Zieme?amerika

Vikip?dijas lapa
Zieme?amerika
Plat?ba 24 709 000 km 2
Iedz?vot?ji 528 720 588 (2008)
Bl?vums 22,9 /km 2
Valstis 23
Atkar?g?s teritorijas 22
Valodas ang?u , fran?u , sp??u , Amerikas pamatiedz?vot?ju valodas , u. c.
Laika zonas UTC-10 l?dz UTC
Liel?k?s pils?tas
Organiz?cijas NAFTA

Zieme?amerika ir tre?ais liel?kais kontinents p?c plat?bas un ceturtais liel?kais ? p?c iedz?vot?ju skaita. To apskalo Zieme?u ledus oke?ns zieme?os, Atlantijas oke?ns ? zieme?austrumos un austrumos, Kar?bu j?ra ? dienvidaustrumos un Klusais oke?ns ? dienvidrietumos un rietumos. Kontinenta plat?ba ir 24 230 000 kvadr?tkilometru. 2008. gad? iedz?vot?ju skaits bija 528 720 588 .

Zieme?amerika atrodas zieme?os pasaules da?ai , kuru d?v? par Jauno Pasauli , Rietumu puslodi vai vienk?r?i ? par Ameriku . Zieme?amerika ir savienota tikai ar Dienvidameriku . ?o savienojumu ?aur?kaj? viet? d?v? par Panamas zemes?aurumu , kas dienvidaustrumos beidzas ar Darjenas gr?du . Saska?? ar da?iem avotiem, Zieme?amerikas robe?a ir nevis Panamas zemes?aurums, bet gan Tevantepekas zemes?auruma ?aur?k? vieta starp Meksikas l?ci un Kluso oke?nu, un ?o re?ionu starp ?iem zemes?aurumiem d?v?jot par Centr?lameriku . Tom?r pla??k ir izplat?ts uzskats, ka Centr?lamerika ir Zieme?amerikas sast?vda?a.

?eogr?fija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Zieme?amerik? var iz??irt ?etrus lielus re?ionus: centr?lie l?dzenumi , vai liel?s pr?rijas , kas izstiepu??s no Meksikas l??a l?dz Kan?das Arktikai , ?eolo?iski jaunas; kalnaini rietumi, ieskaitot Klin?u kalnus , Lielo Baseinu , Kaliforniju un A?asku ; ar pac?lumiem, bet relat?vi l?dzeno Kan?das vairogu plakankalni zieme?austrumos; un daudzveid?go austrumu re?ionu, kas ietver Apala?u kalnus , piekrastes l?dzenumu l?dz Atlantijas piekrastei, un Floridas pussalu. Meksika, ar t?s garaj?m plakankaln?m , ?denskritumiem galvenok?rt rietumu re?ionos, kaut gan austrumpiekrastes l?dzenumos t?s izstieptas l?dz l?cim.

Rietumu kalni ir sa??elti vidusda??, klin?ainajos apgabalos un piekrastes apgabalos Kalifornij?, Oregon? un Va?ingtonas ?tat? , ar Lielo Baseinu ? apgabalos ar maz?ku plat?bu ? starp tiem. Augst?k? virsotne ir Denali A?ask?.

Kop? 1931 . gada Ragbi Zieme?dakot? ofici?li uzskata par Zieme?amerikas ?eogr?fisko centru. Atra?an?s vieta ir atz?m?ta ar 4,5 metrus augstu akmens obelisku .

Kontinenta gal?jie punkti ir:

Kontinent?l?s da?as gal?jie punkti ir:

Klimats [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Klimatu visvair?k iespaido meridion?li izvietot?s kalnu gr?das un aukst?s straumes kontinenta piekrast?. Kordiljeru d?? Klus? oke?na ietekme izpau?as tikai rietumu piekrast?. Atlantijas oke?ns iespaido pla?u Zieme?amerikas teritoriju l?dz pat Kordiljeriem. Aukst?s gaisa masas no zieme?iem br?vi pl?st virs l?dzenumiem un nok??st t?lu dienvidos.

Zieme?amerikas vidieni past?v?gi apdraud posto?i virpu?viesu?i - tornado. Tie veidojas, siltaj?m, mitraj?m Atlantijas oke?na gaisa mas?m sastopoties ar auksto gaisu no Zieme?u Ledus oke?na . V?ja ?trums var p?rsniegt 100 m/s. Gaisa virpulis sp?j pacelt un aiznest automobi?us, sagraut ?kas.

Savuk?rt Meksikas l?c? un Kar?bu j?r? bie?i plos?s tropiskie cikloni - taif?ni. Tie sace? ?oti augstus vi??us, kas noposta piekrasti, un atnes stipras lietusg?zes.

Zieme?amerikas klimats un daba ir ?oti daudzveid?gi, jo kontinents ir izstiepts gan zieme?u - dienvidu, gan austrumu - rietumu virzien?.

