Studentu maijs ( fran?u : Mai soixante-huit jeb Mai 68 ) jeb 1968. gada maija studentu nemieri Francij? bija studentu sacel?an?s augstskol?s Francij? , laik? no 1968. gada apr??a l?dz j?nijam. S?kotn?jais iemesls bija stingr?s discipl?nas pras?bas universit?tes pils?ti??s, p?rpild?t?s auditorijas un bezties?ba (studenti pras?ja izgl?t?bas sist?mas reorganiz?ciju, kura, vi?upr?t, uzspieda nevajadz?gus m?c?bu priek?metus, vecu metodiku un v?l vec?kus profesorus), s?koties nemieriem un ielu c???m pras?bas k?uva glob?l?kas, v?r?oties pret Rietumvalstu l?dzdal?bu pilso?u kar? Dienvidvjetnam? , pret monopolu kundz?bu, pret imperi?lismu, pret vides pies?r?o?anu, politisko un dzimumu nel?dzties?bu utt. Domin?ja anarhisma , situacionisma un marksisma idejas k? alternat?va past?vo?ajai varai, studentu varo?i bija gan Markss , Trockis , gan Mao , Ernesto ?e Gevara un Fidels Kastro . Universit?tes vad?bai iesaistot konflikt? ar studentiem policiju, neapmierin?to skaits strauji pieauga un s?k?s pla?a m?roga sadursmes.

Notikumi pirms maija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

22. mart? universit?tes pils?ti?? Nant?r?, Par?z? studenti pieprasot atbr?vot se?us "Dienvidvjetnamas aizst?v??anas nacion?l?s komitejas" akt?vistus (kuri 20. mart? bija apm?t?ju?i ar akme?iem American Express biroja logus, protest?jot pret karu, un arest?ti), ie??ma fakult?tes administrat?vo korpusu. Izveidoj?s t.s. 22. marta kust?ba . Ar saukli "No universit?tes kritikas l?dz sabiedr?bas kritikai" fakult?t? s?k?s past?v?gas studentu diskusijas par nepiecie?amaj?m p?rmai??m augstskolas darb?bas principos un vis? sabiedr?b? kopum?.

29. mart? studentu grupa Sorbonas Universit?t? , Par?z?, vien? no aktu z?l?m noorganiz?ja m?ti?u, kur? uzst?j?s 22. marta kust?bas p?rst?vji, k? ar? studentu akt?vistu p?rst?vji no It?lijas , VFR , Be??ijas , Sp?nijas un Rietumberl?nes . Tika izveidota t.s. Universit??u darb?bas kust?ba (UDA, kura v?l?k izveidoja "paral?lo kursu" kust?bu, kur? lekcijas las?t tika aicin?ti speci?listi no malas, da?k?rt pat ne no akad?miskaj?m aprind?m). Nant?r? studenti izveidoja pa?u nofotograf?to policijas a?entu fotogr?fiju izst?di - to cen?oties likvid?t, notika pirm? policijas sadursme ar studentiem, kuriem izdev?s policijas vien?bu izdz?t no fakult?tes ?kas. 30. apr?l? universit?tes administr?cija aps?dz?ja 8 studentu l?derus par aicin??anu uz vardarb?bu un lika uz br?di p?rtraukt m?c?bas fakult?t?. 1. maij? ikgad?jai str?dnieku demonstr?cijai pievienoj?s studenti ar saukli "Darbu jaunie?iem!", pieprasot 40 stundu darba ned??u, liel?kas ties?bas arodbiedr?b?m un p?d?j? r?kojuma par soci?lo pabalstu samazin??anu atcel?anu. Demonstr?cijas turpin?j?s ar? turpm?kaj?s dien?s.

