Gothards Fr?drihs Stenders (?ederts Stenders) Gotthard Friedrich Stender Vecais Stenders J. Rozent?la glezn? Person?g? inform?cija Dzimis 1714 . gada 27. august? La?u m?c?t?jmui?a, Kurzemes un Zemgales hercogiste (tagad -   Latvija ) Miris 1796 . gada 17. maij? (81 gads) Sun?kstes m?c?t?jmui?a, Kurzemes guber?a (tagad ?   Latvija ) Taut?ba v?cbaltietis Vec?ki Hermanis Konr?ds Stenders, Elizabete Magdalena (Regius) Dz?vesbiedre Anna Elizabete Stendere (Braun?veiga, 1716?1784) B?rni Aleksandrs Johans Stenders (Jaunais Stenders)

Liter?r? darb?ba Pseidon?ms Vecais Stenders Nodarbo?an?s luter??u m?c?t?js Valoda latvie?u , v?cu , lat??u M?kslas port?ls / Literat?ras vikiprojekts

Gothards Fr?drihs Stenders , ar? ?ederts Fridriks ?tenders ^[1] ( Gotthard Friedrich Stender ), saukts par Veco Stenderu (dzimis 1714 . gada 27. august? , miris 1796 . gada 17. maij? ), bija apgaism?bas laikmeta v?cbaltie?u luter??u teologs, S?lpils un Sun?kstes m?c?t?js, latvie?u laic?g?s rakstniec?bas dibin?t?js, "Latvie?u valodas v?rdn?cas" ( Lettisches Lexikon , 1789) autors.

Izcelsme [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Gothards Fr?drihs Stenders c?lies no senas Aug?zemes ( S?lijas ) luter??u bazn?cas m?c?t?ju ?imenes, kuras priek?g?j?js Johans Stenders (1608?1669) iece?oja Latvij? p?c Po?u?zviedru kara beig?m 1633. gad?. Johans Stenders bija pr?vests Kurzemes un Zemgales hercogistes S?lpils virspilskunga iecirkn? (1665?1669), ?o amatu p?c tam p?r??ma vi?a d?ls Konr?ds Stenders (1650?1711).

Dz?vesg?jums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Dzimis 1714. gada 27. august? La?u draudzes m?c?t?ja Herma?a Konr?da Stendera ?imen?. Pirmo izgl?t?bu Gothards Fr?drihs guva t?va, La?u draudzes m?c?t?ja, vad?b?, p?c tam Subates Bauera v?cu skol?, kur vi?? sevi??i nodarboj?s ar lat??u valodu . No 1736. l?dz 1739 gadam Stenders stud?ja teolo?iju, sen?s valodas un retoriku J?nas un Halles Universit?t? V?cij?. Atgriezies Latvij?, Stenders str?d?ja par m?jskolot?ju Lielb?rstel? un nodev?s matem?tikas studij?m. 1742. gad? vi?u iec?la par Jelgavas pils?tas skolas priek?nieka pal?gu.

No 1744. l?dz 1752. gadam vi?? pild?ja m?c?t?ja pien?kumus Lindes?Birzgales draudz? un s?ka interes?ties par latvie?u valodu . 1752. gad? nodega vi?a dz?vojam? ?ka, un s?rg? vi?? pazaud?ja m?jdz?vniekus. No 1753. l?dz 1759. gadam vi?? str?d?ja ?eimes luter??u draudz? pie Lietuvas un Kurzemes hercogistes robe?as. ?eit vi?? smagi saslima un nol?ma draudzes m?c?t?ja amatu atst?t. 1759. gad? Stenders kop? ar ?imeni otrreiz dev?s uz Septi?gadu kara p?r?emto V?ciju, 1761. gad? vi?? Braun?veig? izdeva "Jaunu, piln?g?ku latvie?u gramatiku" ( Neue vollstandigere lettische Grammatik ), ko R?gas period? izmantoja Herders un v?l?k ieteica G?tem . ^[2]

