- ?is raksts ir par zvaigzni. Par cit?m j?dziena
Saule
noz?m?m skat?t
noz?mju atdal??anas lapu
.
Saule
|
| Nov?rojamie lielumi
|
Vid?jais att?lums
no
Zemes
|
1,496×10
11
m
8,31
gaismas min?tes
|
| Redzamais spo?ums
(
V
)
|
?26,74
m
[1]
|
| Absol?tais spo?ums
|
4,83
m
[1]
|
| Zvaig??u klasifik?cija
|
G2V
|
| Met?liskums
[2]
|
Z
= 0,0177
[3]
|
| Le??iskais izm?rs
|
31,6′ ? 32,7′
[4]
|
| ?pa??bas v?rdi
|
sol?rs, saulains
|
| Orbit?lais raksturojums
|
Vid?jais att?lums
no
Piena Ce?a
centra
|
~2,5×10
20
m
26 000
gaismas gadi
|
| Galaktiskais
periods
|
(2,25?2,50)×10
8
gadi
|
| ?trums
|
~2,20×10
5
m/s
(orb?t? ap Galaktikas centru)
~2×10
4
m/s
(attiec?b? pret tuv?jo zvaig??u vid?jo ?trumu)
|
| Fizik?lais raksturojums
|
| Vid?jais diametrs
|
1,392×10
9
m
[1]
109 Zemes diametri
|
| Ekvatori?lais
r?diuss
|
6,955×10
8
m
[5]
109 Zemes ekvatori?lie r?diusi
[5]
|
| Ekvatori?lais
apk?rtm?rs
|
4,379×10
9
m
[5]
109 Zemes apk?rtm?ri
[5]
|
| Saspiedums
|
9×10
?6
|
| Virsmas plat?ba
|
6,0877×10
18
m²
[5]
11 990 Zemes virsmas
[5]
|
| Tilpums
|
1,412×10
24
m³
[5]
1 300 000 Zemes tilpumi
|
| Masa
|
1,9891×10
30
kg
[1]
332 946 Zemes masas
|
| Vid?jais bl?vums
|
1,408×10
3
kg/m³
[1]
[5]
[6]
|
| Citi bl?vumi
|
Centr?: 1,5×10
5
kg/m³
fotosf?ras apak?a: 2×10
-4
kg/m³
kromosf?ras apak?a: 5×10
-6
kg/m³
vid. saules vainag?: 10×10
-12
kg/m³
[7]
|
| Br?v?s kri?anas pa?trin?jums
|
274,0 m/s²
[1]
27,94
g
28 Zemes gravit?cijas
[5]
|
Otrais kosmiskais ?trums
(no virsmas)
|
617,7 km/s
[5]
55 Zemes otrie kosmiskie ?trumi
[5]
|
Temperat?ra
(virsmas)
|
5 778
K
[1]
|
Temperat?ra
(
Saules vainaga
)
|
~5×10
6
K
|
Temperat?ra
(kodola)
|
~15,7×10
6
K
[1]
|
| Starjauda
(L
sol
)
|
3,846×10
26
W
[1]
~3,75×10
28
lm
|
| Vid?jais ener??tiskais spo?ums (I
sol
)
|
2,009×10
7
W m
?2
sr
?1
|
| Rot?cijas raksturojums
|
| Sl?pums
|
7,25°
[1]
(pret
ekliptiku
)
67,23°
(pret
galaktikas
ekvatora plakni)
|
Rektascensija
(Zieme?pola)
[8]
|
286,13°
19 h 4 min 30 s
|
Deklin?cija
(Zieme?pola)
|
+63,87°
63°52' Zieme?i
|
Sideriskais
rot?cijas periods
(16° platuma gr?dos)
|
25,38 dienas
[1]
25 d 9 h 7 min 13 s
[8]
|
| (uz ekavtora)
|
25,05 dienas
[1]
|
| (polos)
|
34,3 dienas
[1]
|
Rot?cijas ?trums
(uz ekvatora)
|
7,284×10
3
km/h
|
| Fotosf?ras sast?vs (p?c masas)
|
| ?de?radis
|
73,46%
[9]
|
| h?lijs
|
24,85%
|
| sk?beklis
|
0,77%
|
| ogleklis
|
0,29%
|
| dzelzs
|
0,16%
|
| s?rs
|
0,12%
|
| neons
|
0,12%
|
| sl?peklis
|
0,09%
|
| sil?cijs
|
0,07%
|
| magnijs
|
0,05%
|
Saule
ir
zvaigzne
, kas atrodas
Saules sist?mas
centr?.
