Simbolisms

Simbolisms (no sengrie?u : σ?μβολον ( sumbolon ) ? 'z?me') bija modernistisk?s m?kslas virziens 19. gs. otraj? pus? un 20. gadsimta s?kum?. Simbolisms aptver literat?ru , glezniec?bu , t?lniec?bu , tas ietekm?jis ar? m?ziku .

Simbolisms literat?r? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Viens no simbolisma pamatlic?jiem ? Pols Verl?ns

Simbolisms s?kotn?ji rad?s Francij? 19. gs. 70.-80. gados k? noliedzo?a reakcija uz tolaik domin?jo?o re?lismu un natur?lismu . Simbolisma pirms?kumi fran?u dzej? mekl?jami jau ?arla Bodl?ra (1821?1867) dai?rad?, it ?pa?i kr?jum? " ?aunuma pu?es " (1857), kur laikmetam nerakstur?gi skartas seksualit?tes, n?ves, gr?ka, ?aunuma, melu un citas t?mas. T?pat par vienu no simbolisma priek?te?iem uzskata amerik??u autoru Edgaru Alanu Po (1809?1849), no kura ietekm?jies un kura darbus sav? laik? tulkojis ar? Bodl?rs. V?l?kai simbolisma att?st?bai neap?aub?mi izcili svar?ga noz?me ir v?cu filosofa Fr?driha N??es (1844?1900) darbiem un uzskatiem.

1886. gad? Par?zes laikrakst? Le Figaro dzejnieks ?ans Moreass public?jis simbolisma manifestu, kur uzsv?ris, ka m?kslas augst?kais uzdevums ir ar simbolu starpniec?bu atkl?t ikdieni??ajai pieredzei sl?pto ide?lo ( ideju ) pasauli.

Spilgti un m?kslinieciski ?oti augstv?rt?gi simbolisms izveidoj?s un att?st?j?s 19. gs. beig?s Krievij? , galvenok?rt liel? fran?u simbolisma ietekm?. Krievu simbolisma izveid? liela loma bija dzejniekam Val?rijam Brjusovam , kur? 1894.-95. gad? izdeva antolo?iju "Krievu simbolisti", kur?, mask?joties zem da??diem pseidon?miem, public?ja it k? daudzu jaunu dzejnieku ? simbolistu darbus.

Simbolisms uzskat?ms, iesp?jams, pat par pa?u ietekm?g?ko modernisma literat?ras s?kotnes virzienu.

Noz?m?g?kie autori [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Literat?ras v?stur? pla??kie un noz?m?g?kie ir divi simbolisma nacion?lie virzieni ? fran?u un krievu. K? jau min?ts, s?kotn?ji simbolisms izveidojas fran?u literat?r?. Par noz?m?g?kajiem fran?u simbolistiem uzskat?mi ?arls Bodl?rs, Pols Verl?ns , Stefans Malarm? , Pols Valer? , Arturs Rembo , Lotreamons . K? noz?m?g?kie krievu simbolisti minami Val?rijs Brjusovs, Dmitrijs Mere?kovskis , Vladimirs Solovjovs , Konstant?ns Ba?monts , Fjodors Sologubs , Aleksandrs Bloks , Andrejs Belijs , Zina?da Hipiusa , Vja?eslavs Ivanovs . K? izcili simbolisti pasaules literat?ras v?stur? minami austrie?i Rainers Marija Rilke un Hugo fon Hofmanst?ls , v?cietis Stefans George , be??i Moriss Meterlinks un Pols Verharns , polis Sta?islavs P?ibi?evskis , da??ji ar? anglis Oskars Vailds .

Raksturojums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Simbolisms pieder pie romantisk? po?tisk? tipa, akcent?jot intuit?vo, ne lo?isko pasaules izzi?u. Galven? simbolisma iez?me ir uzskats, ka literat?rai (pamat? ? dzejai) j?atkl?j k?das augst?kas, transcendentas pasaules esam?ba, kas manifest?jas da??dos daudznoz?m?gos, gr?ti tveramos un analiz?jamos t?los ? simbolos. (Sal. ar Platona filosofiskajiem uzskatiem.) Simbols ? simbolistu uzskat? ? ir m?ta sast?vda?a, kura, pat atrauta no vesel?, t.i. no m?ta, saglab? atmi?u par ?o veselumu. Simboli k? v?rdi, bet m?ti k? to savirkn?jums vesel?s fr?z?s ? tekstos. No ?ejienes simbolisma dzej? bag?t?g? reminiscen?u po?tika (z?me aizst?j veselu situ?ciju vai veselu tekstu). M?ts k??st par univers?lo atsl?gu, ?ifru, ar ko var atmin?t pasaules dzi??ko b?t?bu, izprast tagadn? notieko?? sakr?lo noz?mi un j?gu (neom?tisms). Simbolisms bie?i deklar? m?kslu k? b?t?b? pravietisku, m?ksliniekam pie??irot priestera, pare?a u.tml. lomu. Z?m?gi, ka daudzi simbolisti run? par m?kslu k? reli?iju . Tradicion?li ?? "augst?k? pasaule, realit?te" noz?m? tradicion?lo romantisma opoz?ciju (labs ? ?auns, gar?gs ? fizisks, ide?ls ? materi?ls, skaists ? negl?ts u.c.) p?rvar??anu un sint?zi. ?eit liela noz?me N??es filozofijai .

