Microsoft Windows

Microsoft Windows
Izstr?d?t?js
	Microsoft
M?jas lapa	microsoft.com
Izlaidumi
Izlai?anas datums	20.11 . 1985 . ; (k? Windows 1.0 ) ( info )
Kodola tips	Hibr?da kodols
Valoda (s)	Daudzvalodu
Atjauno?anas metode	Windows Update
Atbalst?tas platformas	ARM , IA-32 , x86-64 , Itanium

Microsoft Windows ir uz??muma Microsoft rad?ta oper?t?jsist?ma person?lajiem datoriem un serveriem. 1985 . gad? Microsoft izstr?d?ja oper?t?jsist?mu Windows k? papildin?jumu MS-DOS . T? bija k? atbilde uz tolaik par?d?ju?os, jauno, komp?nijas Apple datorsist?mu - Apple Macintosh , kur? jau tika izmantota grafisk? lietot?ja saskarne (GUI). Microsoft Windows galu gal? ir k?uvusi par domin?jo?o oper?t?jsist?mu person?lajiem datoriem.

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Microsoft savas oper?t?jsist?mas izstr?d? divos paral?los virzienos ? pirmais virziens ir m?jas lietot?ji, bet otrs virziens ir profesion?li IT lietot?ji. ?ie div?j?die virzieni drastiski ietekm? oper?t?jsist?mu izstr?di ? piem?ram, m?jas lietot?ju versij?s ir liel?ks multim?diju atbalsts, ta?u maz?ks dro??bas un t?kla atbalsts. Turpretim profesion?laj?s versij?s ir maz?ks multim?diju atbalsts, ta?u liel?ka funkcionalit?te t?kla konfigur?cij? un dro??b?.

Pirmajai patst?v?gajai Microsoft Windows versijai ? 1.0, kuru izlaida 1985. gada novembr?, bija maz funkciju un t?d?j?di t? neguva lielu popularit?ti, turkl?t tai v?l bija j?sacen?as ar Apple oper?t?jsist?mu. Windows 1.0 paties?b? pat nevar?tu nosaukt par oper?t?jsist?mu, dr?z?k par MS-DOS papildin?jumu. Microsoft Windows 2.0 tika izlaista 1987. gada novembr? un t? guva liel?ku popularit?ti, nek? t?s priek?tece. Windows 2.03, kuru izlaida 1988. gada janv?r? bija izmain?ta oper?t?jsist?ma no vienk?r?iem kantainiem logiem uz jau cits citu p?rkl?jo?iem logiem. ?? izmai?a noveda pie tiesu darbiem starp Apple Computer un Microsoft, jo Apple uzskat?ja to par autorties?bu p?rk?pumu.

Microsoft Windows 3.0 bija pirm? veiksm?g? Windows versija, kura guva pirmo lielo pe??u. Pusgada laik? tika p?rdotas 2 miljoni kopiju. Tai bija uzlabota saskarne un vair?kuzdevumu veik?anas funkcija. ??s versijas uzlabojums bija Windows 3.1, kuru izlaida 1992. gada 1. mart?, un Microsoft atbalsts ?ai versijai beidz?s 2001. gada 31. decembr?.

1993. gada j?lij?, Microsoft izlaida Windows NT, kura bija veidota uz jauna kodola b?zes. NT tika veidota k? profesion?l? oper?t?jsist?ma. NT un Windows neprofesion?lais virziens v?l?k sapl?da vien? veidojot Windows XP.

1995 . gada august?, Microsoft izlaida Windows 95 , kur? tika pamat?gi uzlabots grafiskais dizains un lietot?ja saskarne, k? ar? t? bija pirm? oper?t?jsist?ma Windows, kur? darboj?s priek?aic?gais vair?kuzdevumu re??ms (preemptive multitasking). Galvenais Windows 95 atbalsts no Microsoft beidz?s 2000. gada 31. decembr?, un pagarin?tais atbalsts beidz?s 2001. gada 31. decembr?.