Orb?t?
ap Sauli ri??o
Zeme
un p?r?j?s
Saules sist?mas plan?tas
, k? ar? astero?di,
kom?tas
un citi kosmiskie ?erme?i. Saule ir milz?ga
plazmas
lode, t?s masa ir aptuveni 2×10
30
kg. Saule sast?v no 74%
?de?ra?a
un 25%
h?lija
, p?r?jo masu veido smag?ki elementi (
ogleklis
,
sk?beklis
,
dzelzs
u.c.). Saule ir apm?ram 4,6 miljardus gadu veca,
[10]
[11]
bet v?l p?c 5 miljardiem gadu t? p?rv?rt?sies par
sarkano milzi
un tad ? par
balto punduri
(skat. "
Zvaigznes evol?cija
"). Saule ir Zemei tuv?k? un t?d?j?di ar? vislab?k izp?t?t? zvaigzne.
Saule ir
galven?s sec?bas zvaigzne
, t. i., Saule atrodas hidrostatisk? l?dzsvar? ? t? nedz izple?as, nedz saraujas, un t?s galvenais ener?ijas avots ir t?s dz?l?s norito??s reakcijas, kur?s ?de?radis p?rv?r?as h?lij?. Saules
spektra
klase ir G2V, t. i., Saule ir t.s.
dzeltenais punduris
. G2 noz?m?, ka Saules kr?sa ir dzeltena un t?s spektrs satur
joniz?tu
un neitr?lu met?lu un v?jas ?de?ra?a
spektr?ll?nijas
, savuk?rt V noz?m?, ka Saule ir galven?s sec?bas zvaigzne.
Saule atrodas orb?t? ap
Piena Ce?a
galaktikas centru, Saule no t? atrodas aptuveni 25 000 ? 28 000
gaismas gadu
att?lum? un pilnu apri??ojumu t? veic 210 ? 226 miljonu
gadu
("Galaktisk? gada") laik?. T?s orbit?lais ?trums ir 220 ? 267 km/s. Saulei tuv?k?s ar neapbru?otu aci redzam?s zvaigznes ir
Centaura Alfa
(4,36
gaismas gadu
(GG) att?lum?),
S?riuss
(8,6 GG),
Procions
(11,4 GG),
Altairs
(16,7 GG),
Fomalhauts
(25,1 GG),
Vega
(25,3 GG),
Pollukss
(33,8 GG),
Denebola
(35,9 GG),
Arkturs
(36,7 GG),
Kapella
(42,8 GG),
Kastors
(ap 51 GG) un
Aldebarans
(65,0 GG).
Saules astronomiskais simbols ir
.
Saules uzb?ve
Saule ir gandr?z piln?ga lode, t?s diametrs ir 1,392×10
6
km (109 reizes liel?ks par Zemes diametru). Saules masa ir tik liela, ka Saules sist?mas
baricentrs
atrodas Saules iek?ien?. Saulei nav tik noteiktu robe?u k?, piem?ram, plan?t?m, jo t?s bl?vums pak?peniski eksponenci?li samazin?s virzien? no t?s centra. Saules
r?diuss
(R) tiek m?r?ts no t?s centra l?dz
fotosf?ras
gal?j?m robe??m, kur
g?zes
temperat?ra
ir p?r?k maza, lai rad?tu iev?rojamu elektromagn?tisko starojumu.
Saules iek?iene nav tie?i nov?rojama, ta?u par t?s uzb?vi un procesiem taj? ?auj spriest, piem?ram,
helioseismolo?ija
, kas p?t?
ska?as
vi??us, kas p?rvietojas Saules iek?pus?. T?pat liela noz?me ir ar? Saules datormodel??anai.
