V?cbaltie?i
v?cu
:
Deutsch-Balten
 V?cbaltie?u karogs un ?erbonis ar motto "Uztic?b? cie?i" (
In Treuen fest
)
|
| Visi iedz?vot?ji
|
|---|
apm?ram 5200
(V?cie?i ?obr?d Latvij? un Igaunij?, ne vienm?r v?cbaltie?i taj? pa?? v?sturiskaj? un kult?ras izpratn?)
|
 : 2701
|
 : 2554
|
|
V?sturiski:
|
| Valodas
|
|---|
|
Lejasv?cu valoda
,
Aug?v?cu valoda
|
| Reli?ijas
|
|---|
Luter?nisms
p?rsvar?
Romas kato?u bazn?ca
maz?kum?
[1]
[2]
|
|
|
V?cbaltie?i
,
v?cbalti
(
v?cu
:
Deutschbalten
), ar?
baltv?cie?i
,
baltv?ci
(
Baltendeutsche
), pa?i sevi l?dz
20. gadsimta
s?kumam d?v?ja par
baltie?iem
(
die Balten
). Starpkaru period? bie?i lietots nosaukums
Baltijas v?cie?i
(
die baltischen Deutschen
). Iepriek? pa?identific??an?s notika ar? p?c provinces nosaukuma ? igaunie?i, livonie?i, kurzemie?i (
Estlander, Livlander, Kurlander
).
[3]
1881. gad? v?cbalti bija ap 180 000, jeb 10% no
Baltijas provin?u
iedz?vot?jiem. Ta?u vi?i gandr?z piln?b? kontrol?ja kult?ras, izgl?t?bas, zin?tnes, ekonomikas, armijas un valsts administr?cijas amatus.
Veidoju?ies no
Latvijas
un
Igaunijas
teritorij? iece?oju?o
v?cie?u
, zviedru, skotu, po?u, fran?u, it??u, portug??u u.c.
Eiropas tautu
p?rst?vju, k? ar? p?rv?coto
l?vu
,
latvie?u
un
igau?u
p?cte?iem, kas k? v?cu kult?ras telpai pieder?ga autonoma etniska grupa s?ka veidoties jau pirms Baltijas iek?au?anas
Krievijas Imp?rij?
, un 20. gadsimta pirmaj? pus? veidoja monol?tu savdab?g? v?cu dialekt? run?jo?u etnokult?rgrupu ar savu kult?ru, at??ir?gu valodas dialektu un mentalit?ti. Kopiena beidza past?v?t 1939./1941. gados, kad liel?k? da?a
v?cbaltie?u p?rc?l?s uz V?cijas okup?to Polijas da?u
.
V?cie?i s?ka iece?ot Latvijas teritorij? s?kot ar
12. gadsimta
beig?m, izveidojot savas valstis
Livonijas Konfeder?cijas
ietvaros. Asimil?ja da?u no
l?viem
,
latvie?iem
un
igau?iem
, kas vair?ku paaud?u laik? p?r??ma v?cisko dz?vesveidu un valodu, ? un l?dz
Pirmajam pasaules karam
bija valdo?ais sl?nis
Baltijas
iek?politik?, ekonomik? un kult?r? (veidoja visu pils?tas kult?rvidi). Daudzi v?cbaltie?i 18.?19. gadsimt? p?rc?l?s uz
Krievijas Imp?rijas
galvaspils?tu
P?terburgu
, kur ie??ma augstus amatus imp?rijas p?rvaldes apar?t?.
1871
. gad? 74%
Krievijas Imp?rijas armijas
virsnieku bija v?cbaltie?i.
1772. gad? s?ka str?d?t pirmais R?gas te?tris, kur? uzveda izr?des un operas. V?cie?u vid? izplat?ta koru dzied??ana. 1761. gad? R?g? dibin?ta “
Musikalische Gesellschaft
”, 1851. gad? “
Rigasche Liederkranz
”, 1859. gad? “
Rigasche Sangerkreis
”.
R?vel?
