Romantisms

Vikip?dijas lapa
?is raksts ir par kult?rv?sturisku laikmetu. Par v?stures filozofijas novirzienu skat?t rakstu romantisms (v?stures filozofija) .
"Ce?ot?js virs miglas j?ras" ( Kaspars D?vids Fr?drihs , ap 1817).
Romanti?a Kaspara D?vida Fr?driha glezna "Ozols snieg?" (1820. gadi)

Romantisms bija kult?rv?sturisks laikmets literat?r? , m?ksl? , arhitekt?r? un m?zik? , kas aizs?k?s Rietumeirop? 18. gadsimta beig?s k? pretreakcija Apgaism?bas laikmeta soci?laj?m, politiskaj?m un est?tiskaj?m norm?m. Romantisma m?ksla un literat?ra k? est?tisk?s pieredzes avotu uzsv?ra sp?c?gu emocion?lo p?rdz?vojumu (bailes, godbij?ba, apbr?na utml.), kas rodas, aptverot dabas di?enumu un varen?bu. Romantismam bija rakstur?ga ar? interese par tautas m?kslu, m?ziku, folkloru , valodu, trad?cij?m, k? ar? iedzi?in??an?s viduslaiku kult?r?.

Romantismu iedvesmoja ?ana ?aka Ruso idejas, t?laika soci?l?s p?rmai?as, revol?cijas ( ASV , Francija ), tas rad?s k? reakcija uz 18. gadsimta v?rt?b?m, izvirz?dami teoriju, ka emocijas un intu?cija ir v?rt?jami augst?k par racionalit?ti , dabas un dv?seles neaptveramo plat?bu izp?te ir b?tisk?ka par klasisko attur?bu.

Romantisms at??ir?b? no racionalit?ti uzsvero??s Apgaism?bas kust?bas sludin?ja izt?les un emocionalit?tes priorit?ti, intu?cijas noz?mi izzi?as proces?. Romantisms balst?s divpretstatu pasaules dal?jum? ? romantism? ?oti svar?gs ‘es’ jeb individu?l?s br?v?bas kults, sak?pin?ta interese par pag?tni (viduslaiku un savas tautas pag?nisk?s kult?ras piel?gsme, interese par nacion?lo folkloru), tiek?an?s p?c ori?inalit?tes. Romantisms iel?kojas ne tikai nacion?laj? pag?tn?, bet ar? citzemju pag?tn? un tagadn? (aizrau?an?s ar Austrumu kult?ru). Viena no romantisma pamatpaz?m?m ir ?pa?a attieksme pret apk?rt?jo pasauli, t.s. romantisk? ironija, kas ?auj indiv?dam it k? pacelties p?ri savam laikam un ierobe?ojo?ajai, prof?najai telpai. T?pat noz?m?ga t?ma ir j?sma par dabas varen?bu, nostal?ija p?c pag?tnes, it sevi??i p?c gotisk?, aizrau?an?s ar pirmatn?go ? daba, folkloras trad?cijas, varo?a kults (bie?i t? objekts ir k?ds m?kslinieks vai revolucion?rs), n?ves valdzin?jums.

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Romantisms ien?ca Eiropas kult?r? ar izteiktu dzejnieka k? pravie?a, pare?a, ??nija kultu. Tas radik?li izmain?ja klasicisma iedibin?to dzejas formu (vien?dskaita uzsvaru pantm?ri, strofisk? dzeja), noz?m?gu vietu ier?dot br?vajiem pantm?riem, astrofiskajai dzejai un p?rejo?as metriskas formas dzejai. Prozas centr? ? individualit?te , romantisk?, sp?c?g? person?ba, t?s gar?g? pasaule.

Par romantisma dzimteni liel? m?r? uzskat?ma V?cija , par t? aizs?c?jiem ? filozofi un rakstnieki Johans Georgs H?manis (1730?1788), Imanuels Kants (1724?1804), Johans Gotfr?ds Herders (1744?1803), Nov?liss , Fr?drihs ?ellings , Fr?drihs ?l?gels , Augusts ?l?gels , filozofs Johans Gotl?bs Fihte , rakstnieki Ludvigs T?ks , Heinrihs fon Kleists E. T. A. Hofmanis , K. Brentano , L. A. fon Arnims , br??i Joahims un Vilhelms Grimmi . M?zik? par pirmo romanti?i var uzskat?t komponistu Karlu Mariju fon V?beru , m?ksl? ? gleznot?ju Kasparu D?vidu Fr?drihu. No v?l?kiem v?cu romanti?iem ?pa?i izce?ami rakstnieks un komponists E. T. A. Hofmanis, dzejnieks Heinrihs Heine , komponisti Rihards V?gners , Roberts ??manis , F?likss Mendelsons , Johanness Br?mss , N?carie?u grupas m?kslinieki.

Pa??s 18. gadsimta beig?s un 19. gadsimta s?kum? romantisms att?st?j?s ar? Lielbrit?nij? , te liela noz?me bija dzejniekiem Viljamam V?rdsvertam un Semjuelam Teiloram Kolrid?am , kuri 1798. gad? public?ja kop?gu gr?matu "Lirisk?s bal?des" ( Lyrical Ballads ). Citi spilgti Lielbrit?nijas romantisma p?rst?vji ir dzejnieks un gleznot?js Viljams Bleiks , gleznot?ji D?ozefs T?rners , D?ons Konstebls , dzejnieki Bairons , Persijs Bi?s ?ellijs , D?ons K?tss , rakstniece M?rija ?ellija , ap 19. gadsimta vidu ? Prerafael?tu br?l?ba un v?sturnieks Tomass K?rlails .

Francij? romantisms ien?ca v?l?k. Par fran?u romantisma t?vu tiek d?v?ts rakstnieks Fransu? Ren? de ?atobri?ns , citi noz?m?gi fran?u romantisma rakstnieki ir Viktors Igo , Stend?ls , ?or?a Sanda , Alfreds de Mis? , Alfonss de Lamartins , Alfreds de Vi?? , ?. de St?la . V?l?nais romantisms un agr?nais simbolisms saskat?ms ?arla Bodl?ra dzej? (kr?jums ?aunuma pu?es u. c.). Pie fran?u romanti?iem glezniec?b? tiek pieskait?ti Teodors ?eriko un E??ns Delakru? , m?zik? ? Ektors Berliozs .

Krievij? par noz?m?g?kajiem romantisma p?rst?vjiem k?uva Aleksandrs Pu?kins , Vasilijs ?ukovskis , Mihails ?ermontovs , Fjodors Tjut?evs . Romantisms att?st?j?s ar? tolaik Krievijas Imp?rijas sast?v? eso?aj? Polij? un Lietuv? , kur ?pa?i liela loma bija ?damam Mick?vi?am .

Ap 19. gadsimta 20. gadiem romantisms att?st?j?s ar? ASV , kur liter?ro darb?bu uzs?ka t?di autori k? Va?ingtons Irvings , D?eimss Fenimors K?pers . K? noz?m?gi v?l?ki amerik??u romantisma autori j?min Edgars Alans Po , Nataniels Hautorns , Henrijs Deivids Toro , Ralfs Voldo Emersons , Volts Vitmens , Emilija Dikinsone , Hermans Melvils .

Romantisma literat?ra Latvij? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Latvij? romantisma literat?ra att?st?j?s 19. gadsimta 60.?70. gados ( Juris Alun?ns , Auseklis u. c.). Latvie?u literat?r? tradicion?li tiek nodal?ti ?etri vai pat pieci romantisma paveidi un posmi:

Literat?ra [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]