Upe

Daugava pie Sandari??iem, Daugavas loki, 1999. gada j?nijs

Upe ir pa Zemes virsmu pl?sto?a iev?rojama izm?ra ?denstece, kurai ir izteikta gultne. Da?a upes tec?juma var b?t pazem?. Upe var s?kties no avota , ezera , nelielu strautu grupas vai no liel?ka mitr?ja . Nelielas upes sauc par strautiem (nav stingri no??irtas robe?as starp strautiem un up?m).

Up?m ir iz??iro?a noz?me civiliz?cijas v?stur? ? upju ielej?s att?st?j?s pirm?s civiliz?cijas. Ar? m?sdien?s liela da?a pasaules lielo pils?tu , tai skait? Latvijas pils?tu, atrodas upju krastos.

Ar upju p?t??anu nodarbojas hidrolo?ija . ?? zin?tne ir pla??ka, jo t? nodarbojas ar visu veidu ?denstilpju izp?ti. Nereti tiek apgalvots, ka ar upju izp?ti nodarbojas limnolo?ija , tom?r ?o zin?tni vair?k asoci? ar ezeru izp?ti.

Pamatj?dzieni [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Upes baseins ? zemes plat?ba (teritorija), no kuras visi virszemes noteces ?de?i pa strautiem, up?m un ezeriem non?k upes gr?v?, gr?vl?c? ( estu?r? ) vai delt? un ietek j?r?. Divu da??du upju baseinus no??ir ?dens??irtne .
Upes gultne ? padzi?in?jums zemes virsm?, pa kuru pa?reiz?j? laik? tek upe un gada liel?ko laiku ?dens atrodas tikai gultn?. Upes gultne, pak?peniski padzi?inoties veido ieleju . Kalnu upju ielejas var b?t pat vair?kus kilometrus dzi?as.
Upju baseinu apgabals ? sauszemes un j?ras teritorija, ko veido vienas upes vai vair?ku blakus eso?u upju baseini, k? ar? ar tiem saist?tie pazemes ?de?i un piekrastes ?de?i, kas saska?? ar ?dens apsaimnieko?anas likumu ir upju baseinu apsaimnieko?anas pamatvien?ba.

Upes s?kumu sauc par izteku . No iztekas upes pl?st uz leju un galu gal? ietek cit? up?, j?r? vai oke?n? , vai ar? izz?d tuksne?os . Pie ietekas ir upes gultnes zem?kais punkts ? b?zes l?menis . Pa ce?am uz j?ru vai oke?nu upe var ietec?t cit? up?, ezer? . Daudzas upes ietek ar? beznoteces ezeros un to ?dens tie?? veid? nenok??st j?r?, oke?n? ( Volga , Amudarja u.c.). Sausos (ar?dos) re?ionos upes var ar? nesasniegt citu ?denstilpi un izs?kt tuksnes?.

Upes ?dens pl?st pa upes kan?lu , kas sast?v no gultnes un diviem krastiem . Labais krasts atrodas labaj? pus?, l?kojoties lejup, pa straumi. M?ksl?gi veidotu ?densteci d?v? par kan?lu .

Maz?kas upes, kas pievienojas liel?kai upei, sauc par pietek?m . Upe ar sav?m pietek?m, skatoties no aug?as, kart? veido savdab?gu dendr?tisku (kokveida) strukt?ru ? tipisku dabiskas izcelsmes frakt?lo strukt?ru .

Augstuma starp?ba starp upes izteku un ieteku ir upes kritums . Visbie??k upes s?kuma posm? ( aug?tece ) kritums uz kilometru ir liel?ks, nek? beigu posm? ( lejtece ).

Galvenie upes lieluma r?d?t?ji ir upes garums un notece . Upes garums ir upes gultnes garums, m?rot pa gultnes vidusl?niju no upes iztekas l?dz ietekai. ?o ??ietami vienk?r?o parametru nereti ir gr?ti izm?r?t ? bie?i upi veido ?oti l?dz?ga izm?ra pietekas un ir neskaidrs, kuru no ??m pietek?m uzskat?t par galveno upes gultni. Ja upe iztek no ezera, da?os gad?jumos pie upes garuma pieskaita ezer? gar?k?s pietekas garumu, da?os gad?jumos ? n?.

Upes notece ir upes nest? ?dens tilpums noteikt? laika posm? ? bie??k m?ra vid?jo gada noteci, kuru izsaka kubikkilometros.

