Stardust
Stardust m?kslinieka skat?jum?
KA veids	starpplan?tu zonde
Organiz?cija:	NASA Reakt?v?s kust?bas laboratorija
Izgatavot?ji	Lockheed Martin
Starts	07.02 . 1999 .
Nes?jra?ete	Delta II
Aktivit?tes beigas	24.03 . 2011 .
Darb?bas ilgums	11 gadi
NSSDC ID	1999-003A
SCN	25618
Masa	300 kg
Ener?ija	330 W
Orb?tas elementi

Stardust (no ang?u valodas ? 'zvaig??u putek?i') ir NASA starpplan?tu zonde Vilda 2 kom?tas un t?s astes izp?tei. Zonde tika palaista 1999 . gada 7. febru?r? no Kanaveralas kosmodroma ar Delta II nes?jra?eti . Kosmiskais apar?ts nolidoja aptuveni 5 miljardus km un atgriez?s pie Zemes 2006 . gada 15. janv?r? , lai nog?d?tu sav?kto materi?lu kapsulu. ^[1] T? bija pirm? paraugu ieg??anas misija, kura sav?ca kosmiskos putek?us un nog?d?ja tos uz Zemi.

2007. gad? kosmiskais apar?ts uzs?ka jaunu misiju ( NeXT jeb N ew Ex ploration of T empel 1). 2011. gada 15. febru?r? Stardust veica Tempela 1 kom?tas p?rlidojumu. 2011. gada 24. mart? kosmisk? apar?ta akt?v? darb?ba tika beigta, izsl?dzot raid?t?ju.

S?kotn?j? misija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

NASA s?ka Stardust b?vniec?bu 1996 . gad?. P?c palai?anas 1999. gad? Stardust lidoja pa orb?tu, kas atrad?s aiz Zemes orb?tas, bet ???rsoja to. Delta II ra?etei nebija pietiekami daudz jaudas, lai nog?d?tu zondi pa tie?o uz Vilda 2 kom?tu. T?p?c Stardust 2001 . gada janv?r? pietuvoj?s Zemei gravit?cijas manevra veik?anai. Zemes ietekme ??va Stardust sasniegt kom?tas orb?tu.

Stardust p?rlidoja Vilda 2 kom?tu 2004 . gada 2. janv?r? . ^[2] P?rlidojums notika 240 km att?lum? no kom?tas. Stardust iev?ca putek?u paraugus no kom?tas astes, k? ar? uz??ma kom?tas kodola att?lus. Pirms tam, 2002 . gada 2. novembr? Stardust 3300 km att?lum? bija p?rlidojis astero?du 5535 Annefrank , nofotograf?jot to. ^[3] Pa ce?am aerogela kolektor? tika sav?kti ar? starpzvaig??u putek?i . 2000. gad? no marta l?dz maijam un 2002. gad? no j?lija l?dz decembrim kosmiskais apar?ts atrad?s putek?u josl?, kura, k? tiek uzskat?ts, s?kas ?rpus Saules sist?mas . Tobr?d paraugi tika iev?kti aerogela kolektora otr? pus?.

Paraugu kapsula no Stardust nolaid?s uz Zemes 2006. gada 15. janv?r? apm?ram 10:10 UTC. Tas notika J?tas ?tata tuksnes?. Kapsula atmosf?r? ieg?ja ar 12,9 km/s lielu ?trumu ?oti sl?p? trajektorij?. J?tas ?tata rietumda?? un Nevadas austrumos kr?to?? kapsula bija redzama k? liela ugun?ga bumba. Nolai?an?s laik? v?ji kapsulu par vair?kiem km novirz?ja no pl?not?s trajektorijas.

Stardust p?c kapsulas palai?anas tika ievirz?ta cit? orb?t?, lai neskartu Zemes atmosf?ru. P?c manevra veik?anas apar?tam palika maz?k par 20 kg hidraz?na . Pa?reiz kosmiskais apar?ts atrodas heliocentrisk? orb?t?. 2009 . gada 14. janv?r? tas v?lreiz palidoja gar?m Zemei.