L?dz kara beig?m 1763. gad? vi?? str?d?ja par skolot?ju Helm?tet? un par re?lskolas rektoru K?nigsluter?, ko konflikta d?? ar iest?des vald?bu v?l?k pameta un p?rc?l?s uz Kopenh?genu , kur s?ka str?d?t par ?eogr?fijas profesoru. Tur vi?? izgatavoja D?nijas ??ni?am globusu 23 p?du caurm?r?. V?l m?sdien?s Kopenh?gen? glab?jas divi Stendera gatavotie globusi. ?aj? laik? G. F. Stendera uzskatus sp?c?gi ietekm?jusi br?vm?rniec?bas filozofija. Br?vm?rnieku aprind?s vi?u ievad?jis barons Johans Albrehts fon Korfs . ^[3] Getingenes Karalisk? v?cu biedr?ba vi?u uz??ma par ?steno locekli.

1765. gad? Stenders atgriez?s Kurzemes hercogist?. 1765. un 1766. gad? Jelgav? un R?g? public?ja meh?nisk?s ve?asma??nas aprakstu. L?dz m??a beig?m vi?? str?d?ja par m?c?t?ju Sun?kstes un S?rpils draudz?, nodarboj?s ar zin?tn?m, sarakst?j?s ar P?terburgas Zin?t?u akad?miju. ?aj? 30 gadu posm? (1766?1796) tapa vairums Stendera gr?matu. Cie?i sadarbojies ar Jelgavas un Aizputes gr?matu spiestuvju ?pa?nieku un izdev?ju Jakobu F. Hincu (1743?1787), kas agr?k bija str?d?jis par R?gas Domskolas skolot?ju, p?c 1780. gada par advok?tu un not?ru. Ar? vi?? bijis br?vm?rnieku lo?as loceklis, apgaism?bas ideju kaisl?gs piekrit?js, cita starp? ?rzem?s iespiedis un Kurzem? neleg?li izplat?jis latvie?u dziesmu gr?matas.

1789. gad? Jelgav? iespieda Stendera "Latvie?u valodas v?rdn?cu" ( Lettisches Lexikon ) div?s da??s ar apm?ram 7000 v?rdu tulkojumu no latvie?u uz v?cu valodu un apm?ram 14 000 v?rdu tulkojumu no v?cu uz latvie?u valodu.

Stenders public?ja ar? noz?m?gus darbus v?cu valod?, no kuriem minami filozofijas apcer?jumi “Sirmgalvja domas par tuvo aizkapa st?vokli” ( Gedanken eines Greises uber den nahen Zustand jenseit des Grabes , 1786) un “Reli?ijas paties?ba, kas v?rsta pret br?vdom?t?ju un natur?listu netic?bu” ( Wahrheit der Religion wider den Unglauben der Freigeister und Naturalisten , 1772). ?? gr?mata 1785. gad? n?ca klaj? krievu tulkojum? Nikolajam Novikovam piedero?aj? Maskavas br?vm?rnieku "Br?vaj? tipogr?fij?". ^[4]

Stenders piev?rs?s ar? kosmogonijai (1784) un Johana Kaspara Lafatera ( Johann Caspar Lavater ) atzi??m par m???bu (1771). 1780. gados Stenders polemiz?ja ar Jelgavas P?tera akad?mijas profesoru Johanu Melhioru Gotl?bu B?zeki divos rakstos.

