Tit?ns (pavadonis)

Tit?ns
	Tit?ns no Cassini?Huygens zondes
Atkl??ana
Atkl?j?js/i	Kristi?ns Heigenss
Atkl??anas datums	1655 . gada 25. mart?
Apz?m?jumi
Citi nosaukumi	Saturn VI
Orbit?lie parametri
Liel? pusass (r?diuss)	1 221 870 km
Ekscentricit?te	0,0288
Apri??ojuma periods	15,945 dienas
Sl?pums	0,34854° (pret Saturna ekvatoru)
Ri??o ap	Saturna pavadonis
Fiziskie parametri
Vid?jais r?diuss	2576 ± 2,00 km (0,404 Zemes)
Virsmas laukums	8,3×10 7 km²
Masa	1,3452 ± 0,0002×10 23 kg (0,0225 Zemes)
Vid?jais bl?vums	1,8798 ± 0,0044 g / cm³
Ekvatori?lais br?v?s kri?anas pa?trin?jums	1,352 m/s 2 (0,14 g )
2. kosmiskais ?trums	2,639 km/s
Rot?cijas periods	sinhroniz?ta
Ass sl?pums	nulle
Albedo	0,22
Temperat?ra	93,7 K (?179,45 °C)
Redzamais spo?ums	7,9
Atmosf?ra
Atmosf?ras spiediens	146,7 kPa
Sast?vs	98,4% sl?peklis ; 1,6% met?ns

Tit?ns ( grie?u : Τιτ?να? ) ir Saturna pavadonis , otrs liel?kais Saules sist?mas plan?tas pavadonis (aiz Ganim?da ). Tit?na diametrs ir 5150 km. Tas ir liel?ks par plan?tu Merkuru , kaut ar? p?c masas atpaliek no t?. Tit?na masa ir 95% no visu Saturna pavado?u masas. Smaguma sp?ks uz Tit?na ir viena sept?t? da?a no Zemes smaguma sp?ka.

Tit?ns ir vien?gais Saules sist?mas plan?tas pavadonis ar bl?vu atmosf?ru, un vien?gais pavadonis, kura virsma redzamaj? spektra da?? nav saskat?ma no kosmosa, jo kl?ta ar biezu m?ko?u segu. Atmosf?ras spiediens pie pavado?a virsmas 1,6 reizes p?rsniedz Zemes atmosf?ras spiedienu. Temperat?ra ? m?nus 170 ? 180 °C.

Uz Tit?na, iesp?jams, ir met?na ezeri un upes (ta?u to esam?ba l?dz ?im nebija pier?d?ta; nolai?amais apar?ts ? Huygens ” nos?d?s tum?aj? apgabal?, kas izr?d?j?s cietzeme), k? ar? ledus kalni.

Atkl??anas v?sture un nosaukums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Tit?nu 1655. gada 25. mart? atkl?ja holandie?u astronoms Kristi?ns Heigenss . Tas bija piektais atkl?tais Saules sist?mas pavadonis p?c Jupitera Galileja pavado?iem . Biez?s, necaursp?d?g?s (ar lielu gaismas atstaro?an?s sp?ju) atmosf?ras d?? Tit?ns ??iet nedaudz liel?ks par saviem patiesajiem izm?riem, t?p?c tas ilgu laiku skait?j?s pats liel?kais Saules sist?mas plan?tas pavadonis.

Heigenss jauno debess ?ermeni nosauca ?Saturni Luna” (lat?niski - Saturna pavadonis). Da?i astronomi to d?v?ja par ?Heigensa pavadoni” vai vienk?r?i ?Huyghenian”. Nosaukumu ?Tit?ns” s?ka lietot p?c 1847 . gada D?ona Her?ela publik?cijas ?Astronomisko p?t?jumu rezult?ti, kas veikti Lab?s Cer?bas rag?”. ?aj? publik?cij? astronoms ieteica nosaukt tolaik zin?mos septi?us Saturna pavado?us Krona (kas ir romie?u dieva Saturna grie?u analogs) br??u un m?su v?rdos.

Uzb?ve [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Atmosf?ra [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Tit?na atmosf?ra ir 400 km bieza un ietver sev? vair?kus og??de?ra?u ? smoga ” sl??us, t?p?c tas ir vien?gais Saules sist?mas plan?tas pavadonis, kura virsmu nav iesp?jams nov?rot ar teleskopiem .