Maija notikumi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

2. maij? tika pazi?ots par m?c?bu p?rtrauk?anu Nant?r? uz nenoteiktu laiku. Par atbildi Francijas Nacion?l? studentu apvien?ba (UNEF) un Nacion?l? Augst?k?s izgl?t?bas darbinieku arodbiedr?ba n?ca klaj? ar aicin?jumu uz studentu streiku . Solidarit?tes m?ti?i un demonstr?cijas notika praktiski vis?s augstskol?s Francij?, s?k?s pirm?s sadursmes ar policiju, kas demonstr?cijas m??in?ja izkl?din?t. 3. maij? Universit??u darb?bas kust?ba organiz?ja Nant?ras studentu atbalsta demonstr?ciju (~2000 ^[1] ). Sorbonas Universit?tes rektors Ro?s pav?l p?rtraukt augstskolas darbu un aicina iejaukties varas iest?des. Par?zes Lat??u kvart?l? tika ievesti ?pa?ie policijas sp?ki (~2000), kas uzs?ka kreisi noska?oto studentu m?ti?a izdzen??anu (sadursmes aptv?ra gandr?z visu kvart?lu, 596 studenti un pasniedz?ji arest?ti, vair?ki simti guvu?i viegl?kas vai smag?kas traumas). Protesta demonstr?cij? izg?ja liela da?a pasniedz?ju un vair?ki t?ksto?i l?dz tam apolitiski noska?oto studentu. Aktiviz?j?s kreisi noska?oto grupas, kaisot skrejlapas ar aicin?jumiem, z?m?jot grafiti, uzs?kot izdot apk?rtrakstus (av?zi).

4. maij? s?k?s visp?r?js studentu streiks Par?z?, Tul?z? , Lion? , Nant? , Strasb?r? u.c. augstskolu centros, demonstr?cijas iziet ?rpus universit?tes kvart?la un jau tiek v?rstas nevis pret universit?tes k?rt?bu, bet pret past?vo?o varu. 5. maij? tika ties?ti 13 studentu nemieru akt?visti. Izveidota "komiteja aizsardz?bai pret represij?m", nelielos stihskos m?ti?us Lat??u kvart?l? uzreiz izdzen?ja policija. UDA n?ca klaj? ar aicin?jumu veidot "r?c?bas komitejas" k? studentu pa?p?rvaldes aizmet?us, UNEF aicin?ja visu augstskolu studentus uz beztermi?a streiku. 6. maij? studentu demonstr?cija (~20 000) dodas uz Sant? cietumu, kur, k? baumoja, ieslodz?ti arest?tie studenti, pieprasot atbr?vot noties?kos, rektora un izgl?t?bas ministra demisiju. Kolonnas priek?? nests transparents "M?s esam maza sauji?a ekstr?mistu". Atgrie?oties Lat??u kvart?l? demonstrantu kolonnai m??in?ja izkl?din?t policija (~6 000) un s?kas ielu kaujas: tika improviz?tas pirm?s barik?des. No visas pils?tas studentiem pal?g? steidz?s jauni cilv?ki un ap pusnakti policijai pretoj?s jau aptuveni 30 000 studentu un to atbalst?t?ju. Ap 2:00 nakt? policijas sp?kiem izdev?s p?rraut to aizsardz?bu un izkl?din?t (~600 ievainoto, 421 arest?ts). 7. maij? notika apm?ram 50 000 studentu un pasniedz?ju demonstr?cija ar pras?bu p?rtraukt policijas patva?u un atv?rt universit?ti. Nemieri bija aptv?ru?i visu Par?zi. Vis? valst? demonstr?cijas un streiki studentu atbalstam. Telev?zijas darbinieku arodbiedr?ba piedraud?ja ar streiku, ja atspogu?ojot notikumus, netiks p?rtraukta zi?u cenz??ana un nepatiesu zi?u snieg?ana.

8. maij? prezidents ?arls de Golls pazi?oja, ka vald?ba nekad nepiek?psies vardarb?bai. Par?zie?i izveidoja "Komiteju pret represij?m". Izcil?kie fran?u intelektu??i - Mi?els Fuko , ?ans Pols Sartrs , Simona de Bovu?ra , Natal? Sarota , Fransu?za Sag?na , Andr? Gorcs , Fransu? Moriaks u.c. - uzst?jas ar atbalstu studentu pras?b?m. Par?d?j?s aicin?jumi studentiem un str?dniekiem apvienoties kop?j? c??? pret vald?bu par savu ties?bu ?steno?anu.