Rokrakst? saglab?jies Stendera apcer?jums par gar?go al??miju “ Ma?ijas atsl?ga” ( Clavis Magiae , 1794), apcer?jumi par dambretes sp?li, klaviersp?les apm?c?bas uzlabo?anu utt. ^[5]

Miris 1796. gada 17. maij?. Uz vi?a kapa akmens Sun?kstes kaps?t? las?ms uzraksts: Sche aprakts G. F. Stenders Latwis, dzim. 1714, mir. 1796, ar sawu gaspazchu . ^[6]

• 
  Luter??u bazn?ca La?os, kur spredi?ojis G.F.Stendera t?vs
• 
  Stendera muzejs La?os
• 
  Stendera piemi?as akmens pie Sun?kstes bazn?cas
• 
  Piemineklis G. F. Stenderam un sagrautajai Birzgales bazn?cai
• 
  Piemineklis Stenderam Eglain?

G. F. Stendera uzskati [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Apgaism?bas laikmeta sabiedriskie darbinieki V?cij? akcent?ja cilv?ka ?tisko piln?bu. Stendera studiju laik? Halles Universit?t? bija dz?vas 18. gadsimta pirmaj? pus? V?cij? popul?r? matem?ti?a un racion?lisma filozofa K. Volfa (1679?1754) m?c?bas. Volfs pasv?troja, ka ?aunums dz?v? izriet no pr?ta nepiln?bas, t?s ir k??das sprie?an?. Ne vien studiju laik?, bet ar? v?l?k G. F. Stenders iepazin?s ar K. Volfa paustajiem uzskatiem, lasot vi?a rakstus. Volfa paustais racion?lisms, Got??da normat?visms uzskat?mi izpau?as Stendera dai?darbos.

M?sdienu v?sturnieki raksta, ka Stenders c?t?gi sekojis zin?tnes att?st?bai, vi?a reli?iski racion?laj? pasaules izpratn? ien?ku?i dialektisk?s dom??anas elementi. Sabiedriskajos uzskatos Stenders bija konservat?vs. Stenders rakst?jis ar? v?cu un lat??u valod? .