N?kam? Windows versija tika laista klaj? ar nosaukumu Windows 98 , kuru izlaida 1998. gada j?nij?. ?? versija tika ?oti kritiz?ta t?s l?n? ?truma un k??du d?? sal?dzin?jum? ar Windows 95. Galven?s k??das tika izlabotas Windows 98 Second Edition 1999. gad?. Galvenais atbalsts no Microsoft ?ajai versijai darboj?s l?dz 2002. gada 30. j?nijam, un pagarin?tais atbalsts l?dz 2006. gada 11. j?lijam.

K? da?u no profesion?l? virziena, Microsoft, 2000. gada febru?r? izlaida Windows 2000. N?kam? m?jas lietot?ju versija p?c Windows 98 bija Windows Me ( Millennium Edition ), kuru izlaida 2000. gada septembr?. ?aj? versij? par?d?j?s jau t?da jauna tehnolo?ija, k? "Universal Plug and Play" . Ta?u ar? ?? windows versija tika smagi kritiz?ta t?s savietojam?bas un stabilit?tes probl?mu d??.

2001. gada oktobr? Microsoft laida klaj? Windows XP , kas bija b?z?ta uz NT kodola. At??ir?b? no kritiz?taj?m iepriek?ej?m versij?m, ?? Windows versija tika slav?ta t?s funkciju un pielietojam?bas d??. Windows XP tika pied?v?ta div?s versij?s: Home (m?jas lietot?jiem) un Professional (profesion?liem lietot?jiem). Profesional bija vair?k dro??bas un t?kla funkciju nek? Home versij?. 2002. gad? tika izlaista Media Center versija, kam bija TV un DVD atbalsts, ieskaitot raid?jumu ierakst??anu no TV, k? ar? t?lvad?bas pulti. Microsoft nodro?in?ja Windows XP pamata atbalstu l?dz 2009. gada 14. apr?im,? un pagarin?to atbalstu l?dz pat 2014. gada 8. apr?lim.

2003. gada apr?l? tika izlaista oper?t?jsist?ma Windows Server 2003 , kam bija j?aizvieto Windows 2000 profesion?lo oper?t?jsist?mu s?rij?. tai bija jaunas funkcijas un stingrs virziens dro??bas jom?. 2005. gada decembr? tika izdota jauna Windows Server 2003 versija Windows Server 2003 R2 .

2007 . gada 30. janv?r? komp?nija izlaida oper?t?jsist?mu Windows Vista . Tas satur?ja vair?kas jaunas funkcijas, s?kot no piln?b? p?rstr?d?tu kodolu un lietot?ja interfeisu un beidzot ar b?tisk?m programmas tehnisk?m izmai??m, ?pa?u uzman?bu piev?r?ot dro??bas elementiem. T? ir pieejama vair?kos da??dos izdevumos, tom?r ir pak?auta zin?mai lietot?ju kritikai, saist?b? ar sam?r? nestabilo darb?bu un zin?mu produkta nepabeigt?bu.

2009 . gada 22. oktobr? Microsoft izlaida Windows 7 . At??ir?b? no ??s versijas priek?g?j?ja, Windows Vista, kur? tika ieviestas daudzas jaunas funkcijas, Windows 7 tika fokus?ts k? n?kamais lielais solis Windows l?nijas att?st?b?, nopietni tika uzlabota sader?ba ar citu ra?ot?ju lietojumprogramm?m un aparat?ru, kas oper?t?jsist?mai Windows Vista taj? laik? bija problem?tiska vai netika atbalst?ta visp?r. ^[1] Windows 7 ir multi-touch , jeb vair?kpunktu piesk?rienu vad?bas atbalsts, p?rveidots Windows dizains ar jaunu uzdevumjoslu, sauktu par Superbar , m?jas t?kla sist?mu, sauktu par HomeGroup , ^[2] k? ar? iev?rojami veiktsp?jas uzlabojumi.