Saules kodol?
, kur vielas bl?vums sasniedz 150 000 kg/m
3
, notiek
kodoltermisk?s reakcijas
, kur?s ?de?radis p?rv?r?as par h?liju un izdal?s ener?ija, kas Sauli notur hidrostatisk? l?dzsvar?. ?aj?s reakcij?s ik sekundi par h?lija kodoliem tiek p?rv?rsti aptuveni 8,9×10
37
protonu (?de?ra?a kodol? ir tikai viens
protons
). T?d?j?di ik sekundi tiek izdal?ta 3,83×10
26
vatu
liela ener?ija.
Saules kodols sniedzas l?dz aptuveni 0,2 R no t?s centra. Kodoltermisk?s reakcijas rit tikai kodol? ? t?l?kos sl??us silda tikai kodola izstarot? ener?ija.
Viela, kas atrodas robe??s starp 0,2 un 0,7 R, t.s.
starojuma p?rneses zon?
, p?rnes kodola izstaroto ener?iju uz Saules ?r?jiem sl??iem. Ener?iju p?rnes
fotonus
izstarojo?ie ?de?ra?a un h?lija
joni
. Izstarotie fotoni tiek nemit?gi absorb?ti un atkal izstaroti. Vielas temperat?ra un spiediens un starojuma intensit?te virzien? no Saules centra pazemin?s.
Robe??s no 0,7 l?dz 1 R, t.s.
konvekt?vaj? zon?
, Saules mat?rija ir nepietiekami bl?va un karsta, lai p?rnestu kodola izstaroto ener?iju ar starojumu. ?aj? zon? ener?ijas p?rne?anu nodro?ina
konvekcija
: karst? g?ze pace?as l?dz Saules virsmai, tur t? atdziest un atkal nogrimst l?dz konvekt?v?s zonas pamatiem.
Karst?s g?zes straumes veido t.s.
Saules granulas
uz Saules virsmas (fotosf?r?).
Fotosf?ra
ir Saules redzam? virsma, t?s temperat?ra ir aptuveni 5800
kelvinu
(K), savuk?rt vielas da?i?u bl?vums ? ap 10
23
/m
3
(aptuveni 1% Zemes atmosf?ras bl?vuma j?ras l?men?). Sl??i zem fotosf?ras ir redzamo gaismu necaurlaid?gi. Fotosf?ru veido Saules granulas ? konvekcijas rad?ti ugunsvirpu?i ar diametru aptuveni 1000 km . Katras granulas m??s ilgst tikai aptuveni 8 min?tes. Nov?rojamas ar? t.s. "supergranulas" ? to diametrs sasniedz pat 30 000 km un t?s var past?v?t pat 24 stundas.
Temperat?ras minimuma zona ? aukst?kais Saules sl?nis ? atrodas aptuveni 500 km virs fotosf?ras. T? temperat?ra ir apm?ram 4 000 K. ?? zona ir pietiekami v?sa, lai taj? b?tu sastopamas tik vienk?r?as molekulas k? oglek?a monoks?ds un ?dens.
Pilns Saules aptumsums
Hromosf?ra
ir relat?vi pl?ns sl?nis (10 000 km) virs fotosf?ras. Hromosf?ra ir visai viegli nov?rojama pilna
Saules aptumsuma
laik? k? s?rta josla ap aptum?oto Saules disku (skat. att?lu).
Hromosf?r? nov?rojamas t.s.
sp?kulas
? augstas karstas, spo?as g?zes kolonnas, kas strauji pace?as l?dz hromosf?ras aug??jiem sl??iem un p?c aptuveni 10 min?t?m atkal nogrimst. Hromosf?r? notiek ar? t.s.
Saules uzliesmojumi
? p?k??i, visai ?slaic?gi procesi, kuru laik? pastiprin?ti intens?vi tiek izstarots
rentgenstarojums
,
ultravioletais starojums
,
radiostarojums
un da?reiz pat redzam?
gaisma
.