Prozas un dzejas darbi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• 1766. gad? izdota G. F. Stendera pirm? laic?g? satura gr?mata “Pasakas un st?sti tiem latvie?iem par izlust??anu un gudru m?c?bu” ( Pasakas un Stahsti tiem Latwieschiem par izlusteschanu un gudru mahcibu ). 1789. gad? izn?ca t?s otrs izdevums “Pasakas un st?sti”, kas papildin?ts ar 24 darbiem. ?aj? izdevum? 80 pasaku un 70 st?stu. Stenders savu gr?matu dala div?s da??s: pasakas, t.i., zv?ru pasakas jeb fabulas, un st?sti, t.i., sadz?ves un joku pasakas. P. ?mits atz?st, ka puse Stendera pasaku un st?stu ?emta no gr?mat?m, otra puse no v?cu folkloras, kas noklaus?ta no Baltijas v?cie?iem. Pasakas sarakst?tas koncentr?ti. St?sti apjom? gar?ki, si?eti sare???t?ki. Gan pasak?s, gan st?stos darb?ba risin?s dz?vi, spraigi, da?k?rt dramatiski, aspr?t?gi. Da?os st?stos atrodam m?su zemes un dz?ves apst?k?u elementus. Pasak?s darbojas me?a un m?jas dz?vnieki. St?stu personas: saimnieks, saimniece, t?vs, d?li, ar?js, gans u.c. St?stos izmantoti ar? latviski ?pa?v?rdi, piem?ram, J?kabs, Maija, Brencis u.c. B?tisks elements Stendera pasak?s un st?stos ir “m?c?ba”, kas kompozicion?li izdal?ta sacer?juma beig?s. Stenders saskata netaisno sabiedrisko attiec?bu nodar?to ?aunumu, jo raksta, ka daba apvelt?jusi latvie?us ar daudz?m lab?m ?pa??b?m. Stenders propagand? ?aklumu, darb?gumu, laimi, kas mekl?jama darb?, sv?t?bu ? att?r??anos no alkohola un p?pes, dievbij?bu.
• 1774. gad? izn?ca G. F. Stendera pirm? laic?g?s dzejas gr?mata latvie?u las?t?jiem “Jaunas zi??es”. Par pamatu ?emti dzejo?i, v?cu tautas dziesmas, rota?as, studentu dziesmas. Stenders rakst?ja si?etiskus dzejo?us, kurus vi?? d?v? par st?stu dziesm?m, svin?gus dzejo?us jeb odas, apceres dzejo?us, idilles, dabas un m?lest?bas dzejo?us “??p?a dziesma”, “Klusa sirds skaidr?ba”. Dzejas visp?r?g? noska?a ? gai?a, optimistiska. Galvenais t?ls iez?m?jas latvie?u zemnieks kop? agras b?rn?bas. Stenders kritiz? mui?niekus par vi?u izlaid?go dz?vi. Zemnieka sviedru aug?us mui?nieks nopl?t? vai nosp?l? k?rt?s “maizes t?vi”. Zemnieku Stenders tom?r mudina samierin?ties ar p?ridar?jumiem, bet tan? pa?? laik? apzin?ties savu cilv?cisko b?t?bu. P?ri citiem dz?vajiem rad?jumiem cilv?ku pace? vi?a pr?ts un mor?le, t?lab tie ir j?att?sta, j?izkopj. ?ai sakar? Stenders aizraut?gi cildina gr?matas un to las?t?jus. Katrs lai paliek sav? k?rt? un godam pilda savu pien?kumu.
• ? Augstas gudr?bas gr?mata no pasaules un dabas ” iespiesta 3 reizes (1774., 1776., 1796.) un bija pirm? popul?rzin?tnisk? gr?mata latvie?u valod? par ?eolo?ijas, ?eogr?fijas, fizikas, astronomijas zin?t?u jaut?jumiem. Stenders rakst?ja par Zemi, t?s formu un virsmu, Saules lielumu un karstumu, Zemes grie?anos ap savu asi un ap Sauli u.c. Tie bija pirmie laic?gie raksti latvie?u valod?. Vienlaikus Stenders t?laika zin?tnes atzi??m pievienoja ar? savus uzskatus, piem?ram, ka visas Saules sist?mas plan?tas esot apdz?votas. ^[7]
• 1787. gad? iespieda “Bildu ?bici” ? pirmo ilustr?to latvie?u ?beci .
• Izcils darbs ir “Latvie?u gramatika” (2. izd. 1783) un “Latvie?u ? v?cu v?rdn?ca” (1789).