Upes straumes ?trums ir ?dens pl?smas ?trums upes gultnes centr?laj? da?? ? ?o lielumu parasti izsaka metros sekund?. Tuv?k krastiem straumes ?trums ir maz?ks.

Citi topogr?fijas j?dzieni [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Upe tec?jum? tiecas veidot l?kumus, izskalojot vienu krastu un uzkr?jot sanesas pie otra. Izteiktus upes l?kumus, jo sevi??i, ja tie seko viens aiz otra, sauc par meandriem . Nereti upe p?rrauj ??du l?kumu un sanesas aiztaisa abus l?kuma galus, to atdalot no upes. ??du atdal?tu vai da??ji atdal?tu upes l?kumu sauc par vecupi .

Upes, kuru ?dens nes daudz sanesu , pie to ietekas veido pla?as deltas , kur upe nereti sadal?s vair?kos kan?los. L?dzenumu upes, kuras ietek s??aj?s j?r?s vai oke?nos, kur?s notiek paisums un b?gums , veido estu?rus .

Laika gait? upes tiecas izskalot savas gultnes aizvien dzi??k, p?c iesp?jas tuvinot gultni vis? t?s garum? b?zes l?menim. Tom?r upes gultnes izskalo?ana notiek pietiekami l?ni, lai t? mijiedarbotos ar Zemes garozas tektoniskajiem procesiem ? Zemes garozas cel?anos, l?zumu veido?anos. ?aj? zi?? upes var iedal?t:

Jauna upe ? ??da upe ir ar lielu kritumu, maz pietek?m, lielu straumes ?trumu. Upes gultne tiek erod?ta galvenok?rt dzi?um?, nevis platum?.
Nobriedusi upe ? l?n?ka, ar maz?ku kritumu. ??dai upei ir daudz pieteku, t?s notece parasti ir liel?ka k? jaunai upei. Nobriedu?u upju gultnes tiek erod?tas platum? nevis dzi?um?.
Veca upe ? upe ar zemu straumes ?trumu un zemu erozijas ener?iju. ??d?m up?m ir pla?as palienes un t?m rakstur?gi pl?di .
Atjaunota upe ? Zemes garozas kust?bu rezult?t? ??da upe atkal s?k strauji izskalot gultni, t?s ?trums un erozijas ener?ija uz laiku ir pieaugusi.

Izdala ar? l?dzenumu upes , kas pl?st cauri l?dzenumiem, ir l?nas, l?kumainas, ar daudz pietek?m.

Ja upei ir liels kritums, t?s gultn? var veidoties kr?ces vai pat ?denskritumi . Kr?ces padara upi interesantu ?denst?ristiem. Upes ar lielu kritumu un noteci ir ar lielu potenci?lu hidroelektrisk?s ener?ijas ieguvei.

Flora un fauna [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Up?s p?rsvar? ir sald?dens . Past?v?gi pl?sto?aj? sald?den? veidojas savdab?ga dz?vnieku un augu valsts, kas citur nav sastopama.

?eopolitisk?s robe?as [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Upes daudzviet pasaul? kalpo un agr?k kalpoju?as par dabisku robe?u starp taut?m un valst?m . Donava ilgsto?i kalpoja par Romas imp?rijas robe?u. Misisipi kalpo par robe?u, kas nosac?ti sadala ASV rietumos un austrumos. Ar? Latvij? upes kalpo par robe??m ? Daugava ir kalpojusi par robe?u starp s??u un latga?u apdz?votaj?m zem?m, M?mele , Gauja un daudzas citas upes kalpo par dabisk?s robe??m ar m?su kaimi?valst?m.

Tai pat laik? upes nereti veido kult?ru un civiliz?ciju galven?s asis. T?ksto?iem gadu par ??du centr?lo asi kalpojusi N?la , Inda , Ganga , Tigra un Eifrata un citas upes. Latvij? par sava veida att?st?bas asi Vidzemes l?bie?iem kalpojusi Gauja , savuk?rt Daugava ir sava veida centr?l? ass, ap kuru veidojusies latvie?u n?cija.

Upju klasifik?cijas sist?mas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Starptautiskais upju gr?t?bas klasifikators ? upju navig?cijas gr?t?bas klasifikators. Visviegl?k izbraucam?s ir I klases upes, visgr?t?k izbraucam?s ? VI klases upes.
?tr?lera ?denste?u k?rta ? metode upju klasific??anai, balstoties uz upei pien?ko?o pieteku hierarhiju. Pirm?s k?rtas ?denstece ir upes izteka, kurai v?l nav pieteku. Amazone sasniedz divpadsmito k?rtu. Aptuveni 80% pasaules ?denste?u ir pirmaj? un otraj? k?rt?.