Re?ion?lais un politiskais iedal?jums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Kontinent? ir tr?s lielas valstis: Kan?da (tai pieder da?as lielas salas Zieme?amerikas krastos, ieskaitot Vank?veras salu un Karalienes ?arlotes salas rietumos, Prin?a Edvarda salu , ??faundlendu un Keipbretonas salu austrumos, un Elsm?ra salu , Bafina salu , un Viktorijas salu zieme?os Kan?das arktiskaj? arhipel?g? ); Meksika (ieskaitot Reviljahihedo arhipel?gu un sal?dzino?i maz?kas salas tuv?k piekrastei); un liel?k? da?a Amerikas Savienoto Valstu (ieskaitot Aleutu salas , A?asku , bet ne ASV Havaju ?tatu, kas atrodas Klusaj? oke?n? ).

Kontinenta gal?jaj?s dienvidu da??s, relat?vi mazaj? apgabal? saukt? par Centr?lameriku , ir valstis: Beliza , Kostarika , Salvadora , Gvatemala , Hondurasa , Nikaragva un Panama .

Amerikas Savienot?s Valstis un Kan?du da?reiz d?v? par Angloameriku , kam?r p?r?jo Zieme?ameriku (neieskaitot Grenlandi un da?as salas) un Dienvidameriku ? par Lat??ameriku .

Apz?m?jums "Zieme?amerika" tiek lietots ar? citur, ne tikai ?eogr?fij?, tas var noz?m?t da??das lietas da??diem cilv?kiem. Daudziem ASV amerik??iem un kan?die?iem apz?m?jums ir tikai visp?r?g? lieto?an?, tiek bie?i lietots, lai apz?m?tu tikai "tikai Amerikas Savienot?s Valstis un Kan?du", neietverot Meksiku un Centr?lamerikas valstis, ja vien kontekst? tas nav skaidri pateikts, t?m ar? j?b?t iek?aut?m (piem?ram, specifiski attiec?b? uz Meksiku, kad run?ts tiek par NAFTA ). Tas ir kult?ras un ekonomikas aspektu d??, jo ASV un Kan?da ir daudz l?dz?g?kas viena otrai, sal?dzinot ar p?r?j?m Zieme?amerikas valst?m. Meksik??i tom?r apzin?s, ka ir Zieme?amerikas da?a un un v?las tikt uzskat?ti par t?s da?u. Bet Centr?lamerikas iedz?vot?ji liel?koties neiebilst, ka vi?us d?v? par centr?lamerik??iem.

Dienvidaustrumos kontinenta mal? atrodas salu ??des, teritorijas sauktas par Anti?u vai Kar?bu sal?m, kas ietver:

Zieme?amerikas politisk? karte (ang?u valod?) .

Zieme?amerikai tiek pieskait?ta ar? Britu kolonija Bermuda , kas atrodas Atlantijas oke?n? , k? ar? Grenlande , kas ir D?nijas Karalistes da?a un liel?k? sala pasaul?, un Senpj?ra un Mikelona , atrodama pie Kan?das krastiem, p?d?j? no Francijas teritorij?m Amerikas zieme?os.

Valstu plat?ba un iedz?vot?ju skaits [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Nosaukums Plat?ba (km²) Iedz?vot?ju skaits
(aptuveni, 01.07.2002)
Iedz?vot?ju bl?vums
(iedz./km²)
Amerikas Savienot?s Valstis 9 629 091 280 562 489 29
Angilja (Lielbr.) 102 12 446 122
Antigva un Barbuda 443 67 448 152
Aruba (N?d.) 193 70 441 365
ASV Vird??nas (ASV) 352 123 498 351
Bahamu Salas 13 940 300 529 22
Barbadosa 431 276 607 642
Beliza 22 966 262 999 11
Bermuda (Lielbr.) 53 63 960 1200
Britu Vird??nas (Lielbr.) 153 21 272 139
Dominika 754 70 158 93
Dominik?na 48 730 8 721 594 179
Grenlande (D?n.) 2 166 086 56 376 0,03
Gren?da 344 89 211 259
Gvadelupa (Fr.) 1780 435 739 245
Gvatemala 108 890 13 314 079 122
Haiti 27 750 7 063 722 255
Hondurasa 112 090 6 560 608 59
Jamaika 10 991 2 680 029 244
Kaimanu Salas (Lielbr.) 262 36 273 138
Kan?da 9 976 140 31 902 268 3,2
Kostarika 51 100 3 834 934 75
Kuba 110 860 11 224 321 101
Martinika (Fr.) 1100 422 277 384
Meksika 1 972 550 103 400 165 52
Montserrata (Lielbr.) 102 8437 83
Navasas sala (ASV) 5 0 n/a
N?derlandes Anti?as (N?d.) 960 214 258 223
Nikaragva 129 494 5 023 818 39
Panama 78 200 2 882 329 37
Puertoriko (ASV) 9104 3 957 988 435
Salvadora 21 040 6 353 681 302
Sentkitsa un Nevisa 261 38 736 148
Sentl?sija 616 160 145 260
Senpj?ra un Mikelona (Fr.) 242 6954 29
Sentvinsenta un Grenad?nas 389 116 394 299
Trinid?da un Tob?go 5128 1 104 209 215
T?rksas un Kaikosas (Lielbr.) 430 18 738 44
Kop? 24 497 994 490 354 921 20,0

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]