Versijas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Oper?t?jsist?mas Windows iedala ??di:

16 bitu operacion?l?s vides [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Windows 1.0 (1985)
Windows 2.0 (1987)

Agr?k?s Windows versijas tika veidotas k? grafisk?s lietot?ja saskarnes "?aula" uz MS-DOS b?zes. Saj?s 16 bitu versij?s bija daudzas tipiskas oper?t?jsist?mas funkcijas, piem?ram, t?m bija savs izpild?mfailu form?ts, savi ier??u dzi?i (taimera, grafiskie, printeru, peles, tastat?ras un ska?as dzi?i). At??ir?b? no MS-DOS , Windows t? lietot?jiem deva iesp?ju izpild?t vair?kas grafisk?s lietotnes vienlaic?gi vair?kuzdevumu re??m?. Visbeidzot, Windows oper?t?jsist?m? tika izveidota sare???ta, segment?ra programmat?ras virtu?l?s atmi?as sh?ma, kas ??va izpild?t programmas, kuras ir liel?kas nek? pieejam? atmi?a: kodu segmenti un programmas resursi tika samain?ti vai ar? izmesti no atmi?as, ja atmi?? s?ka k??t par maz vietas, un datu segmenti savuk?rt ievietoti atmi?? tad, kad konkr?t? lietojumprogramma p?rtrauc kontrol?t procesoru , bie?i vien gaidot lietot?ja r?kojumu.

Hibr?da 16/32 bitu operacion?l?s vides [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Windows/386 versija iepaz?stin?ja ar jaunu 32 bitu aizsarg?tu kodolu un virtu?l?s ma??nas kontroli. Windows sesijas ilgumam, tika veidotas viena vai vair?kas virtu?l?s 8086 vides un tika pied?v?ta iesp?ja virtualiz?t ier?ces, piem?ram, video karti, tastat?ru, peli, taimeri, un trauc?jumu kontroli katr? no t?m. Lietot?jam redzamais rezult?ts bija iesp?ja darbin?t vair?kuzdevumu re??m? da??das MS-DOS vides at??ir?gos logos (grafisk?s lietojumprogrammas bija nepiecie?ams aktiviz?t pilnekr?na re??m?).

Windows 3.0 un Windows 3.1 tika uzlabots dizains, galvenok?rt pateicoties virtu?lajai atmi?ai un iel?d?jamajiem virtu?lajiem ier??u dzi?iem ( VxDs ), kas ??va dal?ties ar pieejamaj?m ier?c?m starp vair?kuzdevumu DOS logiem. ?? apst?k?a d??, Windows lietotojumprogrammas tagad var?ja lietot 16 bitu aizsarg?taj? re??m? (kad Windows tika lietots standarta vai 386 Enhanced re??m?), kas deva tiem pieeju daudziem megabaitiem no atmi?as, k? ar? no??ma oblig?to nepiecie?am?bu darboties programmat?ras virtu?l?s atmi?as sh?m?. Microsoft oper?t?jsist?mai Windows 3.0 p?rrakst?ja asembler? kritisk?s oper?cijas, kas iepriek??j?s versij?s bija rakst?tas C programm??anas valod?, padarot ?o izlaidumu daudz ?tr?ku un maz?k atmi?as pat?r?jo?u.

Hibr?da 16/32 bitu oper?t?jsist?mas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Windows 95 (1995)
Windows 95 OSR (1996)
Windows 95 OSR2 (1997)
Windows 98 (1998)
Windows 98 Second Edition (1999)
Windows Me (2000)

L?dz ar 32 bitu Windows for Workgroups 3.11 par?d??anos, Windows beidzot var?ja p?rtraukt balst?ties uz DOS failu p?rvald??anas sist?mu. ?? l?dzek?a d??, Windows 95 tika izveidota Long File Names iesp?ja, kura mazin?ja 8.3 filename lomu s?kn??an?. Tagad MS-DOS tika iek?auta Windows sist?m?. Pats noz?m?g?kais jaunin?jums ir iesp?ja lietot 32 bitu vair?kpavedienojo?as, vair?kuzdevumu grafisk?s programmas. Ta?u bija nepiecie?am?ba p?c savietojam?bas ar 16 bitu programm?m, un tas noz?m?ja, ka GUI sast?vda?as v?l joproj?m bija tikai 16 bitu un ne piln?gi reentrantas, kas noveda pie samazin?tas veiktsp?jas un stabilit?tes.