NeXT misija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

2006 . gada 19. mart? Stardust misijas speci?listi pazi?oja, ka zondi iesp?jams nos?t?t n?kamaj? misij?, nofotograf?t Tempela 1 kom?tu . ?o kom?tu 2005 . gad? bija apmekl?jis NASA kosmiskais apar?ts Deep Impact , ietriecot taj? impaktoru. Tolaik Deep Impact nebija iesp?jams ieg?t labu triecienkr?tera att?lu, jo p?c trieciena pac?l?s liels putek?u m?konis, t?p?c b?tu noder?gi kom?tu nofotograf?t v?lreiz.

2007. gada 3. j?lij? tika apstiprin?ta jaun? misija, nod?v?jot to par NExT ( N ew Ex ploration of T empel 1). NExT ?autu ieg?t inform?ciju par izmai??m kom?tas kodol? p?c tam, kad kom?ta bijusi pietuvojusies Saulei . Misij? atkal tiktu kart?ta Tempela 1 kom?ta, tai k??stot par prec?z?k kart?to kom?tu. Bija paredzams, ka NExT kom?tu p?rlidos 2011. gada 14. febru?r?.

2009. gada 14. janv?r? Stardust veica Zemes p?rlidojumu, ieg?stot papildu pa?trin?jumu.

2011. gada 31. janv?r? zonde veica trajektorijas korekcijas manevru, kas s?k?s 21.00 UTC un ilga 130 sekundes. ?aj? manevr? tika izt?r?ti aptuveni 300 g degvielas un zondes ?trums tika izmain?ts par 2,6 m/s. ^[4] 7. febru?r?, Stardust divpadsmit gadu jubilej?, tika veikts v?l viens korekcijas manevrs, kas s?k?s 21.00 UTC un ilga 30 sekundes. ^[5]

2011. gada 15. febru?r? Stardust veica Tempela 1 kom?tas p?rlidojumu. Vistuv?k kom?tai zonde bija 04.39 UTC 181 km att?lum? no t?s virsmas. Stundu p?c palido?anas gar?m kosmiskais apar?ts tika pagriezts t?, lai liela pastiprin?juma antena b?tu v?rsta uz Zemi. ^[6]

2011. gada 24. mart? kosmisk? apar?ta akt?v? darb?ba tika beigta. Tika veikts p?d?jais manevrs, izt?r?jot visu degvielu. P?c tam tika izsl?gti raid?t?ji.

Apar?ta uzb?ve [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Stardust kosmisk? apar?ta r?mis ir 1,6 m augsts, 0,66 m plats un 0,66 m dzi??. T? vien? pus? ir piestiprin?ta lieljaudas antena. Apar?ta piln? masa bija 385 kg, t.sk. degviela 85 kg. Abos apar?ta s?nos atrodas 4,8 m gari saules bateriju pane?i. Paraugu kapsula sv?ra 46 kg. T? bija piestiprin?ta vien? no apar?ta pus?m (aug??). Paraugu ?em?anas disks ar aerogelu var?ja tikt iz?emts no kapsulas paraugu iev?k?anas laik?. Apar?ta apak?da?? atrodas dzin?ju sist?ma. T? sast?v no 8 dzinek?iem ar vilci 4,4 N katram un 8 dzinek?iem pa 0,9 N katram. Dzinek?u darb?bu nodro?ina hidraz?ns. Apar?ta priek?pusi kl?j vairogs, kur? pasarg? to no s?ku da?i?u triecieniem. Divi maz?ki vairogi aizsarg? saules bateriju pane?us. Saules baterijas, atkar?b? no att?luma l?dz Saulei, sp?j sara?ot 170?800 W ener?iju.

Instrumenti [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Aerogela paraugu kolektors [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Kom?tas un starpzvaig??u putek?u da?inas tika uztvertas ?oti zema bl?vuma aerogel?. Katram no putek?u veidiem tika atv?l?ta vair?k par 1000 cm ² liela virsma. Kolektors met?la re??? satur?ja 90 aerogela blokus. Tas bija apm?ram tenisa raketes lielum?.

Kad Stardust p?rlidoja kom?tu, t?s ast? uztvert?s da?i?as ar ?trumu 6,1 km/s ietriec?s aerogel?. Lai gan uztvert?s da?i?as bija maz?kas par smil?u graudu, t?s ietriecoties aerogel? sadal?j?s vai pat iztvaikoja.