1857. gad? notika Baltijas v?cie?u dziesmu sv?tki, kam ?etrus gadus v?l?k sekoja dziesmu sv?tki R?g?. Koru dzied??anas trad?ciju p?r??ma latvie?i un igau?i, kas to turpina l?dz m?sdien?m.
[3]
V?cie?i nodibin?ja un par saviem l?dzek?iem uzc?la
R?gas politehnikumu
, kas l?dz 1898. gadam bija vien?gais imp?rij?. ?eit str?d?ja pasaul? slavenie
Vilhelms Ostvalds
un
Pauls Valdens
. R?gas politehnikums bija viens no liel?kajiem Eirop?. 1885./86. m?c?bu gad? taj? m?c?j?s 856 studenti, kam?r C?rihes politehnikum? 600 un Minhenes ? 400 studenti.
Augst?kaj?s m?c?bu iest?d?s, ?imn?zij?s, m?c?bas notika v?ciski. Kurzemes guber?? bija 3, Livonijas guber?? 7 un Igaunijas guber?? 2 ?imn?zijas. ?imn?ziju m?c?bu programma izmantoja Pr?sijas paraugu. Baltijas provinc?s vec?k? un liel?k? bija
T?rbatas Universit?te
, kas l?dz 19. gadsimta beig?m baud?ja pla?u iek??jo autonomiju no imp?rijas izgl?t?bas sist?mas un
p?rkrievo?anas
. 1886./87. m?c?bu gad?
Livonijas guber??
bija viena skola uz 920 iedz?vot?jiem. Tikm?r Zviedrij? bija viena skola uz 900, bet
Pr?sijas Karalist?
viena skola uz 682 iedz?vot?jiem.
Kurzemes guber??
bija pa vienai skolai uz 1070 iedz?vot?jiem, ko var izskaidrot ar citu taut?bu un reli?iju kl?tb?tni ? po?u, ebreju, baltkrievu. Skolu uztur??anas izmaksas sedza mui?niec?ba un zemniec?ba, valstij iesaistoties minim?li. Skolas parasti kontrol?ja un taj?s pasniedza luter??u m?c?t?ji. Nelielaj? v?cie?u kopien? bija viens no pasaul? augst?kajiem augstskolu absolventu r?d?t?jiem. 1830. gados uz 100 000 v?cie?u bija 300 studentu, kam?r V?cij? tas bija 35 uz 100 000. 20. gadsimta s?kum? nedaudz virs 10% v?cie?u bija augst?k? izgl?t?ba, un laikraksti ??loj?s par speci?listu p?rprodukciju.
[3]
Pirm? pasaules kara un
Br?v?bas c??u
laik? Latviju un Igauniju atst?ja ap 40 000 v?cbaltie?u, no kuriem dzimten? atgriez?s tikai apm?ram 10 000.
[4]
V?cbaltie?u skaits turpin?ja samazin?ties ar? 20-30. gados. Ja
1914
. gad? Latvij? un Igaunij? dz?voja 162 t?ksto?i, tad
1938
. gad? ? tikai 85 t?ksto?i v?cbaltie?u. Tom?r ar? starpkaru period? l?dz pat
1939
. gadam v?cbaltie?iem bija liela loma Latvijas ekonomik?: 1935. gad? no 922 lielajiem r?pniec?bas uz??mumiem 15,7% pieder?ja v?cie?iem, tie ra?oja 36,7% kopprodukcijas.
[5]
V?cbaltie?u p?rvieto?anas sh?ma uz
Vartas
novadu okup?taj? Polij? 1939. gad?
Dr?z p?c
Otr? pasaules kara
s?kuma
1939
. gada 6. oktobra run?
Hitlers
aicin?ja PSRS, Latvij?, Igaunij? un It?lij? dz?vojo?os etniskos v?cie?us p?rcelties uz V?cijas okup?to Poliju. Tas, ka
Molotova?Ribentropa pakts
paredz?ja Baltijas valstu non?k?anu
PSRS
intere?u sf?r?, bija iemesls, k?p?c
?dolfs Hitlers
izsludin?ja v?cbaltie?u
p?rvieto?anu
(
Umsiedlung
), kas paredz?ja Latvij? un Igaunij? dz?vojo?os v?cie?us izmitin?t uz dz?vi
V?cijas
nupat okup?taj?