Pl?di [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pl?di ir dabiska upes gada cikla sast?vda?a. Cilv?ka aktivit??u d?? upju pl?di pa?iem cilv?kiem k??st par noz?m?gu probl?mu. Me?u izcir?ana , purvu nosusin??ana, upju gultnes iztaisno?ana un gultnes iek?au?ana dambjos novedusi pie daudz intens?v?kiem pl?diem. Rakstur?gi ar?, ka cilv?ki apb?v? upes palieni un p?c tam cen?as nov?rst dabisko ?o palie?u appl??anu.

Upju p?rveido?ana [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Cilv?ki liel? m?r? ietekm? upes un daudzos plan?tas re?ionos dabiskas, cilv?ka nep?rveidotas upes praktiski vairs neeksist?. P?rveidot?s up?s ir iev?rojami izmain?ta vai sagrauta dabisk? upes ekosist?ma . Galvenie upju p?rveido?anas veidi:

Dambju b?ve elektroener?ijas ieguvei, ?dens noteces regul??anai, ?dens uzkr??anai.
Upes gultnes iek?au?ana dambjos, uzb?rumos, lai t?d?j?di nov?rstu upes p?rpl??anu.
Kan?lu izb?ve, savienojot da??das upes, ezerus, j?ras.
Upju iztaisno?ana ar m?r?i padar?t t?s ku?ojamas jeb lai palielin?tu ?rti apsaimniekojamas zemes plat?bu.

Aizvien bie??k notiek m??inin?jumi upes renaturaliz?t , m?ksl?gi atkal izl?kumojot agr?k iztaisnot?s upes ( Slampes upe Tukuma rajon? ), nojaucot dambjus, veidojot kr?ces. Ar? Latvij? liela da?a upju ir p?rveidotas un t?p?c jo ?pa?i v?rt?gi un saudz?jami ir maz p?rveidotie upju, jo sevi??i lielo upju posmi.

Upju ???rso?ana [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

T? k? upes kalpo par lielisku, dabisku norobe?ojumu, jau no seniem laikiem aktu?las ir metodes dro?ai un ?trai upes ???rso?anai. Upes ???rsojuma veidi:

Upes k? ?densce?? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Upes var kalpot par ?oti efekt?vu un l?tu iek?zemes transporta ce?u. Upes k? ?densce?i tika ?oti pla?i izmantotas agr?k, kad nebija att?st?ta sauszemes ce?u infrastrukt?ra un transporta l?dzek?i. M?sdienu Latvijas teritorij? par ??du starptautiskas noz?mes ?densce?u kalpoja Daugava.

No dro??bas viedok?a agr?k bija ?rt?k novietot noz?m?gas apmetnes nevis tie?? j?ras krast?, kur t?m var negaid?ti uzbrukt no j?ras, bet gan upes krast? net?lu no upes ietekas j?r?. ??du pils?tu joproj?m var?ja ?rti sasniegt ar ku?iem gan no j?ras puses, gan iek?zemes puses. Vienlaikus iebruc?jiem bija gr?ti neman?ti piek??t ??dai apmetnei. ??di izskaidrojams ir ar? t?du noz?m?gu pils?tu k? Londona , Par?ze , Sanktp?terburga novietojums. Ar? R?gas atra?an?s vietu izv?l?j?s ??du aspektu d??.

M?sdien?s upes joproj?m daudzviet kalpo k? noz?m?gs ?densce??. ?o iesp?ju bie?i izmanto ar? t?risti.

Upju rekordi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pasaul? gar?k? upe ir N?la (6650 km). ^[1] 2007. gad? braz?lie?u zin?tnieki izp?t?ju?i, ka Amazones garums ir 6 992 km, ^[2] ta?u ?o rezult?tu ieg??anas metodika tiek apstr?d?ta un joproj?m notiek debates par gar?k?s upes statusu. ^[3]
Par pasaul? plat?ko upi nereti d?v? Laplatu . Paties?b? tas ir estu?rs, ko veido vair?kas lielas Dienvidamerikas upes. Laplatas platums ir no 48 km l?dz 220 km.
?de?iem bag?t?k? upe ir Amazone . Ik sekundi t? nes 219 000 m³ ?dens.
Visliel?kais sateces baseins ar? ir Amazonei ? 6 915 000 km².
Dzi??k? upes ieleja ir Kali Gandaki upei Nep?l? . Virs upes krasta 8 000 m augstum? pace?as Dhaul?giri un Annap?rna .