Simbolisms piev?r?as fiziskajai pasaulei k? augst?ku sp?ku atkl?j?jai, jutekliskai pasaules izj?tai, dzi??m un kaisl?b?m, aktualiz? nakts est?tiku , sav? zi?? da?a simbolistu reabilit? ?aunumu. Simbolismam noz?m?gs ir m?ts un m?tiskais, ne-racion?lais, fantastiskais. Simbolisms izce?as ar? k? kult?ras mantojuma v?rt?t?js un kritiz?t?js; simbolisms ir izteikti intelektu?ls virziens, tas aktualiz? romantisma priek?statos radu?os elit?r?s m?kslas koncepciju.

Dzej? simbolisti ?pa?u uzman?bu piev?rsa t?s formai , t?d?? literat?rzin?tnes un literat?ras v?stures trad?cij? simbolisma dzeja, bie?i p?rsp?l?jot, raksturota k? izteikti form?listiska. Lai gan nevar noliegt tie??m lielo formas noz?mi simbolisma dzej? (no k? izriet, piem?ram, t?s ?pa?? muzikalit?te), j?atz?st, ka ne maz?k b?tisks ir saturiskais aspekts.

Simbolisms latvie?u literat?r? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Latvie?u literat?r? simbolisms gr?ti no??irams no neoromantisma un citiem 20. gs. s?kuma latvie?u modernisma novirzieniem un str?vojumiem. Latvie?u simbolisms nesaraujami saist?ts ar t? saukto dekadences kust?bu un t?s "t?vu" un s?kotn?jo vadoni Viktoru Egl?ti . Tom?r simbolisma pirms?kumi latvie?u literat?r? mekl?jami J??a Poruka dai?rades modernistiskaj? da?? (?sais prozas darbs "??skas", filosofisk? po?ma "Nebiju?ais un divi vientu?i"). Par izcili spo?u un m?kslinieciski ?oti augstv?rt?gu simbolisma dzejas paraugu uzskat?ms Edvarta Virzas kr?jums " Bi?eris " (1907). Simbolisma literat?ru p?rst?v ar? Viktora Egl??a 1907. gada dzejas kr?jums "El??ijas", kas tom?r ne tuvu nesasniedz Virzas dzejas l?meni. Atsevi??i k? savdab?gs simbolisma p?rst?vis b?tu j?min Rainis (piem?ram, vi?a po?ma " Ave sol! "). T?pat ar? Fricis B?rda ar lielu da?u savas dai?rades b?tu uzskat?ms par simbolistu, tiesa, ?patnu, dzej? Rilkem tuvojo?os autoru. Simbolisma ietekme atrodama ar? J??a Akuratera , Vi?a Pl?do?a , K?r?a ?tr?la , Haralda Eldgasta un citu autoru darbos.

Latvie?u simbolisms veidojas sp?c?g? krievu literat?ras ietekm? (Brjusovs, Ba?monts u.c.), ta?u neap?aub?mi liela noz?me ir ar? tulkojumiem no fran?u un v?cu valod?m (Meterlinks, Verl?ns, P?ibi?evskis u.c.). Gr?ti p?rv?rt?jama noz?me Fr?driha N??es filosofijai, it ?pa?i Vi?a Pl?do?a meistar?gi tulkotajam un jau 1908. gad? izdotajam darbam " T? run?ja Zaratustra ". Lielu ietekmi atst?j ar? norv??u Henrika Ibsena un Knuta Hamsuna dai?rade.

Simbolisms m?ksl? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Ar? m?ksl? simbolisms k? virziens rad?s 19. gs. otraj? pus?. Simbolisma pirms?kumi mekl?jami Viljama Bleika (1757?1827), D?ovanni Piranezi (1720?78), Johana Heinriha Fisli (1741?1825), Fransisko Gojas (1746?1828), Kaspara D?vida Fr?driha darbos. Simbolisms piev?rs?s m?kslinieka un cilv?ka visp?r iek??j?s dz?ves atkl?smei, mistiskajam, nosl?pumainajam un m?tiskajam, n?vei un izn?c?bai. K? izcil?kie m?kslinieki ? simbolisti minami ?veicietis Arnolds B?klins , v?cietis Francis fon ?tuks , austrietis Gustavs Klimts , franc??i Gistavs Moro un Odilons Redons ; t?lniec?b? par simbolisma p?rst?vi da?k?rt tiek uzskat?ts franc?zis Ogists Rod?ns .

Cit?ti [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

"Saule par sevi ir tum?s att?ls, un gaisma ir Dieva ?na." (Neoplatoni?is sers Tomass Brauns )

"Ir daba templis, kur no dz?viem p?l?riem

Redz da?reiz neizprastus v?rdus kupli ze?am.

Starp simboliem tur cilv?ks m??am ce?o,

Un maig?m ac?m ilgi vi?? raug?s tie..."

( ?arls Bodl?rs )

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]