Polijas
teritorijas da??.
No 1939. gada 7. novembra l?dz 16. decembrim no Latvijas izce?oja aptuveni 47 000 v?cbaltie?u, bet palika ap 4000?7000. P?c
Latvijas okup?cijas
1940. gada vasar? daudzi Latvij? paliku?ie v?cbaltie?i v?rs?s V?cijas v?stniec?b? ar izce?o?anas l?gumiem, t?d?? 1941. gada 10. janv?r? V?cijas un PSRS vald?bas parakst?ja vieno?anos par papildu izce?o?anas at?au?anu.
[6]
No 1939. gada oktobra l?dz 1940. gada maijam ap 14 000 v?cie?u atst?ja Igauniju. P?c
Igaunijas okup?cijas
un pievieno?anas PSRS, papildus v?l 7500 v?cie?i pameta Igauniju laik? no 1941. gada janv?ra l?dz apr?lim.
[7]
?obr?d liel?k? da?a v?cbaltie?u dz?vo V?cij?, mentalit?tes, valodas un kult?ras zi?? v?l joproj?m at??iroties no v?cie?iem.
| Deklar?t? taut?ba
|
1897
|
1920
|
1925
|
1930
|
1935
|
1959
|
1970
|
1979
|
1989
|
2000
|
2011
|
| v?cie?i
|
137 312
|
58 097
|
70 964
|
69 855
|
62 144
|
1609
|
5413
|
3299
|
3783
|
3465
|
3042
|
- Johans Gotfr?ds Ageluts
(
Johann Gottfried Ageluth
) ? luter??u m?c?t?js, latvie?u gar?go dziesmu autors un apkopot?js;
- Mihaels Barklajs de Tolli
(
Michael Andreas Barclay de Tolly
) ? karavadonis, kara ministrs, vad?ja Krievijas Imp?rijas armijas c??as pret
Napoleonu I
;
- Augusts Vilhelms Barklajs de Tolli
(
August Wilhelm Barclay de Tolly
) ? R?gas bir?ermeistars;
- Fabi?ns fon Belingshauzens
(
Fabian Gottlieb von Bellingshausen
) ? flotes admir?lis, ce?ot?js,
Antarkt?das
atkl?j?js;
- Aleksandrs fon Benkendorfs
(
Alexander von Benckendorff
) ? ?ener?lis Napoleona karu laik?, Krievijas ?andarm?rijas dibin?t?js;
- Konstant?ns fon Benkendorfs
(
Konstantin von Benckendorff
) ? ?ener?lis un diplom?ts;
- Johans Kristofs B?renss
(
Johann Christoph Berens
) ? R?gas r?tskungs, dzimtb??anas pretinieks;
- Verners Bergengr?ns
(
Werner Bergengruen
) ? rakstnieks;
- Baltazars fon Bergmans
(
Balthasar von Bergmann
) ? jurists, galma padomnieks, rakstnieks;
- Ernests fon Bergmanis
(
Ernst von Bergmann
) ? ?irurgs,
aseptikas
principu ievies?js,
lepras
p?tnieks;
- K?rlis Ernsts fon B?rs
(
Karl Ernst von Baer
) ? biologs,
embriolo?ijas
pamatlic?js;
- Augusts B?len?teins
(
August Johann Gottfried Bielenstein
) ? folklorists, valodnieks, teologs;
- Ernsts Johans B?rons
(
Ernst Johann von Biron
) ? Kurzemes un Zemgales hercogs, Krievijas Imp?rijas re?ents;
- P?teris B?rons
(
Peter von Biron
) ? p?d?jais Kurzemes un Zemgales hercogs;
- Vilhelms Bokslafs
(
Wilhelm Ludwig Nikolai Bockslaff
) ? arhitekts;
- Johans Kristofs Broce
(
Johann Christoph Brotze
) ? etnogr?fs, m?kslinieks, v?sturnieks;
- Fr?drihs Canders
(
Friedrich Zander
) ?
ra?e?u
izgudrot?js, kosmonautikas aizs?c?js;
- Valters Caps
(
Walter Zapp
) ?