Hromosf?r? atrodas ar?
protuberan?u
pamatnes.
Saules vainags
ir pats augst?kais Saules atmosf?ras sl?nis. Saules vainaga biezums nav prec?zi nosak?ms (tas var b?t vair?kus miljonus kilometru biezs), jo t? bl?vums pak?peniski samazin?s, l?dz viela izklied?jas kosmos? (t.s.
Saules v?j?
).
Saules vainag? nov?rojamas
protuberances
? milz?gi sal?dzino?i aukstas plazmas veidojumi, kuru lielums m?r?ms daudzos t?ksto?os kilometru (skat. t?l?k). To augstums var sasniegt 30 000 kilometru, bet garums pat vair?kus simtus t?ksto?u. Liel?k? nov?rot? protuberance (1997. gad?) bija 350 000 kilometru gara.
Tiek uzskat?ts, ka Saules visp?r?jais
magn?tiskais lauks
ir visai v?j? un to ir gr?ti no??irt no daudzajiem atsevi??ajiem, sp?c?gajiem magn?tiskajiem laukiem, kas rodas Saules iek?ien? (dom?jams, konvekt?v?s zonas dzi??kajos sl??os) no tur pl?sto?aj?m str?v?m, kuru stiprums
amp?ros
m?r?ms ar k?rtu 10
12
.
Saules
magn?tiskais lauks
rada t.s.
Saules plankumus
un izraisa
protuberances
.
Saules plankumi ir relat?vi auksti Saules atmosf?ras apgabli ? milz?gi rot?jo?i g?zes virpu?i ar sp?c?gu magn?tisko lauku, kas aizkav? konvekcijas procesus. Saules plankumu temperat?ra parasti ir no 3 700 l?dz 4 500 kelviniem, diametrs 3 600 ? 50 000 km, m??s ? tipiskiem plankumiem ap ned??u, ta?u da?os gad?jumos var sasniegt da?us m?ne?us. Saules plankumi parasti rodas grup?s (skat. att?lu), kur? ir divi domin?jo?ie plankumi, kas iez?m? pret?jos magn?tisk? lauka polus, t. i., viens no plankumiem ir "magn?tiskais zieme?pols", bet otrs ? "magn?tiskais dienvidpols". ?? polarit?te liel?koties ir v?rsta austrumu-rietumu virzien? paral?li Saules ekvatoram. Magn?tisk? lauka stiprums Saules plankumu rajon? var sasniegt 0,3
teslas
jeb 3 000
gausus
, kas ir aptuveni t?ksto? rei?u vair?k nek? magn?tiskajam laukam uz Zemes.
Saules plankumu kopskaits cikliski main?s. Viena cikla ilgums ir aptuveni 11 gadi. Ciklam ies?koties, plankumus skaits ir ?oti mazs un tie ir praktiski gandr?z nenov?rojami. Ar laiku plankumu skaits palielin?s, l?dz p?c 5,5 gadiem sasniedz maksimumu, un tad atkal samazin?s l?dz minimumam. P?c katra cikla Saules pol?rais visp?r?jais magn?tiskais lauks maina virzienu: iepriek??jais magn?tiskais zieme?pols k??st par dienvidpolu un otr?di. ?? cikla c?lo?i v?l nav ?sti izpild?ti.
Liela protuberance
Protuberances ir no relat?vi aukstas plazmas sast?vo?i grandiozu izm?ru lokveid?gi veidojumi, kuru garumi var sasniegt vair?kus simtus t?ksto?us kilometru, bet augstums ? vair?kus desmitus t?ksto?us kilometru, biezums ? l?dz 5 000 km.
Ir divu veidu protuberances.
- Mier?g?s protuberances, kuru forma m?ne?iem ilgi var palikt gandr?z nemain?ga. T?s bie?i rodas Saules plankumu tuvum? sp?c?gu magn?tisko lauku ietekm?.
- Akt?v?s protuberances, kuras past?v tikai da?as min?tes vai stundas. Viela, veidojoties akt?vaj?m protuberanc?m, var tikt "iz?auta" uz aug?u ar ?trumu l?dz pat 1 000 km/s.