Pilns darbu saraksts [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• R?mas laiks p?c p?rkona briesmas. Konigsberg, 1753. ( B.H.Brockes odas tulkojums no v?cu valodas)
• Kurzemes jauna un piln?ga dziesmugr?mata [..] Jukuma Bauma?a redakcij?. Konigsberg, 1754. ap 740 lpp. (5. izdevums ar daudz?m G.F.Stendera dziesm?m)
• Gedert Fridrik Stendera, ?eimes draudzes bazn?cas kunga Sv?ti raksti, [..] Konigsberg, 1756. 560 lpp.
• Neue vollstandigere lettische Grammatik, nebst einem hinlanglichen Lexico, wie auch einigen Gedichten, verfasset von Gotthard Friedrich Stender . Braunschweig, 1761. ? 400 S. (atk?rtots izdevums 1763.)
• Schulzianum inveniendi maris longitudinem consilium. Traditium G.F.Stendero curono . Hafniae, 1764. Der Schultzische Vorschlag die Meereslaenge zu finden, verfasset von Gotthard Friedrich Stender aus Curland . Kopenhagen, 1764. ? 79 S. (Par ?ulca priek?likumu j?ras garuma m?r??anai, lat?niski un v?ciski)
• Vom teutschen Accent, in dreien Hauptregeln, die keiner Ausnahme unterworfen . Schriften der deutschen Gesellschaft zu Gottingen. Gottingen, 1765 (Par v?cu akcentu tr?s pamatlikumos bez iz??mumiem)
• Beschreibung einer neuen hochst bequemen Waschmaschine von Gotthard Friedrich Stender, der Koenigl[ichen] deutschen Gesellschaft zu Goettingen ordentlichen Mitglied. Mitau: Johann Jacob Kanter, 1765. ? 8 S. (Jaunas ?oti ?rtas ve?asma??nas apraksts)
• Beschreibung der neuen Erdkugel, welche auf allerhoechsten Befehl S[eine]r Koenigl[ichen] Majestaet von Daennemark Norwegen zu Kopenhagen verfertiget worden von Gotthard Friedrich Stender, der Koenigl[ichen] deutschen Gesellschaft zu Goettingen ordentlichen Mitglied. Riga, 1766. ? 31 S. (Jaun? globusa apraksts, kuru p?c D?nijas Norv??ijas karalisk?s majest?tes pav?les izgatavojis Gothards Fr?drihs Stenders, Getingenes karalisk?s v?cu biedr?bas ?stenais loceklis)
• Jaukas pasakas un st?sti, tiem latvie?iem par gudru m?c?bu sarakst?ti no m?c?t?ja Gedert Fridrik Stender. Jelgava, 1766. 328 lpp.
• Gedanken ueber die Lavaterische Aussichten in die Ewigkeit. In Briefen an Se[inen] Hochwohlgeb[orenen] Herrn Landeshauptm[ann] von B[olschwing] . Riga, 1771. ? 46 S. (Domas par Lav?tera izredz?m m???b?. V?stul?s augstdzimu?ajam Bol?vinga kungam.)
• Wahrheit der Religion wider den Unglauben der Freigeister und Naturalisten . Jelgava, Aizpute, 1772. ? 472 S. (Reli?ijas paties?ba pret br?vdom?t?ju un natur?listu netic?bu)
• Augstas gudr?bas gr?mata no pasaules un dabas. Sarakst?ta no S?rpils un Sun?kstes bazn?ckunga Stendera . Jelgava, Aizpute, 1774. ? 320 lpp.
• Jaunas zi??es p?c jauk?m meldij?m, par gudru izlust??anu . Jelgava, Aizpute, 1774. ? 78 lpp.
• Sv?tas gudr?bas gr?mati?a, sarakst?ta no S?rpils un Sun?kstes bazn?ckunga Stendera . Jelgava, Aizpute, 1774.
• T?s krist?g?s m?c?bas gr?mata, tiem latvie?iem par sv?tu izskaidro?anu sarakst?ta no S?rpils un Sun?kstes bazn?ckunga Stendera . Jelgava, Aizpute, 1776.