Minox
fotoapar?ta izgudrot?js;
- Johans L?berehts Eginks
(
Johann Leberecht Eggink
) ? v?stures ainu gleznot?js un portretists;
- Heincs Erhards
(
Heinz Erhardt
) ? komediants;
- Johans Fr?drihs fon E??olcs
(
Johann Friedrich von Eschscholtz
) ? dabas p?tnieks;
- Vilhelms Hamilk?rs fon Felkerz?ms
(
Wilhelm Hamilcar von Folkersahm
) ?
Vidzemes landmar?als
;
- Johans Daniels Felsko
? R?gas pils?tas arhitekts;
- Vesels fon Freit?gs-Loringhofens
(
Wessel Freytag von Loringhoven
) ? V?rmahta ?ener?l?t?ba virsnieks, piedal?j?s atent?ta sagatavo?an? pret ?dolfu Hitleru;
- Arm?ns fon Gerk?ns
? arheologs, p?t?jis Sen?s Romas celtnes It?lij?, S?rij?, Ir?k?, ??ipt? un Grie?ij?;
- Meinhards fon Gerk?ns
? arhitekts;
- Teodors Grothuss
? dabaszin?tnieks, elektrol?zes teorijas ("Grothusa meh?nisma") izveidot?js;
- Nikolajs Hartmanis
(
Nicolai Hartmann
) ? filozofs;
- Augusts Hupels
(
August Wilhelm Hupel
) ? kolekcion?rs, ?rsts;
- K?rlis H?ns
? gleznot?js;
- Oto fon H?ns
? ?rsts, v?sturnieks, uzs?cis pretbaku vakcin??anu Latvij?;
- J?kobs fon Ikskils
(
Jakob von Uexkull
) ? biologs, semioti?is;
- Baltazars fon Kampenhauzens (1745?1800)
? Vidzemes guber?as civilgubernators, Krievijas Imp?rijas senators;
- Aleksandrs fon Keizerlings
(
Alexander von Keyserling
) ? ?eologs, paleontologs;
- Arhibalds fon Keizerlings
(Archibald von Keyserling
) ? admir?lis, pirmais Latvijas Republikas kara flotes komandieris;
- Eduards fon Keizerlings
(
Eduard von Keyserling
) ? rakstnieks;
- Hermanis fon Keizerlings
(
Hermann Keyserling
) ? filozofs;
- Voldem?rs Kernigs
(
Vladimir Kernig
) ? ?rsts internists, neirologs;
- Lionels K?zerickis
(
Lionel Kieseritzky
) ? ?aha meistars;
- Oto fon Koceb?