Cilv?ku dz?v? Saule ir svar?g?kais debess ?ermenis, un ?pa?a uzman?ba tam piev?rsta jau ?oti sen. Daudzas kulta b?ves k?, piem?ram,
Stonhend?a
ir ier?kotas t?, lai var?tu sekot Saules kust?bai debes?s un noteikt
saulgrie?u
laiku. Liela uzman?ba tika piev?rsta ne tikai Saules kust?bai, bet ar?
Saules aptumsumu
nov?ro?anai un re?istr?cijai. Savuk?rt
Senaj? ??n?
tika p?t?ti pat ?pa?i tum?i Saules plankumi, kas bija nov?rojami ar neapbru?otu aci, kad Saule atrad?s tuvu
horizontam
un t?s gaisma tika "filtr?ta" caur biezo
Zemes atmosf?ru
.
Fraunhofera l?nijas Saules spektr?
Ar?
Eirop?
?aj? laik? tika iev?roti Saules plankumi, ta?u tie tika uzskat?ti par atmosf?ras par?d?b?m. 17.gs. s?kum?
Galileo Galilejs
izgudroja
optisko teleskopu
, un 1610. gad? vi?? kop? ar Tomasu Heriotu pirmo reizi ar to nov?roja Saules plankumus, bet v?l p?c gada Johans Fabriciuss tos pirmo reizi aprakst?ja zin?tnisk? darb?. Nov?rot? Saules plankumu "kust?ba" lika secin?t, ka Saule rot? ap savu asi. Savuk?rt 1619. gad?
Johans Keplers
, ?emot v?r?, ka
kom?tas
aste vienm?r ir v?rsta prom no Saules, postul?ja
Saules v?ja
esam?bu.
1775. gad? Kristians Horoubovs pie??va iesp?ju, ka Saules plankumu par?d??an?s ir ciklisks fenomens. 1802. gad?
Viljams Haids Volestons
pirmo reizi nov?roja
Saules spektra
tum??s
absorbcijas l?nijas
.
Jozefs fon Fraunhofers
1814. gad? uzs?ka ?o l?niju sistem?tisku izp?ti, t?p?c t?s nosauktas par Fraunhofera l?nij?m. 1843. gad?
Zamuels Heinrihs ?v?be
public?ja savus atkl?jumus par Saules aktivit?tes ciklu. Ap ?o laiku aizs?k?s regul?ri Saules plankumu noverojumi un uzskait?jums. 1889. gad?
D?ord?s Elerijs Heils
izgudroja
spektroheliogr?fu
. 1897. gad?
Henrijs Augusts Roulends
pabeidza Saules spektra atlantu, kur? bija iek?autas visas spektr?ll?nijas. 1908. gad? D?ord?s Elerijs Heils atkl?ja t.s.
Z?mana efektu
? Saules plankumu rajona spektr?ll?nijas sadal??anos vair?k?s magn?tisk? lauka ietekm?.
Ilgu laiku nebija zin?ms Saules ener?ijas avots. Uzskat?ja, piem?ram, ka Saule ir milz?gs dego?s, kv?lojo?s ?ermenis. T?d? gad?jum? gan vielas deg?anai pietiktu tikai da?iem t?ksto?iem gadu. Viljams Tomsons (v?l?kais
lords Kelvins
) izteica pie??mumu, ka Saule sava gravit?cijas sp?ka ietekm? saraujas un Saules da?i?u kust?bas ener?ija p?rv?r?as siltum?. Saska?? ar ?o hipot?zi Saule var?tu izstarot ener?iju aptuveni 100 miljonus gadu. Atkl?jot Zemes
radioaktivit?ti
, k?uva skaidrs, ka
Zemes garoza
ir vair?kus miljardus gadu veca, l?dz ar to V. Tomsona hipot?ze bija v?rt?jama k? ap?aub?ma. Probl?mas atrisin?jumu deva kodolprocesu atkl??ana.
Ernests Rezerfords
aprakst?ja sakar?bu starp radioaktivit?ti un kodolu transform?ciju.
