V?sture
ir
zin?tne
, kas p?ta
cilv?ku
sabiedr?bas
att?st?bu un ??s att?st?bas posmus no t?las pag?tnes l?dz m?sdien?m. T? atkl?j un apraksta pag?tnes notikumus, un noskaidro ar? kopsakaru pag?tnes noris?m.
V?stures p?tniec?ba galvenok?rt tiek balst?ta uz da??diem
v?stures avotiem
(rakstveida liec?bas, mutv?rdu mantojums, senlietas, ekolo?iskie mar?ieri un citi). Savuk?rt pa?as v?stures zin?tnes (teoriju att?st?bu, skolu koncepciju utt.) p?tniec?bu d?v? par
historiogr?fiju
.
Viens no galvenajiem strukturiz?cijas krit?rijiem v?stur? ir
laiks
. Agr?no
cilv?ces
v?sturi pie?emts dal?t tr?s laikmetos ? akmens, bronzas un
dzelzs laikmet?
. Pirmais ??du dal?jumu 1836. gad? pied?v?jis d??u
antikv?rs
Kristi?ns Jurgensens Tomsens
(1788?1865). ??ds hronolo?isks dal?jums ?auj izsekot cilv?ces att?st?bai, atkar?b? no konkr?t?s
civiliz?cijas
tehnisk? l?me?a. Ta?u ?? tr?s laikmetu hronolo?ija nav saist?ta ar fizisko laiku k? t?du. Da??das civiliz?cijas, kuras dz?voja vienlaic?gi da??dos re?ionos, bet raksturoj?s ar at??ir?gu att?st?bas l?meni, var tikt attiecin?tas uz da??diem laikmetiem.
Past?v ar? cita pieeja v?stures periodiz?cij?. To var iedal?t divos lielos posmos ?
aizv?stur?
un v?sturiskaj? laikmet?, atkar?b? no v?sturiskajiem rakst?tajiem avotiem. Par tik, par cik senatn? rakst?t?s liec?bas un nov?rojumi ?auj rekonstru?t attiec?g? laika notikumus, to pie?emts saukt par v?sturisko laikmetu. Tom?r, cilv?ces att?st?ba notika ar? t?ksto?iem gadu pirms
rakst?bas
izgudro?anas un ievie?anas. Tas gan nenoz?m?, ka neb?tu iesp?jams neko izdibin?t par ?o laikmetu. Sav?kt faktus par vissen?kajiem notikumiem ?auj
arheolo?ija
. Arheolo?isk?s liec?bas ir daudz neprec?z?ks inform?cijas avots par rakst?tiem materi?liem un v?stures tec?jumu daudzos gad?jumos ir iesp?jams noteikt visai aptuveni. T?d?? to pie?emts apz?m?t par aizv?sturi.
Ja skat?m cilv?ces v?sturi kopum?, tad aizv?stures un v?stures mija attiecin?ma uz IV gadu t?ksto?a beig?m p.m.?, kad s?ka par?d?ties pirmie ar zin??an?m saist?tie
jaunievedumi
. Proti, rakst?tie avoti ?
?umeru
???u raksts
,
??iptie?u hieroglifi
u.c. J?atz?m?, ka ar? ?aj? gad?jum? aizv?stures p?reja v?stur? attiecin?ma tikai uz t?m teritorij?m un to apdz?voju??m taut?m, kur senie raksti tika atrasti. Cit?m taut?m no aizv?stures iek???ana v?stur? dat?jama v?l?kos gadsimtos. Piem?ram,
Baltijas
un
Latvijas
teritorijas apdz?vojo??m taut?m v?sture t?s periodiz?cijas izpratn? s?kas tikai m?su ?ras XI?XII gadsimt?, kad s?ka par?d?ties pirm?s
hronikas
par Baltijas zem?m un taut?m.
Latvijas teritorij? rakst?ba ien?k reiz? ar viduslaikiem, l?dz ar to var pie?emt, ka Latvij? nav biju?i senie laiki, jo tie s?kas ar rakst?bas par?d??anos un beidzas ar viduslaikiem.
V?stures literat?r? figur? ar? citas v?stures periodu klasifik?cijas.
Kaut ar? v?stures fakti pa?i par sevi ir bezkaisl?gi, ir ?oti pla?as iesp?jas tos trakt?t, atkar?b? no autora simp?tij?m, politisk?s
p?rliec?bas
, interes?m un zin??anu l?me?a. V?sturnieku grupas, kur?s pie?emts l?dz?gs trakt?jums, notiek savstarp?ja sadarb?ba un domu apmai?a, pie?emts d?v?t par "v?sturnieku skol?m". T?das ir, piem?ram:
K? ar? virzieni, kas iziet ?rpus skolu r?mjiem, piem?ram
Revizionisms
, vai diskusijas, kuras k??st tik apjom?gas, ka veido jau atsevi??u historiografijas segmentu, piem?ram,
V?sturnieku str?ds
.
T? k? faktu materi?ls ir milz?gs, bet kult?ras, mentalit?tes un civiliz?cijas at??ir?bas da??d?s zemeslodes viet?s un laikos iev?rojamas, v?sturnieki specializ?jas k?da konkr?ta re?iona v?stures p?tniec?b?, piem?ram: