G?jiens tiek uzskat?ts par izdar?tu, kad ?ahists savu fig?ru p?rvietojis no viena lauci?a uz citu un at??mis no t?s roku; p?rv?r?ot bandinieku, nolicis t? viet? citu t?s pa?as kr?sas fig?ru un at??mis no t?s roku; izdarot rok?di, nolicis uz cita lauci?a karali, p?c tam torni un at??mis no tor?a roku. Ja rok?de nav izdar?ta saska?? ar noteikumiem (piem?ram, karalis p?rg?jis p?ri apdraud?tam lauci?am un taml?dz?gi), karalis un tornis tiek novietoti iepriek??j? st?vokl?, un j?izdara g?jiens ar karali vai ar? j?noro??jas uz pret?jo pusi. Nedr?kst "?emt atpaka?" izdar?tu g?jienu, lai t? viet? ietu citur. Ta?u, ja roka v?l nav no fig?ras at?emta, at?auts ar ?o fig?ru izdar?t jebkuru citu g?jienu. Nevajag ?o fig?ru ilgi tur?t rok? virs galdi?a. Lab?k to nost?d?t atpaka? uz s?kotn?j? lauci?a un tad labi apdom?t, uz kuru lauci?u ?ai fig?rai iet. Min?tie noteikumi j?iev?ro ar? vieglaj?s (treni?a) partij?s. Tas pieradina pie uzman?ba g?jienu izv?l? un pie sp?les discipl?nas, kas nov?rs?s nepat?kamus zaud?jumus steigas un nejau?u piesk?rienu d??. Ar? no partnera j?prasa stingri iev?rot uzved?bas noteikumus. Ja abi pretinieki izdara savstarp?jas atlaides, tas nav taisn?gi attiec?b? pret citiem sacens?bu dal?bniekiem. Nekad nepieskarieties fig?r?m, iekams neesat iz???ries, ar kuru no t?m j?izdara g?jiens!
Partneriem j?b?t korektiem vienam pret otru neatkar?gi no t?, k? norit sp?le un k?ds tai izn?kums. Partija j?s?k ar rokasspiedienu un ar to j?beidz p?c jebkura rezult?ta. Partijas norises laik? j?iev?ro klusums un k?rt?ba. Nedr?kst pieskarties galdi?a lauci?iem, lai atvieglotu sev g?jienu apr??inu. J?apsveic pretinieks ar uzvaru un kop? ar vi?u pa?kritiski j?izanaliz? tikko sp?l?to partiju, mekl?jot izdar?t?s k??das, lai no zaud?juma var?tu m?c?ties (nav oblig?ti). Ne?tiski r?kojas tie ?ahisti, kuri p?c zaud?jumiem da??s partij?s s?k sp?l?t pavir?i un pat pamet turn?ru, t? nereti izboj?jot sacens?bu sportiskos un kvalifik?cijas rezult?tus.