Tit?na atmosf?ras apak??jie sl??i, t?pat k? Zemei , tiek iedal?ti troposf?r? un stratosf?r?. Troposf?r? gaisa temperat?ra main?s no 94 K pie virsmas l?dz 70 K 35 km augstum? (uz Zemes troposf?ra beidzas 10?12 km augstum?). L?dz 50 km augstumam stiepjas pla?a tropopauze , kur? temperat?ra nemain?s l?dz ar augstumu. Virs ??s robe?as temperat?ra s?k pieaugt. T?das temperat?ras inversijas kav? vertik?lo gaisa pl?smu att?st?bu. T?s parasti veidojas no divu faktoru mijiedarb?bas ? gaisa uzsil?anas no apak?as no pavado?a virsmas un uzsil?anas no aug?as, absorb?jot Saules izstarojumu. Zemes atmosf?r? temperat?ras inversija nov?rojama 50 km augstum? ( stratopauze ) un 80?90 km augstum? ( mezopauze ). Uz Tit?na temperat?ra stabili pieaug vismaz l?dz 150 km augstumam. Ta?u augstum? virs 500 km ?Huygens” p?k??i atkl?ja temperat?ras inversiju virkni, kur katra no t?m nosaka atsevi??u atmosf?ras sl?ni. To izcelsme pagaid?m nav skaidra.

P?c ?Cassini” datiem, Tit?na atmosf?ras apak??j? da?a, l?dz?gi Veneras atmosf?rai, rot? daudz ?tr?k par pavado?a virsmu, radot visaptvero?u, sp?c?gu, past?v?gi darb?gu v?tru. Augstum? virs 10 km past?v?gi p?? v?ji. To virziens sakr?t ar pavado?a grie?an?s virzienu, bet ?trumi main?s l?dz ar augstumu no da?iem metriem sekund? 10?30 km augstum? l?dz 30 m/s 50?60 km augstum?. Augstum? virs 120 km nov?rojama sp?c?ga atmosf?ras turbulence , kuras izpausmes tika konstat?tas v?l 1980. - 1981. gad?, kad gar Saturna sist?mu lidoja kosmisk?s kosmisk? zonde ?Voyager” . Tom?r p?rsteigums bija tas, ka apm?ram 80 km augstum? Tit?na atmosf?r? tika konstat?ts bezv?j?. To neiespaido ne v?ji, kas p?? 60 km augstum? un zem?k, ne ar? turbulent?s pl?smas, kuras nov?rotas divreiz augst?k. T?das neizprotamas gaisa pl?smas aprim?anas iemesli pagaid?m nav izskaidrojami.

Tit?ns sa?em p?r?k maz Saules ener?ijas , lai nodro?in?tu atmosf?ras procesu dinamiku. Visdr?z?k, ener?iju gaisa masu kust?bai nodro?ina Saturna paisuma sp?ki, kas ir 400 reizes stipr?ki nek? uz Zemes (ko nosaka Zemes-M?ness mijiedarb?ba). Par labu ?im pie??mumam liecina pavado?a platuma gr?du virzien? orient?t?s pla?i izplat?t?s k?pu gr?das (p?c radiolok?cijas p?t?jumiem).

95% no pavado?a atmosf?ras veido sl?peklis . T?d?j?di Tit?ns un Zeme ir vien?gie Saules sist?mas objekti ar bl?vu atmosf?ru, kur? domin? sl?peklis (retin?tas sl?pek?a atmosf?ras v?l ir Tritonam un, iesp?jams, Plutonam ). P?r?jos 5% sast?da, p?rsvar?, met?ns ; ir nov?rotas ar? et?na, diacetilet?na, metilacetil?na, cianoacetil?na, acetil?na, prop?na, og?sk?b?s g?zes, tvana g?zes , cianog?na, h?lija paz?mes. Og??de?ra?i pie??ir atmosf?rai oran?u nokr?su (t?da var?tu b?t debesu kr?sa, ja skat?tos uz t?m no Tit?na virsmas). Viens no met?na avotiem, iesp?jams, ir vulk?nisk? aktivit?te .