Windows 95 tika izlaisti tr?s izlaidumi (pirmais 1995. gad?, p?c tam labojumu versijas 1996. un 1997. gad?, kuras tika p?rdotas tikai k? OEM versijas, kam tika pievienotas t?das iesp?jas, k? FAT32 atbalsts). Microsoft Windows n?kamais izlaidums bija Windows 98; ?ajai versijai bija 2 izlaidumi - Windows 98 1998. gad? un Windows 98 Second Edition 1999. gad?. 2000. gad?, Microsoft n?ca klaj? ar Windows Me ( Millennium Edition ) izlaidumu, kur? tika lietots tas pats kodols, kas Windows 98 izlaidum? un k? paraugu grafiskajai saskarnei ?emot Windows 2000, k? ar? par?d?j?s jauna iesp?ja - System Restore, ?aujot lietot?jam atiestat?t datora uzst?d?jumus uz agr?ku laiku. L?dz ar visiem ?iem jaunin?jumiem, lietot?jiem rad?s ?oti daudzas probl?mas. Windows Me bija maz laika k??t popul?ram, jo p?c neilga p?rtraukuma tika izlaista jauna versija - Windows XP.

32 bitu oper?t?jsist?mas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Windows Media Center Edition 2005 ekr?nuz??mums.

?? Windows sist?mu paudze tika izdai?ota un p?rdota augst?ka l?me?a biznesa lieto?anai. Pirmais izlaidums bija Windows NT 3.1 1993. gad?, kurai sekoja Windows NT 3.5 izlaidums 1994. gad?., Windows NT 3.51 izlaidums 1995. gad? un Windows NT 4.0 - 1996. gad?. NT 4.0 bija pirm? NT saimes oper?t?jsist?ma, kuras lietot?ja saskarne l?dzin?j?s Windows 95 saskarnei. V?l?k Microsoft uzs?ka biznesa un m?jas oper?t?jsist?mu apvieno?anu. Pirmais m??in?jums bija Windows 2000, kas diem??l neattaisnoja Microsoft cer?bas, t?p?c t? tika izlaista k? biznesa sist?ma. Windows 2000 m?jas lietot?ju versijas (saukta ar? par " Windows Neptune ") izstr?de tika p?rtraukta un t?s viet? tika izlaista Windows Me oper?t?jsist?ma. L?dz beidzot " Neptune " tika v?l?k iek?auta Windows XP. P?c tam tika rad?ta jauna biznesa sist?ma - Windows Server 2003, k? ar? m?jas un biznesa oper?t?jsist?mu apvienojums - jaun? Windows Vista. Microsoft pied?v? ar? oper?t?jsist?mu mobilaj?m ier?c?m - smartfoniem u.c: Windows CE, kas ar? ir 32 bitu oper?t?jsist?ma.

64 bitu oper?t?jsist?mas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Windows XP Itanium Edition (2002)
Windows XP Professional x64 Edition ( 2005 )
Windows Server 2003 64-bit ( 2005 )
Windows Vista 64-bit ( 2006 / 2007 )
Windows 7 64-bit (2009)
Windows 8 64-bit (2012)
Windows 8.1 64-bit (2013)
Windows 10 64-bit (2015)

Windows NT bija atbalsts da??d?m platform?m jau pirms x86 person?lie datori ieguva domin?jo?u st?vokli profesion?laj? pasaul?. NT versijas no 3.11 l?dz 4.0 atbalst?ja DEC Alpha un MIPS R4000, kuri bija 64 bitu procesori, ta?u oper?t?jsist?mas oper?ja ar ?iem procesoriem k? ar 32 bitu procesoriem.

Microsoft izlaida jaunas Windows 2000 versijas, lai t?s var?tu atbalst?t Intel Itanium procesora arhitekt?ru. Windows XP un Windows Server 2003 versijas Itanium arhitekt?rai par?d?j?s taj? pa?? laik?, kad tika izlaistas to 32 bitu versijas. 2005. gada 25. apr?l? Microsoft izlaida Windows XP Professional x64 Edition un x64 versijas ar?dzan Windows Server 2003 , lai atbalst?tu AMD64 / Intel64 ( x64 Microsoft terminolo?ij?) arhitekt?ru. 2005. gad? Microsoft p?rtrauca atbalstu Windows XP Itanium versijai. Windows Vista bija pirm? galalietot?ja Windows versija, kam Microsoft vienlaic?gi izlaida gan 32, gan 64 bitu versijas. Windows Vista neatbalst?ja Itanium arhitekt?ru.

