Zodiak?l? gaisma austrumpuses debes?s. Redzama ar?
Venera
Zodiak?l? gaisma
ir v?ja, b?lgana bl?zma nakts debes?s, kas redzama t?l?t p?c
saulrieta
vai pirms
saull?kta
. Bl?zmai ir tr?sst?rveid?ga forma, kas izstiepta pa
ekliptiku
un ple?as uz aug?u
Saules
apvid?. Vid?jos zieme?u platuma gr?dos zodiak?lo gaismu vislab?k var nov?rot pavasar?, kad t? redzama rietumpuses debes?s, t?l?t p?c vakara kr?slas izzu?anas, vai ar? ruden?, austrumpuses debes?s, tie?i pirms r?tausmas. Zodiak?l? gaisma ir ?oti v?ja, to piln?b? nom?c
m?nesgaisma
vai
gaismas pies?r?ojums
, t?p?c j?b?t piem?rotiem apst?k?iem, lai to nov?rotu.
Astronoms
D?ovanni Domeniko Kas?ni
(
Giovanni Domenico Cassini
)
1683
. gad? pirmoreiz zin?tniski aprakst?ja zodiak?lo gaismu. T?s zin?tnisko izkaidrojumu
1684
. gad? deva
?veicie?u
matem?ti?is
Nikolas Fatio de Duil?rs (
Nicolas Fatio de Duillier
).
Zodiak?l? gaisma veidojas,
Saules
gaismai atstarojoties no
Saules sist?m?
eso?aj?m putek?u da?i??m jeb
kosmiskajiem putek?iem
. ?ie putek?i atrodas izplat?jum? (
starpplan?tu putek?u
m?kon?) ap Sauli, ?rpus
Zemes
orb?tas
. Liel?kais putek?u daudzums atrodas
ekliptikas
plakn?, t?p?c ar? zodiak?l? gaisma ir v?rojama zodiaka josl?. Zodiak?lo gaismu rado?o starpplan?tu putek?u bl?vums izplat?jum? ir ?oti niec?gs. Ir apr??in?ts, ka, lai rastos zodiak?l? gaisma, 1 mm liel?m putek?u da?i??m ar
albedo
k?
M?nesim
j?atrodas vienai no otras 8 km att?lum?.