Met?ns kondens?jas m?ko?os da?u desmitu kilometru augstum?. P?c zondes ?Huygens” datiem, met?na relat?vais mitrums palielin?s no 45% pie virsmas l?dz 100% 8 km augstum? (turkl?t kop?jais met?na daudzums glu?i pret?ji - samazin?s). 8?16 km augstum? izplat?s ?oti retin?tu m?ko?u sl?nis, kas sast?v no ??idra met?na un sl?pek?a mais?juma, kas p?rkl?j pusi no pavado?a virsmas. Uz pavado?a virsmu no ?iem m?ko?iem past?v?gi smidzina smalks lietuti??, kas kompens?jas ar iztvaiko?anu (Zemes hidrolo?isk? cikla analogs). Virs 16 km, atdal?ts ar nelielu interv?lu, atrodas retin?ts m?ko?u sl?nis no met?na ledus krist?liem.

Eksist? v?l ar? cits m?ko?u segas tips, kur? tika atkl?ts v?l pag?ju?? gadsimta 90. gados Habla teleskopa att?los. Fotogr?fij?s, kas tika uz?emtas no ?Cassini”, k? ar? no Zemes observatorij?m, tika atkl?ti m?ko?i pie Tit?na dienvidpola . ?ie milz?gie lietus m?ko?i , kas labi paman?mi uz virsmas fona, v?ja iespaid? ?tri p?rvietojas un maina savu formu. Parasti tie sedz nelielu virsmas plat?bu (maz?k par 1%), un izklied?jas apm?ram 24 stundu laik?. To izsauktaj?m lietusg?z?m, kuras pavada v?tras , vajadz?tu b?t ?oti intens?v?m. Lietus piles p?c apr??iniem var?tu sasniegt ap 1 cm diametr?. Tom?r, neskatoties uz to, ka da?u stundu laik? var nol?t l?dz 25 cm met?na, kop?jais nokri??u daudzums Zemes gada laik? sast?da vid?ji da?us cm, kas atbilst saus?ko Zemes tuksne?u klimatam.

1995 . gada septembr? ekvatora rajon? un 2004 . gada oktobr? pie dienvidpola tika nov?roti milz?gi m?ko?i, kas p?rkl?ja l?dz 10% pavado?a redzam?s virsmas. To par?d??an?s laiks sakr?t ar maksim?l?s insol?cijas periodu ?ajos rajonos, kas atmosf?r? rada aug?upejo??s gaisa str?vas. 2004 . gad? ap 40° dienvidu platuma rajon? s?ka par?d?ties pa v?jam izstiepti rietumu ? austrumu virzien? v?rsti m?ko?i, kur ar rudens iest??anos ar? veidojas aug?upejo??s str?vas.

M?ko?u spektrs, negaid?ti, tom?r at??iras no met?na spektra. Tas izskaidrojams ar citu vielu (pirmk?rt, et?na) piejaukumu, k? ar? aug??jo troposf?ras sl??u p?rs?tin?to st?vokli, kura rezult?t? rodas ?oti lielas piles.

Atmosf?ras aug??jos sl??os Saules ultraviolet? starojuma iespaid? met?ns un sl?peklis sadal?s un veidojas sare???ti og??de?ra?u savienojumi. Da?i no tiem, p?c ?Cassini” masspektrometra datiem, satur ne maz?k, k? 7 oglek?a atomus. Bez tam, Tit?nam nav savas magnetosf?ras un, reiz?m izejot ?rpus Saturna magnetosf?ras, aug??jie atmosf?ras sl??i tiek pak?auti Saules v?ja iedarb?bai.

Pie virsmas temperat?ra ir ap 94K (-179 °C). Pie ??das temperat?ras ?dens ledus nevar iztvaikot un atg?dina cietus akmens ie?us (bet atmosf?ra ir ?oti sausa). Tom?r ??da temperat?ra ir tuva met?na tr?sk?r?ajam punktam (t.i. kad met?ns var b?t 3 agreg?tst?vok?os: ciet?, ??idr? un g?zveida).

Biez? atmosf?ra aiztur liel?ko Saules gaismas da?u. ?Huygens” nolai?amais modulis, ejot cauri atmosf?rai, nesp?ja re?istr?t tie?os Saules starus. Agr?k tika uzskat?ts, ka atmosf?ra zem?k par 60 km praktiski ir caursp?d?ga, tom?r dzeltena d?maka ir kl?teso?a visos augstumos. Bl?v? d?maka ??va fotograf?t pavado?a virsmu, kad ?Huygens” bija nolaidies zem 40 km, tom?r dienas apgaismojums uz Tit?na atg?dina Zemes puskr?slu. Ar? Saturns, iesp?jams, nav redzams no pavado?a virsmas.

Viens no p?rsteigumiem bija Tit?na apak??jais jonosf?ras sl?nis 40?140 km augstum? (maksim?l? elektrovad?tsp?ja 60 km augstum?).

