Roda
(
grie?u
:
Ρ?δο?
,
Rodos
) ir
sala
Grie?ij?
, atrodas
Egejas j?ras
austrumos. T? ir liel?k? no
Dienvidspor?du sal?m
gan plat?bas, gan iedz?vot?ju skaita zi??.
Rodas pils?ta
ir
Dodekanesas
v?sturiskais centrs. V?sturiski t? ir paz?stama k?
Rodas kolosa
(viens no
septi?iem pasaules br?numiem
) atra?an?s vieta. Savuk?rt Rodas viduslaiku vecpils?ta ir iek?auta
UNESCO
Pasaules mantojuma objektu sarakst?
. M?sdien?s Rodas sala ir viens no popul?r?kajiem t?risma galam?r?iem Eirop?.
[1]
[2]
[3]
[4]
Sen?s Grie?ijas
laik? Rodas sala bija sadal?ta tr?s pils?tvalst?s (Jalisa, Kameira un Linda), kas piedal?j?s
grie?u karos ar persie?iem
(499?449 p.m.?.).
Pelopon?sas kara
laik? (431?404 p.m.?.) Rodas pils?tvalstis c?n?j?s
At?nu
pus?, bet kara beig?s p?rg?ja
Spartas
pus?. P?c kara ta t?s apvienoj?s un 404. gad? Roda k?uva par neatkar?gu valsti ar jaunuzceltu galvaspils?tu salas zieme?u gal?.
V?l?k Roda nok?uva Ma?edonijas atkar?b?, bet p?c
Ma?edonijas Aleksandra
n?ves sabiedroj?s ar ??iptes
Ptolemaju dinastijas
valdniekiem.
3. gadsimts p.m.?.
bija Rodas uzplaukuma laiks, kad p?c uzvaras p?r satrapa
Antigona
d?lu D?metru pie Rodas ostas uzc?la milz?gu Saules dieva
H?lija
statuju, kas k?uva paz?stama k?
Rodas koloss
.
164. gad? p.m.?. Roda k?uva par
Sen?s Romas
lielvalsts sabiedroto, tad pak?peniski zaud?ja saimniecisko noz?m?bu un par galveno Egejas j?ras tirdzniec?bas centru k?uva
D?las
sala.
74. gad? Roda k?uva par L?kijas un Pamf?lijas provinces da?u, bet 293. gad? par Salu provinces (
lat??u
:
Provincia Insularum
) centru.
Kop? 74. gada laika sala atrad?s vair?ku valstu pak?aut?b?:
- ↑
Paul Hellander, Greece, 2008
- ↑
Duncan Garwood, Mediterranean Europe, 2009
- ↑
Ryan Ver Berkmoes, Oliver Berry, Geert Cole, David Else, Western Europe, 2009
- ↑
Harry Coccossis, Alexandra Mexa, The challenge of tourism carrying capacity assessment: theory and practice, 2004