10. maij? notika studentu nemieri vis? Francij?. Par?z? apm?ram 50 000 demonstrantu tika aptur?ti pie S?nas tiltiem, dodoties uz Tieslietu ministriju un Telev?zijas p?rvaldi. Demonstranti pagriez?s atpaka?, ta?u tika aptur?ti uz Senmi?ela bulv?ra, kur pretst?ve p?rauga barik??u c???s ar policiju (t.s. "pirm? barik??u nakts"). Izmantojot asaru g?zi, ap 6:00 no r?ta policijai izdev?s barik?des ie?emt (460 arest?ti, 367 ievainoto, no tiem 32 smagi).

11. maij? opoz?cijas partijas piepras?ja Nacion?l?s sapulces ?rk?rtas v?l??anas, bet premjerministrs ?or?s Pompid? uzst?j?s telev?zij? un radio ar sol?jumu p?rskat?t noties?to studentu lietas un atv?rt Sorbonnu. 13. maij? notika apm?ram 800 000 liela demonstr?cija Par?z?. Studenti ie??ma Sorbonnu un nodibin?ja "?ener?lo assambleju", kas pasludin?ja Sorbonnu par "autonomu tautas universit?ti", kas augu diennakti atv?rta jebkuram interesentam. Studenti ie??ma ar? Strasb?ras universit?ti. Arodbiedr?bas n?ca klaj? ar atbalstu studentiem - s?k?s ?ener?lstreiks, kur? kopum? piedal?j?s aptuveni 10 000 000 str?dnieku. Valsts liel?kaj?s pils?t?s s?k?s studentu kust?bas atbalsta demonstr?cijas: Marse?? (~50 000), Tul?z? (~40 000), Bordo (~50 000), Lion? (~60 000). 14. maij? Nant? "Sud Aviation" r?pn?cas str?dnieki ie??ma r?pn?cu. Vis? Francij? s?k?s uz??mumu sagr?b?anas vilnis. 15. maij? studenti ie??ma te?tri "Odeon", kur izveidoj?s diskusiju forums, veidojot projektus, k?das reformas nepiecie?amas valst?. Noliedzot visu l?dz?in?jo, studenti pils?t?s izl?m?ja plak?tus ar da??diem sauk?iem, piem?ram: "Aizliegts aizliegt!", "Esiet re?listi, pieprasiet neiesp?jamo!", "Sekss, tas ir lieliski!", "Visu un t?l?t!", "Aizmirsti, ko tev m?c?ja ? s?c sap?ot!", "Anarhija ? tas esmu es!", "Reformisms ir mazohisms!", "Nevar iem?l?t ra?o?anas pieaugumu!", "N? ? esk?meniem!", "Strukt?ras cilv?kiem, nevis cilv?ki strukt?r?m!", "Universit?tes ? studentiem, fabrikas ? str?dniekiem!", utml.

16. maij? vair?k nek? 50 Francijas r?pn?cu str?dnieki, par sp?ti Francijas komunistisk?s partijas noraido?ajai nost?jai, s?ka streiku, atbalstot Par?zes studentu protestus. Virkn? vietu str?dnieki p?r??ma sav? kontrol? ra?o?anas telpas ("Renault" r?pn?cas, metalur?iskais kombin?ts Nant? u.c.). P?rst?ja darboties ostas Marse?? un Havr? . S?k?s konflikti starp a?itatoriem no studentu vidus un komunistiem , kas nev?l?j?s pie?aut studentu anarhistisko ideju ietekmes pieaugumu str?dnieku vid?. Izveidojas t.s. studentu Revolucion?r?s Darb?bas Komitejas (RDK) k? studentu pa?p?rvaldes un pa?organiz??an?s veids, alternat?va l?dz tam past?vo?ajam dal?jumam p?c pieder?bas fakult?tei. Komitejas organiz?ja pils?tu apg?di ar p?rtiku no provinces, apejot starpniekus (iev?rojami krit?s p?rtikas produktu cenas). 21.-22. maij? Nacion?laj? sapulc? apsprieda jaut?jumu par neuztic?bas izteik?anu vald?bai. Pietr?kstot vienai balsij, neuztic?ba netika izteikta.