Virsma [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Tit?na virsm?, kas fotograf?ta no ?Cassini” da??dos spektra diapazonos, izce?as asi iekontur?ti tum?i un gai?i apgabali. Ekvatora rajon? atrodas gai?s re?ions Austr?lijas lielum? (redzams ar? ar ?Habbla” teleskopu infrasarkan?s gaismas att?los), kas var?tu b?t augstiene, iesp?jams, kalnu mas?vs . Tas tika nosaukts Ksanadu (Xanadu). Uz radiolok?cijas att?liem , kas tika uz?emti 2006 . gada apr?l?, ir redzamas vair?k k? 1 km augstas kalnu gr?das , ielejas , upes , kas tek no augstien?m, k? ar? tum?i laukumi (aizpild?ti vai iz?uvu?i ezeri). Ir paman?ma sp?c?ga kalnu virsot?u erozija . Sezon?lo lietavu laik? ??idra met?na straumes kalnu nog?z?s var?tu pat izskalot alas . Uz dienvidaustrumiem no Ksanadu atrodas d?vains veidojums - Hotei Arcus , kas veido spilgtu loku. Vai ?? strukt?ra ir ?karstais” vulk?niskais rajons vai ar? k?das vielas nogulumi (piem. oglek?a dioks?da ledus), pagaid?m nav skaidrs.

Ekvatori?laj? gai?aj? Adiri re?ion? ir atkl?tas izstieptas vair?ku simtu metru augstas kalnu vai pakalnu gr?das. Tas viss liecina par Tit?na virsmu veidojo?ajiem tektoniskajiem procesiem.

Eksist? ar? tum?ie rajoni Ksanadu lielum?, kas pavadoni apjo? pa ekvatoru. S?kum? tie tika uzskat?ti par met?na j?r?m. Bet radiolok?cijas p?t?jumi tom?r par?d?ja, ka tum?ie ekvatori?lie rajoni gandr?z visur ir p?rkl?ti ar gar?m paral?l?m k?pu rind?m, kas izstieptas valdo?o v?ju virzien? (no rietumiem uz austrumiem) ? t.s. ?ka?u skr?p?jumi”. Zemie?u tum?? kr?sa ir izskaidrojama ar og??de?ra?u da?i?u (putek?u) koncentr?ciju, kas nos??as no atmosf?ras aug??jiem sl??iem, noskalojoties ar met?na lietiem no augstien?m, un kas sanesti ekvatori?lajos apgabalos ar paisuma v?jiem. Putek?i var b?t sajaukti ar ledus smilt?m.

Tom?r da??s viet?s ir fiks?ti l?dzeni, iesp?jams, ??idras virsmas apgabali, kas p?c plat?bas (apm?ram l?dz 60 km.) vair?k atbilst ezeriem nek? j?r?m. Skaidri ezeru att?li Tit?na zieme?u arktiskaj? re?ion? tika ieg?ti 2006 . gada j?lij?. P?c tiem NASA speci?listi jau sam?r? dro?i run? par ??idra met?na (vai met?na?et?na) tilpn?m. Bez to v?l 2005 . gada j?nij? ?Cassini” konstat?ja dienvidu pol?raj? re?ion? tum?u veidojumu ar ?oti skaidr?m, as?m robe??m, kuru t?pat var identific?t k? ??idru ezeru. To nosauca Lacus Ontario. Radiolok?cijas p?t?jumi cit? dienvidu puslodes pol?raj? apgabal? konstat?ja att?st?tu upju sist?mu, krasta l?niju ar rakstur?g?m erozijas p?d?m, un, iesp?jams, ??idru (?j?ras”) virsmu, kas infrasarkan?s gaismas att?los atbilst tum?ajam apgabalam (Mezzoramia).

Daudzas virsmas ?patn?bas var tikt interpret?tas gan k? ??idruma iedarb?bas, gan k? kriovulk?nisma sekas. Gane?a vulk?niskais kupols, kas tika atkl?ts radiolok?cijas att?l? 2004 . gada oktobr?, atg?dina Veneras kupolveida vulk?nus.

?Heigenam” nolai?oties, tika ieg?tas fotogr?fijas, kur?s redzami gai?i pakalni, kurus ???rso upju gultnes, kas ietek tum?aj? apgabal?. ?Huygens” ac?mredzot nos?d?s tie?i tum?aj? apgabal?, kas izr?d?j?s cietzeme. Augsne nos??an?s viet? atg?dina slapjas smiltis (iesp?jams, sast?v no ledus smil?u graudiem sajaukum? ar og??de?ra?iem). Virsmu mitrin?t var past?v?gi kr?to?ais smalkais lietus.