• Jauna ABC un las??anas m?c?ba. Jelgava, 1782., (1787., 1797.) ? 31 lpp.
• Jauna gada v?l??anas p?c ikkatra grib??anas. Jelgava, 1782. ? 16 lpp.
• Lettische Grammatik. Zweyte Auflage. Mitau: Steffenhagen, 1782 (Latvie?u gramatikas papildin?tais izdevums)
• Catechismus melicus Latinis christianorum scholis dicatus . Opera G.F.Stenderi praepos. Dioec. Selburg. Mitaviae, MDCCLXXXII. ? 47 pag.
• Jauna izskaidrota dziesmu gr?mata, l?dz ar sv?t?m l?g?an?m, tiem latvie?iem par sv?t??anu sarakst?ta no S?lpils un Sun?kstes vec? bazn?ckunga Stendera. Jelgava, 1783., otr? da?a 1792.
• Mosaische Kosmogonie. Naturgemaesse Realuebersetzung der mosaischen Schoepfungsgeschichte und ihrer Perioden, mit Anmerkungen fuer denkende Leser . Mitauische Monatsschrift . 1784. ? Nr.4. ? S. 27-58
• Anmerkungen uber die Offenbarung Gottes in der Natur . Jelgava, 1785. (Polemika par darbu: J.M.G. Besecke. Die Offenbarung Gottes in der Natur )
• Gedanken eines Greises ueber den nahen Zustand jenseit des Grabes . Mitau: Steffenhagen, 1786. ? 51 S.
• An seine Kinder und Enkel, bei der nahen Trennung von seiner Tochter, von G.F.Stender . Mitau, 1787. ? 4 S.
• Bildu ?bice. Jelgava, 1787. ? 16 lpp.
• Par dzimtu prin?a ??puli. Lettische Uebersetzung der Empfindungen bei der Wiege der Erbprinzen von Kurland . Mitauische Zeitung , 1787. ? Nr. 31
• Lettisches Lexikon. In zween Theilen abgefasset, und den Liebhabern der lettischne Literatur gewidmet von Gotthard Friedrich Stender, Praepositus emeritus zu Selburg, [..] . Mitau, 1789. ? 773 S. ( 1: Lettisches Woerter und Nahmen  ? apm?ram 7000 v?rdu tulkojums no latvie?u uz v?cu valodu, 2: Deutschlettisches Woerter und Nahmen  ? apm?ram 14 000 v?rdu tulkojums no v?cu uz latvie?u valodu)
• El?zes divpadsmit sv?tas dziesmas, latvie?u valod? p?rtulkotas no t? vec? m?c?t?ja Stendera. Jelgava, 1789. ? 40 lpp.
• Zi??u lustes. Otra da?a. Jelgava, 1789. ? 94 lpp.
• Pasakas un st?sti , tiem latvie?iem par gudru m?c?bu sarakst?ti. No jauna p?rl?koti un vairoti no t? vec? S?rpils un Sun?kstes bazn?ckunga Stender. Jelgava, 1789.
• Maz? B?bele . Tas ir: Sv?ti St?sti no Dieva V?rdiem izlas?ti un ar izskaidrot?m un sp?c?g?m M?c?b?m un sv?t?m Dom?m iztais?ti no t? vec? S?rpils m?c?t?ja Stendera. Jelgav?: 1790.
• Clavis magiae. Die geheime Naturweisheit vom Stein der Weisen, historisch, physisch und praktisch beleuchtet. Nebst einen hermetischen Lexiko und Anhang . Von Gottfried Spes. Moosbrunn, 1794. ? 160 S. (manuskripts glab?jas T?rbatas universit?tes bibliot?k?)
• Der erhabene Lobesgang Gottes zur allgemeinen Gottesverehrung, als eine Beilage zu den philosophischen Gedanken. Mitau, 1796. 4 S.
• Dieva lielums. Viena augsta dziesma no nelai?a m??a veca Stendera, kura starp vi?a atliku?iem pap?riem atrasta tapusi. Latviska gada gr?mata, 1797. ? Nr.2. (public?ta p?c n?ves)