(
Otto von Kotzebue
) ? ce?ot?js;
- ?dams Johans fon Kr?zen?terns
(
Adam Johann von Krusenstern
) ? admir?lis, ce?ot?js;
- K?rlis Vilhelms Kupfers
(
Karl Wilhelm von Kupffer
) ? anatoms, histologs un embriologs;
- Ei?ens Laube
? arhitekts;
- Em?ls Lencs
(
Heinrich Friedrich Emil Lenz
) ? fizi?is;
- Ernests Gideons fon Laudons
(
Ernst Gideon Freiherr von Laudon
) ? karavadonis,
Austrijas
armijas virspav?lnieks;
- Gustavs Manteifelis
(
Gustav von Manteuffel
) ? etnogr?fs, folklorists, latgalie?u laic?g?s literat?ras iedibin?t?js;
- Verners C?ge fon Manteifels
(
Werner Zoege von Manteuffel
) ? ?irurgs, pirmais ierosin?jis steriliz?tu gumijas cimdu lieto?anu ?irur?ij?;
- Fr?drihs Fromholds Martenss
(
Friedrich Fromhold Martens
) ? diplom?ts un starptautisko ties?bu speci?lists;
- Garl?bs Mer?elis
(
Garlieb Hellwig Merkel
) ? publicists, c?n?t?js pret dzimtb??anu;
- Aleksandrs fon Midendorfs
(
Alexander von Middendorff
) ? zoologs;
- Jevge?ijs Millers
(
Eugene Miller
) ? karavadonis,
kontrrevolucion?rs
;
- Burhards Kristofs fon Minihs
(
Burkhard Christoph von Munnich
) ? feldmar?als un politi?is;
- Vilhelms Munters
? Latvijas ?rlietu ministrs;
- Vladimirs Nabokovs
? rakstnieks, m?te v?cbaltiete;
- Vilhelms Neimanis
? arhitekts, m?kslas v?sturnieks;
- Vilhelms Ostvalds
(
Wilhelm Ostwald
) ? ??mi?is,
Nobela pr?mijas
laure?ts;
- Oto Arnolds fon Paikuls
(
Otto Arnold von Paykull
) ? Saksijas armijas ?ener?lis un al??mi?is;
- Johans Reinholds fon Patkuls
(
Johann Reinhold von Patkul
) ? Livonijas politi?is, sp?j?gs diplom?ts, viens no Zieme?u kara izrais?t?jiem ;
- ?dolfs Pilars fon Pilhavs
(
Adolf Pilar von Pilchau
) ? politi?is, Livonijas landmar?als, Baltijas hercogistes re?ents (1918);
- Volferts Gerhards fon R?dens
(
Wolfert Gerhard, Baron von Rahden) ?
k?jnieku virsnieks;
- Nikolajs R?rihs
? gleznot?js, arheologs, ce?ot?js un dom?t?js;
- Georgs Vilhelms Rihmanis
(
Georg Wilhelm Richmann
) ? fizi?is;
- Aleksejs R?digers
(
Aleksey Ridiger
) ? Krievijas ortodoks?s bazn?cas patriarhs
Aleksijs II
;
- Alfr?ds Rozenbergs
(
Alfred Rosenberg
) ? politi?is, nacion?lsoci?listu ideologs;
- Gothards Fr?drihs Stenders
? luter??u m?c?t?js,
apgaism?bas
populariz?t?js;
- Pauls ??manis
(
Paul Schiemann
) ? politi?is, Saeimas deput?ts;
- Makss fon ?eibners-Rihters
(
Ludwig Maximilian Erwin von Scheubner-Richter
) ? nacion?lsoci?listu partijas darbonis,
alus pu?a
iedvesmot?js Minhen? (1923);
- Reinholds ?m?lings
(
Reinhold Georg Schmaeling
) ? R?gas pils?tas arhitekts;
- Georgs Augusts ?veinfurts
(
Georg August Schweinfurth
) ?
Centr?l?frikas
apce?ot?js, bot?ni?is, etnogr?fs;
- Fr?drihs Georgs Vilhelms Str?ve
(
Friedrich Georg Wilhelm von Struve
) ? astronoms;
- Franks T?ss
(
Frank Thiess
) ? rakstnieks;
- Eduards fon Totl?bens
? kara in?enieris, cietok??u b?ves speci?lists;
- Rom?ns Ungerns fon ?ternbergs
(
Roman Ungern von Sternberg
) ? Balt?s armijas komandieris;
- Edgars de V?ls
(
Edgar de Wahl
) ? m?ksl?g?s valodas
Interlingue
rad?t?js;
- Aleksandrs V?bers
? ?urn?lists, advok?ts un sabiedrisks darbinieks;
- Anna ?ertr?de V?rmane
? mecen?te, kuras v?rd? nosaukts, vi?as 1817. gad? R?gai uzd?vin?tais
V?rmanes d?rzs
;
[8]
- Sergejs Vitte
?