23. maij? notika ielu c??as starp studentiem (t.s. "Otr? barik??u nakts"), kuri protest?ja pret varas iest??u l?mumu izraid?t vienu no to l?deriem Danielu Kon-Benditu k? VFR pavalstnieku no valsts, un policiju. 24. maij? ?arls de Golls sav? run? radio atzina, ka tautas ietekme valsti skaro?u l?mumu pie?em?an? bijusi niec?ga un valsts p?rvaldi j?demokratiz?. 25. maij? arodbiedr?bu l?deri slepus vienoj?s par streiku p?rtrauk?anu, pan?kot vald?bas un darba dev?ju piek?p?anos atsevi??os saimnieciskos jaut?jumos (t.s. Grenelas vieno?an?s ). 27. maij? ?arletti stadion? pla?a pret vald?bu un Grenelas vieno?anos v?rsta demonstr?cija, ko organiz?ja 22. marta kust?ba un soci?listi F.Miter?na vad?b?. 29. maij? arodbiedr?bu vad?ba piek?p?s str?dniekiem un pasludin?ja streika turpin??anu. 30. maij? notika apm?ram 500 000 liela arodbiedr?bu konfeder?cijas organiz?ta demonstr?cija pret vald?bu. De Golls pameta Par?zi un dev?s uz Francijas armijas kontingenta ?t?bu Rietumv?cij?, apspriesties par ?? kontingenta izmanto?anu nemieru apspie?an? ar bru?otu sp?ku.

Notikumi j?nij? un j?lij? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1. j?nij? de Golls atgriez?s Par?z?, atlaida Nacion?lo sapulci un pazi?oja, ka nepiek?psies nemierniekiem nevien? jaut?jum?. Elizejas laukos norisa vald?bu atbalst?t?ju demonstr?cija (~500 000). Ats?k?s sarunas ar arodbiedr?bu vad?bu par streiku p?rtrauk?anu. 10.-11. j?nij? notika p?d?j?s pret vald?bu v?rst?s barik??u c??as Lat??u kvart?l?. Arodbiedr?bas p?rtrauca streiku. 12. j?nij? tika izdots prezidenta dekr?ts ( Le decret presidentiel du 12 juin 1968 dissout onze mouvements juges extremistes ) par studentu kreiso radik??u kust?bu ( 22. marta kust?ba, RDK u.c.) pasludin??anu par nelikum?g?m. 14. j?nij? policija ie??ma "Odeon" te?tri, bet 16. j?nij? ie??ma Sorbonnu, izdzen?ja, arest?jot l?derus, studentu kom?nas Lat??u kvart?l?. Nemieri bija apspiesti.

Sekas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Rezult?t? s?k?s pla?as p?rmai?as Francij? u.c. Rietumeiropas valst?s gan ekonomik?, gan valsts p?rvald?, gan kult?r? un izgl?t?b?. Notika izmai?as sabiedr?bas mor?l? no konservat?vaj?m v?rt?b?m (reli?ija, patriotisms, cie?a pret autorit?ti) uz liber?laj?m (dzimumu vienl?dz?bu, seksu?lu atbr?vot?bu, cilv?kties?b?m), k? rezult?t? daudzas turpm?k?s p?rmai?as sabiedr?b? un uzved?b? turpm?k saist?s ar t? saukto "68. gada paaudzi". Norisa augst?k?s un vid?j?s izgl?t?bas demokratiz?cija, studenti ieguva neierobe?otu politisko darb?bu augstskol?s un studentu pils?ti??s, soci?l? statusa paaugstin??anos, bezdarba riska samazin??anos beidzot augstskolu.

At??ir?gu iemeslu d?? un ar at??ir?gu vardarb?bas pak?pi studentu nemieri un protesti norit?ja ar? citviet, ieskaitot ASV , Meksiku , Jap?nu , ?ehoslov?kiju (sk. Pr?gas pavasaris ), ??nu , Dienvidkoreju u. c., ta?u tie nopietni neapdraud?ja ?o valstu politisk?s sist?mas, kas palika nemain?ga.

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Studentu maijs 1968. - V?stures terminu skaidrojo?? v?rdn?ca
• Des slogans et graffiti de 68 Arhiv?ts 2008. gada 17. septembr?, Wayback Machine vietn?.
• Mai 68 affiches
• Photo Gallery Package - Paris: Mai ‘68
• Mai 68 - YouTube
• Manifestation etudiante de Mai 68 - YouTube