T? m???ba (fragments) [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Bezgal?gs v?rds t?s m???bas! Pie ka jau visi pr?ti reibst un st?j?s! Ak dai?ums, ko ne viens izdibin?s, Lai visas pasauls domas kop? kr?j?s! Ir en?els paliek klus', tev' dom?dams, Tavs m?rs nedz sniedzams, nedz ar izsak?ms.

Tu bezdibens, iek? k? tie laiki sl?kst: No tevi visi gadi n?k un rod?s, Iek? tev tie atkal visi kr?t un n?kst Un m??u m??am atpaka? ne dod?s. Tu n?kams kaps, iek? k? ?? pasaul’ celsies! Tu avots, no k? cita pasaul' celsies!

[..]

K?p?c tad sirsni? visai noskumsti? Kam b?sties panest ?sas pasaul's b?das? Sal?dzini ?o acumirkl?ti Ar m???bu, kur visas kaites s?d?s. ?is laiks ir z?dams, dr?z tu k??si mijis, - Kas z?dams ir, ir k? ne b?tu bijis.

Ar stipru cer?bu apbru?ojies, Tad dro?s un priec?gs tav? m??? b?si, Jo ?is tavs m??s k? skriedams dr?z aizies; P?c nebeidzam? m???b? nok??si, Kur iel?gsmots un sv?t?ts m???gi To ?stu b??anu iedab?si.

Piemi?a [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Ar Stendera dzimtas mantojumu var iepaz?ties Vec? Stendera kabinet? , kas izveidots Vies?tes muzeja "S?lija" noda?? Paula Stradi?a skola. T? ir viena no div?m viet?m Latvij?, kur var apl?kot Stendera izgudroto ve?asma??nu, kas izgatavota p?c vi?a public?t? apraksta. ^[8]

Stendera v?rd? ir nosauktas ielas R?g?, Liep?j?, Valk? un Aug?daugavas novada Eglaines pagast?.

Sakar? ar Stendera 300. dzim?anas dienu 2014. gad? R?g?, Jelgav? un Sun?kst? notika vi?a piemi?as pas?kumi:

• no Sun?kstes bazn?cas l?dz m?c?t?jmui?ai izveidoja Latvie?u ?beces burtu taku;
• Sun?kstes centr? atkl?ja m?kslinieka Visvalda Asara veidotu piemi?as z?mi;
• no 2014. gada 4. l?dz 6. septembrim notika starptautiska zin?tniska konference, taj? nolas?tie refer?ti apkopoti rakstu kr?jum?: "Gothards Fr?drihs Stenders (1714?1796) un apgaism?ba Baltij? Eiropas kontekst?. Gotthard Friedrich Stender (1714?1796) und die Aufklarung im Baltikum im europaischen Kontext. Gotthard Friedrich Stender (1714?1796) and the Enlightenment in the Baltics in European contexts". Sast?d?t?ja M?ra Grudule . R?ga: LU LFMI, 2018. 559 lpp.;
• Latvijas Banka laida apgroz?b? Vecajam Stenderam velt?tu kolekcijas mon?tu, kas bija ceturt? apgroz?b? laist? Latvijas eiro kolekcijas mon?ta;
• Latvijas Pasts izdeva Vecajam Stenderam velt?tu pastmarku;
• 2017. gad? nodibin?ja Stendera biedr?bu vi?a uzskatu izp?tei, izplat??anai un t?l?kai att?st??anai.

Literat?ra [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Zigr?da Fr?de. Latvis. Gothards Fr?drihs Stenders. R?ga, 2003.
• J?nis Stradi?? . Stenders un vi?a "Augstas gudr?bas gr?mata". R?ga, 1975.
• K?rlis Kundzi??. Vecais Stenders sav? dz?v? un darb?. Jelgava, 1897.
• Johans Georgs ?arnevskis . Stendera dz?ve. Jelgava: 1805. ( Stenders Leben, nebst Anmerkungen und Beilagen. Eine Vorlesung, den 21. Mai/4. Junius 1796 im Pastorate zu Sonnaxt gehalten ) (v?ciski)

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Wikisource ir vair?k inform?cijas par ?o t?mu. Skat?t Gothards Fr?drihs Stenders

• Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: Gothards Fr?drihs Stenders .

• Latvijas Nacion?l?s enciklop?dijas ??irklis
• Visuotin? lietuvi? enciklopedija raksts (lietuviski)
• Swehtas gudribas Grahmati??a, 1774 ^{[ novecojusi saite ]} (latviski)
• Teodors Zeiferts par Veco Stenderu. Latvie?u rakstniec?bas v?sture (latviski)
• Bernhards D?ri?is par G.F.Stenderu. Latvie?u rakstniec?ba (1860). (latviski)
• M?ra Grudule. Stenderu dzimta S?lij?. LZA v?stis 2010; 64(5/6): 79-95
• Vecais Stenders. Bildu ?bice (latviski)