Krievijas Imp?rijas
valstsv?rs un politi?is (t?vs v?cbaltietis);
- Ervins Volfeils
(
Erwin Wohlfeil
) ? gleznot?js un grafi?is;
- Eduards Volters
(
Eduard Wolter
) ? baltu tautu etnogr?fs, folklorists, valodnieks;
- Ferdinands fon Vrangelis
(
Ferdinand von Wrangel
) ? admir?lis, ce?ot?js ;
- P?teris fon Vrangelis
(
Peter von Wrangel
) ?
Balt?s armijas
?ener?lis;
- Tomass Johans Z?beks
(
Thomas Johann Seebeck
) ? fizi?is.
- Cer?zis, R. V?cu faktors Latvij? (1918?1939). R?ga: LU Akad?miskais apgads, 2004.
ISBN 978-9984-770-52-9
- Taube A. fon, Tomsons ?. V?cbaltie?i Latvij? un Igaunij?. // Sv?tdienas R?ts: R?ga, 1993. ? 47 lpp.
- F?gezaks Zigfr?ds, fon. Sen?i un p?cte?i. Piez?mes no sen?s Livonijas v?stu?u l?des 1689-1887. ? Vesta LK: R?ga, 2011. ? 416 lpp.
ISBN 9934813971
- F?gezaks Zigfr?ds, fon. Baltie?u gredzens. ? Vesta-LK: R?ga, 2013.,
ISBN 9789934829680
- Stradi?? J?nis. V?cbaltie?i, R?ga un Latvija. // Latvijas v?stures instit?ta ?urn?ls. 1993. Nr.1., 191.-194. lpp.
- Dribins, L., Sp?r?tis, O. V?cie?i Latvij?. ? LU Filozofijas un sociolo?ijas instit?ts. Etnisko p?t?jumu centrs. R?ga : [b. i.], 2000. 57.lpp.
ISBN 9984543560
- V?cbaltie?i Latvij? (1918?1941). / S?rija: V?stures avoti augstskolai, VIII s?jums / sast. Dr. hist. Inesis Feldmanis ? Latvijas Universit?tes akad?miskais apg?ds: R?ga, 2016., 246 lpp.
- Baiba Jaunslaviete. Ieskats v?cbaltie?u dziesmu sv?tku v?stur?. // M?zikas akad?mijas raksti. ? Latvijas M?zikas akad?mija: R?ga, 2007. 33.-53. lpp.
ISBN 978-9984-588-38-4
- ↑
According to Gerhard Reichling, out of 250,000 Germans deported from the Baltic states in the
Flight and expulsion of Germans
239,000 were Protestant and 8,000 were Catholic.
- ↑
Gerhard Reichling,
Die deutschen Vertriebenen in Zahlen
, part 1, Bonn: 1995, pp. 8
- ↑
3,0
3,1
3,2
THE ROLE OF THE DEUTSCHBALTEN IN THE CULTURAL AND ECONOMIC DEVELOPMENT OF RUSSIA’S BALTIC PROVINCES IN THE 19th CENTURY
- ↑
Michael Garleff. Die Deutschbalten als nationale Minderheit in den unabhaengigen Staaten Estland und Lettland. In Gerd von Pistohlkors (Hg.) Deutsche Geschichte im Osten Europas. Bd. 4, Baltische Laender. Siedler Verlag, Berlin, 1994, S. 492
- ↑
Dribins, L., Sp?r?tis, O. V?cie?i Latvij? 71. lpp.
- ↑
Maria Fiebrandt. Auslese fur die Siedlergesellschaft. Die Einbeziehung Volksdeutscher in die NS-Erbgesundheitspolitik im Kontext der Umsiedlungen 1939?1945
. Vandenhoeck & Ruprecht, 2014 ? 671 Seiten
ISBN 978-3-525-36967-8
- ↑
≪Phase I: the Soviet occupation of Estonia in 1940?1941≫
. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 2014. gada 11. febru?r?
. Skat?ts: 2014. gada 4. febru?r?
.
- ↑
Atjaunotaj? V?rmanes d?rz? atkl?j pieminekli Annai V?rmanei