Att?los no nos??an?s vietas ir redzami ieapa?i akme?i (iesp?jams, no ledus). ??da akme?u forma var?tu rasties ilglaic?gas ??idruma iedarb?bas rezult?t?.

P?c radiolok?cijas un stereo att?lu datiem, kas ieg?ti no ?Huygens” lok?l?s augstumu starp?bas uz Tit?na var b?t diezgan b?tiskas; st?vas nog?zes uz Tit?na nav retums. T?s ir v?ja un ??idruma iespaid? veidojo??s intens?vas erozijas sekas. Ir zin?mi da?i objekti, kas ir l?dz?gi triecienkr?teriem, kuri, dom?jams, aizpild?ti ar og??de?ra?iem. Daudzi kr?teri var b?t aprakti zem nogulumu sl??a.

?eolo?ija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Tit?ns sast?v l?dz?g?s da??s no ?dens ledus un no ie?iem . ??ds sast?vs ir l?dz?gs daudziem citiem lielo plan?tu pavado?iem: Ganim?dam, Kallisto , Tritonam. Iesp?jams, ap akmens kodolu (3400 km. diametr?) atrodas vair?ki ledus sl??i ar da??diem kristaliz?cijas tipiem . Atmosf?r? ir atkl?ts izotops argons -40, kas liecina par vulk?nisko darb?bu. Ir izteikts pie??mums, ka lavas lomu pilda ?dens ledus, ?dens un amonjaks ; t?ds vulk?nisma veids saucas par kriovulk?nismu . ?Cassini” uz?emtajos att?los ir saskat?mi divi veidojumi, kas atg?dina vulk?nus.

Nov?rojumi un izp?te [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pag?tnes [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1944 . gad? D?erards Koipers p?c spektr?lo m?r?jumu datiem atkl?ja uz Tit?na atmosf?ru, pie?emot, ka met?na parci?lais spiediens pie virsmas ir ap 10 kPa.
Pirm? Tit?na fotogr?fija no kosmosa tika uz?emta 1979. gada septembr? no starpplan?tu zondes ? Pioneer-11 ”. P?c ?Pioneer-11” datiem tika konstat?ts, ka Tit?ns ir p?r?k auksts, lai tur eksist?tu dz?v?ba.
Kosmiskais apar?ts ? Voyager-1 ” 1980. gad? atkl?ja, ka Tit?na atmosf?ra ir bl?v?ka nek? uz Zemes, bet atmosf?ras spiediens 1,5 reizes liel?ks, nek? uz Zemes. P?c tam rad?s hipot?zes , ka uz Tit?na var?tu b?t ??idra met?na un et?na oke?ni. Bet ?Voyager” zond?m nebija iek?rtu, ar kur?m var?tu p?t?t Tit?na virsmu caur bl?vo atmosf?ru.
1980 . gados tika veikta Tit?na radiolok?cijas zond??ana. Atstarot? sign?la ?patn?bas lika dom?t, ka pavado?a virsma ir kl?ta ar dzi?u oke?nu. Tom?r ?? hipot?ze izr?d?j?s nepareiza.
1997 . gada 15. oktobr? tika palaists Cassini-Huygens projekts. 2005 . gada 14. janv?r? nolai?amais apar?ts ? Huygens ” veiksm?gi ieg?ja Tit?na atmosf?r? un veica nos??anos uz pavado?a virsmas Adiri apgabal?.
Kaut ar? Tit?na virsmu nevar nov?rot no kosmosa redzamaj? gaismas diapazon?, tom?r ? Cassini ” iek?rtas sp?j uz?emt pavado?a reljefu citos spektra diapazonos. ? Cassini ” turpina akt?vi p?t?t Tit?nu.

N?kotnes [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

2019. gada j?nij? NASA veica ofici?lu pazi?ojumu, kur? nor?d?ja, ka l?dz 2026. gadam uz Tit?nu tiks palaists Dragonfly kosmiskais apar?ts, kur? pavado?a virsmu sasniegs 2034. gad? un veiks vair?kus p?rlidojumus t? atmosf?r? , p?tot t?s ??misko sast?vu un ?rpuszemes dz?v?bas p?das. ^[6]