Arturs Stenlijs Edingtons
secin?ja, ka zvaigznes iek?ien? ??miskie elementi sadal?s un p?rveidojas citos ??miskajos elementos, izdalot ener?iju. Kad
spektroskopiskie
p?t?jumi konstat?ja ?de?ra?a lielo ?patsvaru Saules ??miskaj? sast?v?, k?uva skaidrs, ka ?im elementam ir ?pa?a loma. 1938. gad?
Hanss B?te
aprakst?ja Saules dz?l?s norito?o
protonu-protonu ciklu
.
1942. gad? tika atkl?ts Saules
radiostarojums
, bet 1949. gad?
Herberts Fr?dmans
atkl?ja Saules
rentgenstarojumu
.
20. gadsimta gait? tika ier?kots liels daudzums Saules
observatoriju
, kas nodarboj?s tikai un vien?gi ar Saules izp?ti.
1960. gad? tika atkl?tas fotosf?ras sv?rst?bas ? tas uzskat?ms par
helioseismolo?ijas
aizs?kumu.
Lai nov?rotu Saules
neitr?no
, tika ier?koti speci?li pazemes detektori. At??ir?ba starp teor?tiski paredz?to un praktiski nov?roto neitr?no pl?smu 70. gados rad?ja t.s. "Saules neitr?no probl?mu": tika nov?rota tikai 1/3 no paredz?t? neitr?no daudzuma. Bija vai nu j?pie?em, ka teor?tiskais Saules modelis ir nepareizs un gaid?t? neitr?no pl?sma ir p?r?k liela, vai ar? j?pie?auj, ka neitr?no sav? ce?? uz Zemi var p?rv?rsties cita veida neitr?no (t.s.
neitr?no oscil?cija
). Pirm?s liec?bas par neitr?no oscil?ciju ieg?tas 1998. gad?
Jap?nas
Superkamiokandes neitr?no detektor?.
Saules izp?te ar Zemes m?ksl?gajiem pavado?iem un kosmiskaj?m zond?m
[
labot ?o sada?u
|
labot pirmkodu
]
Kosmisk? stacija
Skylab
(att?ls uz?emts no stacijas
Skylab 4
1974. gada 8. febru?r?).
20. gadsimt? orb?t? ap Zemi tika palaisti vair?ki
Zemes m?ksl?gie pavado?i
Saules izp?tei. Ar pavado?iem bija daudz lab?kas iesp?jas p?t?t Saules ultravioleto un rentgenstarojumu (Zemes atmosf?ra to liel? m?r? absorb?). T?, piem?ram, 1973. gad? tika palaista ar
rentgenteleskopu
apr?kot? kosmisk? stacija
Skylab
.
Savuk?rt ar
kosmiskaj?m zond?m
bija iesp?jams piek??t Saulei daudz tuv?k un izp?t?t ar? t?s apk?rtni. Augst?s temperat?ras un intens?v? starojuma d?? tas ir tehniski ?oti sare???ts uzdevums. T?, piem?ram, 1974. un 1976. gad? palaist?s zondes
Helios
sp?ja pietuvoties Saulei 43,5 miljonu kilometru att?lum?.
1990. gad? palaist? zonde
Uliss
p?t?ja Saules polus, kas nedz no Zemes, nedz no pavado?iem, nav redzami. 1990. gad? tika palaista zonde
SOHO
.
SOHO
atrodas t.s.
Lagran?a punkt?
L1 un nov?ro Sauli ar 12 da??diem instrumentiem. 1998. gad? tika palaista zonde
TRACE
, kuras uzdevums ir p?t?t Saules vainagu.
2001. gad? tika palaista zonde
Genesis
Saules v?ja izp?tei. Tai bija j?sav?c Saules v?ja paraugi un j?nog?d? atpaka? uz Zemes. Ta?u m??in?jums nog?d?t kapsulu ar paraugiem uz Zemi 2004. gad? cieta neveiksmi, lai gan da?i paraugi saglab?j?s.