Dro??ba [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Dro??ba ir bijis Windows s?p?g?kais punkts jau daudzus gadus. Liel?s Windows popularit?tes d?? ar? kait?go programmu ?patsvars ir liel?ks tie?i Windows vid? at??ir?b? no GNU/Linux, Unix, Mac OS X un FreeBSD.

Pa?os pirms?kumos, Windows tika veidota k? viegli lietojama oper?t?jsist?ma datoriem, kuri nav piesl?gti t?kl?, t?p?c taj? nav pamat? ieb?v?tas nek?das dro??bas sist?mas. Turpretim Windows NT un t?s priek?te?i ir jau pamat? veidoti ar dro??bas sist?m?m ar? t?kl?, ta?u ne Internet?, jo 1990. gadu s?kum? Interneta lieto?ana bija ?oti nepopul?ra. Turkl?t, l?dz pat Windows Server 2003 izn?k?anai, vair?kums uz Windows NT b?zes veidot?s sist?mas tika p?rdotas ar p?c noklus?juma izsl?gt?m dro??bas iesp?j?m, un ar iesl?gt?m ievainojam?m funkcij?m, p?c noklus?juma.

Microsoft s?ka publiski atz?t savas programmat?ras dro??bas probl?mas, un l?dz ar to izvirz?ja dro??bu par savu galveno priorit?ti. Microsoft lai? klaj? dro??bas labojumus aptuveni vienreiz m?nes? (parasti katra m?ne?a otraj? otrdien?), caur Windows Update servisu. Ar? kritiskie labojumi ?s?kos laika interv?los p?c vajadz?bas tiek pied?v?ti caur ?o servisu. Windows 2000 (SP3 vai jaun?ka), Windows XP, Windows Server 2003 un Vista vid?s, atjaunin?jumi var tikt uzst?d?ti autom?tiski, ja vien lietot?js ir iesl?dzis ??du iesp?ju. K? rezult?t?, piem?ram 2. Servisa pakotne Windows XP vai 1. servisa pakotne Windows Server 2003 tika uzst?d?ta uz lietot?ju datoriem daudz ?tr?k.

Windows Defender [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

2005. gada 6. janv?r? Microsoft izlaida Microsoft AntiSpyware beta versiju, kas bija b?z?ta uz agr?k?s Giant AntiSpyware programmat?ras. 2006. gada 14. febru?r? Microsoft AntiSpyware l?dz ar savas beta 2 versijas izn?k?anu, k?uva par Windows Defender. T? ir bezmaksas programmat?ras, kas ir veidota, lai aizsarg?tu datoru pret spiego?anas un cit?m nev?lam?m programm?m. Windows XP un Windows Server 2003 lietot?ji, kuriem ir leg?la Microsoft programmat?ra, var bez maksas iel?d?t Windows Defender no Microsoft m?jaslapas. Windows Defender ir jau iek?auts jaunaj? Windows Vista.