Da?i?u uztver?anai tika izmantota uz sil?ciju b?z?ta viela ar ?oti porainu strukt?ru. 99,9 % no t?s aiz??ma tuk?umi. Aerogels ir 1000 reizes maz?k bl?vs k? stikls . Kad da?i?a ietriecas aerogel?, t? iedzi?in?s taj? par aptuveni 200 saviem garumiem.

P?c paraugu iev?k?anas, aerogels tika ievietots Paraugu atpaka?nog?d??anas kapsul?, kura tika palaista atmosf?r?, bet pats apar?ts main?ja kursu.

Par kapsulas nolai?anos bija zin?mas ?aubas, jo t? bija apg?d?ta ar t?du pa?u izpletni k? Genesis zonde, kurai 2004. gad? izpletnis piln?b? nenostr?d?ja. Tom?r Stardust kapsula piezem?j?s norm?li.

Starpzvaig??u putek?u mekl??anai aerogel?, speci?l? mikroskop? tika uz?emts apm?ram miljons att?lu. Stardust@home projekta ietvaros katrs interneta lietot?js var pieteikties programm? un pal?dz?t mekl?t putek?u p?das aerogel?.

Kom?tas un starpzvaig??u putek?u analizators [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Kom?tas un starpzvaig??u putek?u analizators (CIDA) ir lidojuma masspektrometrs, kur? nosaka atsevi??u putek?u uzb?vi, kad tie ietriecas sudraba uztver?anas plat?. CIDA instrumenta m?r?is ir uztvert putek?u da?i?as un veikt to t?l?t?ju apstr?di, sast?va noteik?anai, datus p?rraidot uz Zemi.

CIDA nosaka atsevi??u jonu masas, nosakot to lido?anas ilgumu instrument?.

L?dz?gas konstrukcijas CIDA tika izmantoti ar? uz Giotto un Vega programmas kosmiskajiem apar?tiem. Tolaik tika noteikts Haleja kom?tas ast? eso?o putek?u ??miskais sast?vs.

Navig?cijas kamera [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Navig?cijas kamera tika izmantota kosmisk? apar?ta orient??anai uz kom?tu un ar? fotogr?fiju uz?em?anai. Kamera darbojas, izmantojot ?periskopu”. Lai da?i?u triecieni netraum?tu kameru, t?s korpuss ir pasl?pts aiz vairoga.

Paraugu apstr?de [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

P?c piezem??an?s paraugu kapsula tika nog?d?ta uz D?onsona kosmisko centru Vebster?, Teksasas ?tat?. ?aj? centr? glab?jas ar? liel?k? da?a no M?ness ie?u paraugiem, kurus ieguva Apollo programmas ietvaros. ?eit kapsula tika novietota t?r? telp? (telpas t?r?bas pak?pe bija 100 reizes liel?ka k? oper?ciju blokam slimn?c?) un atv?rta.

P?c NASA v?rt?juma, aerogel? atrodas apm?ram miljons putek?u da?i?as. Apm?ram 10 no t?m ir 100 μm lielas. Liel?k? da?i?a ir apm?ram 1 mm liela. Pa?reiz apm?ram 150 zin?tnieku no visas pasaules analiz? ??s putek?u da?i?as.

Paraugu anal?ze [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

2006. gada decembra ?urn?l? Science ir public?ti septi?i raksti par Stardust paraugu anal?zi. Putek?os ir konstat?ti vair?ki organiskie savienojumi, no kuriem, divi satur sl?pekli . Tika atkl?ti alif?tiskie savienojumi ar gar?ku uzb?vi k? l?dz ?im starpzvaig??u telp? konstat?tie. Daudz ir silik?tu savienojumu, tostarp oliv?ns un piroks?ns . Krist?lisko silik?tu kl?tb?tne Vilda 2 kom?tas uzb?v? apstiprina jau agr?k veikto spektroskopisko p?t?jumu rezult?tus. Tika atkl?tas da?as t?ra oglek?a da?i?as. Aerogel? tika atkl?ts ar? metilam?ns un etilam?ns , lai gan tos nevar?ja piesaist?t konkr?t?m putek?u da?i??m.

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: Stardust .

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Stardust projekta m?jas lapa
• Stardust @Home m?jas lapa
• Stardust uz?emtie att?li Arhiv?ts 2006. gada 17. janv?r?, Wayback Machine vietn?.