Eiropas Kosmosa izp?tes a?ent?ra
pl?noja 2015. gad? palaist zondi
Solar Orbiter
, kurai bija paredz?ts pietuvoties Saulei l?dz 30 miljonu kilometru att?lumam.
Dz?v?bas past?v??ana uz
Zemes
b?t?b? ir piln?b? atkar?ga no Saules. Turkl?t Saule, raugoties no Zemes, bez ?aub?m, ir centr?lais debesu ?ermenis. T?d?? daudz?s kult?r?s Saule bija dievs vai dieviete, ar? indoeiropie?u taut?m, to skait? ar?
latvie?u mitolo?ij?
. T?pat ?oti liela noz?me tika pie??irta dienas un nakts un gadalaiku mai??m (piem?ram,
saulgrie?u
svin??ana), savuk?rt Saules aptumsumi tika uztverti ar ?ausm?m.
Saulei k?
arhetipiskam
t?lam ir ambivalenta daba: no vienas puses Saule ir gaismas, siltuma un dz?v?bas avots, bet no otras ? t? var nest ar?, piem?ram, posto?u sausumu, izn?c?bu. Saules negat?v?s iez?mes atspogu?o
m?ti
par
Faetonu
,
Ikaru
u.c.
Kristiet?b?
Saule simboliz? nemirst?bu un aug??mcel?anos. Saule simboliz? ar?
J?zu Kristu
k? taisn?guma un paties?bas nes?ju.
Al??mij?
Saules t?ls sadal?s divos: zelta, dz?v?bu neso?aj? "dienas Saul?" un "melnaj? Saul?", kas simboliz? neapstr?d?tu vielu, pazemi.
Saule bie?i tiek att?lota k? seja pie debes?m: tas ir t?va, ar? kara?a autorit?tes simbols.
- ↑
1,00
1,01
1,02
1,03
1,04
1,05
1,06
1,07
1,08
1,09
1,10
1,11
1,12
≪NASA "Sun Fact Sheet
"
≫
. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 2010. gada 15. j?lij?
. Skat?ts: 2009. gada 8. febru?r?
.
- ↑
Iesp?jams nepareizs termins
- ↑
Montalban, Miglio, Noels, Grevesse, DiMauro.
≪Solar model with CNO revised abundances≫
. Skat?ts: 2007. gada 30. novembr?
.
- ↑
Nacion?l? aeronautikas un kosmosa administr?cija
.
≪Eclipse 99 - Frequently Asked Questions≫
. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 2010. gada 27. maij?
. Skat?ts: 2007. gada 16. oktobr?
.
- ↑
5,00
5,01
5,02
5,03
5,04
5,05
5,06
5,07
5,08
5,09
5,10
Sun:Facts & figures
Arhiv?ts
2008. gada 2. janv?r?,
Wayback Machine
vietn?. NASA Solar System Exploration page
- ↑
The Physics Factbook™
Edited by Glenn Elert ? Written by his students.
- ↑
University of Michigan
Arhiv?ts
2012. gada 18. maij?,
Wayback Machine
vietn?., Astronomy Department.
- ↑
8,0
8,1
P. K. Seidelmann, V. K. Abalakin, M. Bursa, M. E. Davies, C. de Bergh, J. H. Lieske, J. Oberst, J. L. Simon, E. M. Standish, P. Stooke, P. C. Thomas.
≪Report Of The IAU/IAG Working Group On Cartographic Coordinates And Rotational Elements Of The Planets And Satellites: 2000≫
, 2000. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 2011-08-10
. Skat?ts:
2006-03-22
.
- ↑
≪The Sun's Vital Statistics≫
.
Stanford Solar Center
. Skat?ts:
2008-07-29
.
, citing
John Eddy.
A New Sun: The Solar Results From Skylab
. Washington, D.C : NASA SP-402, 1979. 37. lpp.
- ↑
Rees, M. (ed.).
Universe: The Definitive Visual Guide
. London: Dorling Kindersley, 2012. P. 104.
- ↑
"Sun: Overview: Our Star"
Arhiv?ts
2016. gada 8. janv?r?,
Wayback Machine
vietn?..
NASA.
Retrieved 07.01.2016.