Izlaidumu laika ass [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Datums	Produkta nosaukums	Versija	Atbalsts
1985 . gada novembris	Windows 1.01	1.01	Netiek atbalst?ts
1987 . gada novembris	Windows 2.03	2.03	Netiek atbalst?ts
1988 . gada maijs	Windows 2.10	2.10	Netiek atbalst?ts
1989 . gada marts	Windows 2.11	2.11	Netiek atbalst?ts
1990 . gada maijs	Windows 3.0	3.0	Netiek atbalst?ts
1992 . gada marts	Windows 3.1x	3.1	Netiek atbalst?ts kop? 2001 . gada 31. decembra
1992 . gada oktobris	Windows For Workgroups 3.1	3.1	Netiek atbalst?ts
1993 . gada j?lijs	Windows NT 3.1	NT 3.1	Netiek atbalst?ts
1993 . gada decembris	Windows For Workgroups 3.11	3.11	Netiek atbalst?ts
1994 . gada janv?ris	Windows 3.2 (tika izdots tikai vienk?r?otaj? ??nie?u valod? )	3.2	Netiek atbalst?ts
1994 . gada septembris	Windows NT 3.5	NT 3.5	Netiek atbalst?ts
1995 . gada maijs	Windows NT 3.51	NT 3.51	Netiek atbalst?ts
1995 . gada augusts	Windows 95	4.0.950	Netiek atbalst?ts kop? 2001 . gada 31. decembra ^[3]
1996 . gada j?lijs	Windows NT 4.0	NT 4.0.1381	Netiek atbalst?ts kop? 2004 . gada 31. decembra
1998 . gada j?nijs	Windows 98	4.10.1998	Netiek atbalst?ts kop? 2006 . gada 11. j?lija
1999 . gada maijs	Windows 98 SE	4.10.2222	Netiek atbalst?ts
2000 . gada febru?ris	Windows 2000	NT 5.0.2195	Netiek atbalst?ts kop? 2010 . gada 13. j?nija
2000 . gada septembris	Windows Me	4.90.3000	Netiek atbalst?ts kop? 2006 . gada 11. j?lija
2001 . gada oktobris	Windows XP	NT 5.1.2600	RTM versija netiek atbalst?ta kop? 2004 . gada 30. septembra . SP1 versija netiek atbalst?ta kop? 2006 . gada 10. oktobra . SP2 un SP3 versija netiek atbalst?ta kop? 2014. gada 8. apr??a. ^[4]^[5]
2003 . gada marts	Windows XP 64-bit Edition ( IA-64 )	NT 5.2.3790	Netiek atbalst?ts
2003 . gada apr?lis	Windows Server 2003	NT 5.2.3790	Netiek atbalst?ts kop? 2015. gada 14. j?lija.
2005 . gada apr?lis	Windows XP Professional x64 Edition	NT 5.2.3790	Netiek atbalst?ts
2006 . gada j?lijs	Windows Fundamentals for Legacy PCs	NT 5.1.2600	Netiek atbalst?ts
2007 . gada janv?ris	Windows Vista	NT 6.0.6002	SP2 atbalsts pagarin?ts l?dz 2017. gada 11. apr?lim . RTM un SP1 netiek atbalst?ts.
2007 . gada j?lijs	Windows Home Server	NT 5.2.4500	Netiek atbalst?ts
2008 . gada febru?ris	Windows Server 2008	NT 6.0.6002	SP2 atbalsts pagarin?ts l?dz 2017. gada 11. apr?lim. RTM un SP1 netiek atbalst?ts.
2009 . gada oktobris ^[6]	Windows 7 un Windows Server 2008 R2	NT 6.1.7601	SP1 tiek atbalst?ts l?dz 2020. gada 14. janv?rim, RTM netiek atbalst?ts
2011 . gada apr?lis	Windows Home Server 2011	NT 6.1.8400	Tiek atbalst?ts
2012 . gada septembris	Windows Server 2012	NT 6.2.9200	Tiek atbalst?ts
2012 . gada oktobris	Windows 8	NT 6.2.9200	Netiek atbalst?ts
2013 . gada oktobris	Windows 8.1 un Windows Server 2012 R2	NT 6.3.9600	Tiek atbalst?ts
2015 . gada j?lijs	Windows 10	NT 10.0.10240	Tiek atbalst?ts
2016 . gada 12. oktobris	Windows Server 2016	NT 10.0.10074	Tiek atbalst?ts

Windows dz?vescikla politika [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Microsoft p?rst?j izlaist atjaunin?jumus un uzlabojumus daudz?m vecaj?m Windows oper?t?jsist?m?m, ieskaitot Windows 9x versijas un agr?k?s Windows NT versijas. Windows 98 , Windows 98 Second Edition un Windows Me atbalsts tika p?rtraukts 2006. gada 11. j?lij?, Windows NT 4.0 pagarin?tais atbalsts beidz?s 2004. gada 31. decembr?. L?dz ar Windows XP Professional x64 Edition par?d??anos tika p?rtraukti dro??bas atjaunin?jumu izlaidumi Windows XP 64-bit Edition versijai. Daudzus atjaunin?jumus, ko Microsoft bija izlaidis agr?k?m Windows versij?m, var atrast Windows Atjaunin?jumu Katalog? ( Windows Update Catalog ).